Tā bija viena no tām dienām, kad vēlējos pabūt viens, tālu no pilsētas trokšņiem, darba rutīnas un domām, kas bija kļuvušas smagas un vienmuļas. Braucu uz nomaļu, klusu piejūras vietu, kur parasti nebija ne dvēseles. Tā bija mana slepenā vieta – smilšu kāpas, priedes un jūra, kas vienmēr mani nomierināja.
Nonākot pie krasta, ievilku plaušās vēso, sāļo jūras gaisu. Šķita, ka šeit esmu vienīgais cilvēks visā pasaulē. Tomēr pēc dažām minūtēm tālumā pamanīju divas sievietes. Viņas pastaigājās gar ūdens malu, smejoties un apskaujoties. Kad pietuvojos, ievēroju, cik abas bija skaistas – vienai tumši mati līdz pleciem, otra gaišmataina, ar pievilcīgu, dzīvespriecīgu smaidu.
Mūsu skatieni satikās, un es draudzīgi pamāju. Viņas uzsmaidīja pretī un apsveicinājās. Sākām sarunu par vietas vientulību, jūras skaistumu un dzīves baudīšanu bez steigas. Viņas pastāstīja, ka ir labas draudzenes, un te, jūras krastā, pavada nedēļas nogali savā mazajā namiņā pie kāpām.
Drīz viņas uzaicināja mani ciemos – gluži nejauši, bet ar mazu izaicinājumu acīs. Jutu, ka kaut kas pikants virmo gaisā. Ierodoties namiņā, mūs sagaidīja silta atmosfēra, kamīna sprakšķēšana un sarkanvīna glāzes, kuras drīz jau tukšojām, sēžot cieši līdzās.
Saruna kļuva arvien jutekliskāka, meitenes sāka pieskarties viena otrai, koķetējot un ķircinot mani ar skatieniem. Pēkšņi tumšmate pieliecās pie gaišmates, un viņu lūpas saskārās ilgā, dziļā skūpstā. Šajā brīdī es sapratu – viņas nebija tikai draudzenes, bet arī mīļākās. Viņas iesmējās, redzot manu pārsteigto, bet ieinteresēto skatienu, un uzaicināja pievienoties.
Mani sirdspuksti paātrinājās, taču šī doma bija pārāk vilinoša, lai atteiktos. Es pietuvojos un jutu, kā manas rokas sāka slīdēt pār viņu mugurām, viņu lūpas mainījās starp maigumu un dedzīgu vēlmi. Gaisā virmoja elektrizējoša enerģija, ko biju jutis ļoti reti.
Tālāk viss kļuva par juteklisku rotaļu, pilnu maigu pieskārienu, dziļu skūpstu un intensīvas baudas. Es pilnībā ļāvos šai situācijai, izbaudot katru mirkli, katru pieskārienu un abu sieviešu dedzīgo kaisli. Namiņš pie jūras kļuva par mūsu slepeno pasauli, kur valdīja tikai mēs trīs un kaisle, ko neviens cits nevarētu saprast.
Nākamajā rītā pamodos, klausoties viļņu skaņās un vērojot, kā abas sievietes mierīgi guļ man līdzās. Sapratu, ka šis piedzīvojums kļūs par vienu no maniem noslēpumainākajiem un kaislīgākajiem dzīves mirkļiem – atmiņu, kas vēl ilgi liks manai sirdij pukstēt ātrāk.
Komentāri