🌵 Kas notiks, ja masturbē katru dienu?

Ikdienas masturbācija joprojām ir apvīta ar mītiem. To saista ar “dzīvības spēku” zudumu, libido samazināšanos, potenci problēmām un pat hormonāliem traucējumiem. Tomēr zinātnisku pierādījumu šiem apgalvojumiem nav. Lielākā daļa šādu ideju radusies no kultūras un reliģiskiem priekšstatiem, nevis no medicīnas datiem.

Vai pastāv norma?

Universālas biežuma normas nepastāv. Kāds masturbē katru dienu, kāds — reizi nedēļā vai dažas reizes gadā, bet kāds to nedara vispār. Visi šie varianti var būt normāli. Jautājums nav par daudzumu, bet par to, kā šī prakse ietekmē pašsajūtu un ikdienas dzīvi.

Ietekme uz ķermeni

No fizioloģiskā viedokļa ikdienas masturbācija nerada bīstamas sekas. Dažkārt iespējams neliels ādas kairinājums pārāk intensīvas stimulācijas gadījumā, taču tas pāriet pats no sevis.

Nav datu, ka bieža masturbācija pazeminātu testosterona līmeni, “izsīcinātu” organismu, pasliktinātu potenci vai traucētu muskuļu masas pieaugumam. Īslaicīgas hormonālās svārstības pēc orgasma ir fizioloģiskas un nerada noturīgas izmaiņas hormonālajā fonā. Masturbācija nepasliktina spermatozoīdu kvalitāti un “neiztērē” hormonu krājumus.

Sievietēm, bieži lietojot vibrācijas ierīces, var īslaicīgi samazināties jutība — šis efekts ir atgriezenisks. Vīriešiem pārāk intensīvas stimulācijas gadījumā iespējama jutības adaptācija. Pastāvīgu izmaiņu tas nerada. Tāpat vīriešiem pastāv dabisks refraktārais periods — īslaicīga erekcijas samazināšanās pēc orgasma, kas ir normāla organisma reakcija.

Ietekme uz psihi

Pati par sevi masturbācija neveido atkarību. Par problēmu tā kļūst nevis biežuma, bet kontroles zuduma un distresa dēļ. Par iemeslu aizdomāties var kļūt situācija, ja prakse sāk traucēt darbam vai attiecībām, fantāzijas aizņem ievērojamu daļu laika, parādās izteikta vainas sajūta vai trauksme, masturbācija tiek izmantota kā veids, kā izvairīties no reālām problēmām.

Šādos gadījumos var būt runa par kompulsīvu seksuālu uzvedību, un ir vērts to apspriest ar psihoterapeitu.

Iespējamais ieguvums

Masturbācija var samazināt stresa līmeni, mazināt seksuālo spriedzi un veicināt labāku aizmigšanu. Dažām sievietēm tā palīdz mazināt menstruālās sāpes.

Orgasma laikā izdalās endorfīni un citi neiromediatori, kas veicina trauksmes samazināšanos un garastāvokļa uzlabošanos. Regulāra solo prakse var pozitīvi ietekmēt pašvērtējumu, jo palīdz labāk izprast savu ķermeni un tā reakcijas. Tā arī veicina iegurņa pamatnes muskuļu stiprināšanu. Savas seksuālās preferences apzināšanās atvieglo orgasma sasniegšanu partnerattiecību seksā, jo cilvēks spēj precīzāk izskaidrot vai parādīt, kas viņam sagādā baudu.

Turklāt solo prakse paliek drošākais seksuālās izlādes veids, jo, ievērojot pamata higiēnas noteikumus, tiek izslēgts nevēlamas grūtniecības un infekciju risks.

Kad vērsties pie ārsta

Normā masturbācijai nevajadzētu izraisīt sāpes. Ja diskomforts parādās regulāri un nav saistīts ar pārmērīgu mehānisku iedarbību, nepieciešams konsultēties ar ārstu. Konsultācija ir ieteicama arī tad, ja rodas sajūta par kontroles zudumu pār uzvedību vai pēc prakses regulāri parādās izteikts distress.

Lai mazinātu ādas kairinājuma risku, svarīgi izvairīties no pārmērīgas mehāniskas iedarbības un, ja nepieciešams, izmantot lubrikantu.

Galvenais kritērijs — nevis biežums, bet ietekme uz dzīves kvalitāti. Ja prakse nekaitē un nepārkāpj jūsu robežas, medicīnisku iemeslu aizliegumam nav.