Viss sākās nejauši. Tiešām.

Bija gandrīz pusnakts, es braucu mājup no darba darīšanām Rīgā. Es pa ceļam biju izdzēris pārāk daudz kafijas un man vajadzēja uz tualeti. Pirms manas pilsētas es nobraucu no šosejas un piestāju pie bāra. Šī vieta nebija no kulturālākajām, bet man ļoti gribējās pačurāt. Es iegāju bārā un ātri nopētīju šo vietu, te bija samērā daudz publikas - pārsvarā tālbraucēji un baikeri. Es pamanīju tualetes zīmi un ātri devos tur.

Iegājis tualetē es pamanīju lielu, bārdainu baikeri, kurš bija atspiedies pie sienas, pie izlietnēm, es pagāju viņam garām un piegājis pie pisuāra, ātri izvilku savu locekli un sāku čurāt. Atvieglojums, ko sajutu, bija milzīgs un patīkams.

Kad sajutos pietiekami atvieglots, es izdzirdēju dīvainas skaņas, kuras nāca no kabīnes tieši man blakus. Tās bija šļakstošas un jaucās ar vieglu stenēšanu, visu papildināja klusa, uzmundrinoša murmulēšana un rupji vaidi.

Vai kāds tur nodarbojas ar orālo seksu? Man prātā pazibēja doma, lai gan man pilnībā bija skaidrs, kas tur notiek. Manu atvieglojuma sajūtu nomainīja neparasts man uzbudinājums un mans loceklis mazliet piebrieda.

Es sastingu. Man vajadzēja aiztaisīt bikšu priekšu, nomazgāt rokas un doties prom, bet es nespēju. Es stāvēju nekustīgi, mazliet pagriezis galvu uz kabīnes pusi un sasprindzinājis dzirdi klausījos.

Pa to laiku bārdainais beikeris bija pienācis pie pisuāra man blakus un izvilka sav locekli. Mani pārņēma kaut kāds ziņkārības impulss un es pagriezis galvu uzmetu skatu baikera loceklim, tad ātri es atjēdzos un pagriezu galvu prom.

Bārdainais baikeris nolieca galvu uz manu pusi un klusu, it kā daloties noslēpumā jautāja, “Vai tu saproti, kas tur notiek?” Protams es sapratu, bet pakratīju galvu - nē!

“Tur džekam sūkā pimpi.” No šiem atklātajiem vārdiem man loceklis vēl mazliet noraustījās un piebrieda.

Baikeris atkāpās no pisuāra un piegāja pie kabīnes, viņš nemaz necentās iebāzt locekli atpakaļ biksēs.

“Panāc šurp, paskaties.” Viņš atvēra kabīnes durvis un ieskatījās iekšā. Mani pārņēma man savāda ziņkāre. Es, aizvēru savu bikšu priekšu, ieskatījos pa pavērtajām durvīm un ieraudzīju muskuļotu vīrieti apspīlētā t-kreklā un džinsos, kuri viņam bija novilkti līdz potītēm. Jauns puisis bija uz ceļiem viņa priekšā un enerģiski sūkāja locekli.

Es nekad nebiju realitātē redzējis, kā vīrietis sūkā vīrietim, lai gan šad un tad to vēroju porno video saitos. Muskuļotais vīrietis, kuram sūkāja, pacēla galvu un ieskatījās manās acīs, uzsmaidīja man, viņa acis bija piepildītas ar baudu, bet manas ar šoku. Puisis, kurš sūkāja nemaz nenojauta, ka notiekošajam kabīnē ir parādījušies skatītāji, kamēr muskuļotais vīrietis uzliekot rokas uz puiša galvas neapturēja viņu un teica,”Paskaties uz aizmuguri, soska! Mums ir parādījušies skatītāji.”

Puisis, kurš bija uz ceļiem, negribīgi ļāva cietajam loceklim izslīdēt no viņa mutes, paskatījās pār plecu un kaislīgi novaidējās. Bija šokējoši un man bija kauns par sevi, bet es nevarēju atraut savu skatienu. Kaut kas tik intīms, bet šeit bāra tualetē, es nodomāju.

Bārdainais baikeris man blakus ierunājās,”Nu, kura no viņiem vietā tu vēlētos būt?” Es neatbildēju, bet jutu, ka esmu ļoti nosarcis. “Nu, nelauzies,” baikeris mani uzmundrināja, “Redzu, tas tevi uzbudina. Tu nevari atraut savas acis.”

“Varu,” es nedabīgi iesaucos, “Un nevēlos, te būt.”

“Ha, nemelo sev,” baikeris iesmējās, “Tie ir atklāti meli, paskaties uz savu izspiedušos bikšu priekšu.” Es nolaidu savu roku priekšā kājstarpei, cenšoties noslēpt pierādījumus.

“Varu derēt, tu arī esi soska. Es redzēju, kā tu pirms mirkļa nolaizīji savas lūpas. Droša pazīme. Tu arī vēlies būt uz ceļiem, vai ne?” Es nosarku vēl vairāk un aizvēru muti, lai tā tālāk mani nenodotu.

Baikeris apskatīja mani no galvas līdz kājām. “Tu neesi šeit regulārs viesis, spriežot pēc tava apģērba, bet tagad, kad esi šeit, tu labprāt nomestos uz ceļiem uz šīs netīrās grīdas un ļautu lietot savu muti, vai ne?” Šī doma mani šokēja.

“Gribi palīdzēt sūkāt pimpi? Pievienoties šai soskai. Abi tādi izskatīgi, jūs būtu smuks gailīšu pāris.”

“Nē,” es noteicu jūtot, kā man sākt trūkt elpas.

“Aaaa.., tu esi skopulis un nevēlies dalīties. Tu vēlies pimpi tikai sev, vienam, visu spermu sev!”

Man bija grūti noticēt tam ko dzirdu un vēl grūtāk noticēt tam, ka tas mani uzbudināja. Perverss uzbudinājums. Tualete, dīvaini vīrieši, minets un tādi vārdi, kā soska, gailīši, pimpis, sperma.

“Vai varbūt tu vēlies tādu lielu, sulīgu pimpi, kā mans metamais?” Baikeris saspieda sava locekļa pamatni, tas joprojām karājās ārpus viņa biksēm. Viņš vēroja manu seju, lai redzētu manu reakciju. Manas acis atkal mani nodeva un paskatījās lejup uz milzīgo locekli, kurš tik ļoti atšķīrās no manējā. Es to vēroju un nespēju atraut savu skatienu. Man nācās apslāpēt impulsu, lai es atkal neaplaizītu savas lūpas. No kurienes, man šādas sajūtas?

“Redzu, ka gribi,” viņš iesmējās, “Īsts gailēns!” “Tu būsi pārsteigts,” baikeris turpināja uzliekot roku man uz pleca, “Par dažām lietām, kas šajā bārā notiek. Lielākā daļa notikumu notiek tur,” viņš norādīja ar īkšķi uz durvju pusi. “Džeki satiekas un ved viens otru pie sevis.” Pēc nelielas pauzes baikeris turpināja, “Vai arī turpat stāvvietā, ja nespēj ilgāk gaidīt.” Viņš atkal paskatījās uz puisi, kurš bija uz ceļiem, “Bet reizēm mēs atrodam īstas zelta mutītes, kuri gatavi sūkāt, pat šeit tualetē.” Viņš pamāja simpātiskajam puisim, kurš bija uz ceļiem, “Piemēram šis, mūsu regulārais viesis, viņš dievina ņemt aiz vaiga jebkuram, kurš to vēlas.”

Baikera roka nu jau bija uzlikta maniem pleciem pilnībā, viņš pievilka mani sev tuvāk klāt, pielieca galvu un atkal čukstus, it kā dalītos ar noslēpumu teica, “Bet citiem gailēniem, kuri nāk šajā tualetē ir arī savādākas vajadzības. Dažiem patīk izlaizīt dibenus. Iedomājies to!? Daži vēlas tikt izdrāzti, tepat pie sienas. Varbūt tas ir tas, ko tu vēlies?” Tagad viņa seja bija ļoti tuvu manējai un es uz brīdi jutu, kā viņa loceklis pieskaras manām biksēm.

“Un šis, kurš tagad ir uz ceļiem ir īsts dārgums, viņš šeit nav bieži, bet, kad ir šeit, tā ir īsta ballīte. Ļoti jauks augums, viņam patīk izģērbties pilnībā kailam un uzaicināt vairākus uzreiz…”

Tas man bija par daudz, jo mani pārņēma nenosakāmas sajūtas. Es atbrīvoju savus plecus no baikera tvēriena, man vajadzēja izkļūt no šejienes. Es atrāvu tualetes durvis un ātri devos uz bāra izeju, es ignorēju vīriešu skatienus neveikli saliecies, lai noslēptu savu erekciju.

Pēc brīža es biju ārā autostāvvietā, es stāvēju blakus savai automašīnai ar atslēgu rokā un mēģināju nomierināt savu elpošanu. Man vajadzēja tik prom no šīs dīvainās vietas.

Pēc minūtes es joprojām tur stāvēju. Tā vietā, lai iekāptu automašīnā un brauktu prom, es biju pagriezis galvu pret bāra ieeju un skatījos uz gaismu, kas izplūst no durvju rāmja un klausījos mūzikas pulsā. Tas ir absurds, es sev teicu. Tas bija tikai dīvains mirklis, tas izgaisīs. Es joprojām stāvēju, man vajadzēja pieņemt lēmumu.

Dažas minūtes vēlāk iznāca puisis, kurš iepriekš bija tualetē uz ceļiem. Viņa galva bija noliekta un viņš ar roku slaucīja muti. Viņš paskatījās uz mani, bet ātri novērsās, viņš iekāpa dārgā automašīnā, kura bija netālu no manējās un aizbrauca.

Man arī jābrauc prom, es sev teicu. Ja nu kāds pazīstam mani pamanīs šādā vietā? Vienkārši iekāpj mašīnā un brauc prom. Es atvēru automašīnas durvis, bet turpināju stāvēt. Es atkal uzmetu skatienu bāra ieejai. Es varētu atgriezties un vienkārši iedzert kafiju. Paskatīties apkārt. Es nebiju domājis, ka šādas vietas reāli pastāv un tas mani tagad dīvaini aizrāva. Iepriekš es domāju, ka tās ir izdomātas vietas par kurām tikai joko, tādas, kur uzturas geji un visādi dīvainīši. Viena kafija un viss, kas tur tāds?

Bet es zināju atbildi, nevajag mānīt sevi. Ne jau par kafiju tu domā, tu domā par to, kas notika tualetē. Tātad, lēmums? Nē!!! Es neesmu…. Es neesmu no tiem puišiem, kuri… Es neesmu tāds, stingri sev noteicu un iesēdos savā automašīnā.

Bārdainā baikera balss mani pārsteidza, “Tātad vēl esi šeit?” Tas bija negaidīti, kā tik liels vīrietis tik pēkšņi var parādīties tik tuvu? Viņš uzlika vienu roku uz manas automašīnas durvīm, turot tās vaļā un ar otru atbalstījās uz jumta. No savas sēdvietas es redzēju tikai viņa kājstarpi un vidukli, man bija mazliet jāizkāpj, lai paskatītos uz viņa seju. Es izliku vienu kāju un pabīdījos ārā, lai paskatītos augšup, bet tas pietuvināja manu seju tieši pretī viņa kājstarpei.

Baikeris par to nedaudz pasmējās, bet mazliet atkāpās un pieliecās, lai ar mani runātu. “Zini, ko es domāju? Tu nekad reāli neesi sūkājis pimpi, bet tagad esi sapratis, ka to vēlies.”

Es nespēju pateikt nē!

“Jā, tu redzēji kā tas gailēns sūkāja džeka pimpi, tu nespēji atraut acis no manas pipeles un tas bija par daudz priekš tevis, tu pēkšņi saprati, ka nevēlies vairs tikai fantazēt par to, bet vēlis reāli paņemt aiz vaiga.”

Kā viņš zināja par manām fantāzijām?

“Un vēl es domāju, ka tev ir draudzene un tu viņu ļoti mīli, vai ne?” Es neapzināti, apstiprinoši pamāju ar galvu.

“Vai viņa zina par tavām slepenajām sūkātāja fantāzijām?” Viņš jautāja skatoties tieši man acīs, “Par to kā sapņo paņemt lielu pipeli aiz vaiga? Sapņo stāvēt uz ceļiem, kamēr tevi ar lielu pimpi baro mutē?” Pret manu gribu, mans loceklis stipri piebrieda un es atkal saspiedu savu muti ciet. Kāpēc šie rupjie vārdi mani tik ļoti uzbudināja?

“Labi, lai paliek. Par tavu draudzeni parunāsim citu reizi.” Citu reizi? Manas domas jaucās. Citas reizes nebūs, es neesmu perversulis, es domās uzsvēru sev. Baikeris brīdi klusēja, tad turpināja, “Sarunājam tā, es būšu šeit nākamo piektdien. Esi šeit pusnaktī.”

Beidzot es saņēmos no sevis izspiest dažus vārdus, “Kas tev liek domāt, ka es vēlos šeit atgriezties?”

“Protams, tu vēlies. Tātad, mēs tiksimies bārā un tu man palūgsi paņemt manu pipeli aiz vaiga. Vēl, kas. Tualetē, kabīnē, kuru tu jau pazīsti, būs uzraksts uz sienas, zem kura tu pierakstīsi savu telefona numuru, skaidrs?!” Ko? Es iebļāvos, bet tikai savā prātā. Es nespēju izdvest nevienu skaņu.

“Līdz piektdienas vakaram, manī būs uzkrājies ļoti daudz spermas un es vēlēšos to atbrīvot. Tavai mutītei un manai pipelei būs karsts randiņš.”

Viņš pēkšņi satvēra manu zodu un ar īkšķi noglāstīja manas lūpas. “Tev ir foršas lūpas. Maigas un pilnīgas. Kad es beidzu, mans pimpis ātri atgūstas, tāpēc tavu muti piektdien es izmantošu vairākas reizes.” Es vēlējos savu galvu atraut no viņa rokas, bet manā iztēlē baikera īkšķis kļuva par viņa milzīgo locekli, kurš slīd pa manām lūpām un šī iedoma mani paralizēja.

“Es būšu tavs pirmais,” viņš mierinoši noteica, “Es tevi uzlaizīšu un dāvāšu citiem.”

Beidzot es spēju atrauties no viņa rokas un teicu, “Manis šeit nebūs. Es neesmu tāds.” “Ha, ha…,” viņš iesmējās, “Tagad vari teikt ko vēlies, bet aizbrauc mājās un padomā par to. Ja tev pietiek drosmes, pastāsti to savai draudzenei.”

“Nejauc viņu šeit iekšā,” es ātri noteicu, “Un aizmirsti par mani šeit. Tas bija dīvains brīdis. Es atzīstu, ka manī kaut kas notika, bet es neesmu… Tāds. Un nevēlos būt. Tas nenotiks.” 

Viņš tikai pasmaidīja un teica, “Mēs abi saprotam, kas notika. Es zinu, ka tavs pimpītis tagad ir ciets un tu visu šo laiku skatījies uz manu kājstarpi. Es zinu ko tu izlemsi. Uz tikšanos manu soskiņ.” Tad viņš pagriezās un devās prom. 

Ja, Jums patika un vēlaties turpinājumu, tad rakstiet man.