Pētījums: ieradums masturbēt visbiežāk neietekmē tuvību starp partneriem

Masturbācija ir cilvēka seksualitātes aspekts, kas ir pētīts daudz mazāk nekā seksuālā aktivitāte pārī. Norvēģu zinātnieku grupa veica plašu pētījumu, lai izpētītu saikni starp masturbācijas biežumu, dzimumu un vecumu un nonāca pie negaidītiem secinājumiem.

Zinātnieki strīdas par to, kā ieradums masturbēt ietekmē cilvēku seksuālo dzīvi. Saskaņā ar vienu teoriju cilvēks masturbē biežāk, ja viņam nav iespējas nodarboties ar seksu. Otras teorijas piekritēji uzskata, ka masturbācija var papildināt aktīvu seksuālo dzīvi. Savukārt trešā viedokļa pārstāvji uzskata, ka pašapmierināšanās ir patstāvīga uzvedība, kas praktiski nav saistīta ar attiecībām ar partneri.

Pētnieki nolēma pārbaudīt šo teoriju dzīvotspēju, veicot ilgtermiņa pētījumu. Viņi analizēja ilgtermiņa projekta Young in Norway datus. Tā ietvaros 2562 pieaugušie Norvēģijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā aizpildīja anketas, atbildot uz jautājumiem par savu dzīvesveidu un masturbācijas biežumu. Dalībnieku vecums bija no 19 līdz 58 gadiem.

Datu analīze parādīja, ka sievietēm masturbācijas biežums pakāpeniski palielinājās no 19 gadu vecuma un sasniedza maksimumu ap 31 gadu, pēc tam lēnām samazinājās. Vīriešiem masturbācijas biežums no 19 līdz 50 gadu vecumam palika gandrīz nemainīgs. Tajā pašā laikā, saskaņā ar aptauju rezultātiem, vīrieši vidēji masturbēja biežāk nekā sievietes.

Turpmāk pētnieki izpētīja, kā šie uzvedības modeļi korelē ar cilvēka seksuālo kontaktu biežumu ar partneri. Saskaņā ar zinātnieku secinājumiem, pašapmierināšanās mīlestība neietekmēja dzimumattiecības starp partneriem.

Zinātnieki uzskata, ka viņi ir apstiprinājuši teoriju, ka masturbācija ir patstāvīga seksuālās uzvedības forma, un cilvēki to visbiežāk praktizē savu personīgo iemeslu dēļ, nevis kā aizstājēju vai turpinājumu intīmajai tuvībai.