Skatīties uz citiem — vai tas ir normāli?

Katrs no mums kādā mērā ir bijis vājērs — skatījies uz kaimiņiem, kad kāds aizmirsa aizvilkt aizkarus namā pretī, un ilgi vērojām svešu viestabu. Vai kad nejauši aizturējām skatienu pie pirmā stāva logiem, ejot pa ielu, klausījāmies skaņas aiz sienas vai ar zinātkāri pētījām svešas sadzīves detaļas pagalmā. Taču kur iet robeža starp parasto cilvēcisko zinātkāri un patoloģiju, kas jāārstē? Iztirzājam kopā, kāpēc mūs tik ļoti velk ieskatīties svešā dzīvē un kurā brīdī nevainīgas fantāzijas pārvēršas bīstamā psihiskā traucējumā.

Kas ir vājērisms

Vājērisms ir kaislība skatīties uz svešiem cilvēkiem viņu intīmajos brīžos — piemēram, kad viņi ģērbjas, ir kailā vai nodarbojas ar seksu. Novērotājam nav nozīmes, uz ko tieši skatīties — meiteni, vīrieti vai nobriedušu sievieti. Svarīgs ir tikai divu faktoru savienojums: objekts dara kaut ko intīmu un absolūti nezina, ka tiek novērots. Tieši šis noslēpums izraisa spēcīgu seksuālu uzbudinājumu, bet atklāšanas gadījumā interese ātri pazūd. Starp citu, parasta pornogrāfijas skatīšanās par vājērismu tīrā veidā netiek uzskatīta, jo tur trūkst slēptas izspiegošanas elementa.

Kad tas ir norma

Visbiežāk vājērisms nepārsniedz normālu cilvēcisko fantāziju robežas, kad cilvēks masturbācijas laikā iedomājas kailu kaimiņieni vai kolēģi. Psihologi to sauc par vājēristiskām fantāzijām — tās ir dabiskas un netiek uzskatītas par psihisku traucējumu. Viegla interese par svešu intīmo dzīvi un ķermeņiem piemīt lielākajai daļai cilvēku, un tā ir normāla pieaugšanas sastāvdaļa. Tieši tāpēc bērniem un pusaudžiem šādu diagnozi nekad neizvirza, un zinātkāre pati par sevi ārstēšanas neprasa.

No kurienes tas rodas

Zinātne pagaidām precīzi nezina vājērisma rašanās cēloņus, lai gan zināms, ka vīriešiem šī parādība sastopama daudz biežāk. Taču pastāv riska faktori, kas var pārvērst dabisko interesi par patoloģisku vajadzību. Tie ir bērnībā pārdzīvota seksuāla vardarbība, hiperseksualitāte, kā arī atkarība no alkohola vai narkotikām. Svarīgu lomu spēlē arī vienkārša pieejamība: ja cilvēkam ir iespēja regulāri un nesodīti skatīties uz svešu intīmo dzīvi, tas pakāpeniski nostiprinās un kļūst par kaitīgu ieradumu.

Kur iet robeža

Normas robeža tiek pārkāpta tur, kur sākas reāla cilvēka robežu pārkāpšana bez viņa piekrišanas, pārvēršoties obsesīvā novērošanā pret cilvēku gribu. Tas izpaužas konkrētās darbībās: tīšā izspiegošanā (piemēram, zem kāpnēm, lai raudzītos zem svārkiem), iekļūšanā ģērbtuvēs, slēptu kameru uzstādīšanā vai ielūkošanās svešu guļamistabu logos. Šeit pieder arī apskirtings — slēpta filmēšana ar telefonu zem objekta apģērba. Šādos gadījumos Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK) runā par vājēristisku traucējumu, kas stāv vienā rindā ar seksuālo preferenču traucējumiem.

Kā atpazīt traucējumu un kad meklēt palīdzību

Aizdomu gadījumā nepieciešams konsultēties ar psihoterapeitu — tikai speciālists objektīvi noteiks pieļaujamā robežu. Oficiālās diagnozes noteikšanai ārsts ņem vērā pacienta pilngadību un veselīgas intereses ilgumu (ne mazāk kā sešus mēnešus). Tiek arī novērtēts, cik obsesīva uzvedība ir apkārtējiem un kā tā ietekmē paša cilvēka dzīvi. Ja izspiegošanas dēļ cilvēks nedēļām un mēnešiem neievēro darbu, personīgo dzīvi un ģimenes pienākumus — runa ir par nopietnu psihisku traucējumu un jāmeklē palīdzība.