Uzkopšanas firmā mani iekārtoja kursa biedrene. Tas bija labs veids, kā nopelnīt papildus līdzekļus, jo ar vecāku sarūpētā studiju fonda ikmēneša summu bija diezgan jāpiedomā pie tēriņiem, lai mēneša beigās nebūtu jāzvana vecākiem un jālūdz nauda. Strādāt varēju vakaros, pārsvarā uzkopu birojus. Atalgojums normāls, attieksme arī. Bet visvairāk man patika formastērps, kas nebija tāds, kādu pierasts redzēt apkopējām - tizlas krāsas, sintētisks, bezformīgs auduma veidojums. Mums tika izdalītas melnas blūzītes un svārki, aptuveni līdz ceļgalam. Klasiski, vienkārši un skaisti.

Biju iesniegusi priekšniecei lekciju grafiku, lai vajadzības gadījumā varu kādu aizvietot arī dienas laikā. Pirmdienās un piektdienās lekciju nebija.

Tajā piektdienā man zvanīja no firmas un jautāja, vai nevaru uzkopt divas privātmājas Jūrmalā. Manus birojus iedalīšot kādam citam, lai man nebūtu jāstrādā arī vakarā. Vienai mājai bija jābūt gatavai līdz darba dienas beigām, otrai līdz sestdienas pusdienlaikam, kad īpašnieks atgriezīsies no komandējuma. Nospriedu, ka gan jau kādas biezo savrupmājas, kur viss kā muzejā un būs jāpadzenā tikai putekļi. Domāju, ka mierīgi pabeigšu abas līdz vakaram. Piekritu. Apģērbos jau formā, iekāpu kurpēs un braucu pakaļ atslēgām un signalizācijas kodiem.

Pirmā māja izrādījās īsts izaicinājums. Tas nebija muzejs, kurā cilvēki ierodas tikai pārlaist nakti. Tā bija māja, kurā, acīmredzot, dzīvoja ģimene ar nenosakāmu bērnu skaitu, jo gandrīz visas iespējamās virsmas bija notrieptas ar lipīgiem saldumu, cukura un visa veida zīmējamo līdzekļu traipiem. Bija atstāts arī saraksts - visās istabās bija jānomaina gultas veļa, netīrā jāizmazgā, jāizžāvē, jāizgludina. Putekļi,virsmas, istabas augi, jāiztīra paklājs, uz kura vēl mētājās samīcīta sviestmaize, protams, ka ar sviestu uz leju. Mērfija likums. Jebkas, kas sākotnēji šķiet viegli paveicams, prasīs ne mazums pūļu. Līdz darba dienas beigām biju uzkopusi tikai šo māju. Un jāatzīst, ka biju nogurusi tā, it kā būtu pārkrāvusi ogļu vagonu.

Nekavējos. Ieskrēju veikalā pēc pāris sviestmaizēm un braucu uz otru objektu. Šī māja jau ārēji atšķīrās no iepriekšējās. Diezgan liela divstāvu savrupmāja, ar lielu pagalmu, kurš bija skaisti apzaļumots un iekārtots. Smaržoja pēc nesen pļautas zāles. Tātad pirms manis šeit jau ir pabijis dārznieks. Atslēdzu ieejas durvis, apsardzes panelī ievadīju signalizācijas kodu un jau atkal biju gatava darbam. Sāku ar sarakstu. Tas nebija garš, tomēr platība liecināja par to, ka ātrāk par pusnakti es galā netikšu.

Pēc pāris stundām es biju veiksmīgi tikusi galā ar pirmo stāvu - halli, virtuvi un dzīvojamo zonu. Putekļi, augi, mēbeļu virsmas - tas viss paņēma laiku. Pārcēlos uz otro stāvu. Kabinets, guļamistabas, vannas istabas. Pulkstenis rādīja jau ap desmitiem vakarā. Biju tā nogurusi! Nodomāju, ka jāatlaižas kādā no istabām uz piecpadsmit minūtēm. Vienkārši atmuguriski iegāzos gultā un pievēru acis, domājot par to, ka vēl mazliet jāsaņemas un es tikšu uz mājām.

Es pamodos no tā, ka kāds apsēžas man blakus gultā.

Atvēru acis, cenšoties saprast, kas ir noticis. Man blakus sēdēja vīrietis. Simpātisks, mazliet pēc 40, tumšiem matiem, tumšām acīm. Durvīs stāvēja vēl viens, mazliet jaunāks, arī tumsnējs. Abi ļoti solīdi ģērbušies, kreklos, kaklasaitēs, klasiskās biksēs. Tie nevarēja būt apsardzes darbinieki, arī ne dārznieki. Kamēr es mēģināju pieslēgties realitātei, vīrietis, kurš sēdēja man blakus sāka ar mani sarunāties.

•Kas tad mums šeit par pārsteigumu?!

Es pielēcu sēdus. Vai tiešām es biju nogulējusi līdz rītam? Līdz pusdienlaikam? Šausmas! Mani taču atlaidīs.

•Es ļoti atvainojos!, - murmināju, - Esmu no uzkopšanas firmas. Man vajadzēja uzkopt Jūsu māju, bet es biju tik ļoti nogurusi, ka vienkārši atslēdzos. Man jau teica, ka būsiet mājās ap pusdienas laiku, bet es nedomāju, ka nogulēšu četrpadsmit stundas. Man ir tik ļoti neērti! Es ārkārtīgi atvainojos! Es tūliņ pat došos projām!

•Viss ir kārtībā!, - smejoties noteica vīrietis, - Es pārrados agrāk. Ir divi naktī.

•Ak! Es vienalga atvainojos! Es tūliņ pat došos projām. Māja nav līdz galam uzkopta. Rīt sazinieties ar manu priekšniecību, domāju, ka šī situācija tiks atrisināta Jums pieņemamā veidā!

•Jums nav nekur jādodas! Es saprotu Jūsu stāvokli. Jums noteikti bija gara, nogurdinoša diena. Varat palikt nakšņot šeit un no rīta pabeigt. Ja vien Jums nav iebildumu atrasties vienā mājā ar diviem iereibušiem vīriešiem, kas svin veiksmīgu sadarbības līguma noslēgšanu.

Es mazliet padomāju. Likās, ka mājas īpašnieks ir tiešām sakarīgs cilvēks. Galu galā - man negribējās nepatikšanas darbā un māja bija jāuzkopj līdz galam.

•Labi. Es palikšu. Es gan jūtos ļoti neērti, bet man ir jāpabeidz mājas uzkopšana.

•Jums nav jājūtas neērti. Tā ir tikai mana vaina, ka esmu ieradies agrāk nekā paredzēts. Jūs zināt, kur ir vannas istaba. Droši, ieejiet dušā, izmantojiet visu, kas Jums nepieciešams. Arī apģērbu varat droši iztīrīt veļas istabā.

•Paldies Jums liels! Centīšos Jums netraucēt.

•Starp citu, es esmu Mārtiņš un tas ir mans draugs Kārlis! - viņš norādīja durvju virzienā.

•Es esmu Anda.

•Mēs nu iesim un atstāsim Jūs, lai varat atpūsties. Ja ir vēlme pēc kāda dzēriena - sulas, ūdens - virtuve ir Jūsu rīcībā!

•Paldies!

Kad abi vīrieši bija aizgājuši, es devos vannas istabas virzienā. Šausmas! Es pie sevis nodomāju. Ja kāds to uzzinās, palikšu bez darba. Noģērbos un iekāpu dušā. Ļaujoties karstajām ūdens straumēm es nespēju domāt ne par ko citu kā vien to, cik ļoti man patiesībā nāca miegs. Nedaudz samazināju ūdens temperatūru, lai pārāk neatslābtu. Man vēl bija jānones mans apģērbs uz veļas istabu. Tas noteikti bija jāizmazgā, jo visu dienu cītīgi strādājot uz svārkiem bija putekļu švīkas. Vēl kādu brīdi izbaudīju ūdens straumes, kas plūda pār manu ķermeni, tad saziepējos un noskalojos. Dvielī izslaucīju matus, uzvilku halātu, kas karājās turpat uz pakaramā un iekāpu kurpēs. Mana forma. Savācu to pauniņā, kopā ar apakšveļu un devos lejā.

Abi vīrieši sēdēja dzīvojamās zonas klubkrēslos. Rokās bija glāzes, uz kafijas galdiņa atvērta konjaka pudele, turpat blakus uz šķīvja daži diezgan abstraktā formā sagriezti siera gabaliņi.

•Atvainojiet. Es uz veļas istabu. Forma.

•Viss kārtībā! Jūtieties brīvi!

Es ieliku formu veļas mašīnā, saslēdzu nepieciešamo programmu, neaizmirstot par žāvētāja funkciju un devos atpakaļ.

•Anda!

•Jā, es klausos!

•Vai Jūs nebūtu tik laipna uz nepalīdzētu diviem vīriešiem? Mums ir beigušās uzkodas. Lūdzu, ja vien tas nesagādās grūtības, aizejiet uz virtuvi un sagatavojiet mums vēl uzkodas. Kaut gan... Jūs esat nepiemēroti ģērbusies. Labāk es pats.

Nodomāju, ka nekas nenotiks, ja halātā sagriezīšu uz šķīvja ko ēdamu. Pie reizes paņemšu ūdeni.

•Nē, atļaujiet man. Es tāpat devos pēc ūdens.

•Labi!

Paņēmu šķīvjus no skapja un atvēru ledusskapi. Spriežot pēc produktu daudzuma un derīguma termiņiem uz iepakojumiem, šeit bija arī kāds, kas rūpējas par ledusskapja saturu. Sieva? Bet sievietes esamību es šajā mājā nemanīju. Visur tikai vīriešu lietas.

Uz viena no šķīvjiem sagriezu augļus. Otru piepildīju ar sviestmaizēm un kārbās esošo suši. Gabaliņu iebāzu arī savā mutē. Labs! Zem rokas iespiedu pudeli ūdens, katrā rokā paņēmu pa šķīvim un devos.

•Lūk arī Anda! Mēs ar Kārli tieši par Jums runājām!

•Skatos, ka Anda ir īsta saimniece, - sarunai pievienojās Kārlis, - tik ļoti gribas ēst.

•Anda, vai Jums nebūtu iebildumu mums pievienoties? Mazliet skumji tomēr - divi džentlmeņi, bez dāmas klātbūtnes, - turpināja Mārtiņš.

•Es neesmu pārliecināta. Esmu nepiemēroti ģērbusies, - atcerējos, ka man mugurā ir tikai halāts un tas pats nebija mans.

•Nu, ja Jūs tas mierinās, mēs ar Kārli noņemsim kaklasaites un atpogāsim kreklu augšējās pogas. Tad arī mēs būsim neformāli ģērbušies. Galu galā - esam taču mājās! Kārli, atnes meitenei šampānieti! Anda, es uzstāju! Palieciet nedaudz un pasviniet ar mums kopā!

Šķita, ka Mārtiņš ir pieradis komandēt. Mazliet minstinājos.

•Labi, bet uz pavisam īsu brīdi!, - es noliku uz galdiņa ūdens pudeli un apsēdos dīvānā, iepretī abiem vīriešiem.

Kārlis jau lēja glāzē šampānieti.

•Anda, iedzersim par šo tik interesanto, nejaušo iepazīšanos! Un uzreiz ierosināšu pāriet uz Tu!

•Labi! Vēlreiz paldies par sapratni.

•Priekā!, - piebalsoja Kārlis

Man tik ļoti gribējās padzerties, jo tā arī netiku līdz savai ūdens pudelei, ka auksto, dzirkstošo dzērienu, šķiet izdzēru vienā acu mirklī. Jutu kā ķermeni pārņem siltuma vilnis, kas raksturīgs alkoholam. Mārtiņš piecēlās un piepildīja manu glāzi vēlreiz un pasniedza man. Šoreiz malkoju maziem malciņiem, izbaudot atspirdzinošo garšu un klausījos Mārtiņa stāstā par biznesu, veiksmīgiem sakariem kaut kur Francijā, par laika trūkumu un šķirto sievu. Tātad brīvs vīrietis. Varēja jau arī saprast. Kārlis bija viņa drauga brālis un biznesa partneris, nesen šķīries, arī darbā aizņemts.

Atkal tika piepildīta mana glāze un stāsti turpinājās. Es biju pārāk nogurusi un man nebija vēlmes stāstīt neko par sevi, jo kuru gan interesē tāda vienkārša mazpilsētas meitene - studente, kas piepelnās uzkopjot citu radīto nekārtību. Tādu ir tik daudz. Mārtiņš jau atkal piecēlās, lai piepildītu manu glāzi, bet šoreiz, pasniedzot to man, viņš apsēdās man blakus uz dīvāna. Es neiebildu. Sarunas bija pārgājušas uz neformālākām tēmām, mūziku, kino, es jau biju iereibusi un smējos par abu vīriešu jokiem.

Mārtiņš uzlika roku man uz pleca un sāka veikt masējošas kustības to saspiežot un atlaižot.

•Šķiet, ka esi diezgan saspringusi. Varbūt atļausi pamasēt sev plecus?

Es nedaudz samulsu. Vienā mirklī izlēmu, ka nekas slikts jau nenotiks.

•Labi!, - es pagriezos pret Mārtiņu ar muguru un notupos pavelkot kājas zem sevis.

Caur halātu man pieskārās divas spēcīgas rokas un uzsāka masāžu. Spēcīgi un iejūtīgi vienlaicīgi. Centos atslābināties vēl vairāk un aizvēru acis, lai izbaudītu. Tas bija tik patīkami. Aizmirsu par vietu, kur atrodos un cilvēkiem, ar ko biju kopā un labsajūtā ieņurdējos. Pēkšņi sajutu, kā Mārtiņš noliecas uz priekšu un noskūpsta mani uz kakla zem auss. Man pārskrēja skudriņas.

•Man šķiet, ka tā īsti nebūs laba doma!, - es mēģināju iebilst.

•Šodien Tavi iebildumi netiks ņemti vērā!, - atbildēja Mārtiņš un viņa roka pārslīdēja pāri manam plecam, zem halāta, sataustot manu krūti, kuras galiņš jau bija piebriedis, - un šķiet, ka Tev tas patīk! Vienkārši izbaudi!

Viņš noslidināja halātu man no pleciem un nu jau ar abām rokām uzstājīgi turpināja veltīt uzmanību manām krūtīm. Es atcerējos, ka galdiņa otrā pusē taču atrodas Kārlis. Atvēru acis un pagriezu galvu. Kārlis sēdēja un smaidīdams vēroja kā Mārtiņš glāsta manas krūtis vienlaikus noklādams ar skūpstiem manu plecu. Es nosarku. Situācija mani tik ļoti uzbudināja, ka pieņēmu lēmumu turpināt, lai notiktu, kas notikdams. Atsēju halāta jostu un ļāvu tam noslīdēt pavisam. Mārtiņš nevilcinājās un viņa roka noslīdēja man uz gurna un viņš glāstīja manu kāju. Piecēlos uz ceļiem un piespiedos viņam ciešāk, saliku rokas aiz muguras un sāku pogāt vaļā Mārtiņa kreklu. Atkal paskatījos uz Kārli - viņš joprojām sēdēja un vēroja, smaidīdams un kodīdams lūpu. Mārtiņš novilka kreklu, bet mani pirksti neapstājās. Sataustīju siksnu, kuru bez pūlēm attaisīju un atpogāju bikšu pogu. Viņa rokas atgriezās - viena turpināja glāstīt manas krūtis, otra slīdēja pa augšstilba iekšpusi virzienā uz augšu. Atvēru rāvējslēdzi un slidināju viņa bikses nost no gurniem. Viņš piekļāvās man cieši klāt un es sajutu viņa jau stingro locekli. Krita arī viņa apakšveļa un es piespiedos viņam ciešāk, starp sevi un viņu joprojām turot savas plaukstas, kurās es saņēmu viņa locekli un sāku to maigi glāstīt. Viņš ieslidināja pirkstus man starp kājām un es baudā ievaidējos. Glāsti bija prasmīgi, maigi, bet tajā pat laikā uzstājīgi un pēc dažiem mirkļiem es jau biju pavisam slapja. Paskatījos uz Kārli. Varēja nepārprotami saprast, ka Kārlis ir uzbudinājies. Viņš iedzēra malku konjaka un tikai skatījās un smaidīja.

•Man šķiet, ka Tu esi gatava aktīvākai darbībai, - man pie auss noteica Mārtiņš.

Viņš nolieca mani uz priekšu. Ar rokām atbalstījos pret dīvāna malu un sajutu, kā manī ielaužas stingrs loceklis, kas uzsāka manī kustēties. Es tikai spēju ievaidēties. Pamazām grūdieni manī palika spēcīgāki un straujāki, par ko liecināja tas, ka pašai nemanot, es biju palikusi skaļāka savās izpausmēs. Atcerējos par Kārli - viņš bija attaisījis bikses un glāstīja savu locekli. Tas bija tik lielisks skats, tik intīms un uzbudinošs. Līdz šim nebiju redzējusi vīrieti sevi apmierinām. Mani pārņēma karstuma vilnis. Es piecēlos uz ceļiem, pārtraucot Mārtiņu un teicu:

•Tagad es gribu viņu!

•Esi pārliecināta?, - Mārtiņš pārjautāja.

•Pilnīgi!

•Kārli, vai Tu mums pievienosies?

Kārlis piecēlās kājās un atbrīvojās no apģērba. Mārtiņš arī piecēlās, novilka pusceļā palikušās bikses un apsēdās uz dīvāna gala, pret kuru biju balstījusies. Kārlis apsēdās aiz manis, pieliecās un nolieca mani iepriekšējā pozīcijā, viņš no aizmugures sāka mīļot manu vāverīti ar mēli. Tas bija kaut kas vienreizējs. Neviena vietiņa netika pamesta novārtā. Tā šaudījās šurpu turpu, ik pa laikam ieslīdot arī manī un pārslīdot dupša caurumiņam. Man likās, ka zaudēšu samaņu no labsajūtas. Mārtiņš tikmēr turpināja glāstīt manas krūtis un ieslidināja man mutē pirkstu, ko paklausīgi laizīju un sūkāju. Kārlis piecēlās un iekārtojies aiz manis uz ceļiem, beidzot ienāca manī. Viņa loceklis bija mazliet lielāks un tas atdūrās manī izraisot nelielas, bet tajā pat laikā ļoti patīkamas sāpes. Mārtiņš viegli paņēma mani aiz matiem un pavilka pie sevis.

•Nāc, samīļo mani ar savu mēlīti! Jūtu, ka Tu to vēlies, - viņš nočukstēja.

Es noliecos viņam klēpī un sāku apmīļot viņa locekli ar mēles galiņu, šaudoties turp un atpakaļ visā garumā, no galiņa līdz pat oliņām, neaizmirstot samīļot arī tās. Tikmēr Kārlis, kuram tas no viņa skatu punkta noteikti bija redzams, kļuva nedaudz agresīvāks un straujāks, es tikai vaidēju un skaļumu īsti pat vairāk nekontrolēju, viņš turēja plaukstu man uz dibena, laikam baidoties, ka es aizbēgšu. Baudā rūkdama un ņurdēdama, turpināju sūkāt Mārtiņa locekli un sajutu, ka Kārļa īkšķis ieslīd manā dupša caurumiņā. Sākumā tas likās nedaudz nepatīkami,bet pēc mirkļa, dupsis jau bija pielāgojies un īkšķis uzsāka kustēties. Man sareiba galva. Un es pat nedomāju, no kā - no alkohola vai no baudas. Mani drāza divi feini vīrieši - viens mutē, otrs vāverītē. Un likās, ka nav labākas sajūtas. Koncentrējos uz notiekošo un mani pēkšņi pārņēma orgasma vilnis. Iekliedzos un sabruku dīvānā. Kārlis un Mārtiņš piecēlās un samainījās vietām. Es nedaudz atguvos, iedzēru šampānieti un laiski izstaipījos.

•Turpināsim!, - noteica Mārtiņš

Es atkal piecēlos uz ceļiem. Šoreiz vāverītē ieslīdēja Mārtiņš, viņš uzsāka kustēties. Es glāstīju Kārļa locekli, skatījos viņam acīs un smaidīju. Smaidīja arī Kārlis.

•Samīļo arī Kārli ar savu mutīti!, - nokomandēja Mārtiņš, - Tev labi padodas! Neapdali viņu!

Es pasmējos un paklausīju. Jau pie pirmajiem manas mēlīte glāstiem Kārlis aizvēra acis un likās, ka viņš tiešām izbauda to, ko es ar viņu daru. Atkātoju to pašu, ko darīju ar Mārtiņu - šaudīju mēlīti šurpu turpu, neatstājot nenoglāstītu nevienu vietiņu, sūkāju viņa locekli, izbaudot procesu, gan to, ko darīju es, gan Mārtiņa locekli sevī. Pēkšņi Mārtiņš pārtrauca kustēties un izvilka locekli no manis. Viņš sāka glāstīt manu vāverīti un viņa pirksti riņķoja ap dupša caurumiņu, saslapinot to ar manu suliņu. Pēc brīža Mārtiņa loceklis jau spiedās iekšā manā dupsītī. Lēnām tas slīdēja manī, es atslābinājos un pēc pāris sekundēm nepatīkamā sajūta bija beigusies un viņš lēnām uzsāka kustēties manī iekšā. Es atrāvu lūpas no Kārļa locekļa, turpinot to glāstīt ar roku un pilnībā koncentrējos uz to, kas notika manī. Es jutu katru kustību, Mārtiņa loceklis tik cieši aizpildīja manu dupsi un sajūta bija tik laba. Atkal noliecos pār Kārli un atsāku mīļot viņa locekli ar mēli un lūpām. Pēkšņi Mārtiņš apstājās. Apstājos arī es. Viņš neizejot no mana dupsīša, pievilka mani sev cieši klāt un apsēdās dīvānā. Paliku sēžam viņam klēpī. Kārlis neizkustējās.

•Anda, vai Tevi kādreiz bija drāzuši divi vīrieši vienlaicīgi?

•Nē! Šī ir pirmā reize, - es samulsusi atbildēju

•Tev patīk?

•Jā!

•Tātad vienlaicīgi abos caurumiņos Tu neesi drāzta..

Es neatbildēju.

Kārlis piecēlās un tuvojās mums. Mārtiņš pavēra manas kājas, pēdas atbalstot uz dīvāna malas. Viņš nostājās starp manām un Mārtiņa kājām un lēnām iebāza savu locekli manā vāverītē. Sajūta bija neaprakstāma. Viņi abi sāka lēnām kustēties manī - Mārtiņš dupsī, Kārlis vāverītē. Vāverīte likās daudz šaurāka un es Kārļa locekli izjutu tikpat ļoti, kā Mārtiņu šaurajā dupša caurumiņā. Biju tik piepildīta. Viņi abi sāka kustēties nedaudz ātrāk, Kārlis saņēma manu krūti uz iekodās galiņā, es iekaucos. Ieslidināju roku starp sevi un Kārli un ar pirkstu galiem sāku slidināties pāri klitoram šurpu turpu, Kārlis kāpināja tempu un atkal satvēra zobos krūtsgalu, es neizturēju un izgrūdu rūkdama:

•Izdrāziet mani kā nepaklausīgu mauķeli!

Kārlis sažņaudza manu kaklu, spēcīgi, elpot kļuva apgrūtinoši, bet ne neiespējami. Mārtiņš ierēcās un es jutu, kā viņš beidz manā dupsī. Brīdī, kad viņš izvilka savu locekli no mana dupša mani jau atkal pārņēma orgasms. Kārlis turpināja kāpināt tempu un drāza mani no visa spēka. Pēkšņi viņš saņēma mani aiz matiem un, ceļoties kājās, novilka mani savā priekšā uz ceļiem. Viņš paņēma rokā savu locekli un straujām, spēcīgām kustībām masēja to.

•Atver muti, mauķele!, - viņš smaidīdams teica.

Es pasmaidīju viņam pretī un atvēru muti, izbāžot mēli. Viņš nepārtraucot savu roku, berzēja locekļa galiņu pret manu mēli un ievaidējies izšāva spermu man mutē. Negaidīju ne brīdi un paņēmu viņa locekli mutē un ļāvu viņam izšaut visu. Tūliņ to noriju. Piecēlos kājās. Kārlis pieliecās un noskūpstīja mani.

•Šķiet, ka es atstāšu kungus, - es teicu, - man noderētu duša un vajadzētu izgulēties.

•Ar labu nakti, Anda!, - novēlēja Mārtiņš

•Paldies Tev un saldu sapnīti, - smaidot piebalsoja Kārlis.

Pēc dušas es bezspēkā ievēlos gultā, ķermenis likās tik smags, bet bija tik laba sajūta. Neko tādu nekad nebiju piedzīvojusi. Un nodomāju pie sevis, ka neesmu īsti normāla, tā ļaujoties svešiem vīriešiem. Bet dzīvojam taču vienu reizi.

Mani pamodināja saules stari, kas caur aizkaru šķirbu spīdēja man tieši sejā.

Gaitenī dzirdēju soļus un Mārtiņa balsi.

•... protams, Kļaviņas kundze, esmu ļoti apmierināts ar uzkopšanu. ... Nē, es saprotu, ka šis bija izņēmuma gadījums un aizvietošana... bet es gribu, lai arī turpmāk manu māju uzkopj tieši šī apkopēja... es saprotu, bet pieļauju, ka grafiku varat mainīt... esmu gatavs segt papildus radušās izmaksas... jā, paldies... nākošā uzkopšana būs nepieciešama pēc nedēļas... piektdien, ap 18:00... Paldies!