šµ Kas notiks, ja masturbÄ katru dienu?
Ikdienas masturbÄcija joprojÄm ir apvÄ«ta ar mÄ«tiem. To saista ar ādzÄ«vÄ«bas spÄkuā zudumu, libido samazinÄÅ”anos, potenci problÄmÄm un pat hormonÄliem traucÄjumiem. TomÄr zinÄtnisku pierÄdÄ«jumu Å”iem apgalvojumiem nav. LielÄkÄ daļa Å”Ädu ideju radusies no kultÅ«ras un reliÄ£iskiem priekÅ”statiem, nevis no medicÄ«nas datiem.
Vai pastÄv norma?
UniversÄlas biežuma normas nepastÄv. KÄds masturbÄ katru dienu, kÄds ā reizi nedÄÄ¼Ä vai dažas reizes gadÄ, bet kÄds to nedara vispÄr. Visi Å”ie varianti var bÅ«t normÄli. JautÄjums nav par daudzumu, bet par to, kÄ Å”Ä« prakse ietekmÄ paÅ”sajÅ«tu un ikdienas dzÄ«vi.
Ietekme uz Ä·ermeni
No fizioloÄ£iskÄ viedokļa ikdienas masturbÄcija nerada bÄ«stamas sekas. DažkÄrt iespÄjams neliels Ädas kairinÄjums pÄrÄk intensÄ«vas stimulÄcijas gadÄ«jumÄ, taÄu tas pÄriet pats no sevis.
Nav datu, ka bieža masturbÄcija pazeminÄtu testosterona lÄ«meni, āizsÄ«cinÄtuā organismu, pasliktinÄtu potenci vai traucÄtu muskuļu masas pieaugumam. ÄŖslaicÄ«gas hormonÄlÄs svÄrstÄ«bas pÄc orgasma ir fizioloÄ£iskas un nerada noturÄ«gas izmaiÅas hormonÄlajÄ fonÄ. MasturbÄcija nepasliktina spermatozoÄ«du kvalitÄti un āneiztÄrÄā hormonu krÄjumus.
SievietÄm, bieži lietojot vibrÄcijas ierÄ«ces, var Ä«slaicÄ«gi samazinÄties jutÄ«ba ā Å”is efekts ir atgriezenisks. VÄ«rieÅ”iem pÄrÄk intensÄ«vas stimulÄcijas gadÄ«jumÄ iespÄjama jutÄ«bas adaptÄcija. PastÄvÄ«gu izmaiÅu tas nerada. TÄpat vÄ«rieÅ”iem pastÄv dabisks refraktÄrais periods ā Ä«slaicÄ«ga erekcijas samazinÄÅ”anÄs pÄc orgasma, kas ir normÄla organisma reakcija.
Ietekme uz psihi
Pati par sevi masturbÄcija neveido atkarÄ«bu. Par problÄmu tÄ kļūst nevis biežuma, bet kontroles zuduma un distresa dÄļ. Par iemeslu aizdomÄties var kļūt situÄcija, ja prakse sÄk traucÄt darbam vai attiecÄ«bÄm, fantÄzijas aizÅem ievÄrojamu daļu laika, parÄdÄs izteikta vainas sajÅ«ta vai trauksme, masturbÄcija tiek izmantota kÄ veids, kÄ izvairÄ«ties no reÄlÄm problÄmÄm.
Å Ädos gadÄ«jumos var bÅ«t runa par kompulsÄ«vu seksuÄlu uzvedÄ«bu, un ir vÄrts to apspriest ar psihoterapeitu.
IespÄjamais ieguvums
MasturbÄcija var samazinÄt stresa lÄ«meni, mazinÄt seksuÄlo spriedzi un veicinÄt labÄku aizmigÅ”anu. DažÄm sievietÄm tÄ palÄ«dz mazinÄt menstruÄlÄs sÄpes.
Orgasma laikÄ izdalÄs endorfÄ«ni un citi neiromediatori, kas veicina trauksmes samazinÄÅ”anos un garastÄvokļa uzlaboÅ”anos. RegulÄra solo prakse var pozitÄ«vi ietekmÄt paÅ”vÄrtÄjumu, jo palÄ«dz labÄk izprast savu Ä·ermeni un tÄ reakcijas. TÄ arÄ« veicina iegurÅa pamatnes muskuļu stiprinÄÅ”anu. Savas seksuÄlÄs preferences apzinÄÅ”anÄs atvieglo orgasma sasniegÅ”anu partnerattiecÄ«bu seksÄ, jo cilvÄks spÄj precÄ«zÄk izskaidrot vai parÄdÄ«t, kas viÅam sagÄdÄ baudu.
TurklÄt solo prakse paliek droÅ”Äkais seksuÄlÄs izlÄdes veids, jo, ievÄrojot pamata higiÄnas noteikumus, tiek izslÄgts nevÄlamas grÅ«tniecÄ«bas un infekciju risks.
Kad vÄrsties pie Ärsta
NormÄ masturbÄcijai nevajadzÄtu izraisÄ«t sÄpes. Ja diskomforts parÄdÄs regulÄri un nav saistÄ«ts ar pÄrmÄrÄ«gu mehÄnisku iedarbÄ«bu, nepiecieÅ”ams konsultÄties ar Ärstu. KonsultÄcija ir ieteicama arÄ« tad, ja rodas sajÅ«ta par kontroles zudumu pÄr uzvedÄ«bu vai pÄc prakses regulÄri parÄdÄs izteikts distress.
Lai mazinÄtu Ädas kairinÄjuma risku, svarÄ«gi izvairÄ«ties no pÄrmÄrÄ«gas mehÄniskas iedarbÄ«bas un, ja nepiecieÅ”ams, izmantot lubrikantu.
Galvenais kritÄrijs ā nevis biežums, bet ietekme uz dzÄ«ves kvalitÄti. Ja prakse nekaitÄ un nepÄrkÄpj jÅ«su robežas, medicÄ«nisku iemeslu aizliegumam nav.