💦Strūklveida orgasms: mīts, fizioloģija vai īpašs baudas veids

Strūklveida orgasms jau sen ir kļuvis par masu kultūras un pornogrāfijas sastāvdaļu, taču reālajā dzīvē ap to joprojām ir vairāk mītu nekā faktu. Vieni to uzskata par “super-baudas” pazīmi, citi — par apkaunojošu fizioloģisku kļūdu, bet vēl citi ir pārliecināti, ka tā ir vienkārši urinēšana seksa laikā. Kas patiesībā notiek ar sievietes ķermeni skvīrtinga laikā, no kurienes rodas šķidrums un kāpēc tas ne vienmēr ir saistīts ar orgasmu — mēģinām noskaidrot bez mistikas un pornogrāfiskiem klišejām.

Ko vispār sauc par strūklveida orgasmu?

Par strūklveida orgasmu jeb skvīrtingu sauc stāvokli, kad spēcīga seksuāla uzbudinājuma laikā no urīnizvadkanāla izdalās ievērojams daudzums šķidruma. Ikdienā to bieži dēvē par “sieviešu ejakulātu”, taču no zinātniskā viedokļa tas nav gluži korekti.

Skvīrtingu saista ar uretro-klitoro-vaginālās zonas stimulāciju. Uzbudinājuma fonā pastiprinās asins pieplūdums mazā iegurņa orgāniem, palielinās spiediens asinsvados, paātrinās šķidruma filtrācija, un urīnpūslis ātri piepildās. Kad iegurņa pamatnes muskuļi atslābst, šis šķidrums var izplūst ārā. Process ir atkarīgs no daudziem faktoriem: uzbudinājuma pakāpes, stimulācijas ilguma, psiholoģiskā noskaņojuma, spējas atslābt.

Tajā pašā laikā arvien vairāk pētījumu rāda, ka skvīrtings un pats orgasms nav viens un tas pats fenomens. Strūklveida šķidruma izdalīšanās var notikt pirms orgasma, pēc tā vai vispār bez izteikta baudas pīķa.

Skvīrtings un sieviešu ejakulācija — vai tas ir viens un tas pats?

Nē. Tie ir divi dažādi fizioloģiski procesi, kas dažkārt sakrīt laikā, bet tiem ir atšķirīga izcelsme.

Skvīrtinga laikā no urīnizvadkanāla var izdalīties no 15 līdz 100 ml gandrīz caurspīdīga šķidruma. Pēc sastāva tas ir līdzīgs stipri atšķaidītam urīnam: tajā atrod ūdeni, urīnvielu un kreatinīnu. Šī šķidruma avots vienmēr ir urīnpūslis.

Sieviešu ejakulācija ir saistīta ar Skena dziedzeru darbību — anatomiskām struktūrām pie urīnizvadkanāla, kuras dažkārt dēvē par “sieviešu prostatu”. Šie dziedzeri var izdalīt biezāku, pienaini baltu šķidrumu, kas satur prostatas specifisko antigēnu, fermentus, glikozi un fruktozi. Pēc sastāva tas atgādina vīriešu ejakulātu, bet bez spermatozoīdiem.

Interesants moments: Skena dziedzeri nav visām sievietēm. Dažādos pētījumos tos atrada aptuveni pusei dalībnieču vai nedaudz biežāk. Un līdz pat šim brīdim nav skaidrs, vai tie vispār ir obligāti skvīrtingam.

Vai visas sievietes ir spējīgas uz strūklveida orgasmu?

Visticamāk — nē. Saskaņā ar aptauju datiem apmēram 40% sieviešu vismaz reizi dzīvē ir saskārušās ar skvīrtingu. Tajā pašā laikā tikai daļa no viņām to uztver kā īpaši spilgtu seksuālo pieredzi. Daudzām tas ir vienkārši neparasts ķermenisks pārdzīvojums, kas ne vienmēr ir saistīts ar maksimālu baudu.

Apmēram pusei sieviešu, kurām kādreiz ir noticis skvīrts, tas nesakrita ar orgasmu. Savukārt stabilam mazākumam strūklveida šķidruma izdalīšanās vienmēr notiek tieši pīķa brīdī. Daļa sieviešu vispār apraksta to kā neitrālu vai pat nepatīkamu pieredzi, kas izraisa neveiklību vai trauksmi.

Vai var “iemācīties” skvīrtingu?

Lielākā daļa sieviešu, kurām ir bijis skvīrts, to nepiedzīvoja pilnīgi spontāni. Apmēram 70–75% mēģināja īpašas tehnikas, lai pietuvotos šim stāvoklim.

Svarīgs moments: universālas receptes neeksistē. Dažādās aptaujās sievietes nosauca pilnīgi atšķirīgus veidus, kā pastiprināt uzbudinājumu: intensīvāku stimulāciju, spiedienu uz maksts priekšējo sienu, tikai klitora stimulāciju, vienlaicīgu ārējo un iekšējo stimulāciju.

Arī “iedarbināšanas” veidi atšķiras: kāda liek uzsvaru uz dziļu iegurņa pamatnes muskuļu atslābināšanu, cita — uz strauju tempa un spiediena palielināšanu stimulācijas laikā.

Secinājums ir vienkāršs: pat ja skvīrtings sievietei principā ir iespējams, neeksistē tehnika, kas garantē rezultātu.

Ko var pamēģināt, ja vēlaties panākt skvīrtingu?

Bez solījumiem un bez cerībām uz brīnumu:

Paklājiet dvieli. Tas noņems lieku spriedzi un bailes “sasmērēt gultu”.

Iepriekš aizejiet uz tualeti. Sajūtas skvīrtinga laikā bieži atgādina spēcīgu vajadzību urinēt. Tukšs urīnpūslis palīdz atslābt.

Veltiet laiku priekšspēlei. Jo augstāks un stabilāks ir uzbudinājums, jo lielāka iespēja uz neparastām ķermeņa reakcijām.

Stimulējiet maksts priekšējo sienu. To saista ar tā saukto G punktu, lai gan tā precīzā anatomija joprojām ir strīdīga.

Atslābiniet iegurņa pamatnes muskuļus brīdī, kad parādās sajūta “tūlīt apčurāšos”. Tas ir galvenais moments, kurā daudzi instinktīvi saspringst.

Svarīgi: psiholoģiskais sasprindzinājums gandrīz garantēti visu sabojās. Ja jūs visu laiku domājat, vai sanāks vai nē, bauda strauji krītas.