Tas bija silts vasaras vakars, kad mēs beidzot satikāmies — tu, mēs, un namiņš ar pirtiņu, kas kļuva par mūsu kaisles patvērumu. Tu ieradies smaidīga, mazliet kautrīga, bet ar acīm, kurās jau dzirkstīja vēlme. Mēs sagaidījām tevi ar glāzi šampanieša un maigu pieskārienu pie plaukstas. Gaisā bija jūtama spriedze, tā saldā gaidīšanas bauda, kas raisa vēlmi līdz neprātam.
Namiņā valdīja puskrēsla – sveču gaisma spēlējās uz ādas, kad mēs lēnām noģērbāmies un devāmies uz pirtiņu. Karstums apskāva mūs visus, un sviedri sāka lēni ritēt pār mūsu ķermeņiem. Tava āda kļuva mitra, tavi mati pielipa pie kakla, un mēs nevarējām atraut skatienu no tevis. Tu sēdēji starp mums, kamēr mūsu rokas sāka slīdēt — lēni, izbaudot katru centimetru. Tava trauslā nopūta bija kā signāls, un mēs sapratām — viss notiek īstajā brīdī.
Kad pirts kļuva par karstu prologu, mēs pārcēlāmies uz plašo gultu, kur uzklāts mīksts balts pārklājs. Tur mēs apvijāmies cits citam, skūpstījām, masējām, glāstījām. Tavs ķermenis dejoja starp mums – reizēm maigā harmonijā, reizēm kaisles vētrā. Mēs bijām viens vesels – trīs elpas, trīs sirdspuksti, viena sajūta. Tava balss, viņas skūpsti, manas rokas – viss saplūda vienā intensīvā vilnī, kas ilga stundām.
No rīta mēs sēdējām terasē, tērpušies tikai segā, klusumā dzerot kafiju un smaidot. Tu staroji. Mēs zinājām – tas bija kaut kas īpašs. Ne tikai fizisks, bet dziļi skaists savienojums starp trim cilvēkiem, kas viens otru patiesi izjuta.
Comments