Kāpēc cilvēki krāpj — 9 iemesli, kuri nav saistīti ar “sliktām attiecībām”

Bieži vien krāpšanas upuri vaino sevi — vai, gluži pretēji, visu noraksta uz partnera bezkaunību. Taču psihologi apgalvo: viss ir daudz sarežģītāk. Krāpšanas iniciators var būt jebkurš — pat visticīgākais un mīlošākais cilvēks.

Šeit ir deviņi psiholoģiski scenāriji, kuros krāpšana nav par sliktām attiecībām, krīzi vai izsīkušām jūtām, bet par iekšējām problēmām.

1. Tikšanās ar sevi

Romāni malā bieži vien ir veids, kā izpaust to “es”, kas tika apspiests “pareizas” ģimenes dēļ. Labi tēvi, uzticīgas sievas — tie, kuri atteikušies no daļas sevis stabilitātes vārdā, — galu galā saskaras ar to, ka vēlmes nekur nav pazudušas. Tās briest, līdz parādās kāds, kas tās palīdz iedzīvināt. Ja ģimenē sākas lejupslīde, krāpšana kļūst par veidu, kā atgūt sevi.

2. Mēģinājums izdzīvot citu lomu

Dažreiz krāpšana nav par jūtām, bet par nespēju būt sev pašam esošajā pārī. Valdonīgs vīrietis pēkšņi kļūst padevīgs, pakļāvīga sieva — brīva un spilgta. Tā nav iemīlēšanās, bet nepieciešamība izdzīvot citu “sevi”. Atgriezties mājās pēc tam var būt vieglāk, taču interese par “otro versiju” var ātri izzust.

3. Alternatīvas pārbaude

Cilvēks dažkārt krāpj nevis skumju dēļ, bet racionāli grib pārbaudīt: vai “kaimiņa zāle nav zaļāka”? Mīļākie bieži ir kolēģi, skolasbiedri, draugu draugi — tie, kuri šķiet labāki par partneri. Tas līdzinās darba maiņai: varbūt tur ir labāki nosacījumi? Šādas krāpšanas reti pavada spēcīgas jūtas, bet, ja patiesība nāk gaismā — partneris piedzīvo dziļu uzticības zaudējumu.

4. Aiziet, lai paliktu

Dažreiz krāpšana notiek, lai neiznīcinātu, bet saglabātu. Tā var būt reakcija uz partnera nodevību — “aci pret aci”. Vai arī spriedzes izlādēšana attiecībās, kurās viens drīkst dusmoties, bet otrs — tikai klusēt. Tā ir iekšējā līdzsvara atgūšana, nevis mīlestības sagraušana.

5. Atgūt cieņu

Kad viens partneris pastāvīgi noniecina otru — kritizē, pazemo, salīdzina — otram var pietrūkt vārdu, lai sevi aizstāvētu. Bet vēl paliek veids, kā pārliecināties, ka viņš joprojām ir iekārojams. Krāpšana kļūst par iekšējo kompensāciju: nevis lai aizietu, bet lai izdzīvotu attiecībās.

6. Reakcija uz mieru

Paradoksāli, bet krāpšana var notikt nevis strīdu laikā, bet kad viss ir pārāk mierīgi. Pārmaiņu, robežšķirtnes, kustības trūkums — frustrē. Tad romāns kļūst par jaunu iespaidu avotu. Uzplaukstošā intriga nešķiet bīstama, bet pārāk interesanta, lai to palaistu garām.

7. Bailes tikt pamestam

Krāpšana var būt trauksmes sekas: ja nu mani pametīs? Trauksmaini cilvēki bieži veido “rezerves lidlaukus” — katram gadījumam. Sekss kļūst par apstiprinājuma veidu, pat ja īslaicīgu. Šādas attiecības var vilkties gadiem — ne mīlestības, bet baiļu dēļ.

8. Traucēts tuvības rituāls

Katram pārim ir signāli “mums viss ir kārtībā”: ierasti pieskārieni, vārdi, skatieni. Kad rituāls tiek pārtraukts — komandējums, slimība, stress — trauksmainam partnerim tas ir neizturami. Pat ja prāts saprot, ka nekas slikts nav noticis, ķermenis pieprasa apstiprinājumu. Un tas tiek meklēts ārpusē.

9. “Nejauša” krāpšana

Visviltīgākās krāpšanas notiek, kad nav ne krīzes, ne neapmierinātības. Vienkārši viss ir pārāk gludi. Tad šķiet: “Tas taču nav nopietni. Tikai intrigai.” Bet ne visi spēj apstāties. Un reizēm tiek zaudēts tas, kas patiesībā bija visvērtīgākais.