Es atkal biju sūkāt. Jau kādu laiku man ļoti gribējās mutē sajust locekli un sēklu, bet apstākļi liedza ļauties šim priekam. Darbs, mājas, visādas darīšanas - un tā visu laiku.
Beidzot saplānoju, un sanāca, ka darba laikā būs brīvāks brīdis. Tajā rītā bija jābūt Āgenskalnā. Ievietoju te sludinājumu un gaidīju, ka kāds atsauksies.
Atsaucās, kā parasti, visādi “čau” un “varam”, bet bez konkrētības. Viens čalis no Eksporta ielas gan likās sakarīgs, bet īsti nav pa ceļam, plus vēl risks, ka, ja nu tomēr “dročītājs”, tad es paliktu bez baudas.
Tāpēc pirms braukšanas Eksporta ielas virzienā, ātri pārskrienot sludinājumiem, pamanīju, ka draudziņš, ar ko jau esmu ticies, ir ievietojis sludinājumu. No Āgenskalna līdz Jūrmalai tikpat, cik līdz Eksporta ielai. Īsa, pāris teikumu sarakste, un es jau esmu ceļā uz zināmo adresi Jūrmalā.
Atkal patīkamais satraukums no gaidām - šoreiz mazāks nekā iepriekšējā reizē, jo puisis un vieta zināma, bet tāpat sajūtas burvīgas.
Ierados, padzērām kafiju, bikses nost un gultā iekšā. Viņš apgulās uz muguras, es viņam pa vidu starp kājām. Sākumā noskūtais draudziņš (tādi man patīk) bija pavisam atsābis. Paņēmu viņu mutē, ar rokām nepieskaroties — turēju ar lūpām un ar mēli laizīju no visām pusēm.
Piebrieda tas pavisam ātri, kļuva ciets, un visam vairs vieta mutē nepietika. Sūkāju cītīgi, laizīju un aplaizīju. Sajūtas burvīgas. Pāris reizes mēģināju paņemt viņu visu mutē, bet nesanāca - pie tā man vēl jāpiestrādā. Es iemācīšos viņu visu ierīt, ļoti gribētos to prast.
Sūkāju un laizīju diezgan ilgi, palika karsti un nedaudz piekusu, bet tas, ka draudziņš ne uz brīdi nepalika mīkstāks, deva man pašam pārliecību par savām spējām, un es turpināju. Gan laizīju, gan sūkāju, ar roku arī palīdzēju. Guvu no procesa baudu - neviens arī nebija solījis, ka būs viegli.
Drīz jau jutu, ka čalim savelkas muskuļi un saspringst viņš viss, ne tikai loceklis man mutē. Un tad sajutu, kā klusu drauga kunkstienu pavadīta man mutē ieplūst silta sēkla - ieplūst daudz, un vēl, un vēl.
Sajūta brīnišķīga - es turu locekli mutē, mute kļūst arvien pilnāka. Noriju. Neļaušu es tai gardajai mantai nekur aiztecēt - noriju visu un vēl izsūcu līdz pēdējai pilei, kas tur palikusi.
Turu pipeli mutē, kamēr viņš labsajūtā raustās. Man arī absolūta bauda un labsajūta. Tas bija burvīgi. Gribas atkārtot.
Gribētos pamēģināt sūkāt dažādās pozās - es uz ceļiem, un puisis sēž uz krēsla vai gultā. Es guļu uz muguras, un viņš man bāž mutē tupot man blakus. Vēl nezinu, kā ir sūkāt, guļot uz muguras, kad galva karājas pār gultas malu.
Un vēl gribētos, ka es sēžu uz grīdas, atspiedies ar muguru pret sienu, un kāds pienācis drāž mani mutē - tā, ka atpakaļceļa nav. Un vēl gribētu sūkāt divas, vai vairāk, pipeles reizē, vai pēc kārtas.
Vai gribat, lai jums pastāstu, kā bija, kad būs nākamā reize? Vai varbūt gribat iedot man atsūkāt?
Comments