Satikšanās ar kundzi.

Kādu laiku sarakstījos netā ar kādu kundzi (pat nezināju viņas vārdu), kurai laika gaitā pašam nemanot atklāju diezgan detalizēti savas vēlmes, fantāzijas, fetišus..., ka dievinu garus ādas cimdus un ja sieviete manā klātbūtnē tos uzvelk, es vairs nespēju domāt un pretoties... ka tad viņa varētu mani nolaupīt un aizvest uz kādu klusu vietu, izmantot pēc savām vēlmēm, mocīt mani, pārģērbt...
Man pašam ir dažādi aksesuāri, arī vairākas lateksa maskas... viena no mīļākajām ir melna, ar maziem caurumiem degunam, iestrādātu uzpumpējamu mutes aizbāzni un rāvējslēdzi aizmugurē vieglākai uzvilkšanai. Arī to biju viņai rakstījis...
Nebiju vairākas dienas ieslēdzis datoru, līdz ieskatījos privātajā epastā, kad ieejot redzēju no viņas ziņu... ar piedāvājumu satikties stāvvietā pie promenādes... un tas ir jau šodien... pēc pāris stundām.
Sākumā pārņēma bailes, jo fantāziju rakstīšana ir viens... bet reāli satikties, pavisam citādi...
Bet ziņkāre ņēma virsroku, taču bailes nekur nepazuda...
Nesapratu, kāpēc, bet ieejot dušā, izlēmu sagatavot sevi un ieslidināju anālo spraudni, kuru nesen biju nopircis un tikai vienreiz izmēģinājis (ar pulti tam var regulēt vibrācijas režīmus arī  no vairāku metru attāluma)
Ārā bija silts, tāpēc uzvilku t kreklu un džinsus... zem kuriem uzvilku garās zeķes... un lateksa biksītes... pat nevaru izskaidrot, kāpēc, jo viņa neko vairāk nebija uzrakstījusi, kā tikai laiku un vietu, ka gaidīs mani mašīnā. Dodoties ārā pēdējā brīdī paķēru līdzi arī savu mīļāko lateksa masku...
Uz tikšanos devos bez mašīnas, bez telefona, pa ceļam visu laiku biju pārdomās, kāpēc viņa pēkšņi grib mani satikt... vai tikai aprunāties? Vai tā ir spēle? Cik tālu esmu gatavs iet?
Lai arī izgāju laicīgi, taču beigās mazliet kavēju, tāpēc vēl jo vairāk satraucos, līdz ierodos stāvlaukumā, kur ieraugu pašā tālākajā stūrī aprakstīto mašīnu tumšiem stikliem, labās puses aizmugures durvis mazliet atvērtas.. ejot tuvāk, man sirds sitās aizvien straujāk...
Atveru durvis, Viņa jau sēž aizmugures sēdeklī, es iekāpju blakus un aizveru durvis.
Sveika; Sveiks, Tu kavējies… Atvainojos… Viņa tik pasmaida... Kundze ir simpātiska, tumšiem gariem matiem, slaida, sportiska...
Viņai ir melna pieguļoša ādas kleita un ļoti gari melni zābaki stipri pāri celim... un protams, es pamanu, ka uz sēdekļa salocīti nolikti gari melni ādas cimdi...
Sākumā ir bikls klusums, līdz es izsaku komplimentu par viņas izskatu, kleitu, zābakiem, viņa atbild, ka vienmēr tā ģērbjas uz sesijām... un tad saruna atraisās, viņa ir jauka, pat mīļa un koķeta, vieš manī uzticību. Viņa man vēlreiz jautā, kas man patīk.. es stāstu… par maskām, sasiešanu, mocīšanu ar elpošanu… Tad viņa pajautā, glāstot savus uz sēdekļa noliktos cimdus… Vai Tev ir bail no manis? Es atbildu: Ja Tu uzvilksi šos cimdus, tad noteikti būs bail. Viņa pasmaida… un atbild: Un ja es tos uzvilkšu, Tu aizbēgsi no bailēm? Es: ceru, ka nē... jo iespējams, nespēšu neko izdarīt, kas mani arī biedē...
Un tad es nesaprotamu domu vadīts izvelku masku un pulti... un nolieku to priekšā uz sēdekļa. Viņa gandarīti tos apskata… un pajautā man… mmm... maska, un tu ļautu man to Tev uzvilkt? Es klusēju brīdi un pamāju apstiprinoši. Un kas tā par pulti? Es kautrīgi: anālais spraudnis... Viņa ir patīkami pārsteigta...
Viņa vēl neņem rokās masku... un ievērojusi, ka es skatos uz blakus esošajiem cimdiem... Vēlies, lai tos uzvelku? Es: pamāju apstiprinoši... Viņa: Vai atceries, ko rakstīju, ka es varu kļūt pavisam citādāka, iejūtoties tēlā... un šie cimdiņi varētu būt robeža... vai Tu to apzinies un vēlies? Es: atkal pamāju apstiprinoši.

Viņa smaidot skatās uz mani… Vispār es nebiju šodien neko tādu plānojusi… bet Tu mani ieintriģēji ar attieksmi… ar šo masku… tāpēc pārdomāju...  Un viņa paņem vienu cimdu un lēnām sāk to uzvilkt… Esmu sastindzis no bailēm, no uzbudinājuma… Viņa to redz, speciāli lēnām velkot cimdus, klusējot! Tie ir ļoti gari virs elkoņa un pieguļoši... tāpēc tos diezgan grūti uzvilkt... viņa tos vairākkārt pielabo, nogludina... un smaids pamazām mainās no mīļa uz bargāku...
Tad viņa paņem rokās masku, aptausta to, izgriež uz otru pusi un secina, ka iekšpuse ieskaitot mutes aizbāzni ir ieziesta ar lubrikantu, vienu reizi uzpumpē, līdz aizbāznis kļūst stingrs, tas uzpumpējot ieņem tādu kā locekļa formu... Tad viņa paskatās uz mani... skatiens jau kļūst bargāks...
Tad jau seko pavēle - Pagriezies... es paklausu un pagriežos ar muguru pret viņu... Viņa apsēžas uz ceļiem cieši aiz manis, saliek no aizmugures man priekšā abas cimdotās rokas... tā kā apķer mani no abām pusēm... esmu sastindzis, skatos uz tām... Un rokās viņa tur masku... Viņas pirksti ar cimdiem slīd pa maskas spīdīgo virsmu. Aizbāznis — stingrs, gumijots, biezs. Pieliekusies man tuvu klāt... mana sirds dauzās...
Viņa piebīda masku nedaudz tuvāk, pieliecas tuvāk manai ausij. Un vēl diezgan maigā balsī: Tu man tik ļoti uzticies, ka ļausi, lai uzvelku to Tev? Es tikai vairs spēju pamāt... skatos uz cimdotajām rokām, uz aizbāzni, pat neapzināti pavēris vaļā muti...
Viņa vairāk neko nesaka, bet sāk spēlēties pietuvinot mutes aizbāzni manai mutei, mazliet ieslidinot to mutē, tad izvelkot ārā, tā vairākas reizes... līdz piepaceļ manu zodu, ka mūsu skatieni sastopas, es sajūtos kā hipnotizēts... Un nākamajā mirklī viss mainās, viņa ir izlēmusi rīkoties, un jau sadistiskā tonī: Pats to gribēji! Nekusties! Un mutes aizbāznis ieslīd man mutē līdz galam un pāri galvai strauji tiek uzvilkta maska, man iestājas tumsa, jo šai maskai acīm nav caurumu... tik jūtu, ka viņa to sakārto un aizvelk rāvējslēdzi... maska ir cieša un mitra... pats to ieziedu ar lubrikantu, kas mazliet apgrūtina elpošanu... Viņa vēl uz brīdi aizspiež ar roku degunu tā, ka nevaru vispār paelpot... tad atlaiž... Nākamajā mirklī man par pārsteigumu viņa man uzvelk kakla korseti un savelk to cieši... ka ierobežo man galvas kustības...
Kaut to esmu daudz iztēlojies, taču tajā brīdī, kad tas notiek pa īstam, esmu šokā un domas ir haotiskas... bet es sēžu...nespēju pakustēties... vēl vairāk, es pats salieku rokas aiz muguras... un tad seko lielākais pārsteigums, ko nez kāpēc nebiju gaidījis... mirklis un man ap rokām apvijas striķis un profesionāli ātri jau nākamajā mirklī manas rokas tiek cieši sasietas… un tas nav viss, ar otru striķi viņa manas rokas sasien virs elkoņiem... Viņas kustības ir straujas un pārliecinātas... Ne miņas vairs no mīļuma un maiguma...
 Tad viņa ierunājas… pavisam citā tonī...biedējoši... acīmredzot speciāli, lai man būtu panika... Tu esi vieglprātīgs, ka tā uzticies man, īsti nepazīstot mani (to sakot viņa mani nogulda sēdeklī uz vēdera un uzpumpē pāris reizes mutes aizbāzni uz ko es tikai nokunkstu), mmm… Tu vispār aptver to, kas tagad notiek… kas tagad būs ar Tevi? 
Tad viņa sāk sasiet arī manas kājas, vispirms pie potītēm, tad augstāk...
Iedomājies… neviens nezina, kur esi, atnāci, pats iekāpi pie manis mašīnā… atnesi masku… pats gribēji, lai uzvelku garus ādas cimdus… uz ko Tu cerēji, ka darīšu tikai to, ko Tu vēlies? Viņa smejās…
Mmm… un pēc visa šī Tu domāji, ka es Tevi uzreiz tā atlaidīšu? … Viņa beigās ar striķi savieno kājas ar rokām, lai es vispār nespēju pakustēties...
Es sajūtu, ka viņa ir paņēmusi pulti un ieslēdz to... tas sāk vibrēt... Nu Es saprotu, ka nekas tik ātri nebeigsies, kā biju iedomājies… esmu pilnībā zaudējis kontroli pār situāciju, ir divējādas sajūtas, es par to biju sapņojis, uzbudinoties katru reizi… bet tagad tas notiek pa īstam… es laikam neticēju, ka var atrasties kāda, kas izmantos manas fantāzijas savā labā, kurai patīk pakļaut vīrieti šādā veidā… Vai es vispār varu viņai uzticēties? 

Viņa piesprādzē mani pie sēdekļa un izkāpj ārā, tad pārsēžas priekšā pie stūres, iedarbina auto un sāk braukt... Aaa, nevar būt, ko nu? Manas sajūtas ir neaprakstāmas, tā it kā sapņotu, realitāte izšķīst... tik īsā laikā esmu pilnībā nokļuvis viņas varā... un domas galvu plēš pušu... kur mani tagad ved, kas būs, ko ar mani darīs? Man nav iespēju ne pateikt stop, ne kā citādi nodrošināties...
Es nespēju runāt, aizbāznis mutē uzpumpēts tik ļoti, ka elpa nāk tikai caur mazām maskas deguna atverēm. Maskas iekšpuse kļūst karsta, mitra. Kakla korsete ir savilkta ļoti ļoti cieši. Striķi sasieti tā, ka negriežas rokās, bet ir ļoti cieši, kas neatstāj nekādas cerības atbrīvoties... viņa ir profesionāle.
Viņas balss pāršķeļ klusumu. Domāji, ka spēle būs pēc taviem noteikumiem? Ka es uzvilkšu cimdus, nedaudz Tevi pamocīšu, un tad ļaušu Tev doties mājās? Tu mani nepazīsti!
Tā sarkanā līnija priekš Tevis bija brīdī, kad sēdēji, klusēji un skatījies, kamēr es velku cimdus... cits Tavā vietā būtu tajā brīdī sabijies vai pat aizbēdzis... Bet kad uzvilku cimdus, tad Tev vairs nebija izvēles... taču atzīstu, biju mazliet pārsteigta, ka pats ļāvies sevi sasiet un apklusināt ar līdzi atnesto masku... tik viegli man vēl nav bijis... Nu tavas fantāzijas piepildās...
To dzirdot, bija bailīgi... pie sevis nodomāju, kāda vēl būs viņas reakcija, kad ieraudzīs, ka man ir zeķes un lateksa biksītes...
Brauciens nav garš, bet pietiekami ilgs, lai man pilnībā pazustu laika izjūta. Es nejūtu, kurp dodamies. Anālais spraudnis vibrē... tas mani uzbudina... neļauj vairs loģiski domāt un pamazām atslābina mani... arī bailes mazinās, bet visu laiku gan galvā jautājums - kā es tā no fantāzijas esmu nokļuvis bīstamā realitātē... tiešām esmu nolaupīts, nemaz nepretojoties, pats izprovocējot to, ļaujot sevi sasiet un apklusināt un vēl tie garie ādas cimdiņi... mmm... neprāts! Un kamēr tā domāju, auto apstājas un priekšā iekāpj otra sieviete... Tas, kur mani aizveda un kas notiek tālāk... turpinājumā pēc kāda laika...