Kāpēc dažiem vīriešiem patīk sieviešu apakšveļa?!

Kāpēc dažiem vīriešiem patīk sieviešu apakšveļa, zeķubikses un viss, kas saistīts ar sievišķību?
Dažreiz tas sākas pavisam nevainīgi. Ar ziņkārību. Ar vienu pāri zeķubikšu, kas nejauši nonāk rokās. Ar sajūtu – “kā tas būtu?”. Un tad notiek kas negaidīts: nevis kauns, bet miers. Nevis svešuma sajūta, bet dīvaina atpazīšana.
Vīrietis, kurš visu dzīvi ir mācīts būt stingrs, kontrolēts, savaldīts, pēkšņi sajūt uz ādas kaut ko pavisam citu – maigu, slīdošu, piegulošu. Neilons ap kājām nav tikai audums. Tā ir sajūta, ka vari būt lēnāks, uzmanīgāks pret sevi. Ka drīksti sevi just.
Sieviešu apakšveļa nav tikai drēbes. Tā ir valoda, kurā runā ķermenis. Mežģīnes nekliedz – tās čukst. Zeķubikses neizaicina – tās glāsta. Un vīrietim, kurš pieradis pie raupja džinsa un smagas jakas, šis kontrasts ir gandrīz… apreibinošs.
Daži vīrieši, pārģērbjoties, sajūt ne tikai estētiku, bet arī erotiku. Nevis par sievietēm, bet par sevi. Par to, kā viņš izskatās spogulī, kā kustas viņa gurni, kā audums slīd pār ādu. Tas ir brīdis, kad viņš pats kļūst par savu skatītāju, savu objektu, savu fantāziju.
Un tajā nav nekā netīra. Tā ir vēlme justies skaistam. Jā – skaistam. Ne tikai spēcīgam, ne tikai vīrišķīgam, bet arī pievilcīgam savā maigumā.
Ir vīrieši, kuri pārģērbjas vieni, klusumā. Aiz aizslēgtām durvīm. Kad viņš uzvelk krūšturi vai bodiju, viņa kustības kļūst lēnākas. Kad uzvelk zeķubikses, viņš izlīdzina tās ar pirkstiem, it kā glāstītu pats sevi. Šajos brīžos viņš nav tēvs, strādnieks, priekšnieks vai “īsts vecis”. Viņš ir ķermenis, kas jūt.
Dažiem tas kļūst par erotisku rituālu. Svecīte. Spogulis. Mīksts apgaismojums. Viņš skatās uz sevi un redz nevis kaunu, bet kaut ko noslēpumainu – sajaukumu starp vīrieti un sievišķību. Starp spēku un trauslumu. Starp kontroli un padevību.
Un tieši šis sajaukums ir tas, kas uzrunā. Jo cilvēks nav tikai viena loma. Mūsos visos ir abas puses. Sieviešu apģērbs dažiem vīriešiem kļūst par atslēgu uz to daļu, kas citādi paliktu aizslēgta.
Bieži šādi vīrieši dzīvo dubultu dzīvi. Dienā – normāls, “parasts”. Naktī – savējais. Ar savu slepeno atvilktni. Ar zeķubiksēm, kuras glabā kā dārgumu. Ar apakšveļu, kas nes ne tikai uzbudinājumu, bet arī mierinājumu.
Un jā – dažiem tas ir erotiski. Bet erotika šeit nav par iekarošanu. Tā ir par sajūtu. Par to, kā audums piekļaujas cirkšņiem. Kā gurni kustas citādi. Kā mugura iztaisnojas. Kā elpa kļūst dziļāka.
Tas ir erotisms bez agresijas. Bez steigas. Erotiskums, kas ir par sevi, nevis par kāda iekarošanu.
Svarīgākais – šie vīrieši nav salauzti. Viņi nav slimi. Viņi vienkārši ir atraduši savu veidu, kā justies pilnīgiem. Sabiedrība bieži prasa: “Vai tu esi vīrietis vai sieviete?” Bet daba saka: “Tu esi cilvēks.”
Un cilvēkam ir tiesības uz savu skaistumu.
Ja tu esi viens no tiem, kas slepenībā uzvelk zeķubikses…
ja tu jūti, ka mežģīnes tevi nevis pazemo, bet paceļ…
ja tu spogulī redzi nevis kaunu, bet dīvainu pievilcību…
tad zini – tu neesi viens. Un tev nav jānīst tas, kas tev dod mieru, juteklību un prieku.
Varbūt pasaule vēl nav gatava to saprast. Bet tu vari būt gatavs pieņemt sevi.
Un varbūt tieši šajā maigajā, sievišķīgajā pusē slēpjas tava īstā drosme.