Panākumi

🎥😍Vasaras video konkurss 2026⏳☀️

Dāsnas balvas uzvarētājiem 🏆🤑 Piedalīties var ikviens! Vairāk

Seksa Stāsti

Lasiet īstus seksa stāstus, ko raksta meitenes un puiši no Latvijas ❤️📃👀 Seksa romāni , seksuālās pieredzes un reālās dzīves stāsti katru dienu bez reģistrācijas!

Pievienot stāstu

Kategorija:

- Grupas sekss
- Homoseksuālis
- Kinky/Odd
Devās vīrieši uz pirti. Arī nomazgājās. Tagad par pašu galveno. Sekss viesnīcā, garāžā, pagrabā… – tas viss ir labi, bet nav nekā foršāka par seksu geju saunās.Es ļoti labi atceros savu pirmo piedzīvojumu, lai gan tas bija pirms 20 gadiem. 31 g. vecumā, Maskavā. Noskujos un iztīros, dodos uz leģendārajām “Donskije Baņi”.Skaidrojums. Galvenā atšķirība starp “Donskije Baņi” un visām pārējām geju saunām, ko esmu apmeklējis kopš tā laika, ir tā, ka klients nemaksā par ieeju, bet gan par katru pavadīto stundu. (Ieejot, maksā par divām stundām, pēc tam var samaksāt papildus un pagarināt.) Tāpēc gandrīz ikviens šeit ir apņēmies pēc iespējas ātrāk gūt maksimālu baudu. Tas ievērojami ietekmē atmosfēru. Skaidrojuma beigas.Pirtī daudz cilvēku. Pārsvarā vīrieši vecumā virs 50 gadiem. Man 31, bet esmu slaids un izskatos jaunāks. Esmu šodien šeit pats jaunākais (vēlāk redzu varbūt vēl divus puišus, kuriem bija ap 30). Bet ir labi – man patīk vecāki vīrieši, īpaši lāči. Izģērbjos un aizeju uz atpūtas zonu. Tur vīrieši sēž gandrīz visi kaili, un uzreiz divi sāk mani glāstīt, viens mani skūpsta, otrs sāk sūkāt (citi skatās). Es viņus maigi apturu, jo pa priekšu gribēju tur visu apskatīt.Ieeju pirtī, tā ir pilna ar vīriešiem, viens otru apmierina. Apsēžos un atkal uzreiz divi sāk mani glāstīt. Palieku pirtī vēl pāris minūtes. Pieceļos un aizeju uz otru pirti.Tur ir vēl 10 puiši, arī viens otru apmierina. Apsēžos, atkal minūtes laikā mani skūpsta viens puisis, cits puisis berzē savu ļengano locekli gar manu plecu, vēl viens sūkā manu pimpi un vēl viens masē manas krūtis. Puisis, kas sūkā, ir plikpaurains, bet labā formā, ap 40. Viņš laiku pa laikam apstājas, lai teiktu: "klasnij pacan" (‘foršs puisis”) un atgriežas pie locekļa. Apkārtējie puiši mūs abus glāsta. Kādi masturbē… tas viss ātri kļūst par traku, un es beidzu plikpaurainā puiša mutē, kamēr viens vecāks vīrietis beidz uz manām krūtīm. Tagad es sēžu viss slapjš no sviedriem. Olas tukšas. Sperma uz krūtīm un uz vēdera. Vēl kāds vīrietis grib skūpstāt mani. Viņš ir vecs, ar lielu nabas trūci, nemaz nav izskatīgs, bet ar lielu, ļenganu locekli, uz kura ir uzvilkts metāla gredzens. Jūtos dīvaini līdzjūtīgs un noskūpstu viņu, viņš beidz uz manis.Eju dušā. Ir pagājusi mazāk nekā pusstunda, un es jau esmu pabeidzis un divi puiši pabeidza uz manis. Atgriežos atpūtas zonā. Šeit var pasūtīt tēju vai alu. Pēc tējas es vienkārši atpūšos, domājot, ko darīt tālāk. Jā, es jau esmu beidzis, bet gribu tikt izdrāzts.Pēc brīža pienāk tas pats plikpauris, kurš mani apmierināja pirtī. Viņa loceklis ir tagad mīksts, bet diezgan jauks. Viņš mani uzreiz pamana un sāk runāt ar mani. Saka, ka viņam patika man sūkāt. Vecie vīri, kuri sēž atpūtas zonā, skatās uz mums ar skaudību, kamēr mēs flirtējam. Sāk mani glāstīt. Es jūtu, kā viņa daikts ceļas un nodomāju: "Aiziet!"“Vai mēs varam iet pie manis vai pie tevis?” (šeit katram ir individuāla dušas kabīne). Ejam pie viņa, kabīnē ir prezervatīvi un lubrikants.Mēs bučojamies, viņš man pārlaiž ar rokām un atkal čukst: "Foršs puisis!"Jūtos diezgan samulsis, neesmu pieradis saņemt komplimentus, es iečukstu viņam ausī: "Vai uzvilksi to gumiju?" Viņš smaida un cenšas atvērt prezervatīvu, es apguļos uz muguras uz soliņa un paceļu kājas.Viņa rokas ir nosmērētas ar lubrikantu, tāpēc viņš nevar dabūt prezervatīvu. Es to daru pats un beidzot atveru, bet viņam jau nestāv. "Atvaino, es jau pāris reizes esmu pabeidzis"Viņš atkal grib mani apmierināt ar savu muti. Laiza manu dibenu un olas un tad atkal sāk sūkāt. Sasodīti labs, nekad agrāk tik viegli nebiju beidzis no orālā seksa.Tas ir liels orgasms, mans ķermenis trīc, un viņš atkal saņem manu spermu mutē."Foršs puisis".Jūtos mazliet noguris, jo šis puisis nepilnas stundas laikā divreiz iztukšoja manas olas.Nedaudz parunājām, pēc tam ejam katrs savu ceļu.Vēl kādu brīdi atpūšos atpūtas telpā.Ienāk jauns puisis. Liels, ap 50, rudmatis, ar garu locekli.Tagad ir mana kārta uzņemties iniciatīvu. Eju pie viņa un sasveicinos.Mēs ejam uz manu kabīni, apskauju viņu, viņa loceklis pulsē pret mani.Es viegli uzlieku viņam prezervatīvu un sasmērējos ar lubrikantu, apguļos uz muguras, un viņš sāk mani drāzt.Tas ir labi, ka viņš ir liels un resns, nav labi, ka viņš ir daudz resnāks, nekā esmu gatavs paņemt pēc divām laimīgām beigām. Apturu viņu, uzsmērēju vairāk lubrikanta, pamasēju caurumiņu un sākam no jauna, bet, lai cik ļoti censtos atslābināties, viņš vienkārši ir par lielu. Lūdzu viņam apstāties, viņš apguļas man blakus, noņem prezervatīvu un ar muti un rokām es palīdzu viņam pabeigt.Es diezgan noguris, bet sajūsmināts, ka mani izdrāza liels puisis un divreiz iztukšoja ForšāPuiša kungs. Lieliski.Nomazgājos dušā. Pa ceļam pieklājīgi atsakos no veca vīrieša, kurš vēlas mani uzaicināt pie sevis. Vēl viens 50 gadu puisis ar ūsām man smaida un aicina uz kabīni. Es smaidu: "Piedod, draugs, šodien viss."Pie durvīm ForšāPuiša kungs gatavojas aiziet, viņš berzē manu dibenu, saka "Rūpējies par sevi" un noskūpsta mani uz lūpām.Izeju lietainajā vakarā.Lieliski pavadīju laiku. Tas arī pacēla manu ego, jo tik daudzi vīrieši gribēja man pieskarties un piedāvāja atsūkāt vai lūdza, lai es viņus izdrāžu.Tā nebija pati veiksmīgākā vizīte pirtī “Donskije Baņi”. Vienkārši pirmā. Pēc tam es katru nedēļu devos uz “Donskije Baņi”, un, lai atstāstītu visus piedzīvojumus, būtu nepieciešams rakstu krājums vairākos sējumos. Kas vēl man paliek? “Donskije Baņi” vairs nepastāv, un es pats esmu pārvērties par vienu no tiem vecajiem pirdējiem, kuri meklē jaunākus par sevi geju saunās. 3790 1 10 pirms mēnešiem 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Отпуск без запретов.. Мой отпуск начался необычно, словно я попал в эпицентр "огненного марафона страсти"! После него я чувствую себя не в своей тарелке — депрессия, мысли, что я какой-то "сломанный". Всё смешалось: правильное и неправильное, извращения и громкие стоны наслаждения. И, чёрт возьми, я понял, что просто обожаю, когда меня трахают… в попку. Этот уикенд стал настоящим вулканом страсти, а я, Артём, оказался в самом его центре! Всё началось с моей тайной девушки — коллеги по работе, с которой мы тусим в банке, такие себе воспитанные, цивилизованные молодые люди. На летнем корпоративе, после пары коктейлей и откровенных разговоров, она узнала, что я "гипотетически" не против анальных экспериментов — бывшая иногда засовывала мне палец, хотя я особо не давал. Её глаза загорелись. "Сладкий мой мальчишка," — прошептала она, глядя прямо в душу, — "отдам свою попку и попку подруги, если дашь себя трахнуть. Не раз, а всю ночь. Это моя фантазия — смотреть, как красивых парней жарят, особенно когда их берут сразу несколько." У меня челюсть отвисла. Она замялась, пробормотала что-то невнятное, а я уже был под кайфом от алкоголя. Взяла меня за руку, утащила подальше от всех. спрашивает. "Ну, да," — отвечаю. Она делает , и через полчаса её пальчик уже там, где я не ожидал. Она дрожала от возбуждения. Понял, что пора сваливать с корпоратива. Едем к её подруге — тренеру по фитнесу, у которой, как оказалось, похожий фетиш на парней-геев. Обе девицы — огонь, без запретов, с фантазиями, от которых мозг плавится. Особенно вторая, которая умоляла: "Я на всё готова, почти!" Она вызвала четверых парней — таких же, как я: пресс из восьми кубиков, всё выбрито, белоснежные зубы, стильная причёска, попка — два упругих шарика. "Господи, ни волоска на яйцах, на члене, даже между ягодиц — гладко!" — воскликнула подруга, подбивавшая на групповуху. "Не верю, что ты не гей и тебя не трахали!" Я в ответ: "Проверь!" — и, нагнувшись раком, раздвинул попку руками. "Гладкий, потому что пользуюсь кремом для депиляции — без раздражения, реально идеально." Вместо пальца вдруг почувствовал её язык. Ох, как же это было приятно! "Давай, малыш, подари свою попку и ротик до утра, стань нашим секс-подарком," — сказала она, начиная меня шлёпать. Потом коллега медленно ввела резиновый член, сантиметров 17, не до конца. Было больно, я взмолился: "Ай, больно!" Получил шлепок по попке от второй, сексапильной, с точёной фигурой и дьявольским огоньком в глазах. Она заявила: "Таких, как ты — не манерных, не развязных, подкачанных, с идеальной попкой и без волосков — найти почти нереально!" Запреты? А так — всё можно. Через пару часов я уже был в парике, вульгарном платье, чулках, накрашенный, в стрингах, с анальной пробкой 4,5 см, которая еле вошла — было больновато. У моих новых "расхитительниц мужских задниц" оказались мужья. Грустно, но ладно. Обе молодые, а их секс с мужьями — скукота под одеялом в темноте. А я? Я был готов отдать попку разок, чтобы потом трахать их, как захочу, и даже позвать парней. Но они вызывали своих — за деньги, со справками, готовых долбить до утра. Единственный, кто знает о моей новой страсти, — это моя коллега. Друзья и знакомые даже не подозревают. Когда спросил, почему не растормошить мужей, блондинка ответила, что однажды бросила вызов своему: "Моя попка готова к аналу, не хочешь?" Даже предложила тройничок с его другом, но он отрезал: "Нет, ты с ума сошла!" Если бы он знал, что её попка раз в месяц принимает сразу два члена, а киску она не даёт… Вторая, тренер, обожает, когда парней трахают в попку. "Мужики же тащатся от лесбиянок," — говорит она. Предложила мужу анальный секс, но с условием: сначала он даст ей трахнуть себя страпоном. Тот отказался и запретил возвращаться к этой теме. Кто бы мог подумать, что я влюблюсь в трах от девушек и топовых геев? Для меня это чистый секс — никаких чувств к парням, только жажда, чтобы меня рвали ртом и попкой. Всё началось с коллеги: мы с ней лизали и сосали два члена одновременно, наши языки переплетались, и это возбудило меня до безумия. Сердце колотилось, внутри полыхало пламя! "Не гони, сбавь обороты," — сказала брюнетка, боясь, что я "спекусь". Пока мы сосали, её подругу драли, как шлюху — сначала двое, потом трое, а затем и четверо. Она не стонала, а орала: "Да, сильнее в попку, быстрее!" Я в объятиях коллеги, её язык скользит по моим губам, руки раздвигают ягодицы, готовя мою узкую попку. "Ммм, хочу прямо сейчас в попку, как её," — шепчу я. "Нужно растянуть, смазать и добавить волшебного порошка, чтобы снять рамки," — отвечает она. Я повернулся к подруге, которую драли без презиков, и блондинка шлёпнула меня: "Первой буду я! Привела, напоила, раздела, уговорила." Чувствую, пора сваливать, но она настаивает: "Пусть парни начинают, чтобы никого не обидеть." "Сладкая, а в твой спортзал можно записаться?" — спрашиваю. "Работа и развлечения отдельно," — отрезает она, смазывая пальцы, чтобы растянуть мою попку. "Но тренироваться — почему нет? Мы с подругой иногда в бане отлизываем друг другу, пока никого нет. Бывает, заходит парень, растеряется и убегает." — "И никто не остался?" — интересуюсь. "Я бы даже дала парню отсосать, но был один — весь в волосах, фу!" — отвечает она. "Слишком много вопросов, попка," — добавляет, и тут один из парней подставляет член. Я мямлю: "Не хочу сосать…" Она: "Через год-два будешь заглатывать по самые яйца с кайфом, пока второй тебя жарит." Но меня уже без презика имеют в рот, дышать нечем, рвотный рефлекс, а я стону от предвкушения. И тут горячий член медленно входит в попку. "Больно!" — мычу, выплюнув второй член. Перекур. Блондинка исчезает на пять минут, возвращается, и вот я на коленях, два члена в попке, а коллега в страпоне жёстко трахает парня раком. Выбираю гладкий, пульсирующий член для сосания, её язык в моей попке, и я стону, заглатывая глубоко, прося тянуть за волосы. "Огонь, ты классно сосёшь," — говорит парень. "Кончи лучше в попку!" — прошу я. было больно, но вдруг — бац! — и стало так приятно, что я поплыл. "Ммм, хочу ещё, давай все 24 см!" — кричу, кровать ходуном ходит. "Сильнее, трахай как сучку!" — офигевая от кайфа. Смотрю, блондинку дерут в рот и попку, она стонет сладко. "Хочу, чтобы тебя тоже два члена!" — говорит. Я возражаю: "Не зайдёт!" Но дрожь по телу, и я кричу: "Сильнее!" Ещё два часа нас с блондинкой драли горячие члены. Приятный кайф пришёл от жидкого экстази в попку и ротик. "Без него Дерек бы тебя не трахнул," — говорит она. "Есть ещё?" — прошу. Меня заполняют, двое парней долбят, шепча пошлости. Сперма во рту, на лице, в попке. Блондинка достаёт огромный дилдо: "Такой никому не влезет!" Но в меня входит настоящий 24-сантиметровый член. "Пятый парень!" — стону. Они трахают по очереди, не давая попке сжаться. "Можно на улице?" — спрашиваю. "Нет, люди!" — отвечает она, предлагая снять порно с моей попкой и пятью членами в прямом эфире на большой экран. "Давай снимай!" — соглашаюсь. Она садится мне на спину, растягивает ягодицы, чтобы всё было видно. Я стону так громко, что кровать скачет. Кончаю без рук, умоляя не останавливаться. "Ты самая горячая шлюшка!" — говорит блондинка. Один парень просит мой номер: "Потрахаемся бесплатно?" — "Пиши мне, Артём решит," — отвечает она с ревностью. Утро. Встречаю соседку у лифта. Она сияет, но смотрит, будто я враг народа. "Ай, стыд и срам," — шепчет. Понимаю: мы орали, кровать грохотала. Я расплываюсь в улыбке, облизывая губы и трогая попку. "Кому-то было хорошо," — говорит она. "Простите, красавица, жаль, только до утра," — отвечаю. И выдал: "Меня всю ночь так сладко трахали!" — "Кстати, я Артём!" Она в шоке: "Гей?" — "Нет, просто обожаю, когда меня трахают в попку, пока одна снимает, а вторая лижет член со мной!" Нагнулся завязать шнурки, засветив стринги G-pump для пассивов. Она: "Девушка есть?" — "Есть, любовница с подругой, что драли меня, как шлюшку. Но кайф!" Она признаётся: "Смотрю гей-порно, пока мужа нет. Повезло твоим подругам!" — "Вы третья за сутки, кто такое любит!" Рассказал, как меня подкупили: их попки за мою "девственную". Она: "Старая схема, пробовала уговорить мужа, но он волосатый и к попке не подпускает." Облизываю губы, поправляю член в штанах. Она: "Ты неправильно понял!" Я приседаю, засвечивая попку в стрингах: "Хочу, чтобы ты меня… в попку, пока муж смотрит." Оттягиваю резинку, шлёпаю себя. Она: "Случай на миллион, люблю парней с парнями!" — "Покажи член!" Лифт открывается, я показываю выбритый член, она касается рукой. "Через час в гостинице, беру страпон," — шепчет и уходит. Отправляю ей смс с видео, где меня трахают во все дыры, а я лижу подругу. "Горячо!" — отвечает она. Вечером она затащила меня в ЛГБТ-клуб "Тор". Все пялятся на мою попку в стрингах, а не на её фигуру. "Анальная пробка? Им пофиг!" — смеётся она. После секс-коктейля она тянет мою руку к своей попке: "Хочу!" Краснею, но она тащит в клетку. Трахаемся, я стону под маской. Она: "Будет горячо, я пришла за тобой!" Снимает мою майку, джинсы, оголяя стринги, шлёпает. Бармен: "Твой парень новенький, столик справа хочет вас." Она: "Выпивка и твёрдые члены. Но аккуратно, он вчера потерял девственность попки, и только выбритые, со справкой!" Она отходит, я в клетке, привязан, три мускулистых гея с выбритыми членами рвут мою попку. Один в рот, другой по ягодицам, третий в попку. Я кричу под цветомузыку. Она уговаривает громилу трахать её раком, пока бармен меня долбит. Полтора часа кайфа, я стону: "Сильнее!" Теперь понимаю, почему девчонки злятся, если кончить за пять минут. --- **Картина ночи**: Я на коленях, два члена в попке, девушка в страпоне трахает парня раком. Всё пылает страстью. --- 2565 0 10 pirms mēnešiem 4/5 - (3 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Kinky/Odd
Iekļautības mēnesis Mēs satikāmies apmēram mēnesi. 4 reizes, varbūt 5. Tad viņš pārstāja atbildēt uz manām ziņām un pats vairs nerakstīja. Varbūt viņa sieva sāka kaut ko aizdomāties... Mēs iepazināmies Hornetā. Viņš uzrakstīja pirmais (es gandrīz nekad nerakstu pirmais, jo baidos no negatīvas atbildes). Sarakstē bija dažas dīvainības. Piemēram, viņš nesūtīja savus parametrus: ne augumu, ne svaru - rakstīja tikai par savu vecumu (36 gadi) un par savu locekli (lielāks par vidējo, bet ne gigantisks). Es arī pamanīju, ka viņš bija gatavs tikties tikai dienas laikā (kamēr sieva bija darbā). Bet tam varētu būt simts dažādu skaidrojumu. Galu galā es pats varēju viegli satikties dienas laikā, pateicoties tam, ka ilgi pirms Covid jau strādāju attālināti. Kopumā es devos it kā uz parastu tikšanos, un mans pirmais iespaids, protams, bija šoks. Durvis man atvēra vīrietis ratiņkrēslā bez kājām... Abas kājas bija amputētas virs ceļa. (Kā viņš pazaudēja kājas, es joprojām nezinu. Viņš nestāstīja, un man bija neērti jautāt.) Bet es iegāju dzīvoklī, it kā nekas nebūtu noticis, it kā randiņi ar puišiem ratiņkrēslā man būtu visikdienišķākā lieta. Viņš ir labā formā, diezgan simpātisks, bet skatiens ir ļoti smags. Vai es vēlos iedzert kaut ko? Paldies, es nedzeru. (Šķiet, ka viņš pats jau bija iedzēris, kamēr mani gaidīja.) Nu tad ejam uz guļamistabu? Ejam. Guļamistabā es palīdzēju viņam iekāpt gultā un novilkt šortus. Pats izģērbos kails. Sāku sūkāt locekli. Kad tas kļuva ciets, viņš man lika apgulties uz vēdera un sabīdīt kājas, jo šitā viņam būtu vieglāk mani drāzt. Tas ir labi, tikai tas liek caurumam sarauties, un viņam ir resns daikts. Tāpēc, kad viņš (burtiski) uzlēca man virsū un iebāza savu locekli, tas bija diezgan apšaubāms prieks… Vispār, man šķiet, ka viņš gribēja man nodarīt pāri. Viņš aplika roku man zem kakla, gandrīz kā žņaugtu mani, un izdrāza ļoti stipri. It kā viņš gribēja mani par kaut ko sodīt. Kad bijām pabeiguši, viņš lika man notīrīt viņa locekli ar lupatu un ar dvieli (kamēr viņa sperma tecēja pa manām kājām). Tas atkārtojās gandrīz bez izmaiņām katrā tikšanās reizē. Godīgi sakot, pēc pirmās reizes es nodomāju, ka droši vien nav vērts turpināt, bet, kad viņš man pēc nedēļas atkal uzrakstīja, es piekritu. Man viņu bija žēl... Mēs par to nerunājām, bet, ja es pareizi sapratu, viņa sieva pārtrauca ar viņu nodarbojoties ar seksu. 2781 0 11 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- BDSM
- Bondage
- Fetišs
Man pietrūka pletnes. PonyPlay. Modinātājs noskan agri, bet es mostos pāris minūtes pirms. Kaut kādā ziņā es vienmēr pamostos pirmā — pat pirms sava ķermeņa. It kā mana zemapziņa nemierīgi būtu sargājusi kādu noslēpumu visu nakti. Mans vīrs Pauls vēl guļ. Viņš izskatās mierīgs. Es pieceļos klusi. Tik klusi, ka viņš pat neieelpo dziļāk. Arī tad, kad man gribas vīrieti. Vannas istabas spogulī es aplūkoju sevi. Gludi mati, šauri pleci, siluets, kuram daudz kas tiek piedots. Es zinu, ka esmu skaista. Tāda, uz kuru vīrieši paskatās otrreiz, kad esmu jau aizgājusi garām. Dušā es palieku ilgāk nekā vajadzētu. Ūdens slīd pār krūtīm, pār gurniem un es pieskaros sev, lai atcerētos, ka esmu dzīva, esmu sieviete. Apakšveļu — izvēlos skaistu. Arī šodien. Kaut arī vīrs to nemana. Vai varbūt... nemāk novērtēt?***Mana darba vieta “Linea Classica” ir tikai piecpadsmit minūtes no mājām. Mierīga iela, neliela izkārtne, bet katra detaļa — perfekta. Es arī cenšos būt perfekta. Kad atveru durvis, mani sagaida mēbeļu smarža. Ne tāda, kā IKEA. Šī ir dārga koka, ādas un putekļu smarža, kas liek domāt par vīriešiem, kas lasa grāmatas ar ādas vākiem. Kolēģes – Inga un Lelde – ir kā skaistas, bet slēgtas vāzes. Inga ir gados, glīta savā ledainajā distancē. Lelde – pārāk jauna, pārāk enerģiska. Mēs netusējam kopā. Mēs eksistējam līdzās tikai darbā.Es esmu tā, kas palīdz klientam “sajust mēbeli”. Es sēžos viņiem blakus, es lieku viņiem iedomāties vakarus, grāmatas, kājas uz pufa. Daži vīrieši runā ar mani pārāk tuvu. Daži izvairās skatīties acīs. Es novēroju viņus visus. Un daļēji – sevi viņos. Es nekad neesmu flirtējusi. Bet dažkārt es noliecos tā, kā nav vajadzības un dažkārt kādam parādu, ka man patīk tas dīvāns tieši tad, kad viņš sēž man pārāk tuvu. Tā ir mana ikdiena. Un kaut kas manī cer, ka tieši šodien ienāks... kāds īpašs klients.***Kārtējais vakars pēc darba. Mums ar vīru tikko bija sekss. Vismaz viņš tā domā. Viņš guļ man blakus, elpo siltu, glāsmainu elpu manā virzienā, kā sunītis, kurš lepns, ka ir atnesis kociņu. Viņš vienmēr čukst kaut ko mīļu, kā:“Tev bija labi, mīļā?” Es atbildu: “Protams…”, bet manā galvā ir klusums. Nepiepildīti tukšs. Manas kājas ir cieši kopā, nevis aizvērtas pēc kaisles, bet... pēc nekā. Es neesmu apmierināta. Ne fiziski, ne garīgi. Tikai noskūpstīta, samīļota, kā bērns. Un es viņu samīļoju atpakaļ. Paulu, manu vīru. Manu… mazo. Viņa galva iegrimst manā klēpī. Viņš sabužina manu vēderu kā plīša segu. Es glāstu viņa matus. Tā kā to dara māte, nevis mīļākā. “Tu biji tik maigs šovakar,” es čukstu. “Man gribas būt maigam ar tevi,” viņš atbild. Un es smaidu. Ārēji. Bet manās domās ir stipri pirksti uz kakla, rūgta vīrieša elpa pie sejas, ciets tvēriens uz gurniem. Kaut kas mežonīgs. Kaut kas… īstāks par šo.Es pieceļos un dodos uz vannasistabu. Spogulī mana seja ir skaista. Pat tagad, pēc nekā. Manas krūtis vēl nedaudz cilājas, bet nekas manī neelpo. Es atveru skapīti un uzvelku to pašu balto naktskreklu, to, kas viņam patīk. Tas slēpj manas iekšējās liesmas tik labi, cik spēj audums, kas nekad nav ticis kaislē saplēsts. Pauls guļ. Jau. Es vēl ne. Man vajadzētu dzēst gaismu, bet es vēl nespēju. Es apsēžos pie tualetes galdiņa un ilgi skatos uz savām lūpām. Viņas ir kā radītas… kam citam. Skūpstam, kurš uzlauž, nevis glāsta. Es nopūšos. Rīt atkal darbs un varbūt… Varbūt rīt ienāks kāds, kurš mani pamanīs. Ne kā glītu konsultanti. Kā sievieti, kura ilgojas ne tikai pēc maiguma, bet pēc īstas, mežonīgas kaisles.***No rīta viss notiek kā parasti. Inga atver pirmā, Lelde kavējas, es – ne pārāk agri, ne pārāk vēlu. Mani mati šodien savilkti ciešā zirgastē. Nedaudz stingrāk nekā ierasts. Varbūt kā protests. Vai – cerība? Es noliecos, lai izkārtotu katalogus uz galda, tad sajūtu, ka kāds ienāk. Es iztaisnojos. Viņš jau ir tur. Viņš neizskatās pēc parasta klienta. Viņš izskatās pēc… ? It kā pats būtu viens no tiem dīvāniem – no ādas, smaržo pēc vīriešu ķermeņa un dūmiem. Viņš ir masīvs. Ap piecdesmitpieci, varbūt vairāk. Īsi, pelēcīgs bārdas rugājs, stingra zoda līnija. Ādas jaka, bet ne lēta. Iespaidīgs gredzens uz īkšķa. Un... viņš skatās. Tieši uz mani. Es pasmaidu. Maigi. Profesionāli. Bet kaut kas manī… saspringst. Nevis aiz bailēm. Aiz sajūtas, ka šis skats var plēst nost vairāk nekā tikai drēbes. “Labdien,” es saku, “vai Jūs meklējat kaut ko konkrētu?” Viņš nenovērš skatienu. “Varbūt.” Viņa balss ir zema. Tāda, kuru atceras. Tā paliek fonā, kā grēks, kuru vēl neesi pastrādājusi. “Meklēju dīvānu. Guļamistabai.” Es noriju siekalas par ātru. Bet palieku mierīga. Profesionāla. “Vai vēlaties, lai es Jums parādu modeļus, kuri šobrīd ir pieejami? Mums ir daži klasiski – āda, ozolkoks, tumši toņi.” “Parādi man, kurā Tu sēdētu… vakarā. Viena.” Viņš runā lēni. It kā viņš zinātu, kaut ko vairāk. Es pagriežos un eju uz stūra ekspozīciju. Tur ir viens no maniem mīļākajiem dīvāniem – bieza šokolādes krāsas āda, elegants, bet brutāls. Es apsēžos. Nedaudz pieturos pie atzveltnes. Viņš pienāk lēni. Apsēžas blakus. Tuva klātbūtne. Viņa ceļgals gandrīz pieskaras manējam. Es jūtu viņa smaržu – āda, cigārs, kaut kas dūmakains un silts. Instinktīvi noliecu skatienu. “Vai jūties ērti?” viņš jautā. “Jā,” es čukstu, “ļoti…” “Tev vajag vietu, kur... pazust, vai ne?” Man mute ir sausa. Es nezinu, vai tas, ko jūtu ir bailes, vai sajūta, ka esmu atklāta. Viņš pieceļas. Nekā vairāk. Tikai viņa skatiena smagums paliek man līdzās. “Es iešu paskatīties citur. Varbūt Tevi uzmeklēšu vēlreiz.” Un viņš aiziet. Es palieku sēžot. Ar sirdspukstiem, kas sitas kā pēc skrējiena, lai gan neesmu kustējusies.***Kārtējais vienmuļais vakars. Es guļu vīram blakus. Pauls elpo mierīgi. Klusi. Apmierināts. Viņa roka ir uz mana gurna, tā tur ir ieraduma dēļ, ne iekāres. Es aizveru acis. Es... iegrimstu sapnī. Es stāvu kaila. Tā nav istaba. Tikai tumsa un gaismas plankums zem manis – it kā uz teātra skatuves. Es dzirdu soļus, lēnus un nosvērtus. Tie ir smagi. Katrs solis tuvojas kā atbilde jautājumam, kuru neesmu uzdevusi. Un viņš pienāk. Tikai siluets. Masīvs, liels, spēcīgs. Viņa krūtis klātas ar ēnu vilni – tās ir spalvainas. Viņa rokas – lielas, raupjas. Un viņa seja – tā kā pazīstama. Kaut kur redzēta. Varbūt… vakar? “Uz ceļiem.” Es nezinu, vai viņš to saka, vai es to jūtu. Bet es notupjos. Bez jautājuma. Bez kauna. Viņa roka satver manus matus – stingri, mazliet brutāli. Es paceļu galvu un ieelpoju viņa smaržu. Āda. Koks. Tabaka. Vīrietis. “Tu neesi aizmirsta, es Tevi atceros.” Viņa pirksti satver manu zodu. Pirmoreiz kāds nebaidās mani sagrābt. Es drebu, bet ne no aukstuma. Viņa pirksti lēni noslīd gar manu kaklu. Aiz žokļa. Uz pakauša. Uz leju. Līdz manam dibenam. Viņa roka paceļ manu gurnu. Es tieku noliekta četrāpus. Bez vārdiem. Viņš ir jau aiz manis. Viņa loceklis pieskaras man. Tas nav Pauls. Pauls nekad… Un tieši tajā brīdī viņš ieiet manī – kā zibens, kā atbilde. “Tu esi mana. Tu būsi mana. Atceries to!” Es iekliedzos. Es beidzu. Es... pamostos, atveru acis. Pauls joprojām guļ. Esmu mikla. Mana sirds – trako. Bet manas kājas… pavērtas, it kā sapnis nebūtu beidzies. Es lēni pieceļos. Eju uz vannasistabu. Paskatos uz sevi spogulī un čukstu:“Kas Tu esi?”No rīta pieceļoties jūtoties kā nozieguma vietā. Viss manī ir… viegli saspringts. Joprojām dvesa pēcsajūta – kā sēkla, kas iestādīta nakts sapnī un tagad dīgst vēderā, lēni, bet neatgriezeniski.***Es atnācu uz darbu agrāk nekā parasti. Vienkārši… gribējās būt tur. Ja nu viņš atkal ienāk. Ja nu vēlreiz sajūtu to smaržu. Ja nu viņš… Bet viņš nenāca. Diena gāja uz priekšu. Kafija. Klienti. Cenas. Viss kā parasti. Tikai… telpa šķita tukša. Kaut kā tukšāka nekā agrāk. Pat smarža bija pazudusi. Vai var ilgoties pēc smaržas? Kad pusdienlaikā pārlūkoju rēķinus. Tur bija atzīme:“Tumšā ādas gulta – pārdota. Apmaksa veikta. Piegāde: šonedēļ.” Es sastingstu. Gulta – mana gulta. Tā, uz kuras es sēdēju, kad viņš… bija blakus. Kad viņš mani vēroja. Kad mani ieraudzīja. “Lelde,” es ievaicājos, cenšoties runāt mierīgi, “to tumšo gultu – Tu viņu pārdevi?” “Nē,” viņa parausta plecus, “Inga bija pie klausules, viņa laikam nokārtoja visu. Bet es nezinu, kas bija pircējs. Tikai rēķins.” “Vai viņš pats… neatnāca?” “Kurš viņš?” viņa iepleš acis. Tad nosmaida. “Āāā. Tas resnais tēviņš?” “Viņš nopirka gultu,” es klusi saku. “Bet ne no… manis.” Lelde ieķiķinās. “Zane, come on. Viņš varētu būt tavs vectēvs! Ko Tu vispār jukusi… tavs Pauls ir ideāls! Tu pati saki, ka jums viss ir tik labi!” Es tikai pasmaidu. “Jā… tā ir.” “Zane, Tu pat nezini, cik daudzas sievietes Tevi apskauž,” Lelde turpina. “Tu esi skaista, slaida, vīrs Tevi dievina, dzīve sakārtota. Tev ir viss.” Jā. Viss. Tikai… ne viņš, es nodomāju.***Vakarā, guļamistabas gaisma bija izslēgta. Tikai lampas siltais oreols spīdēja uz kumodes virsmas. Pulkstenis rādīja pēc vienpadsmitiem. Es biju gultā jau kādu laiku, skatījos griestos, līdz Pauls – klusi, kā vienmēr – piekļāvās man klāt. Viņa skūpsti vienmēr bija vienādi. Maigi. Mīļi. Bez steigas. Viņš sāk glāstīt mani. Lēni. Uzmanīgi. It kā es būtu porcelāna trauks, kuram viņš vienmēr pieskaras vienā vietā, jo nezina citas. Un tad viņš slīd zem segas. Viņa galva starp manām kājām. Viņš sāk apmierināt mani… ar mēli. Viņam tas patīk un padodas. Es aizveru acis. Un tur viņš ir. Viņš – ne Pauls. Tas kungs. Tas siluets sapnī. Ar plaukstu manos matos. Ar rīkojumu balsī. Viņš mani rupji satvertu, ne laizītu. Viņš mani alkatīgi iegūtu, ne mīlinātos. Viņš necenstos būt labs. Viņš būtu īsts. Paula mēle maigi kustas. Es jau esmu mitra. Viņš domā, ka tas ir viņa nopelns. Es klusi vaidu – tikai tik, lai Pauls domātu, ka viņš sagādā man baudu. Bet patiesībā… es biju tukša. Kā istaba pēc izvākšanās. Mana mitruma iemesls nebija viņš. Tā bija ilgošanās. Nepiepildīta vēlme. Atmiņa. Fantāzija. “Zane… Tev patīk?” viņš čukst, ar lepnu siltumu. “Mmm-hmm…” es mīksti izdvešu, jo es viņu mīlu, bet tajā mirklī… man ir skumji. Skumji, ka viņš mani nesaprot. Viņš domā, ka mani apmierina. Kad Pauls beidz, viņš piespiežas man klāt, apskauj mani kā meiteni, kuru viņš aizsargā. “Es gribu, lai Tu vienmēr esi laimīga, mīļā,” viņš saka. Es uzsmaidu tumsā. “Mmm… es arī, mīļais.” Bet iekšā man bija aukstums. Un tik kluss. Tik kluss.***Durvju zvaniņš noskand. Es paceļu acis no dokumentiem un tur – viņš. Tajā pašā, smagajā ādā. Nesteidzīgs… klātesošs. Tā, kā viņam tas piederas. Viņa soļi skan unikāli. Grīda zem viņa smaguma elpo. “Sveika,” viņš saka mierīgi. Mana balss uz mirkli iestrēgst kaklā. Es piespiežu sevi pasmaidīt. “Sveiki. Atkal sveiki.” “Jūsu salons… atstāja iespaidu.” Viņš uzlūko mani. Ne mēbeles. Ne telpu. Mani. “Pateicos,” es izdvešu, pieskaroties kaklarotai – kustība, ko neapzināti izdaru, kad jūtos vērtēta. “Šoreiz es meklēju krēslu. Vienkāršu. Bet ar stāstu. Priekš sava veikala,” viņš turpina. “Un jūsu veikals…?” Es noprasu, cenšoties būt profesionāla. Bet manas acis viņā grimst. “Antikvariāts. Netālu. Nedaudz nomaļus. Lēns bizness, bet ar savu dvēseli,” viņš smaida. “Es tur galvenokārt... vācu lietas, kurām ir ko stāstīt.” “Ko tās saka?” es jautāju, pati nesaprotot, kāpēc. Viņš pienāk tuvāk, apsēžas. Viņa augums šķiet vēl masīvāks sēdus. Viņš pieskaras koka virsmai, it kā klausītos. “Tās saka to, ko cilvēki baidās teikt. Par ilgām, gaidām. Baudu. Vēlmēm. Tu būtu pārsteigta, cik daudz stāstu slēpjas šajās lietās.” “Es nezinu, vai es dzirdētu,” es klusā balsī saku. Viņš paceļ acis. “Tu dzirdētu, ja ieklausītos sevī.” Tajā brīdī viņš pieceļas. “Ja atradīsi ko piemērotu – es uzticos Tev.” Un, pasniedzot mazu kartīti ar veikala nosaukumu, piebilst: “Ja kādreiz būs brīvs brīdis… iegriezies manā pasaulē. Nevis kā pārdevēja. Kā sieviete, kura vēlas dzirdēt, ko runā lietas, kad telpā ir klusums.” Un viņš aiziet.Pēc tam, kad viņš bija aizgājis, telpā iestājās dīvaina sajūta – it kā kāds būtu atstājis nevis smaržu, bet enerģiju, kas vēl karājās gaisā. Es nejauši pieskāros vietai, kur viņš bija balstījis plaukstu. Tā vēl bija silta. Lelde pienāca klāt ar tējas krūzi, apsēdās uz stūra un klusi nočukstēja: “Zini... viņā ir kaut kas... trauksmains. Tāds... mežonīgs.” Inga pievienojās: “Man viņš nepatīk. Ne tā kā ‘riebjas’, bet... tā kā, zini – negribas skatīties pārāk ilgi. Tā sajūta, ka viņš tevi redz cauri, līdz pat ādai... un zina, ko Tu nevienam citam nestāsti.” “Viņa rokas,” Lelde nopūšas. “Tās ir smagas. Es viņas iedomājos sev uz kakla un... ne tādā labā nozīmē.” “BDSM tipāžs,” Inga noteic sausā balsī. “Paskaties uz viņa jaku. Uz zābakiem. Uz to skatienu. Viņš noteikti kādu ir piesējis pie gultas. Vai pie sienas. Un ne vienreiz vien.” Es klusēju. Skatījos logā. Ārā putni, mierīga diena. Bet man galvā skanēja Ingas teiktais: “piesējis pie gultas. Vai pie sienas. Un ne vienreiz vien.” Lelde joko tālāk:“Zane, cerams, Tu viņam neiedosi savus kontaktus. Tu esi mūsu dārgums. Nevajag, lai Tevi kāds aptetovē.” Es pasmejos. “Es taču esmu precēta.” “Tieši tā. Ar Paulu. Ar pašu laipnības iemiesojumu. Tu esi drošībā,” Inga nosaka ar tādu pašapmierinātu pārliecību, ka man gandrīz gribas kaut ko sadragāt. Jā. Es esmu drošībā. Bet es neesmu dzīva.***Mēs sēdējām pie brokastu galda kā parasti – Pauls ar savu sviestmaizi, es ar savu kafiju. Televizorā runāja par laikapstākļiem un logā lija tik mierīgi, ka šķita – visa pasaule ir tikai fons mūsu klusajai, ērtajai, nekaitīgajai dzīvei. Pauls smaidīja. Viņa roka pieskārās manai plaukstai. “Tu šodien tik skaista. Man žēl, ka jāskrien.” “Es palikšu mājās,” es atteicu, it kā būtu izlēmusi jau vakar. “Jūtos mazliet… tukša.” Pauls pieceļas, noskūpsta mani uz pieres – kā meitenīti, kā māsu, kā mūķeni – un aiziet. Durvis aizveras. Un es ieelpoju. Piezvanu uz darbu. Atprasos, sliktās pašsajūtas dēļ.***“Es šodien VIŅU atradīšu,” es nodomāju ar kafijas krūzi rokā. “Es zinu, ka viņš mani gaida.” Es stāvēju skapja priekšā, meklējot atbildi. Mana roka pati slīdēja pie tās kleitas. Gaiša. Īsa. Tā nekad nav bijusi domāta darbam. Tā bija pārāk sievišķīga, pārāk atklāta, pārāk… seksīga? Es uzvilku to. Bez zeķubiksēm. Jo vīriešiem patīk manas kājas. Un viņš – es zināju – viņš tās novērtēs. Uzvilku augstpapēžu kurpes, tās liek manai gaitai kļūt – lēnākai, izaicinošākai. Es vēroju sevi spogulī. Kleitas mala pieskārās augšstilbiem. Apakšā – tikai stringi. Un krūšturis? Šoreiz nē. Es pasmaidīju. Nerātnule. “Ja viņš man pieskarsies, viņš sajutīs, cik esmu… kaila.” Lūpās tikai tonēts balzams. Acīs – apzināta izvēle. Tad es paņēmu viņa zīmīti. “Antikvariāts.” Manas augstpapēžu kurpes klabēja kā izaicinājums pret trotuāru. Un es gāju viņa virzienā. Klik. Klak. Klik. Klak. Kurpju papēži atsitās pret bruģi kā sitieni pret laiku. Jo katrs solis bija tuvāk kaut kam, par ko vēl nesen būtu kaunējusies pat domāt. Es atrados pilsētas nomalē. Te nebija greznu skatlogu. Tikai veci ķieģeļi, mitras sienas un klusums. Tikai pa kādai durvju ailei, aiz kuras dzīve turpinājās citā ritmā – lēnākā, dziļākā, tumšākā. Un tad es ieraudzīju. Antikvariātu. Neliela, izkārtne. Melns koks ar iegrebtiem burtiem, kas knapi salasāmi: “Pie Georga. Senlietas. Stāsti.” Es uzreiz sajutu, ka tur ir viņš. Un es zināju, ka šeit es esmu gaidīta. Esmu aicināta. Durvis – smagas, melnas, ar dzelzs rokturi. Misiņa zvaniņš klusumā gaidīja pieskārienu. Bet es nezvanīju. Es neklauvēju. Es tikai pagriezu rokturi. Un stūmu durvis vaļā. Iekšā bija tumsnēji zeltains apgaismojums – kā sveču gaisma, lai gan lampas bija elektriskas. Smarža: koks, āda, silti putekļi un smalks tabakas mājiens. Plaukti – no grīdas līdz griestiem, bet neviena prece nebija bezmērķīga. Katrā priekšmetā – it kā kāds stāsts, kāds noslēpums, kāda atmiņa. Bija tur arī kas cits: maskas, krēsli ar siksnām, zamša apkakles, stikla burciņas ar nesaprotamu saturu. Un klusums. Bet tas nebija tukšs. Es sajutu viņu. Viņa skatienu. Kaut kur no telpas dziļuma, neredzamu, bet sildošu kā roka uz muguras. Manas krūtis nošūpojās ieelpā. Kleita viegli pieskārās augšstilbiem. Es sajutu sevi kā nekad agrāk – uz robežas starp iebrucēju un upuri, starp godīgu sievu un krāpnieci. “Zane,” viņš teica. No ēnas. Dziļā balsī. It kā mani jau gaidītu. “Tu taču zini, ka šeit neatnāci skatīties. Tu atnāci… sadzirdēt.” Viņš, Georgs stāvēja ar rāmu pārliecību, kamēr es jutos kā ieklīdusi svešiniece. Šajā telpā mana gaišā kleitiņa un augstie papēži šķita neiederīgi, kā balts audums, kas nejauši nokļuvis starp tumšiem zamša pārvalkiem. Georgs atvēra vecu vitrīnu un uzmanīgi izņēma senlaicīgu ādas apkakli ar nelielu misiņa gredzenu priekšpusē. “Šī nāk no deviņpadsmitā gadsimta beigām. No privātas kolekcijas Vīnē. Reta,” viņš paskaidroja, skatīdamies uz to, it kā lasītu vēstuli, kuru es neredzēju. Es klusēju, tikai pamāju, ka saprotu. Viņš atvēra nākamo skapi, kurā stāvēja seni, nepārprotami BDSM stilā veidoti priekšmeti – pītas pletnes, delikāti darinātas siksnas un smalki izstrādātas metāla važiņas. “Tā laika cilvēkiem bija interesanta pieeja attiecībām un baudai,” viņš mierīgi sacīja, “ne viss tika publiski atzīts, taču daudz kas tika saglabāts priekš tiem, kuri saprot.” Viņš paskatījās uz mani, vērojot manu reakciju. Es nodūru skatienu, vērojot priekšmetus, taču sajutu viņa acis, kas mani lasīja kā atvērtu lapu. “Tev ir vīrs,” viņš sacīja mierīgā, gandrīz neitrālā tonī, turpinot pārvietoties pa telpu un piekārtot priekšmetus, “Cik sen esat precējušies?” “Divus gadus,” es atbildēju klusi. “Un kopā ilgāk?” viņš jautāja, uzmanīgi izņemot senu grāmatu ar tumšiem ādas vākiem no plaukta. “Piecus.” Viņš pamāja neuzbāzīgi. Likās, ka viņš vienkārši mēģina saprast, nevis vērtēt. “Un Tev patīk tas, kā ir tagad?” viņš turpināja mierīgi, ar interesi, bet bez spiediena. Es mazliet samulsu. “Jā, protams… viss ir labi.” Georgs viegli pamāja, it kā pieņemot atbildi, bet viņa acīs bija kaut kas savāds. Viņš pietuvojās vēl vienai vitrīnai, kur bija izliktas lietas, kas nepārprotami bija saistītas ar petplay – delikāti darinātas ādas pavadiņas, maskas, suņu apkaklītes ar smalkām ķēdēm. “Arī šis nav jaunums,” viņš piezīmēja, bez izbrīna vai sensācijas balsī, “cilvēki vienmēr meklējuši veidus, kā atbrīvoties. Kā būt brīviem savā būtībā.” Georgs pievērsās man, nepārkāpjot nevienu robežu, taču viņa vārdi lika manām domām kļūt dziļākām un nedaudz nemierīgām. “Vai kādreiz ir bijusi interese par vēsturi un tās… erotisko pusi?” Es viegli sarāvos, bet tad sapratu – viņš nejautāja par mani tieši. Viņš ļāva man pašai izlemt, cik tālu atklāties. “Mani interesē,” es atbildēju uzmanīgi, klusi. Viņš viegli pasmaidīja, it kā būtu saņēmis tieši to, ko gaidīja. Bet neko neteica. Georgs turpināja lēnām, nesteidzīgi virzīties pa antikvariātu, ik pa brīdim uzmanīgi vērojot mani. Katrs viņa solis bija kā kluss jautājums, katra mana elpa – atbilde. Viņš apstājās pie vitrīnas, kurā bija izlikti dažādi senlaicīgi priekšmeti – eleganti, bet acīmredzami saistīti ar sodīšanu un pēršanu. Viņš izņēma smalku, bet izturīgu pletnīti, no pītas ādas, melni lakotu rokturi. “Šī ir britu,” viņš mierīgi paskaidroja, it kā runātu par tējas krūzi. “Izgatavota ļoti sen. Sākotnēji domāta kā sodīšanas rīks augstākās sabiedrības dāmām. Skaists, elegants dizains, vai ne?” Viņš negaidīja manu atbildi, taču uzmanīgi vēroja mani, kamēr mana seja kļuva sārta, lai gan centos to apslēpt. “Vai Tu kādreiz esi interesējusies par šādu lietu vēsturi?” viņš jautāja, it kā pavirši, bet skaidri zinot, ko prasa. “Mazliet,” es meloju, cenšoties skanēt profesionāli un mierīgi. Viņš uzmanīgi nolika pletnīti atpakaļ un pievērsās citai vitrīnai. Tur atradās priekšmeti, kas skaidri bija saistīti ar pakļaušanu – ādas aproces, delikātas ķēdes un siksnas, ko acīmredzot izmantoja roku un kāju fiksēšanai. “Šie nāk no senas vācu muižas kolekcijas. Izmantoti ļoti privāti un uzmanīgi glabāti paaudžu paaudzēs. Daudzi to uztver kā… specifisku vēsturi, bet patiesībā tie atspoguļo ļoti dabiskas un senas vēlmes,” viņš paskaidroja mierīgi, nesteidzoties. Es nespēju atraut skatienu. Manas plaukstas nedaudz svīda, bet seja bija ļoti karsta. Viņa mierīgā balss lika man justies droši, bet priekšmeti izraisīja dziļas, negaidītas ilgas. Viņš turpināja:“Daži uzskata, ka sodīšana un pakļaušana sievietēm varēja sniegt savādu brīvību. Protams, tā ir jutīga tēma. Bet interesanta.” Georgs pagriezās pret nākamo vitrīnu. Tur bija vēl specifiskākas lietas – ādas apkaklītes ar zvaniņiem, zamša ausis, kas nepārprotami atgādināja kucēnu, smalkas zirglietas, ar metāla detaļām. “Šīs lietas ir saistītas ar ļoti senu tradīciju, mūsdienās sauktas par – ponyplay un puppyplay. Daudzi cilvēki to uzskata par ļoti ekscentrisku, taču tas ir tikai viens no veidiem, kā cilvēki centās un joprojām cenšas izpētīt robežas. Protams, ļoti personīgi un privāti,” viņš atkal netieši pievērsās manai reakcijai. Es noriju siekalas, nezinot, ko teikt. Viņš redzēja manu reakciju, bet nekomentēja. “Vai Tev ir bijusi kāda saskarsme ar šādām tēmām iepriekš?” Georgs pajautāja, atkal neitrāli, gandrīz profesionāli. “Ne… ne īsti,” es klusi atzinu. Viņš viegli pamāja, atvieglojot manu apmulsumu:“Tas ir saprotams. Ne visiem vajag šīs lietas, bet interesanti, ka cilvēki vienmēr atgriežas pie tām.” Viņš apstājās, ļaujot klusumam uz mirkli pārņemt telpu. Tad paskatījās uz mani. “Es ceru, ka nepārkāpju robežu. Antikvariāti ir vietas, kur pagātne mēdz runāt skaļāk par cilvēkiem,” viņš teica mierīgi. Es piecēlu galvu un sastapos ar viņa skatienu. “Viss ir kārtībā,” es atbildēju, kaut arī jutos iekšēji kaila. Georgs pasmaidīja – mierīgi, maigi, it kā zinot daudz vairāk, nekā es pati biju teikusi. Viņš mani aizveda līdz grāmatu plauktam, kas bija nošķirts no pārējām lietām. Atvēra stiklotas durtiņas, kuru eņģes viegli iečīkstējās un uzmanīgi izņēma biezu grāmatu ar melniem, rupjiem ādas vākiem. Viņa kustības bija tik lēnas un piesardzīgas, it kā šī grāmata varētu sabirt putekļos no viena neuzmanīga pieskāriena. Viņš pagriezās pret mani un maigi nolika grāmatu uz tumši zaļā samta, kas klāja nelielu galdiņu. "Šis ir īpašs darbs. Veidots tikai dažos eksemplāros, paredzēts īpašiem lasītājiem," viņš teica klusi, mierīgi un nopietni. Viņa balss mani apņēma kā silta sega, reizē nomierinot un provocējot. Es paskatījos uz vāka. Virsraksts – zeltīts, bet mazliet padzisis:“Transformatio”. Georgs atvēra grāmatu uzmanīgi, lēni šķirstot senās, biezās pergamenta lapas. Man acu priekšā atklājās smalki, detalizēti zīmējumi. Pirmajā ilustrācijā – sieviete, smalka un maiga, kaila līdz viduklim, atradās četrāpus, viņas ķermenis apskauts ar smalkām ādas siksnām, sejā maska, kurai pievienots iemauktiņš. Viņas rokas un kājas apvilktas elegantās ādas siksnās, kuru galos – mazītiņi, spoži pakaviņi. Es aizturēju elpu, jūtot kā sirdspuksti paātrinās. "Tas, ko tu redzi, ir process," viņš teica mierīgi. "Sievietes, kas tiek pārvērstas par ķēvītēm – paklausīgām, elegantām, bet pilnībā pakļautām." Es klusēju, nespēdama atraut skatienu no ilustrācijām. Katrs zīmējums bija mazliet intensīvāks, smalkāks un jutekliskāks par iepriekšējo. Sievietes attēlotas dažādās stadijās: dažas jau pilnībā pārvērstas ķēvītēs, mugurās elegantas ādas zirglietas, sejas paslēptas aiz greznām maskām, bet ķermeņi – pārklāti ar smalkiem, izrotātiem iejūgiem. "Viņas tika disciplinētas, iejātas un trenētas ļoti rūpīgi. Šī māksla prasīja laiku un pacietību," viņš paskaidroja, vērojot manu seju. Viņa balss nemainīgi mierīga, bet es jutu – viņš vēro manu reakciju. Grāmatā bija arī ainas ar sodīšanu: sievietes, piesietas pie īpašiem soliņiem, pletnes pieskārieni uz kailajiem, jutīgajiem dibenu vaidziņiem. Viss attēlots ar juteklisku, stingru kontroli, kas lika manas sejas ādai vairāk sakarst. Klusums, kas sekoja, šķita bezgalīgs. Georgs uz brīdi pārtrauca šķirstīt, atstājot grāmatu atvērtu pie ilustrācijas, kur sieviete – jau pilnībā pārveidota par elegantas ķēvītes tēlu, kājās īpaši darināti zābaciņi ar pakaviem – paklausīgi gaidīja, lai viņu vestu tālāk. Viņš paskatījās uz mani. "Es ceru, ka tas nav par daudz?" viņš mierīgi jautāja. Viņš bija neitrāls, bet es zināju – viņš redzēja, ka tas nav par daudz. Es dziļi ieelpoju. Mana balss bija gandrīz čuksts:"Nē. Tas ir... ļoti interesanti." Viņš lēni aizvēra grāmatu. "Šo grāmatu es nevienam neesmu devis. Bet tev – tev es varētu aizdot. Ja tu gribi. Lai apskatītu tuvāk, privāti," viņš sacīja, vērojot mani. Mana mute izžuva. "Es... es to labprāt paņemtu," es teicu. Es dzirdēju savu balsi kā no attāluma. Viņš viegli pamāja ar galvu, pasniedzot man grāmatu:"Esi uzmanīga. Tā mēdz mainīt to, kas tai pieskaras." Es piespiedu grāmatu pie krūtīm. Tā bija smaga. Kā apņemšanās. Viņš klusējot pienāca tuvāk. Smagā āda sildīja manas plaukstas. Tā nebija vienkārša lieta. Tā bija kā… spriedze, kas elpoja. Es sajutu, kā viņš mani vēro, ne ar vīrieša alkām, bet ar sapratni, kas dur dziļāk. "Kad sieviete pieskaras šādai grāmatai," viņš teica, balss mierīga kā vakara dūmaka, "viņa reti to dara tikai ziņkārības pēc." Es skatījos grīdā. Mana balss bija sausa, knapi izdvesta. "Un ja… ja es tikai vēlos saprast?" Viņa klusums bija skaļāks par atbildi. Viņš nostājās tā, ka es jutu viņa tuvumu – ne pieskārienu, bet klātbūtni. Kaut ko smagāku par loģiku. "Saprast var tikai tās, kuras ļaujas," viņš sacīja. "Pārējās vienkārši lapo un aizmirst." Viņa skatiens viegli slīdēja pār manu augumu – kleitu, kājām. Es jutu, kā man elpa kļūst sekla. Viņš skatījās nevis kā vīrietis, kurš novērtē, bet kāds, kurš redz to, ko es vēl slēpju pati no sevis. "Šajā pasaulē nav neviena, kas liek," viņš piebilda. "Ir tikai tie, kuri gaida, kad Tu pati iesi tālāk." Es pamirkšķināju. Acis sausas. Man gribējās pateikt kaut ko, jautāt – ko nozīmē tālāk? Bet es klusēju. Manas rokas savilkās ap grāmatu ciešāk. "Un ja es iešu…" Es gandrīz nedzirdēju pati savu balsi. “… vai tas mainīs mani?” Viņš piegāja vēl tuvāk. Tik tuvu, ka sajutu viņa siltumu. Viņa smaržu, īstu vīrišķību – ādu, smalku tabaku, koku. "Tas tikai atklās to, kas jau sen mostas," viņš atbildēja. Georgs iebīdīja starp lapām mazu, salocītu zīmīti. “Lasi vienatnē,” viņš sacīja. “Un ja vēlēsies – es būšu šeit.” Viņš atgriezās pie plaukta, mierīgi, klusi. Es stāvēju ar grāmatu rokās, plaukstas mitras, seja sakarsusi. Gribēju vēl ko pateikt… bet nebija vārdu. Es pagriezos, kāpjot pāri slieksnim. Tad apstājos. Skatiens atpakaļ, uz Georgu. Viņš bija aizgriezies, bet es jutu – viņš zināja, ka es skatos. Man vajadzēja jautāt. Kaut ko. Jebko. Bet es tikai noriju siekalas, pagriezos un izgāju. Tiklīdz smagās durvis aizvērās aiz muguras, mani apskāva vēss, nemierīgs vējš. Tas bija viegls, taču pietiekams, lai atdzīvinātu mani, izslaukot domu miglu un liekot man uzreiz apjaust to, ko līdz šim biju centusies ignorēt. Es apstājos uz ielas, neviļus ievelkot dziļāku elpu. Kleita viegli uzpūtās un vējš ielauzās starp manām kailajām kājām, vēsi un bezkaunīgi glāstot mani tur, kur es biju tik ļoti karsta, tik neērti mitra. "Ak, Dievs..." es nodomāju. "Es esmu pilnīgi uzbudināta." Seja acumirklī kļuva sārta. Es sajutu, kā vaigi piepildās ar karstumu, kamēr domas skrēja kā aptrakotas. Vai viņš bija to pamanījis? Vai viņš redzēja cauri visam manam mieram, manai izliekšanās spēlei? Es instinktīvi paskatījos lejup. Tur, zem kleitas vieglā auduma, mani krūšu galiņi bija sāpīgi piebrieduši, stingri un acīmredzami izspiedušies cauri audumam. Es biju tik uzbudināta, ka mans ķermenis mani bija nodevis – atsedzis pilnīgi un nepiedodami. "Viņš to redzēja," mans prāts kliedza. "Viņš noteikti redzēja." Manas kājas sastinga uz mirkli. Es gribēju apgriezties, atgriezties atpakaļ, kaut ko paskaidrot, attaisnoties… bet nē. Es nevarēju. Vēl viena vēja brāzma spēji ieskrēja man starp kājām, atgādinot par savu kailumu zem kleitas. Mitrums starp kājām lika man nosarkt vēl spēcīgāk, vēl nepiedienīgāk. Es piespiedu grāmatu ciešāk sev pie krūtīm, it kā cenšoties noslēpties. "Ej mājās, Zane," es teicu sev. "Vienkārši ej." Un es devos. Ātrā solī, papēži klabēja pa bruģi kā vainas atzīšana. Es jutos tik atklāta, tik viegli ievainojama, ka manas rokas nedaudz drebēja. Katrs solis lika audumam pieskarties jutīgajām kājām, atgādinot, cik ļoti es biju padevusies. Es jutu smagās grāmatas svaru, kas atgādināja, ka šī sajūta nav nejauša. Es pati to biju izvēlējusies. Un viņš to zināja. Viņš bija redzējis visu, ko es vēl slēpu no sevis pašas.***Mājās bija kluss. Pauls jau gulēja. Viņa elpa bija viegla, ritmiska, kā bērnam. Es to klausījos un jutos... vainīga. Viņš bija mēģinājis man pieskarties, kad mēs atlaidāmies gultā. Rokas glāsts pār manu gurnu, viņa skūpsts uz kakla. Bet es biju atgriezusies no cita pasaules stūra un tas, ko viņš man šovakar varēja dot, šķita kā ūdens glāze pēc vīna sapņa. “Esmu nogurusi,” es čukstēju. “Rīt, mīļais.” Viņš neko neteica, tikai noglaudīja manu muguru un apgriezās uz otru pusi. Manas domas vēl sāpīgi atcerējās vēju. Starp kājām smeldza smagums, kuru Pauls nekad nebija spējis atbrīvot. Kad viņš sāka viegli elpot sapņos, es piesardzīgi izslīdēju no gultas. Es atvēru naktsgaldiņa atvilktni, kur biju paslēpusi grāmatu. “Transformatio.” Es to noliku sev klēpī pie rakstāmgalda, kur gaisma bija klusa un silta. Atvēru to tajā vietā, kur biju apstājusies – pie sievietes ar iemauktiem un pakaviem. Ilustrācija bija skaista un graujoša. Pārvēršanās nebija sods. Tā bija atklāsme. Manas plaukstas pieskārās lapām, it kā es glāstītu ko dzīvu. Un tad starp lapām atklājās zīmīte. Viņa rokraksts. Precīzs. Stings. Vīrišķīgs. “Es ilgi domāju, vai MANA ķēvīte vispār eksistē. Tagad es domāju – cik ilgi viņa vēl slēpsies. Manas Naktsstaļļu Muižas vārti ir vaļā. Iemaukti – nospodrināti. Ērzelis – nepacietīgs. Tu zini, ko tas nozīmē.” Es sajutu kājās vājumu. Mana ķermeņa atbilde bija skaidra – es nodrebēju. Viss manī sāpīgi pulsēja un gaidīja. Gaidīja viņu, Georgu. Kad atšķīru pēdējo lappusi, tās apakšā – kā pavēle – bija ierakstīts viens fragments. “Īsta ķēvīte savu gatavību nekad neizsaka vārdos. Viņa to parāda. Viņa uzdāvina pātadziņu savam Ērzelim – ar savu izvēlēto ķēvītes vārdu. Tikai tad viņš zina, ka viņa ir gatava tikt iejūgta.” Es sajutu, kā mana mute atveras klusam elpas vilcienam. Manā priekšā vairs nebija tikai spēle. Šī bija valoda, šis bija rituāls. Un šis... bija uzaicinājums. Es glāstīju Georga zīmīti ar pirkstu galu, it kā tā būtu viņa āda. "MANA ķēvīte..." Es to atkārtoju sev galvā un man likās, ka mans ķermenis pats atbildēja ar vieglu, nemanāmu trīsas vilni manos augšstilbos.***Darbs ritēja, bet es tajā nebiju. Acis slīdēja pāri klientiem, kolēģēm, mēbelēm, bet neko neredzēja. Manā galvā vēl dzīvoja Georga balss, viņa skatiens, viņa veikals, viņa priekšmeti. It kā manā miesā būtu iestrādāts magnēts, kas rāva atpakaļ – uz viņa antikvariātu. Kad veikals uz brīdi iztukšojās, es iegrimu elegantajā, zeltainā krēslā, ko pati biju izvēlējusies ekspozīcijai. Acis pašas aizvērās. Tikai uz mirkli. Piecām minūtēm. Un es sapņoju. Skanēja pakavu klaudzēšana, bet tā nāca nevis no kaut kurienes, bet no manis. Es aulekšoju, zem manis bija akmens ceļš, virs manis – āda un smagums. Iemaukti savilkās gar lūpām, manā mutē bija bieza ādas siksna. Nebija sāpju, tikai uzbudinājums un apziņa – viņš mani vada. Es klupu. Deguns zemē, dibentiņš pacelts. Klusums. Un tad — pātadziņas svilpiens. Es jutu to viscaur. Kauns. Uzbudinājums. Kauns. Vēl. Un tad viņa balss. Zema. Pie auss. Kā pavēle, kā vārds, kuru dzirdu pirmo reizi, bet zinu jau mūžību:“Spurgava.”Es pamodos. Piecēlos uzreiz, it kā būtu pieķerta. Krūšu gali sacietējuši, kājas... ļogās. Es nosarku. Kolēģe kaut ko man jautāja, bet es nespēju atbildēt. Tikai māju ar galvu. Man bija jāsavāc sevi, bet iekšēji kaut kas bija ielūzis. Tagad es zināju. Es būšu Spurgava.Diena vilkās. Es biju darbā, bet dvēseles kodols vēl joprojām klīda ap viņa skatienu, viņa balsi, viņa veikala smaržu – tabakas, ādas un pakļautības. Un tad es to ieraudzīju. Jauns krēsls, kas tikko atvests no noliktavas – vēl iepakojumā. Es lēnām atsedzu aizsargplēvi un manā priekšā parādījās tumši pelēka metāla karkass, dziļa zaļas ādas apdare un elegantas, izliektas līnijas. Tā muguras daļa – mazliet augstāka, kā tronim. Dizains starp mūsdienu minimālismu un vecmeistaru darbiem. Tas pavisam noteikti iederētos viņa antikvariātā – ne kā artefakts, bet kā vieta, kur sēž Kungs. Vai viņa klients. Vai viņa... ķēvīte. "Šis būs man labs iegansts," es nodomāju. Bet starp kājām – es kļuvu mitra. Šis bija mans atgriešanās iemesls. Vēlāk, kad biju viena, atvēru datoru. Meklēju: discipline crop, engraved handle. Un tur tā bija. Pātadziņa – tumši brūna, stingra, ar smalki pītu rokturi. Pieejama apdruka. Es ievadīju:SPURGAVA un iegādājos. Piegāde: pāris darba dienas. Es ilgi skatījos uz ekrānu, pēc pasūtījuma apstiprinājuma. It kā gribētos vēl ko piebilst. Bet nebija ko. Viss jau tika pateikts. Laiks ritēja smagi, pātadziņas pasūtījums bija apstiprināts un es ik pa laikam pārbaudīju elektronisko pastkastīti, it kā ar skatienu varētu piegādi pievilināt ātrāk. Krēsls stāvēja savā vietā – nekustīgs, gaidošs, gluži kā es. Vēl tikai pāris dienas, tikai pāris soļi... Bet tad ienāca kāds klients, izskatījās pēc kāda arhitekta vai dizainera. Viņš apstājās pie manis izvēlētā krēsla. “Šis gan ir citā līmenī,” viņš nopētīja. “Kur ražots? Ir pieejams vēl kāds?” Viņš jau sāka meklēt cenu zīmi. Es strauju pielēcu kājās. “Šis... nav pieejams,” es pārtraucu viņu, balss pārāk asa, pārāk steidzīga. “Tas ir rezervēts.” Viņš sarauca uzacis, bet pamāja ar galvu un devās tālāk. Es atviegloti izelpoju, bet kolēģes jau bija pamanījušas. “Tu to krēslu tā kā savu godu sargā,” Ilze iesmējās. Es pasmaidīju. Bet sirdī satraukums sitās kā iemaukta ķēvīte. Šī bija zīme — es nedrīkstu kavēties. Tas ir domāts viņam. Tāpat kā es.***Rīts atnāca ar sajūtu krūtīs – šodien es vairs nevaru vilkt garumā. Kad atvēru durvis un paņēmu nelielo sūtījumu, rokas nodrebēja. Kastīte bija neliela, bet tā svēra kā liktenis. Apsēdos, attaisīju un tur tā bija. Pātadziņa. Rokturis tumši brūns, smags, stingrs. Uz tā – perfekti iegravēts vārds:SPURGAVAEs aizvēru acis. Sajutu, kā manī kaut kas noslēdzās. Krēsls — mans attaisnojums, mans oficiālais iegansts — es noformēju pirkumu. Kolēģes bija pārsteigtas. “Ko tu ar to iesāksi? Tik smags, stilīgs, dārgs...” “Tas nav priekš manis,” es noteicu bez paskaidrojuma. Vēlāk, kad kolēģes neredzēja uz krēsla novietoju trīs lietas: Grāmatu, kura bija sākusi manu iekšējo transformāciju. Pātadziņu, vēl nepasniegtu, bet jau liktenīgi saistītu ar mani. Nelielu, elegantu aploksni, kurā mana vizītkarte. Un teksts: no Zanes. Krēslu rūpīgi iesaiņoju. Es pati noformēju piegādi. Tajā brīdī mana sirds auļoja kā mežonīga ķēvīte. Kā lūgšana. Kā piederība. "Es vairs neesmu tā pati sieviete."***Es gaidīju. Nedēļa vilkās, bet nekādas atbildes no Georga nebija. Katrs rīts sākās ar cerību, katrs vakars beidzās ar šaubām. Varbūt es viņu pārpratu? Varbūt es tikai… fantazēju to, ko nevajadzēja. Uzbūvēju no skatieniem veselu pasauli, kuras patiesībā nav?Ceturtdiena. Pusdienlaiks. Esmu darbā. Rokas pār papīriem, bet prāts — tukšs. Un tad. Īsziņa. Teksts — tāds, kādu tikai Georgs varētu rakstīt. “Krēsls iederas. Ja, pātadziņa ir simbols, par kuru es domāju, tad spēles ir beigušās! Šonakt! Pusnaktī! Antikvariātā! Būsi manā rīcībā trīs diennaktis. Apģērbs nav svarīgs! Ja pārdomāji – paliec zem segas un visu aizmirsti!” Es sajutu, kā sirdī ieplūst karstums, vēders savelkas, kājas kļūst vājas. Viņš mani saprata. Viņš mani uzrunāja. Viņš mani grib. Nebija laika vilcināties. Es piecēlos no galda un klusi devos pie veikala vadītājas. Balss bija mierīga, bet acis dega:“Man paliek arvien sliktāk, laikam temperatūra. Es labāk paņemšu pārējo dienas daļu brīvu… arī rītdienu. Lai atkoptos.” Viņa tikai pamāja saprotoši. Man vēl paveicās, ka bija jau nedēļas beigas. Atgriezusies pie galda, es uzrakstīju ziņu Paulam:-Mīļais, es šodien atprasījos no darba. Man viss kārtībā, bet pēdējās dienās jūtos pārāk nogurusi, mazliet arī emocionāli iztukšota. Gribu pabūt prom no visa un visiem. Trīs dienas. Pie mammas laukos.-Ak… Vai viss ir kārtībā? Kāpēc tu neko neteici vakar? Es jūtos slikti, ja neesmu Tev blakus.-Nē, nē, mīļais… Tev nav jāuztraucas. Es vienkārši… nezinu. Gribas pabūt klusumā. Tikai es un daba. Man vajag nedaudz paelpot svaigu lauku gaisu.-Tu mani mulsini. Bet labi, ja tas palīdzēs. Tu rakstīsi man? -Diemžēl tur ir šausmīga zona, Tu taču zini. Visticamāk nevarēšu. Māsa jau smējās, ka mamma dzīvo kā citā pasaulē bez signāla.-Es saprotu… vienkārši zini, ka es mīlu Tevi. Tik ļoti, ļoti.-Es zinu. Un tieši tāpēc Tu esi man blakus. Pat tad, kad esmu prom. Mēģināšu dot ziņu, ja varēšu. Sirdi grauza vaina... bet ne par to, ka meloju. Par to, ka jutos atvieglota. Es biju pieņēmusi lēmumu. Un nu man atlika tikai viens – pakļauties liktenim, kuru pati biju izvēlējusies. Es steidzos mājās kā medījums, kas jūt, ka tuvojas nāves brīdis – bet tā nebūs nāve, tā būs mana piedzimšana no jauna.***Pauls vēl nav mājās. Man ir maz, pārāk maz laika. Ienākusi mājās, es uzreiz dodos vannas istabā. Krāns skan, putas ceļas. Epilācijas losjons smaržo savādi. Es to uzklāju lēni, maigi, pārdomāti. Katra kustība kā rituāls. Noskaloju visu. Pēc tam ieziešu ķermeni ar losjonu. Apakšveļa. Melna. Izsmalcināta. Pa virsu es nevilku neko uzkrītošu. Tikai viegla, īsa vasaras kleita un augsti papēži. Kustības manī kļūst citādākas. Kleita apskauj mani kā apmetnis, kas slēpj – bet reizē izrāda mani. Tad – spogulis. Manā sejā ir vaibsti, kurus vēl vakar nepazītu. Tas nav ne miers, ne bauda. Tā ir – apzināta padevība. Un kaisle. Es būšu viņa ķēvīte. Pauls vēl nebija pārnācis, kad es izgāju ārā, aizvēru durvis tik klusi, it kā slēgtu aiz sevis veselu dzīvi.Es negribēju gaidīt kādā kafejnīcā. Es gribēju just pilsētu, bet no augšas. No malas. Jumts. Vecās daudzdzīvokļu mājas jumts bija vieta, kur reiz gāju elpot, kad jutu, ka pasaule mani smacē. Tagad es turp gāju kā sieviete, kura pati vēlas tikt smacēta — kaislē, pavēlēs. Vējš iešalcās zem manas kleitas. Tas skāra manus krūšu galiņus, kuri jau sen bija saspringuši no satraukuma. Tas spēlējās starp manām kājām, saprotot, ka esmu mikla no vēlmes tikt izmantota. Pilsēta klusi dūca zem manis, bet manī bija tikai viens vārds: Pusnakts. Es paliku tur līdz brīdim, kamēr debesis kļuva dziļi tumšas. Un tad, ar vienu ieelpu, ar vienu klikšķi no papēžiem pret jumta betonu, es devos. Pie viņa. ***Es stāvu pie antikvariāta durvīm. Ir dažas minūtes pirms pusnakts. Tumsa ap mani sabiezē gluži kā priekšnojauta – zīme, ka atpakaļceļa vairs nav. Roka trīc, kad pieskaros rokturim, bet es to nospiežu. Durvis atveras pašas, no sākuma tikai tukšums... līdz ieraugu viņu. Georgs. Viņš stāv turpat netālu, it kā mani būtu gaidījis. Tumšs ādas tērps cieši apvelk viņa lielo, drukno augumu. Zilganos atspulgos spīd metāla sprādzes uz ādas virsmas. Viņš nesaka neko – tikai skatās manī, vērtē. Rokā – mana pātadziņa. Tā, kuru pati izvēlējos, kura nes manas slepenās domas un apņemšanos. “Vai esi gatava, Zane?” viņa balss ir dziļa, nepielūdzama. “Tu vēl vari aiziet.” Es nenovēršu skatienu. Ieelpoju un tikai pamāju. Viņš pagriežas un rāda man uz masīvām durvīm dziļāk antikvariātā. Es eju. Seko soļu skaņa man aiz muguras. Telpa kļūst vēsāka, es atveru norādītās durvis. Aiz durvīm — telpa ar augstiem griestiem, klusu kā baznīcā. Un tur — viņi. Divi vīrieši. Lieli. Muskuļoti. Viņi mani gaidīja. Viņu skatieni mani apēd, bet tajā nav nicinājuma – tikai kāra, dzīvnieciska vēlme un... ziņkāre. Tie nav svešinieki viņa pasaulē – tie ir staļļupuiši. Palīgi. Georgs nostājas man aiz muguras. Viņa balss atkal iegriežas ausī:“Izģērbies. Kaila!” Mana sirds dauzās. Iespēja aizbēgt vēl pastāv, bet manas rokas jau sāk kustēties. Es novelku kurpes, tad poga pēc pogas, audums slīd lejup. Kleita uz grīdas. Krūšturis. Biksītes. Es stāvu viņu priekšā kaila kā ķēvīte vēl pirms iejūgšanas. Es sajutu sevi kā izstādē. Kā ērzelim domātu guvumu. Viņu skatieni ir atklāti. Vērtējoši. Un Georgs... viņš vienkārši smaida. Lepns. Kluss. Valdonīgs. “Šī varētu būt tā īstā, Georg...,” viens no palīgiem murmina, skatoties uz manām gurnu līnijām, krūtīm, sejā. Otrs pamāj ar galvu, viņa acis seko maniem augšstilbiem, plaukstām, manai trīcēšanai. “Lieliski gurni.” Un tajā mirklī es vairs neesmu Zane, esmu kaut kas vairāk. Vai mazāk. Atkarīgs no tā, kā skatās. Mans skatiens nolaists un tomēr viss ķermenis liesmo no sajūtas, ka šis ir mirklis, kurā mana pagātne tiks noslaucīta kā sviedri no miesas. Viens no staļļapuišiem atver lielu, melnu koka lādi. Tajā tērps. Melnā āda, metāla detaļas, stingrība un elegance. Tik pazemojošs un vienlaikus cēls. Georgs pieiet man pavisam klāt. Viņa plauksta apskauj manu žokli, paceļ galvu. “Tu to gribēji. Tu pati izvēlējies. Klausies. Un pieņem.” Viņš pamāj ar galvu staļļupuišiem. ***Viens no viņiem pienāca ar metāla trauku, tajā bija smēre – aromāts atgādināja saldu eļļu ar dūmakainu noti. Viņš pavērsa skatu manā virzienā, tad pamāja otram — “Sākam.” Mana roka tika saņemta stingrā tvērienā. Cimdi bija melni, gludi, bet tik cieši, ka kailai ādai tos neuzvilkt bez sagatavošanas. Viņš ar diviem pirkstiem uzlika smēres pikuci uz mana delnas. Tā bija silta. Viņš sāka to ierīvēt. Lēni. No pirkstu galiem līdz elkonim. Es jutu, kā āda kļūst slidena, kā muskuļi neviļus saspringst. Viss bija pārāk intīmi. Pārāk… skarbi. Viņš pacēla pirmo lateksa cimdu. Sāka to vilkt man uz rokas. Tas bija ciešs. Tas spēcīgi piekļāvās pie ādas. Kad viņš beidzot aizvilka to līdz elkonim un pārbaudīja, vai viss ir perfekti izlīdzināts, es jau drebinājos no sajūtu intensitātes. Mani rokas pirksti savilkušies dūrē, vairāk tur tiem vietas nebija. No ārpuses zem tiem iemirdzējās pakavs. Otra roka. Vēl viens smēres pieskāriens. Šoreiz viņš nedaudz ilgāk pamasēja man plaukstu. Es notrīcēju. Es jutu, kā viņš skatās – un Georgs arī. Viņa elpa bija tuvumā, viņš neko neteica, bet es zināju – viņš izbaudīja, kā mani pakāpeniski iesaiņo savā lomā. Kad rokas bija gatavas, viņi ķērās pie manām kājām. Smēri uzklāja uz augšstilba iekšpuses – tieši tur, kur āda vissmalkākā, visjūtīgākā. Es nevilšus ieelpoju skaļāk. Viņa pirksti nenobijās. Viņš izsmērēja līdz ceļgaliem un uz leju. Ponyboots. Zābaks bija kā no cita laikmeta. Viņi to uzvilka ar spēku, bet rūpību. Es jutu, kā mana pēda tiek iekapsulēta, kā tā zaudē līdzsvara brīvību. Zābaks stingri spieda pēdas loku, atstājot mani balstāmies uz pirkstu galiem. Ar katru kājas kustību metāla pakavs pie zoles atsitās pret zemi – es jutu tā atsitienu arī sevī. Otrs zābaks – un nu es stāvēju. Augstāk. Savādāk.Tad nāca iejūgs. Viņi pacēla ādas siksnu tīklojumu. Tas bija ar krūšu siksnām. Pirmā pieskārās tieši zem maniem krūšu galiņiem, bet drīz viena cita siksna apvijās virs tiem, atstājot tos kailus. Mani krūšu galiņi bija jau piebrieduši – un kad ar ciešiem klipšiem uz tiem piekāra zvaniņus, katra mana kustība kļuva par mūziku.Apkakle. Tā noslēdzās uz kakla ar klikšķi. Viens no vīriešiem to pievilka. Ne pārāk. Bet pietiekami, lai es sajustu ierobežojumu katrā kakla kustībā. Viņi lēni piestiprināja roku aproces. Tās piespieda manas rokas cieši gar sāniem. Es sajutos bezpalīdzīga.Viens no viņiem pietupās aiz manis. Otrs pavēra manus dibena vaidziņus. Un tad – silts pieskāriens. Viņš ar pirkstiem lēni, metodiski sāka ieziest man anālo atveri. Es sastingu. Es biju ledaina un karsta vienlaicīgi. Viņa roka kustējās profesionāli, bet ļoti... jūtīgi. Kad viņš bija beidzis darboties ar smēri, viņš atvēra kastīti. Tajā bija aste – spīdīga, melna, ar smalku matu šķipsnām, kuru manī turēs anālais korķis. Viņš pieskārās man vēlreiz, tad ar vienu spiedienu ievietoja to manī. Es ievaidējos. Astes smagums un piepildījuma sajūta mani neprātīgi uzbudināja.Galva mazliet reiba no astes ievietošanas, no dīvainās, pārsteidzošās piepildījuma sajūtas, kura elpoja manī kā pulsējošs mezgls. Bet tagad viņi pacēla nākamo priekšmetu – galvas iemauktus ar mutes klapi. Un viss manī sastinga. Siksnas bija melnas, ar smalkām sprādzēm. Pirmā siksna apvijās man ap zodu. Tā iegrima ādā ar ciešu, nežēlīgu tvērienu. Tad vēl viena – gar vaigiem uz augšu, līdz pat deniņiem. Manas acis sastapās ar viņu skatieniem – mierīgiem, neizdibināmiem. Kā meistariem, kuri zina, ko no māla var izveidot. Viņi vilka sprādzes ciet. Ar katru klikšķi mans žoklis kļuva mazāk brīvs. Un tad viņi paņēma mutes klapi. Tā bija bieza, gluda, ar noapaļotiem galiem, es sapratu, ka tā nav vienkārša rotaļa. To virzīja man pret lūpām, es nedaudz pavēru tās, paklausībā. Instinktīvi. Jutos kā dzīvnieks, kas atveras iemauktiem. Tā ieslīdēja mutē, piepildot to lēni, stingri. Un tad – pēdējā sprādze. Zem pakauša. Kad tā tika savilkta, mana galva kļuva par daļu no mehānisma. Ne brīvu kustību, ne iespējas parunāt. Es mēģināju ko teikt, bet izlauzās tikai... skaņa. Dzīvnieciska. Klusa, instinktīva. Skaņa, kas nāca no manas pakļautības. Manas acis pievērās. Elpa smagi ieplūda degunā. Viss ķermenis apzinājās – tagad es vairs nerunāšu. Man vairs nav balsstiesību. Es izdošu tikai skaņas. Es būšu izmantota, vadīta. Un... jā, es to vēlējos.Viens no vīriešiem nometās tupus. Viņa rokās bija smalka ādas ķēde, kuras gali bija savienoti ar metāliskām siksnām, pietiekami garām, lai ļautu man spert soli... bet ne pārāk plašu. Viņš paskatījās augšup manās acīs — kā pārbaudot, vai es jau nojaušu, kas notiks. Viņš pietupās ciešāk un lēni apvija siksnas ap maniem augšstilbiem, tieši virs ceļgaliem. Viņa pieskāriens bija tik smalks, bet jēga – nežēlīgi precīza. Kad siksnas tika savilktas, es sajutu ierobežojumu – ne sāpīgu, bet noteiktu. Pēdējais – blinderi. Klapes, kas pieguļ manām acīm. Viņi vēl atstāja spraugu – es redzēju visu priekšā, bet vairs ne to, kas pa malām. Kontrole pazuda. Palika tikai virziens. Viņi atkāpās. Es stāvēju pilnībā ietērpta, uz pakaviem, ar asti, kura kustējās no katra mana elpas ievilciena. Es biju gatava.***Georgs mani aplūko. Tad pamāj ar pirkstu:“Pagriezies. Lēni.” Es paklausu. Griežos. Katra kustība smaržo pēc ādas. Zvaniņi skand. Aste kņud. Ceļgalu siksna ierobežo kāju kustības. Soļi kļūst ne tikai lēni, bet piesātināti ar kaut ko citu – pazemību, lepnību, piederību. Georgs novicina pātadziņu. “Gatava.” Georga roka aizsniedzas pie manas apkakles un pavada – stingra, melna ādas lente – tiek piesieta pie tās priekšējā gredzena. Viņš paņem pavadu rokā, pavisam viegli parausta. Es saprotu – jāsāk kustība. Pirmie soļi ir neveikli. Ciešie lateksa zābaki ar pakaviem liek man celt ceļgalus augstāk, soļot ritmiski, bet vēl neesmu pieradusi. Mani soļi šķiet kleberīgi, drusku izmisīgi, it kā ķermenis vēl pretojas jaunajai formai, kurā tas tikko ticis ietērpts. Kad mēģinu iztaisnoties, noturēt stāju kā sieviete, nevis ķēvīte, es gandrīz paklūpu. Sajūtu gaisa plūsmu. Nošalc pātadziņa un tā trāpa tieši pa manu kailo dibentiņu. Ass, bet precīzs sitiens. Elpa aizraujas. Ķermenis notrīc. Sāpēs. Uzbudinājumā. No manis izlaužas nedabīga elsa, kā zviedziens. Tā nav fiziska reakcija – tas ir klikšķis manā dvēselē. Un tad viņa balss. Spēcīga, tumša, pavēloša:"Mierā, Spurgava!" Tas skan kā kristības. Kā vārds, kurš man vienmēr piederējis, tikai līdz šim neticis nosaukts. Es norimstu. Pavada nostiepjas un tad atslābst. Georgs mani vēro. Palīgi klusē, bet es jūtu – viņi ir redzējuši, kas bija jāredz. "Šī būs īstā," viens no viņiem murmina un Georgs smaida – kā kungs, kurš nu beidzot ir iezīmējis savu ķēvīti. Es stāvu, lepni, ar siltu karstumu zem ādas un mitrumu starp kājām. Un jūtos laimīga.Durvis iečīkstas. Staļļupuiši atver tālākās, masīvās vērtnes, kuras līdz šim bija slēpušās ēnā. Tās ved ārā – uz pagalmu. Vēsais nakts gaiss strauji apņem manu gandīz kailo ķermeni, liekot ādai sacelties zosādā, bet tas tikai pastiprina sajūtu, ka es neesmu cilvēks. Es esmu ķēvīte. Spurgava.Pagalms ir izgaismots ar zemu, dzeltenīgu gaismu – viss šķiet kluss, bet ļoti organizēts. Tur stāv tumša, automašīna ar zirgu pārvadāšanas piekabi, kuras metāla malas mirguļo gaismā. Tā domāta man. “Dosimies uz manu muižu, Spurgava,” Georga balss atskan aiz manis. “Stallis jau tevi gaida.”Man neļauj šaubīties. Palīgi mani ieved piekabē. Tās iekšpuse smaržo pēc ādas un viegla siena aromāta. Grīda klāta ar biezu, mīkstu siena kārtu – it kā maigi, bet pazemojoši. Kā dzīvniekam. Mani nofiksē stāvus, mugura pret metāla rāmi, kurš iebūvēts pa vidu. Savelk siksnas stingri nostiprinot pie rāmja – ap krūtīm, ap vidukli, ap potītēm. Pavada tiek piefiksēta pie metāla cilpas virs manis. Nav iespējams pakrist. Nav iespējams atkāpties. Tikai būt. Būt pakļautai. Piekabes durvis aizveras. Es palieku viena. Pāris vāji lukturi piekabes griestos met pelēcīgas ēnas uz manas ādas. Elpošana kļūst lēnāka. Es jūtu savu trīcošo miesu, jūtu kā zvaniņi pie krūšu galiņiem kustas, ik pa laikam maigi iešķindoties. Es biju iejūgta. Sagatavota.Ārpusē dzirdu soļus. Vīrieši kāpj automašīnā. Motors ierūcas. Visa piekabe nodreb un sāk kustēties. Es kratos līdz ar piekabi. Šis nav brauciens, kurā mīļākais magi izvizina savu dāmu. Šī ir ķēvītes pārvadāšana. Mani pārved uz Georga muižu. Piekabe grab un šūpojas, katrs pagrieziens liek manam ķermenim nedaudz sasvērties, bet stingrās siksnas mani notur vietā. Zem manis siens, kas sākumā šķita silts un mīksts, pamazām kļūst kairinošs – tā putekļi ielien spraugās starp ādas jostām un degunā, es sprauslāju. Zināms diskomforts, jā, bet... tas man netraucē. Tas man patīk. Tādai ir jābūt īstai ķēvītei. Un tad manas domas sāk plūst.Ja kāds zinātu… Ja kāds no tiem, kuri šobrīd mierīgi guļ savās gultās, redzētu šo piekabi, vai viņi nojaustu, ko tajā ved? Nevis... nevis zirgu. Sievieti. Nē. Ķēvīti. Mani. Ja kāds atvērtu durvis un ieraudzītu mani, piesietu, gandrīz kailu, ar zvaniņiem pie krūtīm, asti starp kājām un pavadu pie kakla... Kas notiktu? Un kolēģes...Ja viņas zinātu, kur es esmu? Ka esmu aizgājusi no darba, lai atdotu sevi vīrietim, kurš mani nevis glāsta, bet pārvadā, sit, pazemo un grasās padarīt par savu? Viņas būtu šokā. Vai smietos? Vai sauktu mani par traku? “Tu taču esi precējusies!” “Tev ir jauks vīrs!” “Tu viņam dari pāri!” Lai viņas runā. Viņas nesaprot, ka es nedaru pāri nevienam. Es beidzot esmu atradusi, kuram piederēt. Beidzot kļūstu par sevi. Zem pakaviem trieciena vilnis. Piekabe uzbrauc uz cita seguma, iespējams – grants ceļa. Pakavi sāk klabēt skaļāk. Zvaniņi šķind. Es jau zinu – būs zilumi. Augšstilbos. Uz gurniem. Visticamāk arī uz krūtīm, kurās zvaniņi jau ierīvējuši savus riņķus. Bet mani tas nesatrauc. Es smaidu. Jo tas ir mans ceļš. Vēl viena sašūpošanās, šoreiz straujāka. Motora rēciens pamazām rimstas. Mēs tuvojamies. Mašīna samazināja ātrumu. Dzirdēju, kā riteņi sāk dārdēt – mēs braucām pāri koka tiltiņam. Katrs rats, katrs metāla pakavs, šķita dziedam savā valodā – svešā, bet pazīstamā. It kā pati zeme gavilētu, zinot, kas tiek vesta pāri šim tiltam. Pāreja. Šis vārds pēkšņi iešāvās prātā. Šis nebija tikai ceļš – šis bija slieksnis, robeža, kuru neviens atpakaļ nepārkāpj. Tilts beidzās. Mašīna atkal uzņēma ātrumu, bet ne ilgi – vēl pēc mirkļa tā atkal lēnām piebremzēja. Dzirdu. Kaut kas priekšā. Metāliskas ķēdes… Tad — smagi dzelzs vārti atveras. Lēni, šķindēdami. Dzinējs apklust pavisam. Piekabes durvis čīkstēdamas atveras. Sajūtu, kā vēss nakts vējš iekļūst piekabē. Tas apķēra manus kailos gurnus, skāra pakļautību, kas vijās ap manu ķermeni. Tas skāra mani kā pļaukas priekšnojauta.***Nakts. Vējš svilpo pāri muižas laukakmens pagalmam. Gaisma no pagalma lukturiem ieplūst manā slēgtajā telpā. Viens no staļļupuišiem lēni paņem pavadu. Otrs atbrīvo siksnas, kuras mani saturēja pie rāmja. Smaržo pēc sviedriem, ādas un siena — es jūtos kā īsta, īsta ķēvīte. Viņi mani izved. Soļi neveikli – pakavi klab. Es gandrīz paklūpu, bet puiši notur, smejas. Viens saka:“Šī gan būs jāapmāca no nulles. Bet gurni gan labi, izredzēti...” Es neiebilstu. Es vairs neesmu sieviete. Pagalma vidū ir apaļš, liels laukakmens, tajā iegravētas senu simbolu līnijas. Mani ved un nostāda uz tā. Georgs lēni tuvojas. Rokā viņam pātadziņa. Seja nopietna. Viņš apsēžas uz soliņa man pretī un sāk mani aplūkot. Tad pieceļas un sāk soļot ap mani trīs reizes. Pirmajā aplī viņš ar pātadziņas galu pieskaras manai apkaklei. “Pakļāvība.” Otrajā aplī – pie maniem gurniem, ar nedaudz stiprāku piesitienu. “Auglība.” Staļļupuiši saviļņoti ieņurdas. Viens no viņiem čukst:“Tā kā radīta mūsu Ērzelim.” Trešajā aplī Georgs lēni, nesteidzīgi apstājas aiz manis, viņš ar pātadziņas galu pieskaras manai astītei – kura šūpojas starp maniem dibenvaigiem. “Piederība.” Viņš nonāk man priekšā, raugās man tieši sejā. Manā mutē – zirglieta, es neko nevaru pateikt. “Vai Tu esi Spurgava?” – viņa balss smaga kā dūres trieciens. Es pamāju. Ar kājas pakavu sāku sist pa akmeni. Tas ir mans zvērests. Pātadziņas cirtiens, stiprs, noteikts – uz mana dibentiņa. Georgs iekliedzas:“Mierā, Spurgava!” Staļļupuiši smejas. “Šī viņam derēs. Viņa ir īstā.” Georgs paceļ pātadziņu augstu virs galvas. “No šī brīža – Tavs rumpis, Tavas domas, Tavs mitrums – viss pieder tikai man.”Tad viņš pieaicina puišus. Viņi mani savelk, iemaukti tiek nostiprināti ciešāk un es tieku vesta uz stalli, kur jau gaida mans stūris... mana vieta, mana nakts. Georgs atvēra staļļa vārtus. Iekšā valdīja dīvains miers – ne dzīvnieku smakas, ne putekļu. Gaiss bija tīrs, bet piesātināts ar ādas, balzama un koka aromātu. Gaismas bija siltas un sienas rotāja veci, ornamentāli dzelzs rāmji, pakavi, siksnas... viss bija kā no sapņa. Tas bija sadalīts boksos. Viens notiem bija citāds – ar īpašu rūpību sakārtots. “Šis būs tavējais,” Georgs noteica un nedaudz paraustīja pavadu. Es paklausīgi sekoju, pakavi viegli atsitās pret akmens grīdu, kamēr mani ieveda “Ķēvītes boksā” – vietā, kas šķita – perfekta.Siens, svaigs un mīksts bija salikts zemā gultas formas kaudzē. Uz tā ādas pārvalks. Pie koka sienas atradās fiksatori, mani varēja nostiprināt dažādās pozās. Turpat bija arī neliels spogulis ar metāla rāmīti, kurā es nedaudz redzēju sevi – un to, kas es esmu kļuvusi.Pavada vēl bija Georga rokās, bet viņš tai ļāva atslābt. “Šeit tu gulēsi. Šeit tu atpūtīsies. Un šeit tu sapratīsi, kas esi,” viņš noteica. Manas acis pievērās. Ne tāpēc, ka biju nogurusi, bet tāpēc, ka viss iekšā bija piepildīts. Es biju tur, kur man bija jābūt. Tur, kur Spurgava iederējās.***No rīta mani pamodināja nevis troksnis, bet klusums. Dīvaini mierīgs. Tik mierīgs, ka kļuva skaļš. Es sajutu savu ķermeni – katru saspringumu, katru vietu, katru siksnu. Viņi ienāca stallī. Trīs staļļupuiši. Bez liekām ceremonijām. "Cel ķēvīti," viens pavēlēja. Bokss atvērās, man palīdzēja nostāties. Mani pārveda citā boksā. Viens no viņiem pienāca priekšā un norādīja ar roku uz trim simboliskiem zīmējumiem, kas bija atdalīti viens no otra. "Šī," viņš rādīja uz to, kas pa kreisi, kurā bija redzami vilkmes iejūgi, siksnas, piekabes stienis. "Šī ir darba ķēvītes izvēle. Tā vilks, stums, strādās. Bez jēgas par izskatu – tikai izturība. Šī ķēvīte velk, kamēr nespēj paiet." "Šī," viņš norādīja uz vidējo zīmējumu, kurā bija attēloti dekoratīvi zvaniņi, ādas tērps ar mežģīnēm, izgreznotas astes. "Šī ir parādes ķēvītes izvēle. Viņas pienākums – būt skaistai, tikt izrādītai, likt siekaloties. Ēzeļi viņu grib, bet viņai neviens nekad netiek klāt. Viņa ir izstādei." Un tad viņš uzmeta skatienu zīmējumam pa labi. Tur bija attēlots savāds stends, kura nozīmi vēl nezināju. "Un šī..." viņa balss kļuva mazliet savādāka. "Šī ir vaislas ķēvītes izvēle. Viņa ir domāta vaislai. Viņas uzdevums – pieņemt, iznēsāt un dzemdēt. Viņa tiak sagatavota, viņa tiek iemācīta, viņa kļūst pieejama." "Tu vari izvēlēties," viņš teica, sperot soli atpakaļ. "Bet tikai vienreiz." Es klusēju. Skatījos uz tām trim izvēlēm. Manī drebēja viss. Es varēju izvēlēties vilkt, stiept, būt noderīga. Vai es varēju izvēlēties, saņemt skatienus un apbrīnu. Bet es zināju. Es jutu, kurp mani vilka. Kurp aicināja katrs solis, ko līdz šim biju spērusi. Es tuvojos. Lēni. Sirds klauvēja kā sirēna. Bet kājas mani veda. Ar rokas pakavu es piesitu uz savas izvēles. Staļļupuiši nosmējās. "Nu protams, protams..." viens no viņiem noteica. "Tie gurni... viņi sauc pēc kumeļiem." Georgs nostājās aiz manis. Viņš nenoliedzami visu bija redzējis jau no paša sākuma. Viņš pienāca, piepacēla manu zodu ar diviem pirkstiem. "Spurgava..." viņa balss dunēja. "Man dzemdēs kumeļus." Es pamāju. Tikai ar galvu. Klusi, stingri. Jo es to biju izvēlējusies. Un viņi to visi redzēja. Viņi mani kādu brīdi vienkārši vēroja. Kā trofeju, kuru tikko ieguvuši, bet vēl nav izsaiņojuši. "Apkopt un apmācīt vaislai," Georgs noteica un staļļupuiši ķērās pie darba. Es aiz pavadas tiku izvadīta ārā no šī boksa, pakļāvīgi, ar lēniem soļiem, mācoties noturēt balansu, mugura liecās – ne gribas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija mana jaunā ķermeņa pozīcija. Mani ieveda labierīcību boksā un maigi izvilka asti. Kad biju gatava turpināt, viņi mani pārveda uz mazgāšanas boksu. Te nebija siltas vannas vai relaksējošas dušas – tas bija funkcionalitātes un attīrīšanas templis. No sienas līdz sienai – ūdens notekas, ādas jostas, pakaramie. Siltais ūdens tika šļākts no šļūtenes. Vispirms – mugura, kājas. Tad rokas, kakls. Visbeidzot – starpenes apvidus. Viņi izmazgāja arī manu anālo atveri ar šļūteni. Viņi rīkojās profesionāli, bet ar baudu. Pēc tam viņi nomainīja dažas tērpa detaļas. Krūšu iejūgs tika pārbaudīts, savilkts ciešāk – zvaniņi tika nomainīti pret mazākiem, bet ar asākiem klipšiem, tie vairāk kairināja. Apkaklei pievienoja papildu metāla plāksnīti ar iegravētu vārdu: "Vaisla". Aste tika nomainīta – tagad tā bija garāka, smagāka, melni bieza ar nelielu sarkanu galu, kas simbolizēja auglību. Ponyboots savilkti ciešāk – mana stāja kļuva vēl izaicinošāka. Un tad viņi sāka mani ieziest – vispirms ar uzsildītu, smaržīgu ziedi – gurni, vēders, krūtis, mugura. Viņi masēja mani kā īstu ķēvīti. "Spurgava būs laba," viens no viņiem noteica. "Izskatās auglīga." Kad viss bija pabeigts mani pārveda uz citu boksu. "Spurgava ir vaislai," ierunājās viens no puišiem, piesienot pavadu pie metāla cilpas. "un ķēvei ir jāzina, kā pieņemt savu Ērzeli. Bez bailēm. Bez pretošanās. Ar pateicību." Viņš paņēma nelielu plakātu ar senām ilustrācijām – tur bija attēlotas līdzīgas ķēvītes, dažādās pozās, ar piepaceltiem gurniem, izliektām mugurām, galvas noliektas. Es sapratu – tas bija rituāls.Viņi parādīja pozīciju, ko sauca par "Dāvanu". Uz visiem četriem pakaviem, rokas izstieptas, kājas nedaudz paplēstas, gurni uz augšu, galva noliekta. Aste – pacelta uz muguras. Puišu skatieni uz manu ķermeni bija kā izaicinājums. Un man likās, ka viņi runāja nevis ar mani, bet ar manu miesu. "Ja tu šādi pasniegsi sevi, Spurgava," puisis pieklusa, tad noglāstīja man muguru, "Ērzelis to nepārpratīs, bet pirmā reize būs citādāka." Un viņš norādīja uz speciālu rāmi telpā pa vidu. Viss ar ādas cilpām, ieliekumiem, dzelzs skavām. Vēdera augstumā – atbalsta dēlis, kājām – šķērsbaļķi, lai tās atplēstu. Uz augšu paceļams karkass – galvai. Viss radīts ķermenim kā mans. “Vaislas rāmis,” viens no viņiem nopietni noteica. “Lai izzinātu Tavu potenciālu. Mēs Tevi tikai iepazīstināsim un pārbaudīsim.”Mani novietoja uz rāmja. Metodiski piesaistīja pie mehānisma – potītes, ceļi, gurni, rokas. Galva – kā ķēvei – tika nofiksēta stingri, lai neredzu, kas notiek aiz muguras. Sajūta – pazemojoša, bet... pareiza. Sākās pārbaude. Pirmā bija mana vēdera mīkstuma un iegurņa spriegojuma testēšana. Rokas, ar stingru pieskārienu, spieda, bakstīja, vērtēja mani kā īstu ķēvi. Komentāri bija klusi, profesionāli, bet es jutu – viņi ir sajūsmā. “Paskaties uz gurniem,” dzirdēju vienu murminām. Tad sekoja – maksts kontrole. Divi pirksti ielauzās manī, tad trīs, uzkavējas, vērtē, masē iekšpusi. Es elpojot sēcu caur iemuti, zvaniņi uz krūtīm dreb no manas spriedzes. Kāda roka noglāsta manu vēderu – “Vērojiet, kā viņas ķermenis reaģē. Tas ir instinkts.” Mans skatiens izplūda, dzirde peldēja dūmakā. Pēdēja bija dzemdes kakla stāvokļa pārbaude. Es nezinu, kā viņi to veica, bet kad tas notika, viss mans ķermenis sarāvās un no manis izlauzās dzīvniecisks zviedziens. Viņi klusēja, bet sajūsmu nevarēja noslēpt. “Viņa ir... gatava,” viens noteica. Tad man pienesa seklu spaini ar savādu dzērienu. Mani atbrīvoja tikai tik daudz, lai es noliektu galvu pār spaini. Dzēriens bija tumšs, silts, ar rūgteni saldenu aromātu. “Auglības tēja. Dzersi katru dienu.” Un es paklausīgi dzēru, deguns pieskārās metālam, bet es dzēru – dziļi, cītīgi. Tā bija pavēle, tā bija mana jaunā barība. Kad biju padzērusies mana galva atkal tika nofiksēta, viņi atkāpās. “Tā nu būs,” kāds noteica. “Spurgava ir gatava... nu jau gandrīz.” Un es. Es biju lepna. Apkaunota. Apmierināta. Uzbudināta un izslāpusi pēc nākamā soļa. Vakarā mani pārveda atpakaļ uz manu boksu un piesēja.***Rīts atnāca ar klusu čaukstēšanu aiz durvīm. Mani atsien bez steigas, bez vārdiem. Staļļupuiši ved mani uz labierīcību, tad apkopes boksiem, viss notiek, kā vakar. Bet šoreiz nav raupjuma. Viņu rokas ir rūpīgas. Viņi mani mazgā kā vērtīgu radību – katru vietu, katru ieloku, katru locījumu. Tiek noskalota nakts, siena putekļi. Mani mati tiek izsukāti, ķermenis iemasēts ar eļļu, kas smaržo pēc kāda sveša zieda. Īpaši rūpīgi viņi ieziež mani tur, ap to vietu, kur drīz sāksies īstā kalpošana. Man patīk viņu klusēšana. Tā liecina par cieņu. Pēc sagatavošanas mani ieved citā boksā. Viens no vīriešiem ienāk ar nelielu kastīti rokās. No tās viņš izceļ kaut ko, ko jau nojautu. Zīmogs – metāla instruments ar izliektu rokturi. Un uz zīmoggalvas – lielais gotiskais "G". Viņš nostājas manā priekšā. Otrs pienāk pie manis no sāniem, viegli uzliek plaukstu uz mana pleca. “Spurgava,” viņš runā lēni, svinīgi. “Tavs ķermenis ir sagatavots. Tava izvēle jau zināma. Bet, lai tu kļūtu par patiesu vaislas ķēvīti, tev ir jāpieņem Ērzeļa zīme. G – kā Georgs. Viņa zīme būs uz tava kreisā dibena vaidziņa. Tas būs tavs piederības nospiedums. Mūžīgs. Redzams. Dzīvs.” Viņš pieliecas tuvāk un ar plaukstu maigi pieskaras vietai, kur tas tiks iededzināts. “Ja Tu piekritīsi šai iezīmēšanai, mēs tevi uzreiz gatavosim pirmajai vaislai. Ja ne... tad neko nav iespējams pagriezt atpakaļ, bet arī uz priekšu netiksim.” Telpā iestājas klusums. Viņi gaida. Mana elpa kļūst seklāka, bet manā vēderā jau mutuļo kaut kas karsts, pazīstams – tās nav tikai bailes. Tas ir sajūsmas un padevības kokteilis. Lēni, bet bez šaubām es noliecu galvu, pēc tam lēnām – piekrītoši pamāju. Staļļupuiši uzmet īsu, gandarītu skatienu viens otram. Viens no viņiem pieiet pie sienas, kur sakārti instrumenti – izņem mīkstu siksnu, ar ko mani saturēt. Otrs sāk karsēt zīmi metāla traukā, kura liesmas es redzu atspulgā. Un es zinu – šis būs mirklis, pēc kura Spurgava vairs nekad nebūs tikai vārds. Man būs zīme uz manas ādas. Un dvēseles. Uguns svelme bija īsa, bet asa. Tā ielauzās manā ādā kā asa elpa, kā kliedziens bez skaņas. Es sarāvos – negribot, refleksīvi. Taču viņu rokas mani saturēja. “Mierā, Spurgava… jau viss,” viens no viņiem noteica ar pārsteidzošu maigumu, glāstot manu muguru, it kā mierinot niknu ķēvi pēc pirmā seglošanas akta. Siltums no zīmes vēl dedzināja, bet citādi… es jutu lepnumu. Dīvainu, rūgtsalduma pilnu. Es esmu iezīmēta. Es piederu. ***Viņi uzzieda ziedi uz dedzinošās brūces, tad atbrīvoja mani no siksnām. Viens no viņiem klusi pateica:“Tagad tu esi gatava nākamajam posmam.” Es paskatījos uz viņiem. Abi pasmaidīja savā starpā un viens piebilda:“Šoreiz vaisla notiks īpašā vietā. Jo tu esi īpaša. Muižkungs tā ir izlēmis. Ne stallī.” Es tikai ieelpoju. Vai mani vedīs kur citur? Kur? Tad viens iečukstēja man ausī:“Tas notiks muižas Kalvē. Tur viss tiek kalts uz mūžu.” Vārdi kā dūres – spēcīgi, neatgriezeniski. Es jutu, kā miklums atgriežas starp manām kājām, neskatoties uz sāpēm un nogurumu. Kalve... Viņi sāka mani sagatavot – jauna ieziešana, jauni aksesuāri… viss tika darīts ar pārsteidzošu rūpību. Es jutu, ka tas nav tikai fizisks rituāls. Tas bija ievads kaut kam neaptveramam. Un manī vairs nebija šaubu. Es biju Spurgava. Ērzeļa īpašums. Un Kalvē manī iekals.***Kalve. Tā smaržoja pēc metāla, ādas un eļļas, pēc brutalitātes — pēc rituāla. Sienās iestiprinātās sveces gaismu izkaisīja kā caur dūmaku. Gaiss silts un smags, stieptin stiepjas ap mani. Staļļupuiši mani lēni un precīzi novieto uz paaugstinājuma platformas – ar augstāku, mīkstinātu ādas centrālo daļu un stingrām piesiešanas cilpām. Viņi nogulda mani četrrāpus, kā ķēvīti parādē. Manas rokas tiek ievietotas rokas balstos, kur tās izstieptas uz priekšu. Ap elkoņiem – ādas aproces, kas tur manas rokas nekustīgas. Ceļus piestiprina ar siksnām, kas atstāj tikai vienu iespējamo pozu. Galva nolaista, bet mugura izliecas, gurni paceļas augšup kā piedāvājumā. Aste tiek pacelta un piesieta uz muguras. Iemaukti mutē jau sen bija kļuvuši par daļu no manis. Es esmu piesieta, iepozicionēta. Klusa. Satriekta un lepna vienlaikus. Un tad viņš ienāk. Georgs. Ērzelis. Viņa soļi smagi un nepielūdzami, pakavu skaņa sitas pret kalves grīdu kā bungas. Viņš tuvojas man, bet mani vēl neskar. Viņa klātbūtne vien mani neprātīgi uzbudina. Katrs solis drebināja telpu, atbalsojoties manās krūtīs. Georgs nebija kā cilvēks. Viņš bija kā Ērzelis. Tēls no mitoloģijas. Savvaļas spēks. Viņa ķermenis ieeļļots — spīdēja uguns gaismā. Pleci kā cirsti no granīta. Mugura plaša un mataina, kā vilkam ziemas biezumā. Vēders atsegts, apkārt gurniem — metāla siksnu rāmis, spīdīgs, smags, izgreznots ar iekausētiem ornamentiem. Starp kājām... viņa lepnums. Pilnīgi atklāts, nosiets pie pamatnes, piebriedis, satriecoši milzīgs loceklis. Ieeļļots. Neiedomājams. Uz viņa rokām – ādas uzmavas ar iebūvētiem pakaviem. Viņa kustības bija plūstošas, kā plēsējam, kurš jau zina, ka viņa laupījums nepretosies. Uz kājām — īpaši ērzeļu zābaki, ar milzīgiem pakaviem. Klap, klap, klap… ritms, ko dzird tikai pakļautie. Garas, savvaļas Ērzeļa krēpes viņam pār plecu, uz sejas zīmējums kas saplūda ar viņa vaibstiem. Un viņa skatiens… tas mani aprija. Viņš pieņēma mani ar vienu skatienu. Kā īpašumu. Kā ķēvīti, kura beidzot nonākusi starp viņa pakaviem. Viens no staļļupuišiem viņa priekšā nolika lielu, stikla pakavu. Ērzelis uzmeta tam skatienu un… satrieca to ar savu kājas pakavu. Tas saplīsa piecās daļās. Visi noelsās. Izskanēja izsaucieni. Piecus! — viens izkliedza. Piecus kumeļus! Šie gurni to spēs, Ērzeli! Tie ir dzimuši iznēsāšanai! — Mūsu Spurgava… viņa būs dižākais vaislas dārgums!Ērzelis mani aplūko. Es jūtu viņa skatienu – tas velkas pāri mugurai, gurniem, dibenam, kur sarkani rotājas iededzinātā zīme. — Spurgava…, — viņš norēc. Un tad viņš pietuvojas vēl vairāk. Maniem gurniem tagad bija dots mērķis. Viņš būs tas, kas to piepildīs. Viņš jau stāv aiz manis, viņa roku pakavi ietriecas uz maniem pleciem, Ērzelis velk tos man pār muguru plosot manu miesu – atstājot pēdas kā piederības zīmes. Es elpoju asi, gandrīz vaidu, bet nesūdzos. Mani tas uzbudina vēk vairāk. Es tās nēsāšu ar lepnumu.Un tad viņš ienāk manī. Ielaužas bez maiguma. Bez romantikas. Ir tikai spēks. Nežēlīgs. Sākumā lēns, bet neapstādināms. Es vēlos, lai viņš mani uzlauž, atver līdz maksimumam. Jo es esmu ķēvīte. Viņa ķēvīte. Mans ķermenis nepretojas – tas aicina. Atdodas. Pieņem. Tā ir ekstāze. Tā ir patiesība. Un kad viņš iezviedzas, kā dzīvnieks, viņa sēkla piepilda mani un es jūtu – mana misija ir sākusies. Es vēl knapi biju atguvusi elpu, kad apkārtējais troksnis sāka attālināties kā sapnī – skatieni, sveicieni, goda aplis – viss kļuva izplūdis. Bet tad… Viņa siluets atkal nostājās aiz manis. Es jutu – klātbūtni, smaržu, to dziļo spēku. Es zināju – viņš nebija vēl pabeidzis. Ķēvīte bija jāiegūst atkārtoti. Jāatslēdz durvis, kuras vairs nekad neaizvērsies. Es sajutu, kā mana elpa saīsinās, kļūst karsti. Skatītāji aizturējuši elpu – viņi redzēja vairāk nekā miesu. Viņi redzēja tapšanu. Pāreju. No sievietes – uz viņa. Uz viņa ķēvīti, viņa izvēli. Viņa Spurgavu. Brīdī, kad Ērzelis mani vēlreiz piepildīja ar sēklu... mēs eksplodējām kopā. Tā bija kā zīme. Un tikai tad, viņš – mans Ērzelis – pakāpeniski atkāpās. Kā karavadonis, kurš ir izcīnījis savu zemes pleķi un tagad to svēti apsargās. Es lēni ieelpoju. Joprojām nespēju pakustēties. No manis plūda viņa siltums, viņa sēkla. Manī tās bija ļoti daudz.***Es pamodos nevis no skaņas, bet no sava ķermeņa smaguma. No tā, cik dziļi viss bija iegūlies manī – gan viņš, gan nakts, gan es pati. Acis vēl neatvērās, bet es jau zināju – es vēl esmu tur pat. Manas rokas joprojām bija saistītas, kājas ierobežotas, ķermenis atstāts pozā, kādā biju palikusi. Neviens mani nebija atbrīvojis. Nebija arī vajadzības. Es nepiederēju sev. Sienas klusēja. Tikai blāvs rīta gaismas atspīdums filtrējās caur koka dēļiem. Uz ādas bija viņa skrāpējumu siltais kairinājums, uz augšstilbiem – viņa sēklas atlikums. No manis joprojām lēnām plūda viņa klātbūtne, atgādinot, ka tas nebija sapnis. Es jutu, cik ļoti esmu mitra. No ārpuses. No iekšpuses. No visa. Starp kājām – pēcsajūta no dziļas kustības. It kā manī vēl kāds būtu. Zīme... Es zināju, ka tā tur ir. Viņa "G", ko neviens vairs neizdzēsīs. Iededzināta uz mana dibena. To man nevajadzēja redzēt – es to sajutu. Kā daļu no elpas. No manis. Soļi. Lēni, smagi. Kāds nāca. Es nebaidījos. Tikai gaidīju. Un gaidas manī bija kā lūgšana – lai viss turpinās. 2317 0 11 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Anal
- Homoseksuālis
Bezierunu kapitulācija Berlīnē Man tad bija 27-28 gadi. Reiz braucu cauri Berlīnei un gribēju izmantot šo iespēju apmeklēt kādu no geju klubiem. Klubu es atradu, bet neatradu tur nevienu uzmanības cienīgu cilvēku, ar kuru varētu pasexot. Tuvāk pusnaktij devos atpakaļ uz viesnīcu. Pie viesnīcas kad uzpīpēju pēdējo cigareti, aprunājos ar kādu vietējo. Ap 50, tievs, drusku garāks par mani. Viņš jautāja kko vācu valodā, pēc tam angliski, lūdza cigareti. Pavadām dažas minūtes tērzējot. Viņš jautā, vai šī ir mana "before bed" vai "after bed" cigarete («pirms gulētiešanas" vai "pēc gulētiešanas»). Nesaprotu, ko viņš grib, bet atbildu, ka pēc tam iešu uz savu numuriņu, jo rīt man būs jāaizbrauc un man vajag atpūsties. Tomēr redzu pēc ķermeņa valodas, ka viņš flirtē: pieskaras manam plecam, savām biksēm. Domāju, varbūt ir jāizmanto šī iespēja, ja klubā neizdevās. Jautāju, vai viņš nevēlas pievienoties man numuriņā. Viņš vēlas. Istabā noņēma savu laulības gredzenu un atstāja to uz galdiņa (nu ļoti interesants cilvēks!). Tad sākam bučoties un es ielieku roku viņa biksēs. Bļāviens! Es turu savā rokā lielāko daiktu, kādu jebkad esmu redzējis. Nezinu… droši vien 22 cm garš, varbūt vairāk, milzīgs, nenormāli resns, rozā galviņa, un jau sāk tecēt. Taisnībā biju plānojis tikai orālo, bet tagad gribu viņu sajust sevī. Noteikti. Nometos uz ceļiem starp viņa kājām, centos iebāzt mutē vismaz 15 cm. Kad pimpis ir tievs, ir viegli iebāzt gan 15, gan 20, bet tādu resnu… Nu glāstu ar vienu roku un sūkāju, cik vien labi varu. Drīz viņš sāk vaidēt ("i'm cumming"). Nē, nē, nē, pagaidi. Eju uz vannas istabu, sagatavojos, noskalojos… Izeju no vannas istabas, viņš sēž un glāsta savu episko daiktu. Uzkāpju viņam virsū. Spļāvu uz locekli un ar to arī smērēju savu caurumu. Lēnām, lēnām, ļoti lēnām… nolaižu savu dibenu. Viņš atkal vaid, bet man gribas kliegt. Jūtos tā, it kā mani pārplēš uz pusēm. Neko darīt, turpinam, viņš iebāž dziļāk un dziļāk. Sāk kusties iekšā un ārā. Bļāviens! Sāp… Noslīdu no tā stieņa, spļāvu vēlreiz un uzkāpju atpakaļ. Tagad caurumiņš mazliet pieradis un ir pilnībā atvērts. Es kustos pats, dziļāk, dziļāk. Mmm… Cita lieta. Jūtu, ka mans pimpis arī aug, sāk tecēt. Parasti man patīk spēlēties ar savu locekli, kad mani drāž, bet šoreiz es vienkārši baidos pieskarties, lai uzreiz nepabeigtu. Prasu viņam paņemt mani “from behind”. Tagad jūtu viņu pilnīgi citādi. Viņš atkal un atkal trāpa "tajā īpašā vietā”, un man ir sajūta, ka noģībšu. Sāku trīcēt no baudas. Pimpis ir akmensciets. Saspiežu to ar roku un viss… Visa ķermeņa orgasms 30 sekundes. Viņš nepalēnina tempu, turpina drāzt vēl dažas minūtes, kamēr es cenšos nenoģībt pēc tik spēcīgas končošanas. Beidzot vaid, grūž dziļi un pārpludina mani ar savu spermu. Bet tas nav viss :) Pēc tam es vēl pusstundu pavadīju, glāstot to daiktu. Lielāko daiktu, kādu jebkad esmu dabūjis, jebkad redzējis savā dzīvē. Nezinu cik vēl dienu visu laiku domāju par to vācieti ar laulības gredzenu, tāpēc ka mans caurumiņš bija baigi sāpīgs... 2703 0 11 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Fetišs
- Pirmo reizi
- Kinky/Odd
Skūšanās fetišs Viena no manām pirmajām erotiskajām pieredzēm notika slimnīcā. Man bija 18 gadi. Saplānota neliela operācija. Man bija jāpavada nakts pirms operācijas slimnīcā. No rīta ienāca šis puisis (nezinu, sanitārs?..) un teica, ka man jānoskuj vēders. Viņš sagatavoja savu komplektu, uzvilka cimdus, uzklāja skūšanās krēmu līdz pat nedaudz virs dzimumlocekļa un sāka skūt. Nezinu, kāpēc skujot viņam vajadzēja turēt manu pimpi. Viņš neskuva ne pimpi ne oliņas, tikai nedaudz virs tiem. Un tā kā viņa roka spieda manu pipuku, man iestājās erekcija. Viņš turpināja, it kā neko nebūtu pamanījis. Pa laikam apstājoties, lai noskalotu skuvekli, bet skujot joprojām turēja manu pimpi... līdz es sajutu, ka sāku izšļakstīt sēklu. Tā nebija liela porcija, bet to nebija iespējams nepamanīt. Tomēr viņš it kā nekas nebūtu noticis vēl nedaudz noskuva vēderu, paņēma mitru dvieli un visu notīrīja. Es domāju, ka savā darbā viņš katru dienu redzēja pietiekami daudz locekļu un vāveru, lai pilnīgi zaudētu interesi. Kaut kas līdzīgs ginekologa sindromam. Droši vien viņš ātri aizmirsa par notikušo. Bet man kopš tā laika ir skūšanās fetišs. Vai kāds negrib šovakar man kaut ko noskūt? ;) 2546 1 11 pirms mēnešiem 5/5 - (1 Kopā balsis)
- BDSM
- Fetišs
Deguns Man bija kārtējā tikšanās ar savu bdsm partneri un es lūdzu viņai, lai šoreiz būtu "uz robežas". Viņa pasmaidīja un ķērās pie darba, pareizāk pie mana deguna, bet pirms tam viņa aizsēja man acis... Tas ko es piedzīvoju bija tiešām uz robežas, lūk kā tas bija - viņa paņēma mani aiz deguna un saspieda ļoti stipri un pagrieza to pulksteņa rādītāja virzienā un turēja tā laikam minūtes divas, es stenēju, pēc tam kad viņa atlaida, deguns sūrstēja un tecēja. Pēc minūtes es sajutu, ka viņa sāk bāzt man degunā pirkstus, viņa centās tos iebāzt maksimāli dziļi un sāka grozīt abus pirkstus itkā urbinot degunu, es sajutu nagus, kas skrāpējās degunā, acīs parādījās asaras, es vaidēju un stenēju gan no baudas sajūtas, gan no fiziskās. Nākamais ko sajutu bija instruments, kas paplašina vai atver degunu un pēc mirkļa sajutu kā pa degunu līdz pašai rīklei tiek kautkas iebāzts un šī darbība atkārtojas, kamēr deguns ir pilns ar tamponiem, asaras tek, viņa aiziet uz minūtēm 15. Tad viņa atnāk un lēnām izvelk abus tamponus stipri paņem mani aiz deguna un ar lielu amplitūdu sāk raustīt to uz visām pusēm, pirms tam atsienot man acis, viņas sejā ir redzams tāds viltīgs, baudaskārs smaids. Mans deguns kļūst arvien jūtīgāks un tek bez apstājas. Tad viņa paņem sasien rokas man aiz muguras un iestūķē man degunā divas lielas ķiploku daiviņas un aiziet, degunā grauž ... Pēc kāda laika viņa izņem ķiplokus un pieliek salveti pie deguna liekot izšņaukt, iziet liels daudzums iesnu, viņa izsmērē saturu pa visu seju un pasmejas, tad paņem noslauka un uzliek knaği uz deguna un sāk fočēt, knağis ir stiprs, deguns sāp un ir sarkans, bet mēs turpinam. Nākamo ir nepatīkami pat iedomāties, viņa paņem stipro zobu pastu un iespiež abās nāsīs veselu tūbiņu - atkal asaras....minūtes piecas es mēģinu dabūt to ārā, sākumā izspiežu degunu ar pirkstiem, tad izšņaucu, pēc tam viņa uztaisa resnus vates kociņus un aizbāž man degunu un sāk grozīt abus kociņus reizē, ik pa laikam kociņi tiek nomainīti un tīrīšana turpinās. Mūsu seanss iet uz beigām, viņa atkal stipri aizspiež man degunu zīmē lielus riņķus ar to un saka, lai es padalos sajūtās, es ar ciet degunu saku:" paldies, es jūtos brīnišķīgi, gribu vēl kādreiz atkārtot kautko tamlīdzīgu". Viņa atbild:"man prieks, vai gribi uz atvadām "plūmīti"?Es atbildu:"jā gribu". Viņa saspiež manu degunu stipri, stipri un sagriež uz vienu pusi cik vien var un kādu laiku tā patur, viņas sejā ir redzams smaids... 2514 0 11 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- BDSM
- Fetišs
- Masturbācija
Krāpniece 4 Aizkusis atsēžos klubkrēslā, skatos uz sasieto sieviņu, kas lokās gribulī. "Smuka viņa" nodomāju, "Smuka un drāžama ... krāpjoša ...." atkal iedomājos viņu kopā ar citu vīrieti, kā tas varētu izskatīties. Ka viņa guļ, kājas papletusi un mīļākais virsū, apskāvis viņu, loceklis viņas pežukā kustas ritmā. Drāž, kā tādu mazu kucīti. Vai arī mīļākais piestellējies aizmugurē, iestūmis savu locekli viņā un, drāžot, paskatās uz mani. Viņa, dupsi augšup paslējusi, kunkst uz katru grūdienu. "Ne, " nodomāju, "viņa vēl būs jāizdrāž. Par sodu viņai un par prieku man :)". Atsienu viņu, iedodu jauno vibratoru " Strādā!" saku "Apmierinies un parādi man, kā tu to dari!". Viņa paķer vibratoru, kājas paplešot arī viņas spraudziņa plaši paveras. Gandrīz apaļa, mikla, griboša ... vibrators momentā pazūd viņā un viņas roka to vienmērīgā ritmā kustina .... otras rokas nerātnie pirkatiņi drudžaini meklē ieslēgšanas pogas ... līdz atrod. Mana krāpniece skaļi noelšas, kad ieslidina vibratoru sevī, tas vienmērīgi dūc .... brīvie pirksti darbojas gar klitoru... varu vērot, kā vibrators parādās un atkal pazūd starp viņas slapjajām lūpiņām. Jūtu, ka man jau sāk viņu gribēties, stāv man uz viņu :) Viņa tikmēr jau tikusi tuvu kulminācijai, sāk vaidēt labsajūtā, kustina gurnus .... līdz orgasms ir klāt, mana krāpniece lokās baudā, paceļ gurnus, nolaiž un vēl un vēl drāž sevi ar vibratoru. Līdz orgasma konvulsijas lēnām beidzas, iestājas atslābums ...... vibrators dūkdams nokrīt blakus gultā, kamēr viņas neķītrie pirksti vēl glāsta vāverīti un klitoru. Kamēr viņas nu jau miklie pirksti lēni klejo pa vāverīti, esmu izlēmis - gribu viņu vēlreiz izdrāzt, manējais jau stāv gatavībā.Pieeju klāt pie gultas, saņemu savas krāpnieces rokas un pieceļu viņu sēdus, saku: "Es tevi vēlreiz izdrāzīšu. Tagad paglāsti mani ar mēlīti, lai lielāks un lai varu tevi tā kārtīgi paņemt priekšā." paveru ar roku viņas mutīti un mans loceklis pazūd starp viņas lūpām. Mmmm, karsta mēlīte glāsta viņu tur iekšā un momentā mans loceklis paliek vēl lielāks, stingrāks, slīd gar viņas lūpām iekšā un ārā, dziļāk un seklāk. Piepilda viņas neķītro mutīti.Līdz vairāk nevaru - pagriežu viņu ar dupsi uz augšu un iegrimstu viņas vāverītē līdz galam. Un turpinu viņu drāzt... 3135 0 11 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Klasisks sekss
- Milf
Lūkass un Laila - noslēgums Semestris pamazām tuvojās beigām, līdz ar to arī Lūkasa un Lailas pikantās attiecības sāka virzīties uz noslēgumu, ko viņi abi jau ļoti labi saprata. Otrdienas un piektdienas parasti bija viņu dienas, kad pēc tikšanās sporta zālē varēja veltīt mazliet laika viens otram. Pēdējā laikā viņiem patika palikt gultā pēc seksa un kopīgi izrunāt detaļas par pārdzīvotajām izjūtām. Šo idilli gan reizēm traucēja fakts, ka Lailas meita varēja atgriezties mājās no skolas, bet mūsdienu digitālajā laikmetā arī tā bija risināma problēma. “Nu, ko, šķiet, ka tik drīz netiksimies – Signe būs atpakaļ jau pēc pāris dienām! Bet šis bija tiešām forši!”, Lūkass uzsāka sarunu gultā pēc kārtējās seksuālās izklaides. “Tā jau laikam ir, bet gan jau vēl kādreiz satiksimies sporta zālē!”, Laila negribīgi atzina. “Jā, bet tas būs pavisam citādi…”, Lūkass mazliet sadrūma. “Ak, vai, meita būs atpakaļ jau pēc 5 minūtēm!”, Laila konstatēja, ieskatoties savā telefonā. Tā nu nekāda atvadīšanās neiznāca, Lūkass apģērbās, tikai ļoti ātrs atvadu skūpsts, un viņš jau steigšus devās durvju virzienā, pie mājas ieejas jau varēja redzēt Lailas meitu, kas devās mājās no skolas. Vakarā Laila sazinājās ar savu vīru, saruna izvērtās mazliet neparasti. Vīrs drīz lidoja mājās no kārtējā komandējuma, tomēr šoreiz viņš sāka runāt par viņu attiecībām un to restartēšanu. “Kas tad nu, vai tiešām tā apaļīgā asistente ir atlaista?”, Laila nodomāja, bet nolēma censties sadarboties. “Atceries, cik foršs mums bija vakars tajā viesnīcā pie lidostas pirms pāris gadiem, varbūt varam uztaisīt ko līdzīgu pēc pāris dienām, kad atlidošu vēlu vakarā?”, vīrs kārdinoši turpināja sarunu. “Pirms pāris gadiem, tas bija gandrīz 10 gadus atpakaļ!”, Laila nodomāja, bet plāns viņu mazliet sāka ieinteresēt. “Varbūt Tu vari atrast to komplektu, ko toreiz izmēģinājām?”, vīrs turpināja. Wifi atslēdzās un saruna palika nepabeigta, bet pēc 5 minūtēm Laila telefonā ieraudzīja viesnīcas rezervāciju netālu no lidostas. Piegājusi pie veļas atvilktnes, Laila konstatēja, ka vīra pieminētais komplekts, kaut arī mazliet noputējis, ir savā vietā. Sarkanas veļas komplekts, pāris anālie spraudņi, vēl šis tas. Laila tagad tīri labi atcerējās to vakaru – pēc garas priekšspēles un anālā seksa vīrs viņai kaislīgi bija čukstējis, ka šis bija vājprātīgākais orgasms viņa mūžā. Bet tas šķita tik sen, un viņai pašai reāli bija patikusi tikai tā priekšspēles daļa… Pēc pāris dienām Lūkass lidostā bija ieradies savlaicīgi ar lielu ziedu pušķi. Signes atgriešanās bija svarīgs notikums, nekādi čati vai sarunas to nevarēja aizvietot. Mazliet dīvainu situāciju šajā vakarā padarīja vējainais laiks. Lūkass atvēra lidojumu aplikāciju savā telefonā. “Bāc, nevaru noticēt, jau vairāki reisi griežas uz citām lidostām!”, viņš konstatēja. Arī Signes lidmašīna sāka mainīt virzienu un acīmredzami devās uz Tallinas pusi. Laila tikmēr bija veiksmīgi iereģistrējusies lidostas viesnīcā. Saskaņā ar vīra instrukciju, viņa bija likusi lietā arī viņu slepeno komplektu, un bija tīri labi sagatavojusies šim vakaram. Bija gan mazliet dīvaini ierasties lidostas sagaidīšanas zālē sarkanās zeķēs, bet, ja tāds bija vakara plāns – kāpēc ne? Ierašanās zālē bija diezgan liela burzma, kad Laila tajā ieradās. Jau pēc mirkļa viņa nejauši saskrējās ar Lūkasu, kura rokās vēl arvien bija ziedu pušķis. “O, Tu arī šeit, es sagaidu savu vīru, tūlīt jābūt klāt!”, Laila satraukti iesaucās. “Nebūs tik vienkārši – daudz kas ir atcelts, citi tiek pārvirzīti uz Tallinu un Viļņu!”, Lūkass centās paskaidrot, bet acis nodevīgi kavējās pie Lailas sarkanajām zeķēm. Pēc mirkļa noskaidrojās, ka Lailas vīra lidmašīna ir devusies atpakaļ uz Oslo. “Dīvaina situācija!”, Laila domāja, vai tiešām viņiem ir neticamā veidā radusies vēl viena iespēja. Bet ar Lūkasu taču viņi nekad anālo seksu pat nebija pieminējuši (viņa pat atcerējās, ka viņš bija reiz teicis, ka tas ir priekš gejiem); un tagad viņas dupsī jau atrodas šis spraudnis un uzvilkta izaicinošā veļa. “Signe raksta, ka viņa paliek Tallinā līdz 5 no rīta, tikai tad tiks uz Rīgu!”, Lūkass konstatēja. “Tad jau laikam jābrauc mājās…”, viņš piebilda. “Vai arī – nē!”, Lailas galvā jau bija cits plāns. Jau pēc 10 minūtēm viņa kopā ar mazliet izbrīnīto Lūkasu atradās pie savas viesnīcas ieejas un droši devās lifta virzienā. “Mēs paliksim Tavā numurā?”, Lūkass vēl arvien bija neizpratnē. Prātā tikmēr virmoja internetā redzētās erotiskās epizodes no viesnīcu numuriem. Sarkanā veļa darīja savu, jo Lūkass to jau drīz varēja aplūkot visā krāšņumā. “Ir vēl viens neliels jaunums”, Laila koķeti pacēla kājas uz gultas malas un pabīdīja malā biksītes pie savas kājstarpes. Lūkass beidzot ieraudzīja spraudni, kas atradās Lailas dupsī. Tas uzskatījās tik neparasti un vilinoši. “Wow, Tu esi kaut kam gatavojusies! Bet es pat nezinu, vai…”, Lūkass čukstēja. “Tev sanāks, sākums ir tāds pats kā parasti!”, Laila centās iedrošināt. Lūkass jau tīri labi prata sevi kontrolēt, viņš arī zināja, kā Lailu vest uz augšu pa baudas kāpnēm. “Nāc iekšā, tas būs mazliet citādāk šoreiz!”, Laila jau diezgan drīz aicināja, atraujot Lūkasa seju no jau ierastās maigās izlaizīšanas. Lūkass ieslīdēja iekšā, Lailai vēl arvien esot uz gultas malas. Dupša aizbāznis padarīja izjūtas mazliet citādākas. “Tu šoreiz mani saspied ciešāk! Vai tas ir dēļ tā aizbāžņa?”, Lūkass konstatēja. Laila tikai pamāja un sāka baudīt sajūtu, kas radās vienlaicīgi izbaudot dubultu kairinājumu. Arī Lūkasa elpa bija straujāka nekā parasti, viņu, savukārt, spārnoja doma par to “aizliegto” spraudni, ka atradās Lailas dupsī. “Vai gribēsi pamēģināt arī tur? Tev laikam tāda pieredze vēl nav bijusi!”, Laila pēc mirkļa apjautājās. “Nezinu pat, kā aprakstīt - tas būs kā tāds ļoti, ļoti ciešs masturbators!”, viņa izdvesa. Šie vārdi Lūkasu ārkārtīgi uzbudināja. Lailas labā roka jau slīdēja dupša virzienā un sāka vilkt ārā aizbāzni. “Tikai neej dziļi uzreiz, un lieto šo!”, komplektā bija iekļauta arī lubrikanta pudelīte. Kā jau masieris, Lūkass zināja, ka steigties nevajadzētu, tomēr kaisle viņu sāka dzīt pretējā virzienā. Ar grūtībām savaldījies, viņš centās izmantot lubrikantu gan Lailas dupsī, gan uz sava piebriedušā locekļa. “Tur iekšā jau ir tas lubrikants, es jau pirmīt parūpējos. Mēģini tikt tagad iekšā, bet maigi!”. Sākumā lēnām, bet tomēr neatlaidīgi Lūkass iekļuva Lailas dupsī. Šis ievērojami atšķīrās no iepriekš pieredzētā. Lūkasam šķita, ka cieši sagrābtais loceklis eksplodēs jau tūlīt. Par laimi Laila savlaicīgi atslābinājās un ļāva viņam virzīties mazliet dziļāk. “Nu, kā, mazliet jau pieradi?”, Laila klusi jautāja. Viņas kājas bija paceltas ļoti augstu, lai Lūkass varētu ērtāk uz gultas malas piekļūt dupsim. Virzoties dziļāk, Laila sāka ļoti strauji elsot. “Vai Tev viss OK?”, Lūkass uz brīdi pārtrauca kustības. “Jā, es tikai esmu ļoti satracināta, vēl pāris kustības un es neizturēšu!”, viņa skaļi čukstēja. Lailas prognoze piepildījās, pēc neilga laika viņas ķermeni pārņēma orgasma vilnis – citādāks nekā iepriekš ar Lūkasu izbaudītie. Arī Lūkass jau bija uz kulminācijas robežas, neparastais kairinājums vairs nebija izturams, Lailas tvēriens burtiski izsūca no viņa visu spermu. “Mēs esam krietni nosmērējuši to gultas malu!”, Laila pēc mirkļa sāka ķiķināt. “Gan kāds par to parūpēsies, man bija pilnīgi citāds orgasms šoreiz!”, Lūkass atzinās. Telefonā noskanēja ziņa. “Šķiet, ka man jāsagaida Signe jau ap 6:30 no rīta”, Lūkass noteica. “Tikai neaizmirsti nomazgāties!”, Laila sāka smieties, aizsedzot seju ar rokām. 2674 1 11 pirms mēnešiem 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Anal
- Kinky/Odd
- Dažādi
Anal adventure) I gripped her neck tight, she squealed, she pretended like she didn't like it and she was refusing to do it because she said it was painful however, we did it many times and then knew that she was down for it. It just had to be the right moment and we had to prepare for it, which is fine with me, it always takes time to get used to a partner, sometimes people aren't ready to do it sooner, but it's important to have patience in a relationship and everything else in life. I do appreciate classic sex as well, it all depends on the partner, I'm willing to explore. I do have some boundaries, but I'm pretty open minded.. 1952 0 12 pirms mēnešiem 0/5 - (0 Kopā balsis)
- BDSM
- Bondage
- Fetišs
Pirmā darba diena Pirmā darba diena No rīta jaunajā darba vietā ierados krietni pirms darba dienas sākuma. Jāpaspēj pārģērbties un pagatavot Kundzei rīta kafiju. Naktī diezgan slikti gulēju, bieži modos un skatījos pulstenī, nevēlējos nokavēt savu pirmo darba dienu. Satverot durvja rokturi, ķermeni pārņēma dīvainas trīsas un arī loceklis sāka piebriest... Ieeju sev atvēlētajā kabinetā. Aizverot aiz sevis durvis palieku pie durvīm un novērtēju kabinetu.. Kabinetā, gar vienu sienu atrodas skapji, gar otru, pārītis ādas dīvānu. Telpas galā atrodas stikla galds ar datoru un bāra krēsls. Tā tagad būs mana darba vieta... Pieeju pie skapja ar koda atslēgu un ievadu kodu KUCE. Noskrapst atslēga un durvis nedaudz paveras. Plaši atveru durvis. Durvju iekšpuse klāta ar spoguļiem. Arī skapja aizmugures sienai piestiprināti spoguļi. Skapja augšējā plauktā atrodas dažādas parūkas, zemāk plaukts ar dažādām rotaslietām. Uz karināmajiem dažādi apģērbu komplekti, bet pašā apakšā kurpes uz augstiem papēžiem. Ātri izģērbjos un paņemu apģērba komplektu nr1- īsi, kupli melni svārciņi, melns topiņš ar izgriezumiem krūšu galos, melnas tīkliņa raksta zeķes Pieliecos, lai uzvilktu zeķes... Pēkšņi saņēmu spēcīgu plaukstas sitienu pa dupsi -Labrīt kuce Nebiju pamanījis, ka kabinetā ir ienākusi kundze -Labrīt Kundze -Skatos, esi ļoti paklausīga un par bikšelēm esi aizmirsusi. Man par to liels prieks. -Kad beigsi spoguļoties, un beidzot būsi apģērbusies ienāc manā kabinetā. Jā, un neaizmirsti par manu rīta kafiju, kuce -Klausos Kundze Ātri uzvilku zeķes, svārciņus un topiņu. Pienākusi kārta apaviem. Komplektam paredzēti puszābaciņi. Uzvelku tos.Un nu kārta parūkai... Paņemu kafijas tasi un dodos kabinetā pie Kundzes -Jūsu kafija Kundze Kundze stāv pie galda ar dibenu atspiedusies galda malai un kaut ko raksta telefonā. Ar žestu tiek parādīts, lai kafiju nolieku uz galda... Salieku rokas aiz muguras un ar skatu ieurbjos grīdā, gaidu tālākos rīkojumus... -Gatavojies apskatei kuce -Jā, Kundze Paplešu kājas plecu platumā un paceļu rokas aiz galvas. Esmu gatava apskatei... Cik ilgi tā stāvu, nezinu... Pēkšņi tieku saķerts aiz olām un tās tiek lēnām saspiestas. No pārsteiguma un sāpēm ievaidos. -Klusē kuce. Darba vietā esi tekoša? Tas labi. Tam jākļust par ieradumu... Jūtu, loceklis atkal sāk piebriest, un galviņa sāk pacelt svārciņus... -Klausos Kundze Saņemu plaukstas sitienu pa locekli... - Neesmu atļāvusi viņam stāvēt...Šādu nekaunību tūlīt sodīsim. Saņemsi pērienu kuce -Jā Kundze -Nostājies pie galda, pieliecies un ar elkoņiem atbalsties pret galdu. Rokas turpini turēt aiz galvas. Un nespirinies, lai nav procedūra jāatkārto vairākas reizes Tiek pacelti svārciņi... un saņemu pirmo plaukstas sitienu pa dupsi -Paldies Kundze Saņemu desmit sitienus. Pēc katra sitiena pasaku „ paldies kundze”... -Drīksti iztaisnoties kuce. -Ar apģērbu esi tikusi galā godam. Man patīk... -Paldies Kundze -Tagad turpināsim...Katram apģērbam ir nepieciešamas rotaslietas. Rotaslietas ir obligāti jānēsā darba laikā. Un tad vēlāk jau redzēsim... - Izstiep rokas un aizver acis -Jā Kundze Izstiepju rokas un gaidu tālākos rīkojumus... Stāvot ar aizvērtām acīm un dzirdot kundzes soļus, jūtu, atkal uzbudinos... Uz rokām tiek uzliktas rokassprādzes. Paiet laiciņš un arī kājas potītes tiek pie savām sprādzītēm... -Drīksti atvērt acis kuce. Tagad paplet kājas nedaudz platāk... -Klausos Kundze Starp kājām tiek ielikts metāla stienis un piekabināts kājas sprādzēm. Nu vairs nav iespēja sakļaut kājas kopā. -Rokas aiz galvas Noskrapst karabīne, un rokas tiek saslēgtas aiz galvas. Kundze nostājas man pretī, rokās turo siksniņu ar uzrakstu „KUCE”. Tūlīt arī tā tiek aplikta ap kaklu. Tad no galda tiek paņemti jau zināmie zvaniņi un pieknaģēti krūšu galiem... - Lai dzirdu, kad pārvietojies pa biroju ... No visām šīm procedūrām un bezpalīdzības sajūtas, jūtu, atkal teku... Un pirmās pilītes jau stiepjas pretī gridai -Tagad dodies uz savu darba vietu. Kad būsi vajadzīga, pasaukšu... Izeju no kabineta un dodos pie rakstāmgalda. Pārvietošanās ir stipri apgrūtināta, traucē gan augstie papēži, gan plati saslēgtās kājas. Pieejot pie krēsla, tikai tagad pamanu, ka siena ap rakstāmgaldu ir klāta spoguļiem...Mēģinu uzsēsties uz krēsla, spoguļos atspīd maigi sārts dupsis un tekošais loceklis...Dupsis sūrst pēc pēriena... Apsēžos uz krēsla. Monitorā atvērts ziņojums...Vari rokas aiz galvas vairs neturēt kuce Nedaudz nomierinājies apskatu apkārtni...Ir redzams, ka katrs apmeklētājs varēs mani aplūkot spoguļos...No domām vien, ka svešinieki redzēs mani kailu, loceklis piebriest...Ar pirkstiem aizskaru locekli, pirksti kļūst mitri no sulas kas izdalās ...atkal teku... Ielieku pirkstus mutē un nolaizu... Pēkšņi atveras ieejas durvis, un telpā ienāk pieticīgi ģērbta sieviete. Kājās viņai gari šņorzābaki, ap vidukli apsiets priekšautiņš, krūšu galus rotā pieknaģēti krūšu pušķīši...Rokas,kas ietērptas melnos cimdos, tur palielu iepirkumu maisiņu Uzmetot man nicinošu skatienu viņa nosaka -Kundze mani izsauca... Izņemu pirkstus no mutes... -Tūlīt jūs pieteikšu Nolecu no krēsla, noskan zvaniņi, un zvaniņiem skanot, dodos uz kabinetu lai pieteiktu apmeklētju Ejot garām viešņai, redzu, viņa taču pilnīgi kaila, bez biksītēm... Dupša caurumiņā mirgo sarkana anālā tapa... -Lūdzu. Kundze jau jūs gaida... Atgriežos savā darba vietā... Paiet ilgs laika sprīdis, un tad saņemu ziņu- ienāc kuce Steigšus dodods uz kabinetu - Klausos Kundze... - Skaties. Kundze pievēršas pieticīgi ģērbtajai dāmai - Dēļ šīs tekošās kuces telpas uzkopšana jāsāk no rīta...Domāju, ka vajadzīgs sods... Tūlīt tevi nopērs apkopēja...Nāc kuce pie galda, un ar krūtīm uzgulies uz tā... -Jā, Kundze -Vari sākt... Saņemu spēcīgu plaukstas sitienu pa dibenu...tad nākamo...un tā līdz desmit. - Tagad abi pazūdiet no manām acīm. Jā, un sagatavo kuci pirmajai reizei...Drīksti pieņemt arī pateicību par pērienu Abi ar apkopēju dodamies uz manu darba vietu. Viņa liek man nogulties ar vēderu uz krēsla. Poza tiešām nav no tām ērtākajām... Rokas tiek pieķēdētas pie krēsla kājas. Pār muguru tiek pārlikta lenta, un tieku piefiksēts pie krēsla. Kustēties nav iespējams. Skats spoguļos uzbudinošs... Tiek pacelti mani svārciņi, un dupša caurumiņā tiek ievadīts šprices uzgalis. Tad apkopēja šprices saturu iepilda manī... Tad atspiežas pret galda malu un paceļ priekšautiņu. Saprotu, ka pienākusi reize pateikties par pērienu...Vēdera lejusdaļā dīvainas sajūtas pēc špricītes...Apkopēja paskaidro, ka kamēr klizma iedarbojas, man jādarbojas ar mēlīti...Jo atrāk viņai būs labi, jo ātrāk tkšu uz tualeti... Cenšos ļoti, ļoti... Apkopēja aiz matiem turot manu galvu, regulē, kur labāk mēlītei darboties...Galva tiek atgrūsta...Pēc neilga brīža tieku atbrīvots no krēsla, un varu doties uz labierīcībām... Atgriežos savā darba vietā. Saņemu ziņu no Kundzes, ka nopilinātā grīda pie krēsla jāsakopj ar mēli. Nometos uz ceļiem lai uzlaizītu savu iztecējušo šķidrumu. Savācis visu, domāju, nedaudz atvilkšu elpu. Taču jauns Kundzes rīkojums, un dodos uz kabinetu. Kundze sēž uz dīvāna, apkopēja nometusie uz ceļiem uz grīdas. Apkopējas galva atrodas kundzei starp kājām un tiek veikta mēles deja... - Gulies ar vēderu uz galda kuce. Kājas plati, ar rokām paplet dupša vaigus Jūtu, kājas tiek paplestas un pieķēdētas pie galda. Apkopēja nostājas man pie sejas. Kakla siksnai tiek piestiprināta karabīne, un tiek pieķēdāta pie galda. Atkal manas kustības ir ierobežotas. Dupša caurumiņš sajūt aukstu gēlu...jūtu ka kundzes pirksts mēģina manī ienākt -Nerausties kuce. Pirmajā reizē jau mēs tev palīdzam, bet turpmāk tev pašai būs viss jādara. Gan klizma, gan cauruma iesmērēšana. Jābūt vienmēr gatavai sniegt apmierinājumu gan man, gan tam kam likšu. Saprati kuce? -Jā, Kundze. Sapratu -Tagad atslābinies un gūsti pirmās reizes baudu. Jūtu, pirkstiņš jau ieslīdējis manī un saimnieko kā savās mājās. Pieķēdētais ķermenis neļauj man izlocīties no šīs procedūras -Kuce pārāk saspringusi un domā... Ņem abpusējo straponu un novērs viņas domas. Lai mācās sniegt baudu sūkājot. Apkopēja nostājas pie manas sejas, aiz matiem tiek pacelta mana galva, un lūpām tiek piespiests melns gumijas loceklis. Negribīgi paveru lūpas un ļauju tam ieslidēt mutē Dupsis tiek atbrīvots no pirksta, un sajūtu jau resnāku rīku pie dupša caurumiņa. Tas lēnām un nesteidzīgi pleš manu caurumiņu un slīd arvien dziļāk manī. Tad iestājas neliela pauze... Es turpinu sūkāt locekli... Un tad Kundze sāk aktīvas kustības, uz priekšu un atpakaļ...Mans loceklis arvien vairāk piebriest un tiek izšauts salūts... Arī apkopējas kustības kļūst arvien straujākas...viņa beidz, un atbrīvo manu muti no strapona. Kundze vēl kādu laiku darbojas ar straponu...jūtu, atkal esmu gatavs beigt... Kustības tiek pārtrauktas, un dupša caurumiņš tiek atbrīvots no strapona... Apkopēja atbrīvo mani no važām.. -Kā redzu , kucei ļoti patīk šī procedūra. Mani tas priecē. Bet tagad sakop šmuci ko sastrādāji. Aiz sevis ir jāsakopj... Nometos uz ceļiem, un ar mēli sāku uzlaizīt savus nopilinātos spermas pleķus. Jūtu, no locekļa atkal sāk tecēt... Kamēr darbojos uzkopšanas darbos, no muguras pienāk apkopēja, un pēc Kundzes rīkojuma ievieto man anālo tapu... -Man prieks, ka biji atsaucīga un paklausīga kuce. Pēc uzkopšanas šodien drīksti doties uz mājām Lai nerastos domstarpības, un kucei nerastos doma rīt neiersatie darbā...Atceries... Tava pirmā darba diena ir nofilmēta. Ja neieradīsies darbā, video saņems visi tavi telefona kontakti un tiks publicēts internetā... Viss skaidrs kuce? -Jā Kundze. Visu sapratu... No rīta darbā ierodos krietni pirms darba dienas sākuma. Jāpaspēj savest sevi kārtībā un jāsagatavojas darba dienai. Arī kafija Kundzei jāpagatavo. Ieslēdzu kafijas automātu un dodos pie sava apģērbu skapja... Šai dienai paredzēta sarkana kleitiņa ar dziļu dekoltē, sarkani garie zābaki, parūka rozā krāsā un rotaslietas, kuras nepaspēju aplūkot...kabinetā ienāk apkopēja... -Sveicināta kucīt. Nezini, ka pirms apģērba uzvilkšanas ir jāattīras? Ņem špricīti un darbojies...Es no malas pavērošu un uzmanīšu procesu.. Paņemu špricīti un uzgali uzmanīgi ievadu dupša caurumiņā. Kad tas izdarīts, šprices saturu ievadu sevī... Apkopēja tikmēr apsēdusies uz dīvāna... tiek paplestas kājas un norādīts, lai pasakos par padomu un uzraudzību... Nometos ceļos un sāku darboties...sāku ar apļveida kustībām pa lūpiņām, tad pamazām mēlīte tuvojas šķirbiņai... Apkopēja saņem manu galvu un sāk koriģēt manas kustības...jūtu, loceklis sāk piebriest un sulojas...uz grīdas nopil pāris piles šķidruma -Kuce labi darbojas...bet nu pietiks... sakop grīdu un prom uz dušu Ar steigu uzlaizu grīdu un skriešus dodod uz labierīcībām Atgriežos kabinetā, nostājos pie skapja un sāku ģērbties darba uniformā... Akopēja izlaidusies uz dīvāna un vēro mani... Kleitiņas dekoltē nenosedz pat nabu, mugurpusē izgriezums atklāj dibena vaigu šķirbu... Ķeros pie rotaslietām...Aplieku siksniņu ar uzrakstu „kuce”, tad ausīs iekarinu auskarus- riņķus ar uzrakstu „kuce”. Paņemu siksniņās iestiprinātas sarkanas lūpas un ievietoju mutē...tagad mute ir plaši pavērta, un nav iespējams viņu aizvērt...atliek vēl uzlikt rokassprādzes Apkopēja paskaidro, ka tās liekamas virs elkoņiem Kad tas izdarīts, viņa paņem manas rokas un saslēdz aiz muguras...Tad paņem zvaniņu no plaukta... un pieknaģē priekšādiņu... jūtu, atkal sulojos Apkopēja dodas prom...palieku viens(a) kabinetā... - Labrīt kuce -Labrīt Kundze (nesakarīgi noburkšķu, jo paplestā mute ar ierobežotāju neļauj skaidri izrunāt vārdus) - Skatos, esi nopietni sagatavojusies darba uzdevumu veikšnai. Pēc piecām minūtēm ienes kabinetā kafiju -Jā kundze Kundze pazūd savā kabinetā...uzgaidāmajā telpā ienāk apkopēja un arī dodas uz Kundzes kabinetu. Šoreiz apkopējai uzvilkta korsete, kas stutē kailās krūtis...kājās stringu biksītes ar straponu Paņemu kafiju, un dodos uz kundzes kabinetu. Katru soli ko speru, pavada zvaniņa skaņa, kas iekarināts loceklī.. Kafijas nešana nav no tā ērtākajām...kaut kā tieku galā ar uzdevumu, un nolieku kafiju uz galda -Man prieks, ka esi paklausīga un uzcītīga... Taču visu nebiji izdarījusi kā nākas, tāpēc desmit sitieni pa dupsi... Pagriežu dupsi un pieliecos, lai saņemtu sodu -Kundzes pēriens ir jānopelna... Tevi sodīs apkopēja... pēc soda centīgi atsūkāsi straponu...Apkopējā atrodas divi dildo un viņai ir jābeidz no tavām aktivitātēm Ar krūtīm uzguļos uz galda un saņemu pelnīto sodu...Jūtu, loceklis piebriest arvien vairāk. Papildus uzbudinājumu rada saknaģētā priekšādiņa, liekas tūlīt eksplodēs galviņa... Saņēmis pērienu, nometos ceļos, un apkopēja ievada straponu atvērtajās lūpās. Mūsu acu skatieni satiekas...cītīgi darbojos ar muti un mēlīti... Apkopējas kustības kļūst aktīvākas... No mana aizknaģētā peņa sāk tecēt sperma...Atkal esmu beidzis... -Malacīte, kuce. Prieks bija skatīties... Pēc uzkopšanas darbiem esmu atgriezusies savā darba vietā. Sēdēt nav īpaši ērti, jo atkal ir ievietota anālā tapa, taču darba uzdevumus neviens nav atcēlis. Jāsašķiro ienākušie e-pasti un jāpārsūta kundzei... Darbojoties sajūtu maigu vibrāciju dupsī. Vibrācija kļūst uzstājīgāka un ilgāka. Monitorā parādās uzraksts- steigšus pie manis kuce Pielecu kājās, un zvaniņam skanot steigšus dodos uz kabinetu pie kundzes Kabineta vidū atrodas žurnāla galdiņš. Uz galdiņa četrrāpus atrodas apkopēja. Rokas un kājas nofiksētas pie galda.Krūtīs iekarināti atsvari ar zvaniņiem, apakšējās lūpiņas ar ķēdītēm arī piestiprinātas pie galda. Lūpu ķēdītes smuki nostieptas... No šī skata man draudziņš sāk atkal piebriest... -Redzu, ka kucei patīk ko redz. Drīkstēsi papriecāties...Nostājies pie galvas....pārējo jau viņa pati izdarīs Izpildu rīkojumu. Apkopēja ar lūpām norauj zvaniņu no priekšādiņas... Aiz sāpēm ievaidos. Tad paņem locekli mutē un sāk darboties. Draudziņš diezgan ātri sāk attapties un sāk no jauna piebriest. Kundze sāk pērt apkopēju. Apkopēja turpina sūkāt skatoties man acis. Kundzes sitieni kļūst arvien stiprāki, jo apkopējas acīs saviešas asaras.Esmu gatavs eksplozijai un beidzu, taču apkopēja locekli no mutes neizlaiž un turpina darboties.Kad peršana beidzas, mans loceklis tiek atbrīvots -Tagad vari pateikties labdarei un drīksti viņu izlaizīt.. Steigšus dodos pie pavērtajām lūpiņām...skats no apakšas brīnišķīgs...sāku darboties ar mēlīti. Manu, ka ķēdītes arvien vairāk nostiepjas un zvaniņi dzied savu dziesmiņu Atskan skaļi vaidi, no lūpiņām nolido ķēdītes, un apkopēja ar visu svaru piespiež manu galvu galdam -Jauka izrāde dārgās...Tagad dodaties darba uzdevumos. Un jā, pieliec krūšu zvaniņus kuce. Nevēlos, ka pārvietojies pa biroju bez skaņas Atgriežos darba vietā, pielieku krūtīm zvaniņus, un turpinu iesāktos darba uzdevumus. Pēc brīža no kabineta iznāk apkopēja, pienāk pie galda un noskūpsta mani uz lūpām, ar mēli ielaužoties manā mutē...Sajūtu savas spermas garšu... -Paldies kucīt. Vakarā vēl tiksimies... Dupsī sajūtu vibrāciju, steigšus dodos pie kundzes uz kabinetu... 2921 1 12 pirms mēnešiem 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Ceturtais (3 daļa) “Vai tev bija labi?” – ar jautājumu pie manis vērsās Inga – “Es centos!”“Jā, es sajutu, ka tu centies, viss bija forši!” – es atbildēju. “Ieejam dušā” – viņa aicināja mani, lēnām sprādzēdama nost strapon. “Labi” – es attraucu. Edgars paķēra dvieli un teica: “Es vēl nedaudz uz pirti, kamēr tā vēl silta, un tu, Andri?” “Es, nē! - atbildēja Andris – “es kādu dzērienu vēl tepat padzeršu”. Devāmies ar Ingu uz dušu. Bija patīkami kopā ar viņu paveldzēties siltā dušā, izjust viņas auguma pieskārienus. Viens otru rūpīgi nomazgājām, neaizmirsdami arī par kādu glāstu, ko sniedzām viens otram. Veikuši ūdens procedūras, atgriezāmies istabā, Andris sēdēja turpat krēslā un malkoja alu. Mēs arī papildinājām savas glāzes ar vīnu un apsēdāmies uz gultas malas. Inga vēl joprojām bija sajūsmā par savu pirkumu – strapon, un to kādas ir izjūtas kad iegūst vīrieti. No savas puses arī centos uzturēt sarunu, un komentēju kādas tad ir manas sajūtas, kad sieviete to dara. “Bet ir atšķirība vai tev ņem priekšā sieviete ar strapon vai vīrietis ar locekli?” - pajautāja Inga. “Liela atšķirība nav, bet savādāk ir kā to dara. Ja sieviete pati to dara ar prieku un izjūt baudu, tad arī man ir patīkamāk, un sievietes parasti labāk saprot kā to darīt, ja pašas ir izjutušas anālo seksu” – nokomentēju es. “Es pati baigā anālā seksa piekritēja neesmu, reti to daru, bet ļoti patīk būt blakus, kad kāds cits vai cita izmīlē vīrieti dupsī” – piebalsoja Inga, turpinādama – “Tu taču vēl varēsi man šo prieku sagādāt?” “Jā, jo cik sapratu jūs jau mani arī tāpēc paaicinājāt, lai sniegtu jums visiem šo baudu” – atteicu es. “Jauki, tad kamēr Edgars vēl pirtī, Andris varētu tevi izmīlēt, bet es paskatīšos un palīdzēšu.” – ierosināja Inga. Inga veikli iekārtojās gultas vidū, atgūlās uz muguras un apleta kājiņas. “Nāc, palaizi!” – viņa aicināja mani. Nometos rāpus uz gultas malas un mana mēlīte uzsāka kaislīgas darbības ap sārto spraudziņu. Nepaspēju vēl īsti izjust šīs burvīgās sajūtas, laizot Ingas kājstarpīti, kad manā dupsī ieslīdēja Andra loceklis. Andris lēnām uzņēma vienmērīgu, bet nepārspīlētu tempu, bet es baudīju Ingu, jo mana mēlīte bija atradusi viņas uzbudināto klitoriņu. “Ak, jūs nerātneļi, jau sākuši bez manis! “ – pēkšņi mūsu izklaidi pārtrauca Edgara balss, kurš nepamanīts bija atgriezies no pirts. “Nepukojies, bet labāk pievienojies mums” – ierunājās Inga – “Nāc nomaini mani, es beidzot gribu tās vīriešu darbības pavērot no malas”. Edgars ierāpās gultā Ingas vietā, bet Inga nedaudz pavirzījās nost. Satvērusi vīra locekli ar roku, viņa to veikli ievirzīja manā mutītē. Viņas izjūtas varēja nolasīt viņas acīs – kaislīgs, baudas un sajūsmas pilns skatiens, vērojot kā divi vīrieši iegūst trešo. Inga izkāpa no gultas, devusies Andra virzienā, kurš nemainīgā tempā, turpināja mani iegūt. Sajutu kā manus dupša apaļumus satver Ingas rokas, tos paplešot plašāk. Tajā brīdī Andris paātrināja tempu un viņa kustības manī sāka palikt daudz straujākas. Inga caur manu kājstarpi satvēra manu locekli un sāka to uzbudināt ar roku. Viņa atkal ielīda gultā, nepārtraucot uzbudināt mani, noliecās pie auss un iečukstēja: “Vai tev būs vēl spēks mani iegūt, kamēr mans vīrs tevi?” Neko, protams, tajā brīdī atbildēt nevarēju, jo vēl joprojām orāli apmierināju Edgaru, bet pēc tā, ka viņa jau apgūlās blakus vīram, es sapratu, ka variantu jau nebūs. Edgars atvirzījās no manis, dodams vietu sievai, kura atkal apgūlās uz muguras, atpleta kājiņas un aicināja mani ienākt viņā. Arī Andris sapratis Ingas domu gājienu, izslīdēja no manis. Notupies uz ceļiem, ievadīju locekli Ingas vagīnā, atspiedies pret gultu ar rokām, uzsāku kustības. Taču jau pēc mirkļa man aiz muguras iekārtojās Edgars, kurš atradis manu dupša caurumu, iegāja manī. Ilgi malā nestāvēja arī Andris, kurš apgājis gultai otrā pusē, iedeva mutītē Ingai. Manu ritmu patiesībā regulēja Edgars, jo viņa kustības manā dupsī, atsaucās arī uz manām darbībām Ingas kājstarpītē. Ar katru brīdi Edgars palika aktīvāks, un līdz ar viņu arī es, un sapratu, ka esmu tuvu kulminācijai. Inga, laikam juzdama to, izlaida no mutītes Andra locekli un noteica: “Ja kas, tu vari beigt manī!” Par to tikai nopriecājos, jo nebija īsti variantu, jo Edgars savu tempu nemazināja, un diez vai es būtu paspējis izvilkt locekli no Ingas. Kulminēju spēcīgi, Inga to sajutusi arī baudpilni elsoja. Nepaspēju līdz galam izbaudīt šo brīdi, kad arī Edgars izšļāca spermu manā dupsī ar vairākiem dziļiem grūdieniem. Atslābuši, piekusuši un baudu guvuši, viens no otra atbrīvojāmies. Atlaidos gultā uz muguras, blakus gulēja Inga un Edgars, bet Andris gultas galā apmierināja sevi. Inga pārliecās pār mani, pavēra manas kājas sāņus, pavēra manus dupša apaļumus, un maigi paskatīdamās uz Andri, piebilda: “Kad esi gatavs, beidz arī tu viņā”. Andris pienāca mums nedaudz tuvāk, turpinādams apmierināt sevi ar roku arvien straujāk. Tad viņš strauji pieliecās pie manis, un ātri ievirzīja savu locekli manā tā jau piepildītājā dupsī, un kulminēja ar vairākām spēcīgām spermas strūklām. Ingas seja bija turpat tuvumā manam dupsim un vēroja kā Andris beidz manī. Pabeidzis manī, Andris pievirzīja vēl locekli blakus esošai Ingas sejai, kura veikli paņēma to mutītē, nolaizot pēdējās spermas pilītes.Gandarījums bija visiem, un vēl kādu stundu vienkārši tērzējām par visādām dzīves un sadzīves lietām. Laiks paskrēja ātri un nu jau bija laiks posties atpakaļ ceļam. 3237 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Ceturtais (2 daļa) Mājiņā, ielējām mums abiem vīnu, un tādi paši kaili iekārtojāmies uz krēsliem mazajā istabiņā. Apspriedām dažādas tēmas, jauki tērzējām, kad Inga iesaucās: “Vai, pavisam aizmirsu, ka taču nopirku to strapon, es to pat vēl neizsaiņoju. Vai apskatīsim?” “Jā, protams” – atbildēju. Inga aizskrēja līdz somai un izņēma no tās palielu kastīti ar strapon. Saiņodama to laukā, viņa stāstīja, ka strapon neesot mēģinājusi, tikai izmantojusi mazu dildo vīram, bet tā kā viņš ir aktīvā tipa, tad viņam ne visai esot paticis. Komplektā bija gurnu jostiņa ar maināmu jostas apkārtmēru, lubrikants un pats strapon – miesakrāsas ar garumu 16 cm, kā bija rakstīts uz kastītes, izteiktu locekļa galviņu un ar oliņām. Es palūdzu to pataustīt, lai saprastu kāda materiāla tas ir. Izrādījās mīksta silikona, kas mani iepriecināja, jo zinu, ka man ļoti nepatīk tie cietie plastmasas strapon. Izrādījās, ka šim strapon oliņās ir tvertnīte, kurā var iepildīt šķidrumu, un kad saspiež šīs oliņas, tad sanāk kā īstam loceklim, kad izšļācas sperma. Inga bija sajūsmā: “Tagad es varēšu sajusties kā vīrietis, tikai ko lai tur iepilda tajā tvertnītē?”. Centos tēlot baigo gudrinieku, un ieteicos, ka pēc konsistences tam varētu atbilst kaut kāds dzeramais jogurts. Uz ko Inga izsaucās: “O, laba ideja, man liekas, ka Edgars tieši bija nopircis litrīgo paku jogurta, paskatīšos”. Ātri devusies pie Edgara somas, viņa ilgi nevilcinoties, tajā atrada persiku jogurtu. “Ir” – viņa priecīgi konstatēja – “Tūlīt sapildīsim”. Es palīdzēju pieturēt strapon, kamēr Inga tajā sapildīja jogurtu. “Palīdzēsi man to piesprādzēt, un kamēr tie abi karsējas, nedaudz izklaidēsimies, labi? – jautāja viņa. “Labi” – ātri atbildēju. Ievietojām strapon jostiņā, apliku Ingai ap gurniem jostiņu, un savilku tik cieši cik viņa vēlējās. Strapon tagad vareni izslējies atgādināja tiešām īstu locekli. Inga to satvēra ar roku. “Tiešām gandrīz kā īsts” – pabraucījusi un paspaidījusi to ar roku, secināja viņa – “Apsēdies, iedošu tev to pasūkāt.” Iekārtojos krēslā, Inga pienāca pie manis, nostājās pretī ar roku pieturot strapon. Ar lūpām apņēmu strapon galviņu, un iesāku to sūkāt. “Mmm, cik foršs skats, kā man tas patīk” – savu sajūsmu neslēpa Inga. “Dziļāk arī vari paņemt? Apķer manu dupsi ar rokām un ņem dziļāk.” Uzliku rokas uz viņas dupša apaļumiem, saspiedu tos, un virzīju gurnus mutītes virzienā. Strapon nu jau dziļāk ieslīdēja man mutē, un Inga sajūsmā pat nedaudz sagrīļojās. “ Jā, atsūkā kārtīgi, lai varu iztestēt, kā tā izšļākšana darbojas” – baudpilnā balsī runāja viņa. Turpināju intensīvi sūkāt, ar katru brīdi jutu, ka Inga vēl vairāk uzvelkās. “Tagad varu mēģināt? – viņa pajautāja. Tā kā mana mute bija aizņemta tad tikai pamāju ar galvu, un turpināju sūkāšanu. Un tajā brīdī sajutu sev mutē iešļācoties škidrumu, tad vēlreiz un vēlreiz, redzēju kā Inga spaida strapon oliņas, bet manā mutē tek jogurts. Tad viņa izvilka strapon man no mutītes un atkal saspieda oliņas, jogurts iztecēja man uz sejas, tekot pār seju zemāk pa ķermeni. Vēl pāris reizes saspiedusi oliņas, tvertnīte laikam bija tukša, kad pēkšņi mūsu kulminācijas brīdi pārtrauca Andra balss: “Ooo, šie jau te dod vaļā pēc pilnas programmas. Foršs “verķis” tev Inga”. Pirmajā brīdī pat apjukām, jo nepamanījām viņus abus ienākam, bet viss bija kārtībā – Inga stāvēja manā priekšā ar satvertu strapon, bet mana seja un ķermenis bija apliets ar jogurtu. “Pirmais tests izdevās” – izjusti komentēja Inga, un ironiski piebilda – “Man tikai tagad jāuzpildās atkal”. Inga veikli devās pie galda, kur atradās jogurta paka, bet es devos uz vannas istabu, lai nedaudz sevi notīrītu no jogurta. Kad atgriezos istabā, viņi visi trīs sarunājās, sēdēdami gultā. Abi vīrieši malkoja alu, bet Inga rokās bija vīna glāze. “Paņem sev arī dzeramo” – teica Edgars. Tā kā alu vairs negribējās, tad ielēju arī sev vīnu un apsēdos pretī jaukajai kompānijai. Inga abiem vīriešiem, aizgūtnēm stāstīja, cik viņa esot jutusies labi un cik uzbudinošas esot tās darbības ar strapon. “Ko tad tu mums to stāsti, parādi?” – ierunājās Andris. Ingai divreiz nebija jāsaka, viņa piecēlās no gultas. “Nāc sēdies manā vietā” – viņa aicināja mani. Noliku vīna glāzi, un apsēdos gultā starp abiem vīriešiem, kur iepriekš sēdēja Inga. Jau tūlīt manas sejas priekšā parādījās strapon, ko Inga bija satvērusi ar roku. Viņa veikli strapon iegrūda man mutē, pie tam samērā dziļi, gandrīz pat aizrijos. Bet tikpat strauji viņa to arī izvilka laukā, laikam saprazdama, ka nedaudz pārspīlējusi, ko pati arī nokomentēja: “Atvaino, bišķi pārsteidzos!” Nu jau viņa saudzīgāk virzīja strapon manā mutītē, es centos pacietīgi to sūkāt. Abi vīrieši, uzmanīgi vērodami Ingas un manas darbības, onanēja, cenzdamies uzbudināt savus “darba rīkus”. Brīdī, kad Inga kārtējo reizi bija izvilkusi strapon no manas mutes, piecēlās Andris, un nostājies blakus Ingai, pievirzīja savu locekli pie manas sejas. Protams, sapratu viņa mērķi, tāpēc arī aptvēru ar lūpām viņa locekli. Viņa gurni pavirzījās tuvāk man un loceklis uzsāka vienmērīgas kustības manā mutītē. Inga turpināja turpat stāvēt, tikai bija paņēmusi savu vīna glāzi, un kaislīgām acīm vēroja notiekošo. Pēc brīža blakus Ingai nostājās arī Edgars, turpinādams masēt savu locekli ar roku. Uz ko ātri reaģēja Inga, kura ar roku nedaudz pastūma vīru tuvāk manai sejai. Pacēlu acis uz augšu, turpinādams sūkāt Andrim, pēc Ingas skatiena, nepārprotami sapratu, ko viņa vēlās. Skats jau bija aizraujošs, kad tavas sejas priekšā ir divu vīriešu piebriedušie locekļi, un vēl papildus pa vidu strapon. Nu jau Edgara loceklis bija manā mutē, kas atkal izraisīja sajūsmu Ingas acīs. Pasūkājis nedaudz Edgaram, atkal pārslēdzos uz Ingas strapon, vēlāk jau atkal uz Andri. Tā kādu laiku centos apkalpot viņus visus orāli pēc kārtas. Inga ar katru brīdi atkal uzvilkās aizvien vairāk, pakāpeniski ar katru reizi, kad pienāca viņas kārta, strapon kustības kļuva intensīvākas un straujākas. Visbeidzot Inga nenocietās: “Es gribu tagad tevi paņemt dupsī!” – viņa gandrīz lūdzošā balsī paziņoja. Viņa paķēra no galda tur atstāto lubrikantu, iezieda strapon ar to, palūdza man nostāties rāpus uz gultas malas. Ierāpos gultā rāpus, un nedaudz papletu savas kājas. Sajutu kā Inga apļo miklo strapon ap manu dupša caurumu, cenšoties nedaudz ieziest to ar lubrikantu. Beidzot tas apstājās pie caurumiņa, un Inga centās to lēnām ievirzīt manī. Strapon galviņa iespurdza manā atverītē, ko pavadīja atkal Ingas sajūsmas sauciens. Viņa ļoti lēni virzīja to dziļāk, līdz tas bija iestumts līdz galam. Tikpat lēni tas atkal sāka kustēties pretējā virzienā. Sapratusi, ka man sāpes nenodara, viņa pakāpeniski uzņēma ātrāku ritmu, veikli slidinādama strapon turp atpakaļ manī. Izjūtas bija foršas un arī es jau biju uzbudinājies, un sāku izdvest baudas kunkstienus. Tas laikam papildus atkal uzvilka arī Ingu, jo tagad viņas katrs grūdiens manī, tika pavadīts ar elsošanu. Vīrieši kādu laiku vērodami Ingas darbības, arī gribēja kādu turpinājumu, un Andris veikli ierāpās gultā pretī man un apgūlās uz muguras, pavirzīdams savu locekli tuvāk manai sejai. Nodoms bija skaidrs, es noliecos un uzsāku sūkāt viņa locekli. Šis skats pamatīgi satrauca Ingu, kura ar jaunu sparu trieca strapon man dupsī. Kustības manī nebeidzās, kad sajutu, ka manā dupsī ietek kaut kas silts, pēc brīža vēl un vēl. Protams, ka tā bija Inga, kura mēģināja piešļākt mani ar jogurtu, kas viņai nepārprotami arī izdevās, jo jutu, ka jogurts jau sāk tecēt pār manu dupsi un kājām. Vēl pāris reizes viņa iegrūda strapon manī un tad lēnām to izvilka, noteikdama: “Vau, tas bija vienkārši super, šādi vēl nebiju jutusies nekad!” Jutu, ka mani ceļgali ir noguruši, tāpēc izkāpu no gultas, jogurts turpināja tecēt no dupša gar manu kāju. 2905 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Ceturtais (1 daļa) Izkāpām no busiņa. Tā kā biju aizņemts iepriekš un neredzēju, kur braucam, tad biju pārsteigts, ka atradāmies tādā kā “nekurienē”, apkārt mežs, blakus neliela upīte, bet tuvumā nevarēja redzēt nevienu citu apdzīvotu teritoriju. Laikam pamanījusi manu vieglo izbrīnu, Inga nokomentēja: “Šī ir pilnīga klusa vietiņa, tuvākās mājas ir kāda kilometra attālumā, un šeit nekad neviens neiemaldas, tāpēc bieži šeit braucam izklaidēties, jo te vari kaut pliks pa āru staigāt, un neviens neiztraucēs.” Starp kokiem atradās divas mazas guļbaļķu būves, viena cik nopratu bija pirtiņa, otra dzīvošanai. Devāmies iekšā. Mājiņa tiešām bija samēra maza, detaļās neiedziļināšos, bet nekas vairāk kā maza istabiņa ar gultu, tualete un duša, un tāda virtuves lete, šeit nebija. “Es domāju, nedaudz uzēdam, iedzeram, ieejam pirtiņā, un tad izklaidējamies” – iniciatīvu atkal uzņēmās Inga – “Edgar, aizej iekurini pirti”. Inga bija sarūpējusi kaut kādas uzkodas un našķus, bet Andris no somas izņēma alu un vīnu. Andris atkorķēja vīna pudeli un divas alus pudeles. Viņš ielēja vīnu Ingai glāzē, un pasniedza man vienu no alus pudelēm: “Nu, tad uz iepazīšanos”. “Ejam, parādīšu nedaudz apkārtni” – aicināja Inga. Paņēmuši līdz dzeramos, devāmies laukā. Pa šauru taciņu, devāmies upes virzienā. No pirtiņas iznāca Edgars un mums pievienojās: “Pēc 20 minūtēm pirtiņa būs gatava” – viņš nokomentēja. Aizgājām līdz upei, kur bija maza laipiņa, lai ērtāk piekļūtu upei. Skaists dabas skats – maza upīte, meža apskauta, putniņi čivina, bet apkārt pilnīgs klusums. Lēnām devāmies atpakaļ, jo dzērieni mums ar Ingu arī jau bija beigušies. “O, Andris jau gatavs pirtij” – ierunājās Edgars. Ieraudzīju, ka no mājiņas iznācis Andris, pilnīgi kails un lēnām dodas uz pirtiņu. “Iesim mēs arī noģērbties un pievienosimies viņam” – piebilda Inga. Iegājām mājiņā, visi izģērbāmies, Edgars paņēma vēl katrā rokā pa trīs alus pudelēm un arī devāmies uz pirtiņu. Pa ceļam vēl Inga piebilst: “Es jau gan baigā pirtī gājēja neesmu, to karstumu ilgi neturu, bet kopā ar trim vīriešiem, šādu izdevību garām es nelaidīšu.” Iedams uz pirti neviļus vēroju Ingas augumu no mugurpuses – viegli šūpodamās gurnos, viņa gāja man pa priekšu, ļoti burvīgi izskatījās dibena tvirtie apaļumi. Pat biju izbrīnījies cik labi savam vecumam izskatījās viņas augums. Andris jau karsējās un bija nedaudz iesvīdis, visi trīs veikli pievienojāmies viņam. Pirts lāviņa bija izveidota L burta veidā un uz katras lāviņas varēja apsēsties divi cilvēki. Vairāk vietas arī nevienam nepietiktu. Inga apsēdās blakus savam vīram, mēs ar Andri uz otras lāvas. Pakāpeniski uz ķermeņiem parādījās sviedru lāses, laikam tiešām Inga karstumu pārāk nepanesa, jo tieši viņas ķermeni visātrāk pārņēma sviedru lāses. Bet tas izskatījās ļoti labi, kā sviedri tecēja pār viņas ķermeni, krūtīm, kājiņām. Laikam pamanījusi manu skatienu, viņa lēnām pavēra savas kājiņas, un manam skatam atvērās viņas pavisam gludi skūtā kājstarpīte. Viņa it kā nejauši, ar pirkstiem pārbrauca pār šo sārto spraudziņu, bet nepārprotami tas tika darīts, lai iekārdinātu mani un pārējos. Jau pēc mirkļa viņas kājas bija plaši atvērtas, pēdas uzceltas uz lāvas, un viņa atklāti uzsāka masturbēt trīs vīriešu klātbūtnē. Tas nu nekādi nevarēja atstāt vienaldzīgus mūs visus trīs. Edgars ar Andri jau bija paspējuši satvert savus locekļus un sāka onanēt, es centos neatpalikt un arī satvēris savu locekli, glāstīju to. Redzot kā Inga uzbudināja sevi glāstot klitoriņu, un blakus esošiem vīriešiem piebrieda locekļi, arī es jau biju sasniedzis savu pilnā apmēra uzbudinājumu. “Laižam visi uz upi” – pēkšņi izsaucās Inga, nolekusi no lāvas, paķēra blakus esošo dvieli, un devās ārā. Mēs kā “ērzeļu” bars ar sastingušiem locekļiem, viņai sekojām. Inga jau bija ielīdusi ūdenī, mēs ātri visi arī. Nedaudz atvēsinājuši savus ķermeņus, lēnām līdām laukā no upes. Inga noklāja uz laipas savu dvieli, un palūdza vīram, lai iedod arī savu, ko noklāja pa virsu savam dvielim. Viņa nostājās četrrāpus uz dvieļa, pastiepdama uz augšu dupsi un papletusi kājiņas, nekavējoties viegli nokomandēja: “Paņemiet mani tagad pēc kārtas!” Edgars un Andris jau laikam pie šādām Ingas darbībām bija pieraduši, jo tuvāk Ingas dupsim esošais Andris, bez liekas kavēšanās, strauji iegāja Ingas rozīgajā kājstarpītē, uz ko Inga atbildēja ar vieglu kunkstienu. Mēs ar Edgaru abi stāvējām blakus un onanējām, cenzdamies uzturēt savus “darbarīkus” kaujas gatavībā, lai gan tas īpaši nebija nepieciešams, jo redzot šo skatu uzbudinājums jau tāpat bija labs. Andris bija jau iejuties lomā, un ritmiski vienā tempā ieguva Ingu, ik pa laikam uzšaudams pa viņas dibena apaļumiem, kuri pie katras šādas darbības nošūpojās, ko pavadīja Ingas baudas izsaucieni. Neviļus, blakus esošais Edgars, mani nedaudz pagrūda un pastūma Ingas virzienā, Andris to redzēdams, uzreiz atvirzījās no Ingas un pameta man ar pirkstu. Tas viss notika tik ātri, kad jau pēc brīža mans loceklis jau bija Ingas vagīnā. Viņa burtiski suloja no uzbudinājuma, un loceklis viņā slīdēja tik viegli. Inga turpināja izbaudīt tagad jau mana locekļa straujās darbības viņā. Centos cik varēju, mainot ritmu, izvelkot locekli pilnībā no viņas un atkal iegrūžot to līdz galam, Ingas ķermenis ļāvās šīm darbībām un pat dupsis pats virzījās pretī loceklim. Sajutu, ka man klāt pienācis Edgars, turpinādams onanēt. Uzreiz sapratu, ka pienācis laiks mainīties, un veikli pagāju malā. Edgars ar pamatīgu jaudu iegāja savā sieviņā, bet Inga tikai viegli iekliedzās un turpināja izbaudīt šo ātros un dziļos vīra grūdienus sevī. Pēc laika viņa intensīvās darbības pārtrauca, bauda pārņemta Ingas balss: “Neiztērējiet visu “pulveri”, vēlāk es arī gribēšu vēl baudu”. Tajā brīdī Edgars samazināja tempu, un lēnām izvilka locekli no Ingas. “Tas bija jauki” – Inga noteica, un veikli piecēlās, savācot arī dvieļus no laipas – “Vai kāds vēl ies karsēties?” “Es noteikti nē” – atbildēju es. Andris ar Edgaru gan izteica vēlēšanos vēl otro tūri pirtī uztaisīt. Devāmies atpakaļ - mēs ar Ingu uz mājiņu, bet abi vīrieši uz pirti. 2726 0 1 pirms gada 4.7/5 - (3 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Ceturtais (ievads) Kādu dienu skatoties pāru sludinājumus, atradu sludinājumu, kur bi pāris un vīrietis meklē vēl vienu bi vīrieti. Šoreiz kaut kā šis sludinājums uzrunāja, lai gan parasti šādiem sludinājumiem neatsaucos, bet vai nu tas bija ļoti sakarīgi uzrakstīts vai arī kas cits man iepatikās, un nolēmu viņiem uzrakstīt. Atbildi saņēmu samērā ātri, un biju pārsteigts, ka atbildēja tieši pāra sieviete. Viņa ļoti skaidri pastāstīja, ka viņi paši esot bi aktīvi, un šoreiz vēlētos atrast tieši vienu bi pas vīrieti kopīgai tikšanās reizei. Apjautājās arī par manu pieredzi šajā jomā, un godīgi pastāstīju, ka pieredze man ir jau samērā liela. Viņi pasākumu vēlējās sarīkot jau pēc divām dienām. Teicu, ka pēc divām man gan nesanāks, jo tajā brīdī mana mašīna bija remontā, un reāli tā būs gatava tikai pēc četrām dienām. Uz ko saņēmu atbildi, ka tas nekas, viņi varot mani pa ceļam kaut kur paņemt. Vēlējos noskaidrot, ko tad viņi īsti vēlās no manis kā ceturtā. Šoreiz gan sieviete teica, ka to visu izrunāsim pa ceļam, jo esot kādas 40 minūtes, ko braukt līdz tikšanās vietai. Tas gan mani nedaudz satrauca, jo parasti uz tikšanos dodos, ja ir pilnīgi skaidri “spēles” noteikumi. Bet kaut kā sievietes teksti vēstulēs mani pārliecināja, ka mēģināšu tikties ar viņiem, cerēdams, ka viņi tiešām ir solīdi cilvēki. Devu piekrišanu un norunājām, kur pēc divām dienām viņi mani paņems pa ceļam. Tikšanās vietā biju labu laiku iepriekš, kā atpazīšanas zīme bija mans apģērba elements – dzeltens t-krekls. Viņi kavēja un samērā ilgi, bija jau vairāk kā 20 minūtes pagājušas no norunātā laika. Kad biju jau nolēmis, ka jādodas prom, piebrauca VW busiņš, atvērās busiņa durvis, pa tām izliecās vīrietis un uzrunāja mani: “Tu laikam mūs gaidi, atvaino, bija sastrēgumi, aizkavējāmies. Lec iekšā!” Apsēdos pretī vīrietim, kas mani uzrunāja un sievietei, kas bija ērti iekārtojusies pie loga. “Es esmu Inga, un tas ir mans vīrs Edgars, bet pie stūres ir mūsu draugs Andris” – mani ar klātesošiem, iepazīstināja sieviete. Laikam jau tagad būtu nedaudz jāpastāsta par sastaptiem cilvēkiem. Visi viņi bija apmēram mana vecuma (45-50). Sieviete bija brunete, mati sacelti “copītē”, cik pēc sēdus stāvokļa varēja spriest, tad diezgan gara auguma. Viņai bija izteiksmīgas zilas acis, ar izteiktām skropstām. Augums bija slaids, ko izcēla viņas gaišā, plāna auduma kleita, kas sniedzās nedaudz pāri ceļiem. Vīrieši likās abi ļoti līdzīgi, cik nu es sākumā varēju novērtēt, sēžot ar muguru pret šoferi. Augumā abi arī bija diezgan raženi, Ingas vīrs varbūt bija nedaudz mazāks, nekā Edgars. “Priecājamies, ka piekriti ar mums tikties” – ierunājās atkal Inga. “Viņa jau mums ir tā “spridzeklīte”, kas cenšas organizēt šādas izklaides” – sarunai pievienojās Edgars. “Mēs braucam uz mūsu dārza vasarnīcu, nekas jau īpašs, bet tomēr maza mājiņa, omulīga pirtiņa jau tomēr tur ir” – turpināja Inga - “Andris mums pievienojas ļoti reti, jo ir aizņemts darbiņos, bet šoreiz viņam radās iespēja izbrīvēt laiku. Parasti mēs vairāk tiekamies divatā ar vīru un pieaicinām kādu sievieti vai vīrieti, atkarībā no “ātrajām” idejām. Mēs abi sev neko neliedzam, abi esam gan hetero, gan bi attiecību atbalstītāji, tāpat arī Andris. Vienīgi bi attiecībās visi esam vairāk bi aktīvi, un tāpēc šoreiz vēlējāmies tieši izklaidi kopā ar bi vīrieti, kurš ir pasīvā tipa. Kā tad ir ar tevi?” – stāstu turpināja un jautāja Inga. “Es arī atbalstu gan hetero, gan bi aktivitātes, bet bi pozīcijā noteikti esmu tikai bi pasīvā lomā” – centos līdzīgi atbildēt es. “Tas ir forši, mums parasti šādā kompānijā pietrūkst tieši tā bi pasīvā. Es pamatīgi uzvelkos, kad redzu kā vīrietis sūkā otram vīrietim” – sajūsmināti runā Inga – “Tevi ir ņēmuši priekšā tikai vīrieši?” “Nē, arī sievietes ar strapon ir ieguvušas mani” – ātri atbildu Ingai. “Super, jo tieši vakar nopirku strapon, gribēšu iemēģināt” – viņa piebilst. Turpinājumā jau sarunas pārgāja citās tēmās – gan par darbiem, gan atpūtu, gan arī visādiem citiem sīkumiem. Iejutos diezgan labi, bija interesanti parunāties, kavējot laiku ceļā. “Mums vēl kādas 20 minūtes jābrauc” – iesāka Inga, un smaidot, vērsās pie manis – “Vai negribi Edgaram atsūkāt, iesildoties?” Biju nedaudz pārsteigts par šādu notikumu pavērsienu, bet laika pārdomām man nebija īpaši daudz, jo Inga jau aktīvi darbojās gar sava vīra bikšu priekšu, lai atbrīvotu viņa locekli no biksēm. Jau pēc mirkļa Edgara bikses jau bija novilktas līdz potītēm un Inga ar roku satverot vīra locekli, sāka to glāstīt: “Neuztraucies, tas nebūs ilgi, jo viņš man samērā ātri beidz” – centās uzmundrināt mani Inga. Viņa centās uzbudināt vīra locekli ar roku, un tas pakāpeniski pieņēma apmērus. Notupos Edgara priekšā uz ceļiem. Inga pati pievirzīja viņa locekli tuvāk manai sejai, es pavēru mutīti, un locekļa galviņa nedaudz ieslīdēja man mutē. Apņēmu ar lūpām galviņu, un ar mēli to kairināju, Inga turpināja savas aktīvās darbības ar roku ap Edgara locekli. Tad Inga sāka virzīt locekli dziļāk manā mutītē, viegli uzspiezdama otru roku uz mana pakauša. “Turpini, tu pats” – piebilda Inga un sāka skūpstīties ar vīru. Tā kā mans uzdevums pēc Ingas vārdiem bija “atsūkāt”, tad arī ķēros pie tā realizācijas. Apņēmis locekli ar lūpām, slidināju Edgara locekli mutītē aizvien straujāk. Arī pats Edgars sajutis uzbudinājumu, man nedaudz palīdzēja, viegli cilādams savus gurnus pretī manai mutītei. “Tikai atceries, ka Edgars beigs tev mutītē, jo Andrim nepatīk, ja “piešmucē” viņa mašīnu” – maigā balsī noteica Inga un piebilda – “Vai ne, Andri?”. “Jā, tā tas ir” – Andris atbildēja. Turpināju sparīgi atsūkāt Edgaram, bet Inga viegli pieglaudusies vīram pie krūtīm ar smaidu uz lūpām, uzmanīgi vēroja manas darbības. Edgars tuvojās kulminācijai, ko varēja just pēc viņa balss un intensīvākām gurnu kustībām pretī manai mutei. Un tad cenzdamies nedaudz pieklusināt savas elsas, Edgars beidza, savu karsto šķidrumu izšļākdams man mutē. “Tikai nerij nost” – ātri noreaģēja Inga – “Atdosi to man”. Tā kā spermas nebija daudz, tad centos to noturēt mutē, atraudamies no Edgara locekļa. Veikli manai mutei pieplaka Ingas lūpas, tās paverot, un centos visu šķidrumu nodot viņai. Viņa ar lielu iekāri uzsūca visu spermu mutītē un tikpat ātri to norija. “Esam klāt!” – no busiņa priekšpuses atskanēja Andra balss… 2588 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Anal
- Fetišs
- Grupas sekss
Sissy mauciņa un tālbraucēji. Es biju gaidījis šo nakti visu nedēļu. Mana sirds jau dienas vidū dauzījās kā traka, bet tagad, kad beidzot stāvēju spoguļa priekšā, mans uzbudinājums kļuva tik spēcīgs, ka ķermenis viegli trīcēja. Šovakar es nebiju vienkārši Pauls – klusais vīrietis, ko apkārtējie redzēja ikdienā. Šonakt es biju Jūlija – nekaunīga, pavedinoša prostitūta, kura izaicinoši un bez kauna izrādīs savu ķermeni tālbraucējiem.Es biju izvēlējies tieši tādu apģērbu, kas neatstāja nekādas šaubas par manu profesiju – īsus, pavedinoši pieguļošus melnus svārkus, kas tik tikko nosedza manu dibenu, mežģīņu zeķturus, melnas zeķes un spilgti sarkanas augstpapēžu kurpes, kas mani padarīja seksuāli neaizsargātu, pakļaujamu. Zem ciešā, dziļi dekoltētā topa, kas vairāk atklāja nekā slēpa, mans krūšturis bija piepildīts tā, lai krūtis izskatītos izaicinoši lielas, nepārprotami mākslīgas. Manas drēbes un pārspīlētais grims kliedzoši liecināja – es neesmu īsta sieviete, es esmu crossdressers, netikla sissy prostitūta, kas apzināti izaicina likteni un vīriešu skatienus.Es nesteidzīgi devos ārā no mājas un sēdos savā auto. Drīz vien biju šosejas malā esošajā nomaļajā stāvvietā, kur bieži apstājās smagie auto, šoferiem atpūšoties no garā ceļa. Lai gan jau iepriekš biju to darījis, kājas viegli trīcēja, kad izkāpu no auto, augstpapēžu kurpēm klakšķot pret asfaltu. Nesteidzīgi, bet izaicinoši šūpojot gurnus, es pastaigājos gar garo kravas mašīnu rindu, cerot, ka kāds mani var vērot. Man bija vienalga, ko šie vīrieši domā, galvenais – lai viņi redzētu mani, manu ķermeni, lai viņi iekārotu šo lēto, nekaunīgo prostitūtu, par kādu es šovakar biju kļuvusi. Šī nebija pirmā reize, kad šādi izrādījos un mani tas ļoti uzbudināja.Manas fantāzijas pārtrauca pēkšņi atvērušās kabīnes durvis vienam no smagajiem auto. Spēcīga, dominējoša vīrieša balss tumsā skaļi pavēlēja: „Hei, pediņ, nāc šurp! Es jau labu brīdi tevi vēroju. Nav labi tā mocīt vīriešus…!”Uz mirkli apstājos, izbaudot vilinošo baiļu un uzbudinājuma maisījumu, kas pārņēma manu ķermeni, tad nesteidzīgi devos pretī atvērtajām durvīm…Kad piegāju tuvāk, man sejā lūkojās vīrietis, kurš izskatījās ap gadiem sešdesmit. Viņa mati bija pelēki, seja vīrišķīga un nobriedusi, bet visvairāk manu uzmanību piesaistīja viņa masīvais, dūšīgais augums, kas liecināja par spēku un pārliecību. Viņa acīs atspīdēja nekaunīgs smaids, vērojot mani no galvas līdz kājām kā preci, kuru grasās izmantot.„Tu labi zini, ko dari, mauka,” viņš klusi ierūcās, lūpas stiepjot nekaunīgā smīnā. „Cik ilgi tu plānoji tā pastaigāties garām, izrādoties kā lēta prostitūta? Domāji, ka neviens tevi nesavāks?”Mani pārņēma reibinoša sajūta, jūtot, kā viņa balss un skatiens mani pilnībā kontrolē. Es koķeti pasmaidīju, mazliet uzspēlēti nolaizot lūpas.„Ne pārāk ilgi... domāju, tikai pastaigāties,” es atbildēju.Vīrietis skaļi nosmējās un ar galvas mājienu lika man kāpt kabīnē. Viņa smagā, platā plauksta stingri satvēra manu dibenu, spēcīgi iespiežot mani dziļāk kabīnē un es sajutu, cik viņš ir spēcīgs, cik viegli viņš var mani kontrolēt. Viņš aizvēra durvis, ieslēdzot mūs abus kabīnē, kur gaiss ātri kļuva karsts un piesātināts ar juteklisku spriedzi.„Tev patīk, ka šoferi redz, kāda palaistule tu esi, vai ne?” Viņš ierūcās man ausī, spēcīgi piespiežot mani pie sevis un es sajutu, kā man pret gurnu noglaužas viņa loceklis – liels, resns, jau pamatīgi piebriedis. Es nespēju novērst domas no tā, cik pazemojoši būs pakļauties šim vecajam, brutālajam vīrietim.„Jā, man tas patīk,” es nočukstēju, jūtot, kā mani pārņem kauns, bet vienlaikus arī ārprātīgs uzbudinājums.„Tad tev patiks arī tas, kas tevi sagaida, mazā mauķele,” viņš skarbi noteica, satverot manu zodu un liekot man skatīties tieši viņam acīs. „Bet pirms tu izbaudīsi to, tev ir jāzina, kur ir tava vieta.”Viņš rupji piespieda mani nokrist ceļos kabīnes šaurajā telpā, stingri satvēra aiz matiem un ar brīvo roku lēnām atpogāja bikšu rāvējslēdzēju. Mans pulss dauzījās kā traks, kad viņš ar valdonīgu skatienu lika man atvērt muti...Manas lūpas instinktīvi atvērās, pakļāvīgi gaidot viņa milzīgo, piebriedušo locekli, kas lēnām izspiedās no bikšu atvēruma.„Skaties uz mani, netīrā mauķele,” viņš skarbi pavēlēja, satverot manu seju rupji aiz zoda un piespiežot mani pacelt acis uz viņu. „Es gribu redzēt, kāda izvirtusi prostitūta tu esi. Tu taču gribi, lai visi zina, ka esi tikai lēta, netīra, izsalkusi kuce, vai ne?”„Jā,” es pakļāvīgi čukstēju, sajūtot karstu vilni, kas man pārskrēja pāri ķermenim no šīs atzīšanās. „Es gribu būt izvirtusi, netīra kuce...”Viņš smagi iesita man pa vaigu – pļauka bija asa, negaidīta, pazemojoša, bet tā lika manai ādai kvēlot no uzbudinājuma. Viņš skatījās man sejā, vērodams manas acis, kas piepildījās ar asarām – nevis no sāpēm, bet no ārprātīgās iekāres un pazemojuma sajūtas.„Tu vari labāk, mauka. Pasaki to skaļāk,” viņš pavēlēja, velkot manu galvu atpakaļ aiz matiem, līdz sāpes sajaucās ar vēlmi viņam pakļauties.„Es vēlos būt tava netīrā, izvirtusī kuce, tava prostitūta,” es čukstēju skaļāk, jūtot, kā mana seja nosarkst no kauna un vēlmes, kas vienlaikus pārņēma visu ķermeni.Viņš pašapmierināti pasmaidīja, apmierināts ar manu pazemojošo atzīšanos un tad ieslidināja locekļa galviņu man mutē, neļaujot man izvairīties vai atkāpties. Es gandrīz aizrijos, sajūtot tā lielumu, bet pakļāvīgi pieņēmu šo iebrukumu, ļaujot viņam izmantot manu muti tik rupji, cik viņš vēlējās.„Laba kuce,” viņš rūca, skatīdamies uz mani, ar brīvo roku vēlreiz iepļaukājot man pa vaigu, vieglāk, bet pietiekami asi, lai atgādinātu par manu pazemojošo lomu. „Tev patīk būt šādai, vai ne? Tu taču sapņo, ka vīrieši tevi izmantos kā lētu prostitūtu?”Es nespēju neko atbildēt, mana mute bija pilna ar viņa locekli, bet mana pakļāvīgā skatiena pietika kā apliecinājuma. Viņš sāka lēni, bet ritmiski kustināt gurnus, pakāpeniski arvien dziļāk iegrūžot savu masīvo locekli manā mutē, liekot man pierast pie šīs pazemojošās pakļautības.Viņš sāka kustēties arvien ātrāk, brutālāk, satvēris mani aiz galvas abām rokām. Mana kakla muskuļi saspringa, mēģinot pielāgoties, kad viņš spiedās arvien dziļāk. Man acīs sariesās asaras, siekalas jau tecēja pa zodu, bet es paliku savā vietā – ceļos, pakļāvusies, ļaujoties viņa nežēlībai.„Tu neesi nekas cits kā caurums, kuru jādrāž,” viņš ieņurdēja, viņa balss kļuva raupja un nikna. „Tu gribi būt sissy kuce? Tad esi. Es tevi padarīšu par īstu padauzu, par sūkātāju, kāda tu vienmēr esi gribējusi būt.”Viņš satvēra mani aiz matiem vēl stingrāk un pēkšņi ietriecās manā mutē pilnībā. Es aizrijos, nespēdama paelpot, viņa loceklis pilnībā piepildīja manu muti un rīkli. Tā bija nežēlīga, pilnīga pazemošana. Viņš neapstājās. Nepažēloja. Tikai brutāli lietoja.„Sūkā kā īsta kuce,” viņš spļāva man virsū, tieši sejā, siekalas sajaucās ar manējām, ar viņa sviedriem un tas lika manai galvai griezties. „Tev patīk, vai ne? Tev patīk būt lētai padauzai, uz kuras var slaucīt kājas?”Es nespēju parunāt, bet mana pakļautība bija viss, kas viņam vajadzīgs. Viņš turpināja drāzt manu muti, dziļi, nežēlīgi. Es biju pilnībā viņa rokās. Es jutu, kā viņa kustības kļūst ātrākas, spiediens pieaug.Un tad viņš ierēcās, dziļi iespiedās un sāka šļākt manā rīklē. Karsts, biezs spermas vilnis mani appludināja. Es smaku, bet viņš neļāva atkāpties – turēja cieši, līdz visa sperma bija manī. Viņš elsoja, piespiedis mani un tikai pēc brīža atlaidās.Es atkritu atpakaļ, mute atvērta, sejā spermas pēdas, asaras, siekalas. Es elsoju kā izdrāzta padauza. Un es jutos... laimīga. Piepildīta. Sagrauta.Viņš uz manis paskatījās kā uz lietu, ne cilvēku. „Tu tagad esi mana mauka. Saproti? Es tevi izjāšu kā īstu kuci. Šī bija tikai pirmā mācību stunda.”Es vēl smagi elsoju, joprojām biju ceļos, kad viņš izvilka lupatu no kabīnes stūra un rupji notrauca no manas sejas savu spermu.„Nekusties. Ar tevi vēl nepabeidzām, sūkātāj,” viņš nošņāca. „Man ir viens čoms, kurš jau sen gribēja pamēģināt tavas sugas pārstāvi, kuci kā tevi. Sissy padauzu.”Viņš izkāpa no kabīnes un aizvēra durvis, bet ne pilnībā. Pa durvju spraugu spiedās vēsais nakts gaiss un es dzirdēju viņu ārpusē runājam pa telefonu. Es biju izsmelta, bet sirdī dega sajūsma. Es zināju – mani izmantos vēl, un vēl. Un es biju gatava.Viņš atgriezās kabīnē ar aukstu tērauda skatienu. „Atceries, tu esi tikai mauka. Lieta. Un es taisos tevi padalīt ar savu čomu, labi, ka viņš tepat.” viņš noteica.Pēc īsa mirkļa durvis atvērās. Smagas čības klakšķēja pret metāla pakāpieniem. Kabīnē ierausās kāds vīrietis – vecāks, kalsnāks, ar iedegušu ādu un smagu skatienu. Viņš smagi ievilka elpu, ieraugot manu muti pusslapju no iepriekšējā akta.„Forši vecīt, ka atradi tādu dārgumu,” viņš ierūcās, apsēžoties blakus un sākot mani aplūkot kā preci tirgū. „Šitādu es jau sen vēlējos izmēģināt... sissy kuce, kas pati lūdz pēc pazemojuma.”Pirmais šoferis piespieda man savus pirkstus pie anālā caurumiņa, spēcīgi satvēra mani aiz gurna un es sajutu, kā viņa pirksti brutāli lauzās manā caurumiņā, pārbaudot, cik esmu „gatava”.„Viņa ir jau karsta, šitai kucei deg kā elles mutē. Ej viņai aiz muguras. Es viņu turēšu,” viņš noteica otram, kurš tūlīt izvilka savu daiktu – šaurāku, bet ne mazāk draudīgu. Es zināju, kas notiks. Es zināju un manas kājiņas sāka drebēt.„Lūdzu...” es nočukstēju, sēžot pilnībā pakļauta viņu iegribām.„Ko tu teici, kuce?” viņš pagrieza pret sevi manu galvu ar spēku.„Lūdzu... mani tur nekad. Esiet mazliet maigāki…, lūdzu….”Viņi abi iesmējās. „Pamaz vietas,” viens no viņiem nolamājās, satvēris mani aiz gurniem. „Bet mēs tevi tik un tā izdrāzīsim.”Viņi ķērās pie lietas. Viens aiz manis, otrs priekšā – sinhroni, brutāli, bez žēlastības saspieda mani starp sevi kā miesas starpliku starp dzelžiem. Es biju nebiju spējīga aizsargāties, mana mute atkal tika piepildīta ar locekli un tajā pašā laikā manu caurumiņu sāka izstiept ar nežēlīgu spēku.„Velna padauza, atslābinies!” otrs noņurkstēja, kad viņš brutāli spieda savu loceklī manī no aizmugures. Viņa daikts bija resnāks kā man gribētos, bet man nebija citas izvēles kā to ieņemt. Katra kustība lika kabīnei sašūpoties un no manām lūpām izlauzās aizžņaugti vaidieni, ko noslāpēja loceklis, kas nežēlīgi urbās manā rīklē.„Viņa saņems ko gribēja, vai ne?” pirmais nikni norēca, iesitot man ar plaukstu pa sēžamvietu. „Izvirtusī sissy padauza, domāja pakārdināt večus un aizlaisties?”Viņi kustējās kā plēsoņas – viens stūma no aizmugures, otrs vilka mani uz sevi no priekšas. Es biju starp viņiem, kā lēts kuces gabals, bez kontroles, bez cieņas – un tas mani uzbudināja līdz ārprātam. Viņu smagās elpas, sviedri, rupjie vārdi... Tas bija viss, par ko biju sapņojis.„Drāz viņu dziļāk. Ieej līdz olām. Es gribu redzēt, kā viņa dreb,” otrs norūca.Viņi to turpināja vēl kādu laiku– no manis izplūda tikai elsas. Tad abi apstājās un izvilka.„Izvelkam ārā šo padauzu,” viens no viņiem ierūcās un uzmeta man uz kakla siksnu, raujot mani ārā, nespējīgu pretoties. Viņi abi izvilka mani no kabīnes kā objektu – kā netīru, samīcītu lelli, kurai beidzot jāparāda, kam tā patiesībā domāta.Aiz vilcēja bija mežmalas josla ar diviem resniem kokiem. Viņi mani aizvilka uz turieni, siksnu piesēja pie viena no kokiem, es atkal biju uz ceļiem ar piepaceltu dibentiņu un paplestām kājām, kā dzīvnieks, kas nodots upurēšanai. Mana mute bija pavērta, seja jau klāta ar spermas pēdām un viss ķermenis drebošs.„Lūk, kuces īstā vieta,” viņš nomurmināja un pliķēja mani ar plaukstu pa sēžamvietu, kura jau bija iekrāsojusies sārta. Viņi atkal atsāka aktu, šoreiz pamainījušies vietām – viens iegrūda savu daiktu man mutē, otrs – dibentiņā. Viņi viens otru uzmundrinot, drāza mani kā rotaļlietu.Un tad es sadzirdēju soļus. Trīs. Trīs vīrieši nāca no stāvvietas puses, smagi soļi, apslāpēta smieklu dunoņa.„Ko jūs, veči, te esat atraduši?” kāds ieņurkstēja ar smēķi zobos. „Velns, tā nav pat īsta sieviete… bet paskatieties uz viņu. Skatās tā, it kā lūgtos, lai viņu padara par mauku.”„Viņa ir labāka par dažu labu mauku, kas par naudu strādā,” otrs iesmējās. „Paskaties uz viņas muti, kā tā grib sūkāt. Tā deg pēc vīrieša. Tā nav mute, tā ir peža bez kaunuma lūpām.”Viņi apstājās apkārt, skatoties, komentējot. Kā izsalkuši suņi pie uzveikta zvēra.„Vai šī ir laba no abiem galiem?” jautāja viens no jaunatnākušajiem.„Gribi nākamo raundu? Viņa vēl turās,” atbildēja pirmais šoferis, izvelkot savu locekli no manas mutes, atstājot to slīgt siekalās. „Es arī gribu šo mauku…” trešais tikai nomurmināja, atpogājot jostu, bet vēl neiejaucās. Viņi visi stāvēja apkārt, komentēja, novērtēja, kā jaunu mantu tirgū. „Paskaties, kā viņas caurums ir paplēties,” viens norādīja ar pirkstu, stāvot netālu. „Tas, laikam, grib vēl.”Viens no viņiem piegāja pie manis, pieliecies tuvu, iečukstēja man ausī: „Tu būsi mūsu visu padauza. Mēs tevi izmantosim, līdz tava maukas dvēsele izkritīs pa izstiepto pakaļas caurumu...”Viņi vairs negaidīja. Piegāja klāt – viens man priekšā, atplēšot muti ar plaukstām, otrs aiz manis, paplešot manas kājas vēl vairāk, trešais nostājās man blakus ar izvilktu siksnu rokās, virpinot to starp pirkstiem kā bende pirms soda.Un tad viņi atkal sāka. Manā mutē – dziļi un rupji, bez ceremonijām. Manā dibentiņā – ar spēku, brutāli, bez žēlastības.Trešais – ar siksnu. Viņš sita pa maniem stilbiem, muguru, sēžamvietu. Katrs trieciens lika man atvērt muti vēl platāk, mana balss izlauzās kā kvēlojošs kvēpiens starp diviem locekļiem. Mani brutāli izmantoja – viņi visi kustējās kā triecienāmuri.Siksna atstāja sarkanas strīpas, kuras dega, kā ugunī. Viņu elpas – alkohola, tabakas un sviedru pilnas – sajaucās gaisā, kamēr viņi mani pārklāja ar savu brutalitāti. Viņu rokas – sagrāba, spieda, plēsa mani, it kā gribētu iznīcināt, nevis izmantot. Un tomēr… es drebēju no ekstāzes.„Jūti, kā viņa jau trīc?” kāds norūca. „Viņa tūlīt beigs, sissy padauza beigs vienkārši no tā, ka viņu drāž!”Un es beidzu. Man nebija vajadzīgs pat pieskāriens savam loceklītim – tikai viņu vārdi, viņu rokas, viņu skatieni. Orgasma vilnis pārplūda man pāri, spēcīgāks par jebkuru iepriekš piedzīvoto. Es vaidēju pilnā rīklē, aizrāvu elpu, mana miesa trīcēja un locījās. Es biju viņu rotaļlieta. Viņu mauka. Un es to izdzīvoju ar svētlaimes grimasēm sejā.„Viņa beidza…” viens no viņiem nosmējās. „Padauza beidza, vienkārši būdama piesieta un drāzta.”„Mēs tikko pārtaisījām cilvēku par kuces caurumu. Tu zini, ka viņa grib vēl,” otrs noteica un siksna atkal skāra manu ādu. Kad vīrieši bija beiguši, viņi atkāpās un tad... es pamanīju, kā viens no viņiem notēmē ar locekli uz manu seju. Un pēc mirkļa tas sākās – silts, dzeltens šķidrums, kas trāpīja man tieši sejā, uz matiem, uz vaigiem. Viņš čurāja man virsū kā uz nekam nederīgu lupatu. „Pieņem to, sissy kuce. Šis ir tavs atalgojums,” viņš smējās, kamēr silta straume turpināja plūst pār manu seju, kaklu, krūtīm. Es jutu, kā tas ieplūst man mutē, kā deguns piepildās ar asu, smaku. Un tad otrs pievienojās. Un trešais. Viņi visi mani apčurāja.„Zini, kas tu esi – publiska tualete priekš vīriešiem,” viņi smējās. Es biju slapjš, netīrs, pazemots līdz pēdējam... bet jutos tik neizsakāmi pateicīgs.Viņi mani atraisīja. Āda bija sārtām svītrām klāta, locekļi nespēcīgi, ceļi sāpēja. Es biju samīdīts – iekšēji un ārēji. Viņi mani nolika uz ceļiem pie sava auto, kā pamestu maisu. Neviens vairs neko neteica. Tikai smagi iekāpa atpakaļ savās kabīnēs.Viens vēl pirms durvju aizvēršanas paskatījās uz mani un nicīgi noteica: „Esi pateicīga, kuce. Tu šovakar beidzot kļuvi par to, kas esi... mauka.”Durvis aizcirtās. Un es paliku tur – apčurāta, izdrāzta, nopērta... bet laimīga. Es beidzot biju tāda, kāda vienmēr sapņoju būt.Manas rokas vēl trīcēja, kad es atgriezos mājās. Apģērbs slapjš, saplosīts, āda – ar sārtām svītrām no siksnām, seja izsmērēta – ar spermu, siekalām, bet tā mirdzēja... No manas būtības. No tā, kas es tagad biju kļuvusi – izdrāzta kuce.Durvis uz kāpņu telpu aizvērās aiz manis un viss šķita kluss. Es cerēju, ka spēšu nepamanīts tikt līdz savam dzīvoklim, bet, protams – tāda veiksme nav domāta tādiem kā es.Es jau grasījos ielikt atslēgu slēdzenē, kad izdzirdēju soļus. No kreisās puses, no augšējā stāva. Kaimiņš.Juris. Ap piecdesmit. Viņš apstājās uz kāpnēm. Sastinga.„Ko... kas pie velna ar tevi noticis?” viņa balss bija zemāka nekā parasti. Ne nicīga, bet... ieinteresēta.Es apstājos. Saspiedu lūpas kopā. Mēģināju noslēpt seju ar plaukstu, bet tas tikai izcēla netīrību – mani pirksti vēl trīcēja, manas kājas bija redzami slapjas no iekšpuses līdz pat augstpapēžu kurpēm, skatiens peldēja.„Es... es tikai paslīdēju,” es izdvesu vārgi, balss pārplīsa kā papīrs.Juris tikai uzmanīgi uz mani skatījās. Viņa acis slīdēja pār manām krūtīm, saplosīto apģērbu.„Tu smirdi pēc... pēc vīriešiem,” viņš ierunājās. Viņa balss bija zemāka. Zobos turētais dusmu tonis šoreiz skanēja citādāk – kā iekāre, kas cīnās ar riebumu. Vai varbūt iekāre, kas tieši no tā barojas.„Tu esi krossdressers, padauza, vai ne? Man jau tā likās.” viņš čukstēja. „Es redzu... redzu, ka tu esi bijusi izmantota.”Viņš nokāpa lejup vēl vienu pakāpienu, tagad bija tieši man pretī, tikai pusotra metra attālumā. Mūsu skatieni sastapās. Viņš nesmaidīja. Bet viņa biksēs kaut kas sāka kustēties.„Ko tu darīsi, sissy?” viņš noteica klusāk. „Paskaidrosi? Vai nometīsies ceļos... vēlreiz?”Viņš pienāca man tik tuvu, ka sajutu viņa elpu uz savas sejas. Alkohola rūgtums, niknums. Viņš nesacīja vairs neko. Tikai satvēra mani aiz zoda, spēcīgi, paceļot galvu uz augšu.„Es zināju, ka zem tavas fasādes slēpjas izdrāžams caurums,” viņš saspieda man žokli tik stipri, ka es ievaidējos. „Un tagad tu esi te. Netīra, slapja, kā izdrāzta mauka!”Viņš pagrūda mani pret dzīvokļa durvīm ar tādu spēku, ka es atsitos ar muguru un gandrīz nokritu. Viņa rokas bija uz manām krūtīm – saplēsa topu, norāva nost atlikušo audumu, līdz krūštura ieliktņi izbira pa grīdu.„Tu domā, ka tu vari klīst šādi apkārt izdrāzta un es tevi palaidīšu garām? Es zinu, kas tu esi. Un zinu, kas tev vajadzīgs.”Viņš apgrieza mani ar spēku, iegrūda mani ar seju durvīs. Es mēģināju kaut ko pateikt, bet viņš piespieda mani ciešāk, elpu pūšot tieši man ausī.„Klusē, padauza. Nerunā. Tu esi tikai sūda mauka. Sissy, kuru drāž, kad vajag.”Viņš ātri atpogāja savas bikses un es sajutu, kā viņa loceklis – jau piebriedis – tiek stingri piespiests pie mana sāpošā, vēl nesen brutāli izmantotā caurumiņa. Viņš negaidīja. Viņš ielauzās manī iekšā ar vienu, rupju, nežēlīgu grūdienu. Es ievaidējos, mani vaidi atsitās kāpņu telpas akustikā.„Tu esi jau izdrāzta, bet ne salauzta. Es parādīšu, kā salauž padauzas,” viņš norūca, kustoties brutāli, raujot mani pie sevis ar katru sitienu. Viņa plauksta satvēra manus matus, raujot galvu atpakaļ.„Cik vīriešu jau šonakt esi apkalpojusi, kuce? Cik vēl vajag, lai tu sabruktu pavisam?”Es vairs neskaitīju. Es vairs neko nerēķināju. Tikai padevos. Es biju pret durvīm, izdrāzta, bezpalīdzīga un man tas patika. Katrs viņa trieciens bija agresīvs. Viņš neapstājās, kamēr nebeidza, piepildot mani ar vēl vienu karstu, dziļu iekšēju vilni. Viņš izlādējās pilnībā, izvilka sevi no manis, nospļāvās un aizgāja. Kāpņu telpā paliku es – salauzts, izmantots, bet apmierināts. Laimīgs. 4215 0 1 pirms gada 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Anal
- BDSM
- Fetišs
Zīmogs uz pieres - nākamais līmenis. Autora piezīme - pilnīgai sapratnei vispirms izlasiet pirmo daļu. *** Pēc divām dienām. Esmu komandējumā, citā pilsētā. Viss likās tik rutīniski: neliels seminārs, kur neko īsti nesaka, tikai izrunā iepriekš zināmo, dažas tikšanās ar kolēģiem no reģiona, vārītas kafijas smarža zālē. Visi man apkārt uzvedās kā vienmēr — laipni, lietišķi, mierīgi. Neviens nezināja, ka zem manas jostasvietas — vēl joprojām brīžiem savilkās siltums no aizvakardienas plug vibrācijām. Neviens nezināja, kāds uzraksts tikai pirms dažām dienām bija uz manas pieres. ПЕТУХ.Man bija uzvalks, pulkstenis, glīti sasukāti mati — viss, kas liecina par kārtīgu vīrieti. Un tas padarīja to visu vēl perversāku. Jo viņi runāja ar Paulu. Bet viņa tur nebija. Viņš bija prom. Viņa — Palia — slēpās zem drēbēm, zem maskas, zem vārdiem, kas skanēja pārāk pārliecināti, lai būtu patiesi.Atgriezos viesnīcā. Viesnīcas istaba bija silta. Pēc dušas — klusums. Pa gultu izklāti dokumenti, bet es uz tiem nespēju koncentrēties. Laiks vilkās. Televizors dūca fonā, bet skaņa bija kā no citas pasaules. Es sēdēju gultā, halātā, vēl slapjām kājām un man palika garlaicīgi. Ne tā garlaicība, kas aicina gulēt. Bet tāda, kas grauž. Tā, kas čukst: “Tu vēl neko neesi piedzīvojusi. Tu vēl esi tikai uz sliekšņa.”Sakārtoju dokumentus, saliku somā. Jau pēc īsa mirkļa, anālais plugs patīkami dūca manī. Tad es paņēmu savu portatīvo datoru. Pirksti automātiski sāka meklēt. Vispirms — nevainīgi: “bdsm sissy blogs”, tad “public humiliation sissy stories”. Tad “forced obedience anonymous meetup”. Es sajutu, kā no iekšienes aug nepacietība. Man bija vajadzība. Nevis vienkārša vēlme. Vajadzība tikt pazemotai. Vēlreiz. Vēl rupjāk. Vēl perversāk. Un tad tas atgriezās. OnTheKnees.Es ielogojos savā kontā. Vēstulēs — klusums. Bet tas bija tikai sākums. Es atvēru sludinājumus. Meklēju kategoriju “BDSM.” Šie burti skanēja kā lūgšana manā galvā. Es pārslēdzu meklēšanu uz šo pilsētu. Šo reģionu. Sirds jau sāka sisties ātrāk. Un pirksti… tie slīdēja pa taustiņiem ne kā vīrietim. Bet kā kucei, kas meklē pavēli. Kā sūkātājai, kas grib tikai vienu: lai kāds viņu izmanto kā netīru lupatu. Un es biju ta gatava. Es jutu to vibrējam manā dupš-pežukā. Kā pulsējošu čukstu sevī. “Atdodies. Atkailinies. Lūdzies. Dari to.” Pirksti jau sāka pagurt. Daudzi sludinājumi šķita tukši — kā aktieru rotaļas, kas pārāk ilgi atkārto vienu un to pašu tekstu. “Meklēju padevīgo,” “vēlos sadzirdēt tavu čukstu,” “esi mana lēdija” — neviens neskanēja kā pavēle, tikai teātris.Līdz... līdz kāds sludinājums man burtiski aizsita elpu. Sludinājums nebija kliedzošs. Tikai teksts, dīvains. Gandrīz kā dzejolis bez poētikas. Es sāku lasīt. Vārdu pa vārdam. Elpa kļuva saraustītāka.***Nemeklēju sarunas. Meklēju darbību. Man vajadzīga būtne — nevis persona — kura ne tikai pieņem pazemojumu, bet alkst tikt filmēta tajā brīdī, kad viņa kļūs par neko. Tiks veikta pilna procesa filmēšana personīgajam arhīvam. Bez maskām, bez scenārijiem. Meklēju tādu, kura ir gatava gulēt klusa, kaila, ar atvērtu muti, kamēr mana urīna strūkla tevi pārvērš par neko. Tā nav spēle. Tā ir reāla dokumentācija tam, kā tu kļūsti par trauku. Par lietu. Tava seja būs redzama. Tava mute — atvērta. Tava personība — izdzēsta. Es neprasu skaistumu. Es neprasu ideālu ķermeni. Es prasu pakļāvību. Ja uzskati sevi par derīgu — atbildi ar šādu struktūru: Tavs vecums, ķermeņa apraksts. Tava pieredze. Tava gatavība tikt filmētai. Tavas robežas — ja tādas ir. Tavs īsais lūgums — kāpēc tieši tu esi pelnījusi būt apčurāta kameras priekšā. Atbildes bez visām piecām daļām netiek izskatītas. Ja tevi tas biedē – ignorē. Ja tevi tas padara slapju – raksti.***Es sastingu. Acis vēl fiksēja tekstu, bet ķermenis jau reaģēja. Mana elpa — saraustīta. Manā kājstarpē — pulsācija. Un kaut kur vēderā — pilnīgs sabrukums. Tas bija tas, ko es meklēju. Nevis komplimenti. Nevis apskāvieni. Bet urīns mutē kā akcepts manai pārbūvei par neko, par trauku. Es pārlasu sludinājumu atkal un atkal. Manas rokas svīst. Mans prāts — pretojās. Bet dziļi, zem visām šaubām, es gribu, lai tas notiek. Un tāpēc rakstu. Nevis droši. Bet kā kuce, kas vēl šaubās, bet vairs neturas pretī.***Sveiki.Es… nezinu, vai esmu īstais. Esmu vīrietis, bet dziļi manī mājo sievietes daba. Tā pamodās, kad izlasīju jūsu sludinājumu. Es jūtu, kā manā kaklā iestrēgst elpa katru reizi, kad iedomājos par to, kas varētu notikt. Man ir bail. Bet man tas ļoti uzbudina un uzrunā. Un tieši šī pretruna liek man rakstīt.1. Man ir 43. Vidējas miesasbūves, neesmu muskuļots. Kājstarpe gludi skūta. Mazliet ir vēderiņš. Krūtis nav lielas, bet korsete tās imitē. Seja — maigāka, nekā pienāktos vīrietim. Daži teikuši, ka izskatās “neizteiksmīga”. Varbūt tā arī ir — sejā nav spēka. Tikai vēlme.2. Esmu bijis situācijā, kur mani pazemoja orāli, spļāva sejā. Bet vēl nekad — nav bijusi pieredze ar zelta lietu. Neesmu filmēts vai fotografēts. Bet doma par to… tā mani uzbudina. Es tagad fantazēju, kā es guļu uz grīdas un kāds smejas un čurā man virsū, es to mēģinu dzert un tad man spļauj virsū.3. Man ir bail. Bet es varu. Es zinu, ka būšu satriekts, kad redzēšu sevi kaut kur ierakstā, bet tieši tas mani uzrunā. Tā vairs nebūs rotaļa. Tas būs… pierādījums, ka es vairs neesmu “Pauls”. Ka esmu kļuvis par to, kuru izmanto. Esmu gatavs neslēpt savu seju. Ja man pavēlēs, es tikai atvēršu muti.4. Esmu pret vardarbību. Es neesmu trenēts sāpēm. Bet gatavs eksperimentiem, ja vajadzēs gulēt mierīgi, klusēt un ļaut sevi apčurāt — es esmu gatavs. Esmu gatavs arī kaut kam vairāk, ja tādas būs jūsu vēlmes. Man ir iekšēja vēlme būt… pazemotam un izmantotam. 5. Kāpēc es: Jo man nav vērtības, kā vīrietim. Un, es domāju, tieši tas padara mani ideālu. Es tikai lūdzu iespēju pierādīt, ka mana mute nav domāta runāšanai. Es nevēlos cienīgu baudu. Es vēlos būt atkritumu trauks, ko jūs filmēsiet, kad dzēsīsiet manī vīrieša paliekas. Es sevi saucu par Paliu. Ja tas nav pietiekami… es sapratīšu. Bet, ja es vēl varu cerēt — pavēliet un es klusi atdošos kamerai un jums.***Viņa atbilde:Teikšu godīgi — sākotnēji nemeklēju vīrieti. Šķita, ka tikai sieviete var būt gana pakļāvīga, lai gribētu šādu attieksmi. Tava atbilde bija ļoti centīga. Tu spēlējies? Vai tiešām gribi, lai tavā mutē un uz sejas tek urīna straume, kamēr kamera fiksē katru tava pazemojuma mirkli? Vai tu spēsi? Pierādi. Ieraksti šo ziņu: “Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots.” Ierunā pārliecinoši. Pēc tam — atsūti audio. Tikai tad es sapratīšu, ka tu esi tam gatavs.***Es sēdēju mēms. Sirds dauzījās. Elpa mazliet aizrāvusies. Ierunāt? Un nosūtīt? Šī vairs nebija spēle. Tas bija tests. Mana mute — sausa. Bet uzbudinājums milzīgs. Rakstu atbildi: “Es to izdarīšu. Dod man desmit minūtes. Lūdzu, dod man iespēju. Es pierādīšu, ka mana mute ir domāta tikai vienam.” Paņemu telefonu. Ieraksts sākas. Mana balss ir klusa, trīcoša: "Es esmu kuce. Es lūdzu, lai kāds mani apčurā. Es vēlos būt trauks. Mana mute nav mana, tā ir jūsu. Es esmu sūds, kas grib tikt pildīts un pazemots." Es apturu ierakstu. Nosūtu viņam audio. Un vēl pievienoju tekstu: Es to ļoti vēlos, Ja tu mani atšūsi, es to sapratīšu. Bet ja tu pieņemsi — es pateikšos, nevis ar vārdiem, bet ar atvērtu muti.***Viņa atbildes ziņa pienāk 01:07.Nav nekādu lieku vārdu. Nekāda ievada. Tikai adrese, laiks un instrukcija."Tev dota iespēja sevi pierādīt. Šonakt. Bez jautājumiem. Ja nokavēsi – es tevi bloķēšu. Adrese: Viesnīca “Silva”, Pilsētas iela 14, 2. stāvs, 212. numurs. Ierodies: precīzi 01:40. Tev jābūt kailam, pa virsu vari uzmest kādu halātu. Rokās – tikai tavs telefons. Nekā cita. Ienāc. Durvis būs atvērtas. Tūlīt pēc ienākšanas – nometies ceļos. Neko nesaki. Tu paliksi tieši tā. Uz grīdas. 10 minūtes. Bez kustībām. Ja izturēsi – iespējams, tu būsi man derīgs. Ja ne – tu būsi tikai vēl viens izgāzies sūds."***Kad es izlasīju šo adresi, mani pārņēma auksts trieciens. Viesnīca “Silva”. Pilsētas iela 14. Esmu tajā pašā viesnīcā, manas istabas numurs 207. Mans kakls ir izkaltis. 212. Tik tuvu. Piecas durvis no manis. Viņš nezin, ka es esmu šeit. Esmu halātā. Apakšā – kails. Rokā – tikai telefons. Es pārbaudu akumulatoru. 84%. Pietiks. 01:38. Es pieceļos. Vēl viens skatiens spogulī. Paula – vairs nav. Tikai trīcoša Palia – viņa iet. Koridorā nav neviena. Soļi skan kā nodevība. Kā čuksts, ko nekad vairs nevar atsaukt. 01:39. Es stāvu viņa durvju priekšā. 212. Durvis –aicinošas. Viss kluss. Es ieeju. Istabā — siltums. Ne jau no temperatūras, bet no viņa klātbūtnes. Gaiss smaržo pēc vīrieša, pēc kaut kā neizbēgama. Viņš sēž krēslā istabas dziļumā. Netuvojas. Viņš vēro. Un es… klūpu ceļos. Bez skaņas. Bez vārdiem. Halāts paveras nedaudz vaļā. Manas rokas dreb un es tās piespiežu uz augšstilbiem. Es noliecu galvu. Skatiens – uz grīdu. Elpa seklāka. Mute... lēnām paveras.Pirmā minūte — klusums. Viņš mierīgi sēž. Tikai elpo. Smagi. It kā būtu pieradis pie tā, ka sievietes un kucītes vienkārši ierodas pie viņa kā ziedojumi. Viņam ir kādi 60. Varbūt vairāk. Liels. Masīvs. Kupls vēders stiepjas pāri T-krekla apakšmalai. Kājas plati, izplestas. Viņa augšstilbi masīvi. Torss — klāts ar sirmiem matiņiem, kas lien ārā pa T-krekla kakla izgriezumu. Viņa seja — stūraini vaigu kauli, bieza āda. Acis... pavisam mierīgas. It kā nekas no tā, kas notiek, nebūtu neparasts. Viņš neliekas pārsteigts. Viņš neliekas uzbudināts. Viņš izskatās — pēc reāla dominanta. Pēc saimnieka. Pēc tā, kurš ir pieradis, ka kucītes ienāk un nometas viņa priekšā ar muti vaļā.Trešā minūte. Mana mute jau kļūst sausa. Bet es turpinu turēt to atvērtu. Manas lūpas sāk drebēt. Es iekšēji sev zvēru: "Es to izdarīžu!" Viņš beidzot pieceļas. Lēni, smagi soļi. Viņš pienāk. Es vēl nepaceļu acis augšup. Tikai ar acu kaktiņu redzu viņa kājas — lielas, masīvas. Viņš apstājas manā priekšā. Tik tuvu, ka es sajūtu viņa ķermeņa smaržu — ne pēc smaržām, bet īstu vīrieša smaržu. Kā dominantam, kas mani ļoti piesaista. Viņa roka pastiepjas. Viņš paņem manu telefonu. Neko nesaka. Tad — stingra balss. Pirmie vārdi: “Atbloķē.” Es nekavējos. Mana roka paceļas. Dreb. Es uzlieku pirkstu uz ekrāna un ievadu kodu. Telefons atbloķēts. Viņš tajā kaut ko skatās. Ritina. Pāris sekundes. Tad viņš atkal runā: “Tu tagad esi manā varā saproti, vai ne?” Es apstiprinoši pakratu galvu. “Labs kuces žests. Klusa. Pieejama. Bez noslēpumiem.”Viņš atgriežas atpakaļ savā vietā. Telefons joprojām viņa rokā. Viņš to neatdod. Viņš skatās uz mani un viņa skatiens vairs nav tikai vērtējošs. Tas ir apstiprinošs. Tāds, kas saka — “Tu neesi vīrietis. Bet uz pareizā pārmaiņu ceļa.”Minūtes velkas. Astotā. Manas rokas sāk trīcēt. Ceļi — sāpēt. Bet es nedrīkstu kustēties. Es esmu viņa varā. Devītā. Viņš pasniedzas, paņem kaut ko no galda — glāzi. Ūdens. Viņš dzer. Lēni. Skatoties manī. Desmitā. Viņš pieceļas. Pienāk pie manis. Viņa seja pavisam neizteiksmīga. Tā ir kā verdikts. Kā skats, kas pasludina sodu. Viņš paņem savu somu un izvelk video kameru, statīvu un plēvi, ko noklāj uz grīdas. Kameru uzstāda uz statīva. Lēnām. Bez vārdiem. Tā, it kā būtu darījis to jau tūkstoš reižu."Tagad — novelc to lupatu." Es paklausīgi pieceļos. Manas rokas sažņaudzas pie halāta malas. Un es to novelku. Lēni. Halāts nokrīt pie kājām. Es stāvu pliks. Manas krūtis kustas ar katru satraukto ieelpu. Dzimumloceklis — mīksts, karājas kā lupata. Viņš ieslēdz un pavērš kameru pret mani. "Pagriezies. Lēnām. Nekaunies no objektīva." Es pagriežos. Viņš vēro. Kamera vēro. Es zinu — kāds to skatīsies. "Noliecies ar caurumu pret kameru. Paplēt dirsu." Es noliecos uz priekšu, izliecu gurnus. Manas rokas ieķeras dibentiņa vaigos un paver. Mans caurumiņš, kaunums, mans vājums — viss ir atklāts. Pliks. Bez pretestības. Viņš apsēžas. Kamera filmē. Sarkanais punkts deg kā kauna uguns.“Un tagad... sēdies tur uz plēves. Skaties kamerā. Atbildi. Skaidri. Ja tu melosi – es to sajutīšu. Atceries – tu esi tikai lupata.” Es nometos sēdus uz grīdas. Kājas pavērtas. Rokas — uz augšstilbiem. Skatiens — kamerai tieši acīs.“Kāds ir tavs īstais vārds?”Es noriju siekalas. Vārds nāk lēni. “Rolands.”Viņš pielec kājās. Pļauka. Spēcīga. Galva pagriežas uz sāniem. Acīs asaras.“Nemelo! Tagad vēlreiz. Kāds ir tavs īstais vārds?”“Mans vārds ir… Pauls. Es esmu Pauls Auniņš.”“Tā jau ir lieta. Turpinām. Vai esi precējies?”“Jā…”“Kā sievu sauc?”“Jana… Mana sieva ir Jana…”“Viņa zin, ka esi šeit?”“Nē… Viņa neko nezina… par mani!”“Kur tu dzīvo, Paul?”“Aizkrauklē… Burku ielā…”“Kur tu esi apmeties šajā pilsētā?”“Šajā viesnīcā. Numurs. 207.”“Tavs telefona numurs?”“Divi – astoņi – divi – septiņi – divi – viens – deviņi – pieci.”“Tavs epasts?”“unspokenneed2025 et gmail punkts com”“Tagad tas būs zināms visiem, kuri vēlēsies, lai tevi atrastu. Kā tu sauc sevi pats, kad neesi Pauls?”“Es esmu… Palia. Mana perversā puse… mana sievišķā daļa. Palia — nav vairs vīrietis.”“Ko tu dari šeit? Kādēļ atnāci?”“Es vēlos tikt apčurāts. Es nācu, lai pierādītu, ka es esmu tikai mute, caurums, nekas. Ka es esmu jūsu, lai mani pazemotu.”“Vai kāds paziņa zina, kas tu esi patiesībā?”“Nē. Neviens. Visi domā, ka es esmu stiprs. Ka man ir laba karjera. Ka man ir laba ģimene.”“Bet tu esi tikai kuce ar caurumu, kuru var piepildīt. Vai tu esi gatavs, lai par tevi uzzina citi dominanti?”“Es nezinu… Bet… jā. Ja tas pierāda, cik zemu esmu kritis… Es esmu gatavs. Es gribu… lai kāds ierauga manu patieso būtību. Un saprot, kāds es esmu.”Viņš pieceļas. Kamera joprojām ieraksta. Viņš pienāk pie manis. Noliecas. Un saka: “Tagad kamera ir fiksējusi tavu būtību. Drīz redzēsim, uz ko esi spējīga, Palia!” Viņš rupji smejas. Nenovēršot acis no manis. Viņa rokas saņem krekla malu. Viņš novelk to pār galvu un paliek kails no jostas uz augšu. Viņa ķermenis — atbilstošs vecumam. Liels vēders, liela, kupla krūšu līnija, spalvains. Viņa āda nav ideāla. Tā nav skaista. Bet tieši tas to padara par īstu. Viņš novelk bikses. Lēni. Un tad es ieraugu viņa mantību. Loceklis nav garš. Bet tas ir resns. Nepiedodami, draudīgi resns. Gaļīgs. Zem tā – smagi karājas sēklinieki. Lieli, grumbaini. Un pilni. “Skaties kamerā. Tā būs laba izrāde. Tā būs tava pāriešana pāri robežai.” Viņš pienāk tuvāk. Es vēl joprojām sēžu — plika, kājas pavērtas, mute vēl sastingusi pēc jautājumiem. “Atver muti plašāk. Sāksim.” Mana mute atveras platāk. Nav vairs nožēlas, nav vairs goda. Tikai gaidīšana.Viņš pieiet vēl tuvāk. Viņš neprasa neko. Viņš uzliek savu resno locekli man uz vaiga. Tā masa… tā nespēj palikt nemanāma. Tā spiežas manī. “Tu neesi vairs vīrietis, bet arī ne sieviete. Tu esi objekts. Mana jaunā zvaigzne.” Viņš iegrūž locekļa galviņu man mutē. Lēni. Es nevaru ieelpot. Viņa loceklis nav dziļi, bet tas aizpilda visu. Manas lūpas izplešas. Es nejauši iestenos. “Klusē, kuce. Tu esi mīzalu trauks.” Viņš neatkāpjas. Viņa gurni piespiežas man pie sejas. Es klusi stenu un sūkāju. Nav izvēles. Viņa svars spiež manu galvu. Kamera vēro. Un mana būtība pazūd.Viņš izvelk savu locekli no manas mutes ar plukšķi. Es mēģinu atgūt elpu. Kakls karsts, mute slapja, pazemojuma sula rit pa zodu uz leju. Viņš nostājas man blakus. “Tagad rāpo. Apkārt man, grozot pakaļu. Lēni. Kā kuce. Lai kamera redz.” Es noliecos uz visām četrām. Locītavas trīc. Plēve zem manām plaukstām auksta, bet iekšā es degu. Es rāpoju. Lēni. Vienu apli. Viņš seko ar skatienu. Kamera fiksē manu kailumu, dibenu, pakļautību. “Apstājies. Skaties uz mani. Kā izsalkusi padauza.” Es paceļu galvu. Acis mitras. Lūpas paplēstas. Skatiens — tukšs, bet pilns ar slāpēm. Viņš pakrata locekli. Vēlreiz pieliek to pie manām lūpām. “Laizi. Sagatavo!!!” Mana mēle pieplok pie tā. Es laizu. Tas mazliet raupjš, silts, resns un tas uzbudina mani līdz sāpēm. “Skaties kamerā, kamēr laizi.” Es to daru. Viņš noliecas, ieķeras man matos, paceļ manu galvu. Viņa seja — nopietna. “Tagad... mēs beidzam runāt. Laiks ir pienācis.”Viņš atkāpjas dažus soļus. Kamera fokusē. Viņš paceļ savu locekli. Tas ir smags, puspiebriedis. Viņš vēl klusē. Bet es saprotu. Es noguļos uz muguras. Kājas — plati atvērtas. Galva nedaudz pacelta. Mute — paveras vaļā. Plaši. Lēni. Bez steigas. Viņš pieiet. Stāv virs manis. Spalvainais vēders manā redzes laukā. Viņa loceklis tieši virs manas sejas. Un tad — pirmais piliens. Karsts. Dzeltenīgs. Viņš pārtrauc klusumu nevis ar vārdiem, bet ar straumi. Urīns līst manā mutē. Uz sejas, uz ķermeņa. Es neko nesaku. Es nesaraujos. Es nebaidos. Es vienkārši turu muti vaļā. Mazliet noriju. Tas sāk tecēt pāri lūpām. Pāri vaigiem. Viņš mērķē. Viņš izbauda. Viņš apzīmē. Mana seja pārvēršas slapjā peļķē. “Nerij visu. Es gribu, lai var redzēt, kā tu peldi urīnā.” Urīns piepilda man muti. Silts. Pretīgi apreibinošs. Mana mēle peldās tajā. Viņš turpina. Viņa seja – baudas pilna. Viņš skatās kamerā. Rupji smejas. Kad karstā straume beidzas, viņš pabaksta man pa vaigu ar kāju. “Tagad izdzer visu, kuce!” Es to izdaru. Tik pazemojoši, tik uzbudinoši. Viņš pagriežas, aiziet. Paliek tikai kamera. Tikai es. Tikai urīns, kas manī joprojām dzīvs.Es vēl guļu uz muguras. Seja — mitra no urīna, lūpas lipīgas, mute vēl joprojām atvērta, kā objekts, kas gaida nākamo porciju. Acis – sažņaugtas, bet dzirde… modra. Viņš dodas pie galda. Paņem dvieli – ne priekš manis, bet sev. Noslauka rokas. Nesteidzoties. Tad viņš paņem savu telefonu un kādam zvana.Zvans nav nejaušība. Viņš to neslēpj. Viņš vēlas, lai es dzirdu. Viņš vēlas, lai kamera dzird.“Sveiks!” viņa balss bravurīga.“Jā, jā ir, klausies, es atradu kaut ko dīvainu šonakt.” Viņš iesmejas.“Ne sieviete šoreiz, bet kaut kāds pusvīrietis. Pilnīgi kails, mute vaļā, guļ uz grīdas kā piesmieta mauka.” Viņš paskatās uz mani. Es nekustos. Vēl joprojām mute atvērta. Viņa balss uzmundrinās.“Jā, jā, riktīgi paklausīgs, īsts dārgums. Precēts, pat numuru un epastu nosauca. Viņu sauc Pauls, bet sevi sauc Palia. Iedomājies? Tagad guļ šeit, viss manos mīzalos un acis lūdz vēl.” Smiekli otrā galā. Skaļi. Rupji. “Jā, varēsi pats paskatīties. Kameru uzliku. Viss ierakstīts. Viņš - var teikt viņa pat muti atvēra, pirms es ko teicu. Es pat nenolaidu viņu vēl pilnībā. Bet izskatās, ka viņa pati to lūdzas.” Manas ausis deg. Vēderā — tauriņi. Liels uzbudinājums. Mitrums. Apkaunojuma ekstāze.“Jūs varat nākt. Jā, tas pats numurs, ko tev sūtīju. 212. Es te būšu. Viņa arī. Neaiztikšu viņu līdz tam. Gaidu.” Viņš pieiet pie manis. Skatās no augšas. Saruna vēl turpinās.“Jā, viņas mute joprojām vaļā. Kā kucei, kura gaida gardumu. Viņu neinteresē orgasms. Viņa grib tikai pazemojumu. Un mēs viņai to dosim.” Pēdējie vārdi ieduras manī kā īlens. Mēs. Viņi. Saruna beidzas. Viņš noliek telefonu. Apsēžas atkal krēslā. Nesaka neko. Tikai skatās. Ilgi. Klusu.“Tu dzirdēji visu, kuce. Tu saprati, ka nebūsi tikai mana. Tu būsi mūsējā.”Viņš smejas, vēro mani. Pēc minūtēm piecpadsmit ierodas vēl divi viņa vecuma vīri — viens no viņiem novelk jaku. Tad otrs. Tad krekli. Viņi izģērbjas lēni, ar nekaunīgu mieru, kā veci vīri, kas nevienam neko vairs nepierāda. Viņu ķermeņi — vīrišķīgi. Spalvaini, mazliet apvītuši ar laiku. Neviens nav trenēts. Visi — dūšīgi, īsti, mežonīgi. Loceklis katram savādāks — karājas, šūpojas, bet visi resnāki nekā es gribētu. Viņi stāv trijatā, kails trīsstūris ap mani — vēro mani, izbauda.“Četrāpus, kuce. Parādi, kāda esi.” Es mainu pozīciju. Dibentiņš gaisā. Galva zemu. Matu šķipsnas karājas, mitras no urīna. Es trīcu. Bet neesmu nobijies. Viņi apsēžas. Viens paņem viskija pudeli no somas. Glāzes. Viens uzpilda glāzes. Visi paceļ.“Par mūsu kuci. Par mūsu pirmo šādu izdevību. Par šo lupatu, kas atnākusi šeit pati. Neizdevies vīrietis, kurš izlēmis būt par mūsu pežu.” Viņi iedzer. Ar baudu norij. Smiekli.“Zini, es esmu dzīvē daudz ko baudījis. Bet tādu vēl ne.”“Neizdevušos vīrieti — kas nolēmis kļūt par caurumu.”“Un skaties — viņš pats atnāca šeit, neviens viņu nedzina.”“Nu ko, es jau viņam mutē iebāzu. Uz sejas uzmīzu. Bet pakaļā? Kāds tādu ir pisis? Nē. Neviens. Un… te… te ir iespēja.”“Mēs varam trijatā. Vai pa vienam. Viņš ir īsta lupata.”“Zini ko… šī ir vienreizēja iespēja. Jā. Šis caurums nav dzimis, lai paliktu neaizpildīts.” Es dzirdu. Katru vārdu. Katru komentāru un tas mani uzbudina aizvien vairāk. Viens no viņiem pietupjas pie mana dibentiņa. Apskata.“Mazs caurums, bet mīksts. Gluds. Nevainības apliecinājums, bet smaržo pēc mīzaliem un alkst grēka.”“Derēs. Noteikti derēs. Jūs taču redzat, kā viņš saraujas? Viņš gaida — viņš grib.” Otrs nometas aiz manis uz ceļiem. Rokas uz maniem gurniem. Smagas. Rupjas.“Vai viņš gatavs?”“Ja nav — būs. Galvenais nesaplēst.”“Jā, viņš to grib. Viņš pats atnāca šeit. Viņš dzēra manas sulas. Viņa skats prasīja vēl.”“Un tagad viņš to saņems.” Viņi ir kaili, atbrīvoti, ar glāzēm rokās. Es četrāpus viņu priekšā — mēms apliecinājums viņu varai. Viens uzliek roku man uz galvas. Nekā maiga — tikai zīme, ka tagad piederu viņiem.“Kuce ir gatava,” viens saka.“Bet mēs neesam idioti,” piebilst otrs. “Ja gribam viņu izmantot... viņam jābūt tīram.” Viņi pasmejas. Ne rupji. Vienkārši, kā praktiski vīri, kas dalās idejās.“Paņem dvieli. Ej uz vannasistabu. Nomazgājies viss. Un izmazgā pakaļu. Kārtīgi un tad... uztaisi sev klizmu. Duša, šļūtene. Vairākas reizes. Nesteidzies. Tu taču zini, kā. Tu taču esi sev to taisījis pirms tam, vai ne?” Es pamāju. Pazemoti. Bet iekšēji lepna par to, ka mani viņi grib.“Un atceries,” trešais pievienojas, klusāk, ar stingru balsi, “Mēs zinām, kur tu dzīvo. Mēs zinām visu, ko pats izstāstīji. Tu pat nosauci savas sievas vārdu. Tavu numuru savā telefonā jau saglabāju kā ‘Kuci Paliu’. Tu neteiksi nevienam neko.” Es ieskatos viņa acīs. Tur nav draudu. Tikai konstatēts fakts. “Tu klusēsi. Jo tu zini, ka šis ir tavs sapnis. Bet sapņus neviens negrib redzēt feisbukā, vai ne?” Viņš pamāj durvju virzienā. “Mazgājies, kuce. Un kad būsi tīra… nāc atpakaļ uz ceļiem. Tagad mēs apspriedīsim, kurš sāks.”Durvis aiz manis klusām aizveras. Es stāvu. Pilnīgi kails. Spogulis man priekšā. Flīzes vēsas. Manas lūpas vēl ar urīna garšu. Seja — slapja. Bet ne tikai no viņiem. No manis. No iekšējā karstuma, kas neizdziest, pat kad esmu palicis viens. Es skatos uz sevi. Un tas vairs nav Pauls. Pauls stāvētu taisni. Pauls izliktos par vīrieti. Šeit… ir tikai Palia. Ar mitru zodu. Pavērtu muti. Un… manī ir iekšējs miers. Pieņemšana. Es atveru krānu. Silts ūdens tek pa manu ķermeni. Es aizskaloju pēdejo protestu. Es gatavoju sevi. Katrs ūdens vilnis ir kā vārds, ko sev saku: “Tu esi Palia. Tu pati esi izvēlējusies šo.”Es paveru kājas. Skatos atpakaļ. Jūtu sevi atveramies. Manā rokā — šļūtene. Es nekavējos. Es nevilcinos. Es attīru sevi priekš viņiem. Pati. Jo viņi ir pelnījuši tīru kuci. Es to atkārtoju vairākas reizes. Un tad es sadzirdu viņu sarunas. Vannasistabas durvis — plānas. Flīzes vada skaņu kā čukstus.“Tu redzēji viņas acis? Viņa lūdzās pat tad, kad neko neteica.”“Jā. Es nebiju domājis, ka kāds vēlas tikt pazemots ar prieku.”“Bet padomā — cik bieži dzīvē var izdrāzt kaut ko tādu? Nevīrieti. Kurš vēlas būt tikai mute. Tikai caurums.”“Un viņš pats iztīrās priekš mums. Pats to grib.”“Jā. Šī ir mūsu labākā nakts.” Es jūtu, kā trīcu. No gaidāmā. No tuvuma tam, ko reiz saucu par tabu. Bet tagad… pats to gribu.“Labi, kurš uzlauzīs šo mauku? Kurš būs pirmais?”“Lai Viktors sāk. Viņš viņu atrada. Tad mēs. Un tad… ja viņa vēl spēs… vēlreiz uz apli.”“Viņa to spēs, pat lūgsies.” Es paskatos spogulī. Acis — aizmiglotas. Un es saku sev klusu: “Tu to vēlis, Palia. Tu vēlies tikt piepildīta.”Es atveru vannasistabas durvis. Klusa spuldze iemirdzas virs manis, kad iznāku — mitra, tīra, silta no ūdens. Pa ceļam dvielis noslīd man no pleciem — es to nepamanu. Es neapzinos sevi kā kailu. Es esmu atvērta. Pieejama. Vēl tukša. Viņi jau ir apsēdušies aplī. Trīs silueti. Trīs balss tembri. Trīs locekļi, kuri iegūs mani šonakt. Uz galda — pudele. Glāzes. Smaidi. Pārliecība. Un kad es ienāku — klusums. Viņi vēro. Novērtē mani.“Lūk, viņš atgriezies,” saka viens. “Vai viņš jau ir viņa?”“Nē,” čukst otrs, “bet viņš kļūs.”Man... norāda ar pirkstu. Tikai žests. Es nokrītu uz ceļiem. Automātiski. Instinktīvi. Kā kuce, kura zina savu vietu. Mani ceļi iegrimst paklājā. Viņu kājas — plati. Locekļi — masīvi, vēl dusoši gaidās. Bet viņu skatieni — dzīvi. Viņi skatās viens uz otru, kā vīrieši, kas dalās baudījumā, kas vēl tikai tuvojas.“Sāc apkalpot ar muti. Vienu pēc otra. Mums jāiesildās.”Es pierāpoju pirmajam starp kājām. Galva noliecas. Elpa sekla. Bet ne no bailēm. No pilnības. No pazemības. Es pieskaros. Es saņemos. Es ieņemu viņu mutē. Un sākas riņķa deja. Kamēr apmierinu vienu, citi sev masē. Tad komanda - Nākamo. Tā tas turpinās. Man laika izjūta pazūd. Visi trīs vīrieši to izbauda vairākas reizes. Viņi dzer. Smejas. Komentē. Apspriež. Kāds izpūš dūmus man pāri mugurai. Kāds uzliek glāzi man uz muguras un saka: “Turi. Tu esi bāra lete šonakt.” Un es to izbaudu. Es nesaku neko. Jo vārdi ir lieki, kad tu esi mute, mēbele, trauks.Mana mute jau ir bijusi pie katra. Vairākas reizes. Viņi pieceļas un apstājas ap mani aplī. Es ceļos. Noreibusi no baudas. Mana mutīte ir nogurusi. Viņi apmainās skatieniem, kā mednieki pēc pirmās asiņu garšas.Viktors paņem lubrikantu un nostājas aiz manis uz ceļiem: “Laiks padziļināt saikni.” Viņa smagums tuvojas un es redzu viņa ēnu, tā tuvojas man kā liktenis. Viņš noliecas, viņa pirksti uz mana caurumiņa. Iemasē lubrikantu. Ne sāpīgi, bet vēsi. Kā galdnieks, kas novērtē koka kvalitāti pirms urbšanas. “Viņš ir gatavs. Tīrs un ieslidināts. Tagad elpo dziļi, kuce.” Un viņš ieiet. Tikai locekļa galviņa. Lēni. Ne pārāk dziļi. Sāpes, bet manas lūpas nekustas. Mute vēl joprojām mitra no viņiem visiem. Man izlaužas vaids, vaigi deg. Katrs locekļa milimetrs manī ir kā pakāpiens prom no Pauls. Sāpes sāk atkāpties, viņa kustības paātrinās. Arvien dziļāk. Viņa gurni jau triecas pret maniem dibentiņa vaigiem. Otrais skatās. Dzer. Smejas. Trešais smēķē. Sāk runāt kamerā. Tā atkal filmē. “Mēs viņu pārtaisām. Lūk, kā tas notiek. Šeit dzimst kuce.” Un es esmu tā, patiesā, kura dzimst. Bez čīkstēšanas. Bez pretestības. Palia.Kad pirmais beidz un izvelk — pauze. Manas kājas saļogās. Vīriešu rokas mani tur. Viņi palīdz saglabāt pozu. Bet ne aiz līdzjūtības, bet kontroles. Aiz manis jau ieņem pozu otrais. Viņa loceklis mazliet garāks, masīvāks. Man atkal mazliet sāp. Bet mana sirds līksmo - Palia ir dzimusi, esmu Palia. Kad nāk trešais man jau sāpju vairs nav. Viņš ietriecas brīvi. Viņa rokas satver manus plecus un sākas mežonīgs ritms, mani iejāj, kā savvaļas ķēvi.Kad viss ir beidzies, es nokrītu. Uz sāna. Elpa — saraustīta. Mute — pavērta vaļā. Vēdera apakša — pulsē. Mugura — sviedros. Caurumiņš — vairs pilnīgi neaizveras. Trīs vīriešu sperma sāk lēnu izplūst no tā. Pa dibena vaidziņu uz leju. Esmu piepildīta gan fiziski, gan morāli. Esmu laimīga. Viņi apsēžas, iedzer. Gaisā valda noguruma siltums. Trīs vīrieši sēž, kaili, masīvi, sviedros. Viņu rokas tur glāzes. Es — uz grīdas, kluss. Viņi nerunā. Viens ievelk dūmu, otrs noliecis galvu, domā. Trešais — vēro mani. Ilgi. Tieši. Un tad viņš ierunājas. Lēni. Mierīgi.“Vai atceraties, ko mēs vēlējāmies izdarīt ar kādu no kucēm? Bet neviena nekad nepiekrita. Pat ne tuvu.” Viņš paskatās uz pārējiem. Viņi neiebilst. Viņu acīs uguntiņas.“Un te nu mums ir Palia. Pati atnāca. Pati nomazgājās. Pati vēlas tikt pazemota! Var teikt mēs viņu radījām. Es domāju, viņa būs īstā!” Viņš piepaceļas. Noliecas un paceļ manu zodu ar diviem pirkstiem. Es skatos viņa acīs. Viņš klusējot vēro. Otrs viņam pievienojas: “Tu apkalpoji mūs ar mutīti, pati atdevies. Mums vēl nav bijusi... tāda. Kura atzīst, ka viņa nav vīrietis. Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”Trešais iepilda glāzi. Paceļ: “Lēmums nebūs mūsu. Lēmums būs tavs. Bet… neviena līdz šim nav bijusi tik tuvu, tik atbilstoša. Tātad, saki mums, vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?”Es sēžu. Ceļos. Elpa sastingusi krūtīs. Mugura izliekta. Un vēders sagriežas no domas: "Lellīte uz viņu dūrēm…, tas nozīmē….?" Klusums smaržo pēc cigarešu dūmiem, sviedriem un alkohola. Es tupu uz ceļiem, starp viņiem. Viņi sēž, kaili, ļoti mierīgi, ļoti pārliecināti. Gaida. Bet viņu vārdi joprojām karājas gaisā kā mitrums pēc karstas dušas.“…Mums vēl nav bijusi... tāda.”“…Pati vēlas, lai vīrieši viņu pazemo lēnām, pilnībā un to izbauda.”“…vai vēlies tikt izfistota, vēlies būt lellīte uz mūsu dūrēm?” Es klusēju. Manā galvā dūc. Elpa — sekla. Mute — sausa. Es sajūtu kaut ko tuvojamies, bet nesaprotu, kas tieši tas ir. Mūsu saruna tiek turpināta tikai ar skatieniem. Un šie skatieni — nežēlīgi silti. Ne tāpēc, ka viņi rūpējas. Bet tāpēc, ka viņi zina. Ka es… vēlos to, ko viņi piedāvājuši. Manas plaukstas pieskaras grīdai. Es jūtu, cik manas rokas ir vājas. Mugura — dabiski izliekusies. Es nerunāju. Nesaku neko. Es vienkārši piekrītoši pamāju galvu. Mūsu acis saplūst vienotībā. Un viss apstājas. Viņi pārtrauc dzert. Viņu skatieni sajūsmas pilni: “Viņa ir pieņēmusi lēmumu, viņa to vēlas.” Viens no viņiem paņem manu zodu. Paceļ to augšup. Es ļaujos. Viņš ierunājas, skatoties man dziļi acīs. “Malacīte. Mēs leposimies ar tevi. Tavs caurums kļūs par neaizveramu logu ar caurvēju dvēselē.” Viņa elpa pieskaras man pieres vidum. “Un tagad mēs lēnām atvērsim šo logu. Bez steigas.”Viņš pagriež mani. Liek nokrist četrāpus. Piepaceļ manu dibentiņu. “Šī būs patiesa bauda,” viņš čukst. “Mēs tevi izstiepsim lēnām. Nevis ar spēku. Bet ar kaisli.”Viņi sānāk tuvāk ap mani. Viens noliecas man aiz muguras. Rokas satver manus gurnus. Cieši tur. Nekustīgi. Otrs piepiež manu seju sev pret krūtīm. Viņš uzbudināti elpo. Es to jūtu. Trešais ierunājas: “Šis ir akts, kuru nevarēs atsaukt. Tavs caurums vairs nekad nebūs tāds, kāds tas bija. Mēs pārveidosim to par reālu pežu. Tavs skatiens vairs nekad nebūs kā vīrietim.” Mana sirds iespiežas kaklā. Elpa — nesasniedz plaušas. “Tagad skaļi mums pasaki,” viņš runā tālāk, “vai tiešām to vēlies, jo atpakaļceļa nebūs?” Mana balss šonakt, pirmoreiz apzināti, izskan nevis kā vārds, bet kā padevība: “Jā, es… es to vēlos.”Vīriešu rokas satver mani ciešāk. Tad es sajūtu pieskārienu savam caurumiņam. Roka silta, pārliecināta. Maigi masē. Manu nu jau vairs ne nevainīgo caurumiņu. Manu dupš-pežuku. Viņš paņem lubrikanta pudelīti. Sajūtu, kā lubrikants sāk piepildīt visu starp maniem dupša vaidziņiem. Tā ir daudz. Vēss. Es jūtu cik viegli viens viņa pirksts ienāk manī. Tomēr, tas izraisa tūlītēju reakciju manī. Sasprindzinājumu, elpas aizturi. “Atbrīvojies, kuce. Elpo dziļāk!” Kāds no viņiem saka. Vienlaicīgi sajūtu spēcīgu pļauku pa savu dibentiņu. Mēģinu atslābināties. Elpoju dziļi. Viņi nekur nesteidzas. Kad pievienojas otrais pirksts, tas uzreiz jūtamāk mani izstiepj. Ķermenis atsaucas. Mazs vilkmes vilnis iekšpusē, spiediens uz iekšējiem audiem. Es mēģinu atslābināties, bet mans vēders savelkas. Nav sāpju — bet tas ir kaut kas jauns. Neparasts, bet savādā kārtā vilinošs. Viņš nesteidzas. Gaida. Lai pierodu, lai izbaudu. Vēl tiek izspiests lubrikants, tas jau sāk tecēt uz leju man pa kājām. Es elpoju dziļi, izbaudu. Trešais pirksts ieslīd — lēni, bet noteikti. Un mans pežucis kļūst citāds. Es jūtu, kā mani muskuļi cīnās. Grib atgrūst. Nevēlas. Bet es neļauju sev atteikties. Es elpoju dziļi. Es zinu, ka man tas jāpārdzīvo. Lai tiktu tālāk. Iekšpusē viss kļūst plašāks. Spiediens tagad ir visapkārt. Tas nav viens punkts — tā ir vesela zona, kas tiek atvērta, izstiepta, aizpildīta. Katrs viņa pirkstu kustības milimetrs iedod jaunu triecienu sajūtām. Viņš atkārto. Atkal un atkal. Nesteidzas. Atkal vēss lubrikants, pēc tam karstums. Man pazūd laika izjūta. Pēkšņi — dīvaina tukšuma sajūta, kā ieelpots tukšums. Lubrikanta pudeles plukšķis. Viņš lej to tieši manā pavērtajā dupš-pežukā. Iesmērē sev roku. Un tad četri pirksti. Kā tie ienāk jūtams skaidri. Vēders atkal savelkas. Tas liek man vēlreiz ieelpot caur zobiem. Bet es zinu — ja es tagad atkāpšos, es nekad nepārkāpšu šai robežai. Viņš to saprot. Viņš neapstājas, bet nesteidzas. Viņa plauksta paliek ārpusē, bet četri pirksti — iekšā. Iekšā manī. Iekšā… pilnībā. Es jūtos kā dobums, ko tagad kāds veido no iekšpuses. Mans ķermenis neizrāda pretestību, bet pielāgojas. Manas kājas vairs nejūt grīdu, manas rokas vairs neatceras savu pozu. Vīrieši mani notur. Es esmu tikai šis brīdis. Šī sajūta. Plašā, pulsējošā, vagīna. Viņš tur roku mierā. Nekustas. Neizvelk. Viņš ļauj man izjust, ka viss iekšā jau ir viņa. Un mani pārņem miers. Ne tāpēc, ka tas ir viegli. Bet tāpēc, ka es saprotu – es spēju. Tad es sajutu sevī kustību – lēnu, apļveida, piesātinātu ar lubrikantu un pacietību. Plašums. Mani muskuļi vairs necīnījās. Viņi apskāva viņa pirkstus. Un es… ļāvu tem tur būt. Ilgi. Dziļi. Laiks pagāja. Stunda? Varbūt vairāk. Bet neviens nesteidzās. Viņi gribēja, lai šis process iegravētos manī uz palikšanu. Un kad viņš beidzot izvilka — es tikai nopūtos. Klusā, pateicīgā, nespēcīgā skaņā.Vīriešu rokas mani atbrīvoja un es atlaidos guļus. Man deva laiku atgūties. Tad pirmais vīrietis ierunājas: “Šonakt tu vēl neesi gatava pilnībai. Bet tu gribi. Un tas ir pietiekami.” Otrs pamāja uz durvju pusi: “Šonakt ej. Mēs tevi vairs neturēsim. Pa dienu pati izlemsi. Vai vēlies pilnību. Ja, jā, tad nākamo nakti esi šeit. Mēs vēl dosim ziņu!” Viņi mani neapskauj, nepalīdz. Viņi vienkārši skatās, kā es pieceļos. Lēni. Smagnēji. Kā izmantota kuce. Palia. Es neģērbjos. Es tikai apmetu dvieli. Un kad durvis aizveras, gaitenī nav neviena. Bet es joprojām jūtu viņus. Uz ādas. Mutē. Sevī. Mana istabiņa. Sienas. Gulta. Es stāvu. Dvielis noslīd no pleciem. Es nepieliecos to pacelt. Es ļauju sev būt kailai. Es paskatos spogulī, kā pirmo reizi. Ne uz ķermeni. Uz klātbūtni. Manas acis... klusākas. Skatiens — padziļinājies. Plakstiņi smagnēji. Lūpas — mitras, bet mierīgas. Es apsēžos uz gultas malas. Ne gultā. Uz malas. It kā nepiederētu pilnībā šai telpai. It kā mani kāds aicinātu atpakaļ… prom no šeienes. Galvu pārpilda atmiņas. Ne kā attēli. Kā sajūtas. Viņu rokas — stingras, bet ne vardarbīgas. Viņu skatieni — dziļi vilinoši. Viņu klusums — visskaļākais, ko jebkad esmu dzirdējusi. Un kaut kur starp visām domām — ne jautājums: "Vai es gribu atgriezties?" Bet apziņa: "Es atgriezīšos." Pulkstenis rāda 6:32. Istabā ir vēl krēsla. Aizkarus neesmu atvērusi. Gaisma iekļūst caur tiem kā ēna, kas nelūdz atļauju. Esmu atgūlusies uz muguras. Ķermenis smags. Es jūtu viņus. Ar telpu sevī. Ar sajūtu, ka manī ir vieta, kur kāds bija. Un šī doma — ka kāds tur bija... ilgi... lēni... stingri... — Tā neizraisa trauksmi. Tā mani nomierina. Telefons — uz naktsskapīša. Es aizsniedzos, lēni, kā pēc kaut kā svēta. Ekrāns spilgts. Ziņojumi. Atgādinājums: “9:00 – Noslēguma seminārs. Piedalīšanās obligāta.” Es skatos uz tekstu kā uz kādu citu pasauli. Seminārs. Atgriešanās. Normālība. Nevaru. Nevēlos. Nepiederu vairs tur. Tāpēc atveru ziņu logu un rakstu: “Labdien, diemžēl man šorīt galvassāpes un neliels drudzis. Laikam esmu pārpūlējies. Atvainojos, ka nebūšu uz noslēgumu.” Sūtu. Bez nožēlas. Bez šaubām. Un tad vēl viens lēmums. Vēl klusāks. Vēl dziļāks. Zvanu uz viesnīcas reģistratūru. “Vai iespējams pagarināt uzturēšanos vēl par vienu nakti?” Darbiniece ir laipna. “Protams. Jūsu istabiņa brīva līdz rītam.” “Paldies!” Es nesapratu, kā aizmigu. Gulēju uz sāniem, apskāvusi spilvenu. Es nepamodos no trokšņa. Vienkārši acis atvērās. Mute — mazliet sausa. Ķermenis ieelpoja vēl pirms apziņa atgriezās. Un es zināju. Bez īsta domas formulējuma. Bez frāzēm. Vienkārši — es zināju. Es pieceļos. Lēnām. Nekādas steigas. Tā nav panika, nav skriešana. Tā ir gatavošanās. Gatavošanās priekš viņiem. Priekš pilnības. Es atveru somu. Viss tur ir. Duša skan, bet nepārkliedz klusumu manā galvā. Es mazgājos, attīrītos, lai taptu derīga. Es skatos spogulī. Skatiens mierīgs. Apakšējā lūpa nedaudz jūtīga. Acu kaktiņos ēnas no nepilna miega. Bet tur nav vairs jautājumu. Nav “vai”. Ir tikai “kad”.Esmu atpakaļ gultā. Ieslēdzu portatīvo datoru. Ekrāna gaisma mazliet apgaismo manu seju. Google. “Fisting. Safe technique.” “Beginner guide.” “Stretching limits.” Un es skatos. Ilgi. Klusi. Vairāk nekā vajag. Ne sevis uzbudināšanai. Bet sevis gatavošanai. Mana roka pieskaras vēderam. Manas kājas — neviļus mazliet paveras.Un mana doma — nevis “kāpēc?”, bet: “Kā es justos pilnībā aizpildīta?” “Ja viņi grib… es nebūšu tā, kas pretojas. Es būšu tā, kas atveras.”Tālrunis vibrē. Pulkstenis rāda 20:47. Ziņa. No viņiem. “Mēs gaidam. Visi trīs. Tas pats numuriņš. Tu jau zini, ko mēs gribam. Ja esi gatava, uzraksti to skaidri. Kuce!” Es skatos ekrānā. Teksts spiež kā plauksta uz kakla. Mana mute… nerunā. Bet pirksti jau raksta. "Es esmu gatava. Es esmu tīra. Esmu ar mieru iet tik tālu, cik liksiet. Es zinu, ka vairs nebūšu tāda pati. Un es to gribu." Es nospiežu “Sūtīt.” Un kad ziņa aizlido — klusums kļūst vēl smagāks. Jauna ziņa, no viņiem. Vienkārša. “Nāc!” Durvis atveras vēl pirms es paspēju pieklauvēt. Nav ne vārdu, ne sveiciena. Tikai viņu klātbūtne — blīva, silta, smaržo pēc alkohola un vīriešu ķermeņiem. Viņi jau bija iedzēruši. Tajā nebija ne agresijas, ne vieglprātības. Tā bija pārliecība. Viņi zināja, kas esmu. Zināja, kādēļ nāku. Viens no viņiem pienāk klāt. Norauj halātu. Es nepretojos. Ļaujos. Esmu atkal kails. Telpā viss jau sagatavots. Uz galda — anālais spekulums, kā ģinekologiem. Es jau zinu, ka tas domāts man. Un viņi arī — vairs negaida. Atkal tieku nospiesta četrāpus. Viņi man apkārt. Uz mana dupš-pežuka atkal tiek uzspiests lubrikants. Daudz. Šoreiz tas ir citādāks. Un viņi to apstiprina: “Šis tevi vairāk atslābinās!” Spekulums viegli iekļūst manī. Tiek pagriezta skrūve un tas paveras plašāk. Viņi skatās. “Sasodīts... viņa jau ieņem to labāk nekā jebkura cita kuce.” “Viņa pati to grib. Tas ir redzams.” “Nav vairs pretestības. Tikai vēlme.” Es jūtu viņu skatienus. Jūtu, kā viņi priecājas par manu klātbūtni, ne kā par ciemiņu, bet kā par instrumentu. “Tagad pastrādā ar savu muti, tā kā vakar!” Viņi apsēžas. Esmu starp viņiem. Un mana mutīte atkal sāk riņķa danci. Ar katru minūti viņu locekļi kļūst lielāki. Kad manā mutītē loceklis nomaina otru, spekuluma skrūve tiek pagriezta uz riņķi. Pēc katra locekļa jūtu, kā mana caurumiņa spriedze tiek palielināta. Tā tas turpinās, līdz skrūve jau veikusi sešus pilnus apgriezienus. Un es vairs nejūtu robežu starp savu ķermeni un viņu lēmumiem. Es tikai atrodos tur. Šajā mirklī. Plaša. Un gatava vēl vairāk.Istabā uz mirkli iestājās klusums. Tik dziļš, ka dzirdēju, kā viņu elpas saskan ar manējo. Spekulums joprojām turēja mani vaļā. Vēsi. Mehāniski. Nežēlīgi pareizi. Bet tas vairs nebija pietiekami. Tajā brīdī, kaut kas manī pateica — pietiek ar ierīcēm. Es vēlos vīrieša roku. Īstu, siltu. Un tā nebija prasība. Tā bija lūgšana. Mierīga. Tieša. “Es gribu jūs. Ar pirkstiem. Ne šo. Es gribu jūsu rokas.” Viņi nebija pārsteigti. Viņi paskatījās viens uz otru. Un klusībā pasmaidīja, it kā saprastu, ka šis ir brīdis, ko viņi gaidīja — kad es pati lūdzu. Spekulumu izņēma lēni. Tas izslīdēja ar mazāku pretestību nekā tika ievietots. Mans ķermenis bija silts, gluds, mitrs. Lubrikants klāja visu manu dibentiņu. Bet viņi pielēja vēl. Dāsnāk. Viens no viņiem izsmērēja to uz savas rokas, uz pirkstiem. Bagātīgi. Līdz elkonim. Viņi nedomāja taupīt. Pirmie trīs pirksti ienāca manī gandrīz bez pretestības. Muskuļi... vienkārši pieņēma. It kā būtu gaidījuši tieši šo formu. Pirksti iespiedās. Pagriezās. Nedaudz pakustējās. Un viss mans ķermenis rezonēja. Ne caur sāpēm. Caur sajūtu — "tas ir tik labi."“Nav vairs stingruma,” viņš ierunājās, vērojot, kā mana elpa mainās.“Viņa nevis ļaujas — viņa piedāvā.” Es jūtu trīs pirkstus sevī, tie ne tikai aizņem vietu. Tie paplešās. Rada telpu. Tad pievienojas ceturtais pirksts. Lēni. Pacietīgi. Es nejūtu, kā to iestumj. Tikai pamanu, kad esmu jau pieņēmusi. Un šis posms ilgst mūžību. Mani gurni pulsē. Un laiks beidz pastāvēt. Es nezinu cik ilgi tas vilkās. Es tos tikai turēju, es tos ieņēmu. Es tos gribēju. Un vīrieši saprata — drīz, tas notiks jau drīz.Es vairs neko nelūdzu. Neteicu. Bet mana elpa, mans ķermenis, mana pieņemšana — tā teica visu manā vietā. Spediens. Pārtraukums. Spediens. Man aizraujas elpa. Viņa plauksta… neapstājas. Mani pārņem pilnība un es saprotu - tas notiek. Es jūtu… kā viņa plauksta pazūd manī. Ne pirksti. Plauksta. Visa. Pēkšņi viss bija savādāk. Ne vairs spiediens. Bet klātbūtnes pilnība. Manas kājas trīcēja, bet es nekustējos. Mugura izliecās. Mute pavērās pati. Ne skaņai. Sajūtai. Un viņi skatījās. Sajūsma. “Viņa to ieņēma… pilnībā.”“Redzējāt, kā viņa ieelpoja?”“Tas bija brīdis. Viņas punkts, no kura vairs nav ceļa atpakaļ.”Divi no viņiem paņēma glāzes. Vēl viena tika pielieta. Un — iedota viņam, tam, kura plauksta bija manī līdz locītavai. Viņš pasmaidīja. Pārliecināti. Lepni. Un, neaizvelkot roku no manis, viņš paņēma glāzi otrajā rokā. Viņi pacēla tās. Saskandināja. “Par Paliu. Par šo brīdi. Par to, ka viņa kļuva par īsto.” Viņi iedzēra. Bet es elpoju. Joprojām piepildīta. Joprojām plaša. Un tajā tostā bija viss. Svinēšana. Un klusais apliecinājums, ka es vairs nekad nebūšu tāda kā agrāk. Viņi tikai skatījās. Tīksminājās. Un es tikai elpoju. Sarunas atsākās.“Bet, tomēr tas ir neticami,” viens teica. “Viņa neiebilda ne uz sekundi,” otrs piemetināja. “Viņa ir stāvoklī,” trešais iesmējās. “Stāvoklī ar mani.”Un tad pirmais pieliecās tuvāk. Un ierunājās, tik tuvu, ka elpa pieskārās maniem deniņiem. “Tu atļausi to izbaudīt arī pārējiem, vai ne? Tādas kā tu, nedrīkst palikt tikai vienam. Tu esi… pārāk izcili pieejama.” Es tikai apstiprinoši pamāju. Tāpēc, ka nevajadzēja vairs nevienu vārdu. Es jau esmu iegūta. Viņš būs tikai nākamais.Un vakars pārgāja naktī. Izpriecas turpinājās. Katrs no viņiem atkārtoja to, ko pirmais bija iesācis. Un es — katru reizi elpoju citādi. Katru reizi ļāvu citam sevi izbaudīt. Pēc katra no viņiem tika paceltas glāzes. “Par šo ķermeni.” “Par šo neatkārtojamo pieredzi.” “Par viņu. Par Paliu! Par mūsu lellīti!” Nakts turpinājās, kā leļļu teātris, kurā vienīgā lelle vīriešu rokās un uz tām biju es. Es neatceros cik reizes tas notika. Cik rokas bija manī. Es tikai zināju, ka viņi visi bija manī un vairākkārt.Agrs rīts. Esmu savā numuriņā. Sēžu gultā, kaila. Manas kājas pieskārās grīdai lēni, it kā vēl šaubītos, vai tai drīkst uzticēties. Aizgāju līdz spogulim. Skatos uz sevi pilnā augumā. Mana roka nolaižas starp kājām, pie caurumiņa… tur vairs nav iepriekšējās spriedzes. Tur ir kaut kas mīkstāks. Atvērtāks. Pagriežos ar muguru pret spoguli. Pieliecos. Apskatu. Tur, kur reiz bija ciešs saspringums, tagad bija… savāda forma. Noslēgta, bet mazliet gareniski, kā formēties sākusi vagīna. Noteikti ne tas, kas bija. Un tas mani nesatrieca. It kā ķermenis pats teiktu: "Šī tagad esi tu." Es pieskāros. Viegli. Ne stimulācijai, bet atzīšanai. Un klusībā čukstēju: “Tu esi tāda, kādu viņi tevi izveidoja. Un tu esi – man piemērota.” Spogulis neatbildēja. Tas tikai atspoguļoja manas acis – pirmo reizi patiesi apmierinātas.Mašīna ripo. Asfalts skrien zem riepām. Spogulī mana seja — klusa. Mierīga. Ne maska. Paliekas no nakts. Un es braucu… Uz vietu, ko saucu par mājām. Bet jautāju sev: “Kas tajās atgriežas?” Ne vairs Pauls. Tā ir Palia, izstiepta un izmantota, bet ne iznīcināta. Rokas uz stūres. Sēdēšana — mazliet apgrūtināta. It kā auto sēdeklis pieskartos tieši tur, kur nakts mani padarīja īstu. Domās… viņu balsis. Fragmenti. Katrs bedres trieciens, sūta mazas trīsas manī, atgādina: “Tu spēji. Tu to izdarīji. Un tevi ieguva pilnībā.” Un es jūtu… tukšumu, kas nav izsalkums. Bet telpa, kurā viņi bija. Un varbūt vēl kāds būs. 3002 0 1 pirms gada 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Fetišs
- Smagais Sekss
- Masturbācija
Ne tāds ka visiem Vai ir sievietes ar dziļām slēptām velmēm!? Es būš tas kurš spēs atvērties un uzticēties nezināmai sievietei un ljaut sievietei piepildīt savas velmes. Sieviete spes baudīt BDSM izmantojot locekli kurš būs sasiets lai sieviete spētu piepildīt savas velmes un ir iespējams viss ko vētas mūsu jaukās sievietes!!! Kurai kas tāds interesētu!,no fantāzijas nau jābaidas!!! 2282 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- BDSM
- Bondage
- Fetišs
Zīmogs uz pieres. Es esmu Pauls. Man ir četrdesmit trīs. Precējies, vīrietis, kas no ārpuses ne ar ko neizceļas. Stabils darbs, sieva, dzīvoklis. Ikdiena kārtīga, sakārtota. Tāda, kādu no manis vienmēr gaidīja. Tāda, kādu pats reiz ticēju, ka vēlos. Bet aiz šīs fasādes… ...aiz šī vīrieša smaida, kamēr sieva runā ar draudzenēm pa telefonu… ...aiz šī soļa uz darbu ar mapi padusē un tālruni kabatā… Tur dzīvo kaut kas cits. Tur dzīvo kluss čuksts, ko es ilgi saucu par “nogurumu”. Nepiepildīta vieta, kurai trūkst… nevis mīlestības, ne laimes — bet atļaujas nolrist uz ceļiem.Es nezinu, kad tas sākās. Varbūt toreiz, kad es internetā netīšām uzgāju pirmo blogu. Tādu, kur kāds vīrietis bija aprakstījis, kā viņa sieva viņu pārvērta — nevis fiziski, bet iekšēji. Par niecību. Par klusējošu kalpu. Par kaut ko mazāku. Es turpināju lasīt. Naktīs. Klusi. Neelpojot. Ar vienu roku uz peles, otru — sev biksēs. Un ar laiku es sāku saprast — es negribu būt tas, par ko mani visi uzskata. Es negribu būt noteicējs. Es negribu būt alfa-tēviņš. Es negribu būt pat vīrietis. Es gribu būt kaut kas, kam pasaka priekšā, pavēl. Es gribu būt beta-apakšējais. Nē — vēl zemāks. Ne burts, bet tukšums bez vārda.Es sāku domāt... kas būtu, ja... ja kāds mani uzrunātu? Ja kāds man pavēlētu? Ja es nespētu atteikt? Nevis tāpēc, ka nespētu fiziski — bet tāpēc, ka nepienāktos.Un šīs domas... tās kļuva par vajadzību. Sākumā tās bija tikai fantāzijas. Pēc tam — porno lapu apmeklēšana, bildīšu un video klipu pētīšana, onanēšana. Sākumā viss bija tikai par pakļaušanās un BDSM tēmu, tad pamanīju nejaušas bildes, kurās vīrieši — ne vīrišķi, bet kaut kā īpaši maigāki — bija uzvilkuši sieviešu apakšveļu. Krūšturi, stringi, augstpapēžu kurpes. Es nesapratu, kāpēc tās mani tā uzrunāja. No sākuma tās tikai vēroju, tad sāku saglabāt. Bija kaut kas... uzbudinošs tajā pretrunā. Vīrietis, kas neizskatās kā vīrietis, bet ar slēptu, nospiestu vīrišķību. Saturētu. Viltotu. Apklusinātu. Tieši tādu, kāds biju es. Un es sāku domāt — kā būtu, ja tas būtu es?Pirmajā reizē, kad es uzvilku sievas biksītes, manas rokas trīcēja. Es klausījos katrā skaņā no istabas, vai viņa nepamodīsies. Tas bija naktī. Es iegāju vannasistabā, pieliecos pie veļas groza… Un tur tās bija. Rozā, ar mežģīnēm. Tās smaržoja pēc viņas. Pēc sievietes, kura nekad nenojautīs, ka viņas vīrs vairs neeksistē. Es tās uzvilku. Un sajutu kat ko dīvainu — nevis vienkāršu uzbudinājumu, bet kaut ko līdzīgu padevībai, kā klusai kapitulācijai. Kā atzinumam: “Es neesmu tas, kas domāju, ka esmu.” Ne uzreiz, bet tajā mirklī, kad audums pieskārās manai ādai, kad gumija izstiepās ap maniem gurniem, kad mežģīnes aizsedza to, kas reiz bija vīrišķība… es jutu, ka mans ķermenis klusībā piekrīt. Nevis protestē. Bet atplaukst. No tās dienas es vairs nebiju tas pats Pauls. Tas bija neatgriezeniski.Sāku lasīt par šo tēmu. Meklēt stāstus. Sekot blogiem. Daži runāja par "sissy". Par lomu, kur vīrietis tiek pakļauts, pārģērbts, pārmācīts, pazemots un degradēts. Un es sajutu, ka tas... tas nevis biedē, bet vilina un ļoti uzbudina mani. Nevis kā rotaļa. Bet kā atzīšana. Es sāku iedomāties… Kā būtu, ja man kāds liktu uzvilkt krūšturi? Kā būtu, ja man kāds pavēlētu, kaut ko darīt? Kā rīkojumu, kuru nav tiesību apstrīdēt. Es vairs nebiju tikai "Pauls".Es sāku sevi saukt citā vārdā. Klusībā. Savā galvā. JŪLIJA. Vārdā, kas mani uzbudināja. Vārdā, kas man neļāva aizmigt. Vārds, kas man liek trīcēt pat tad, kad tikai domāju par to. Vārds, kas atvēra manī iepriekš aizslēgtu telpu, kurā Pauls nav gaidīts. Tas nebija tikai vārds. Tā bija mana jaunā būtība. Mana vājuma triumfs. Manas sievišķības uzvara.Kad tikai ar fantāzijām vairs nepietika, es sāku rīkoties. Man bija bail. Bet vēl vairāk — mani tas vilināja. Kā magnēts. Kā neizbēgams ceļš, pa kuru ejot tu zini — nebūs iespējas atkāpties un varbūt arī nevajadzēs.Pirmā lieta, ko pasūtīju, bija melna korsete ar zeķturu siksnām. Manas rokas svīda, kad pievienoju to grozam. Tad sekoja garās sieviešu zeķes ar mežģīnēm. Tad melnas biksītes ar it kā vagīnas izspiedumu, kurš ideāli slēpa manu, nu jau bijušo, vīrisķību. Tad legingi — zili, ar sarkaniem ziediņiem. Tik sievišķīgi, tik nepieļaujami......tik ļoti uzbudinoši.Kad atnāca pirmais iepakojums, es biju kā narkomāns. Asinis sita deniņos. Es to atvēru klusumā, kad sieva bija darbā. Pieskāros audumam. Paslidināju to pāri gurniem. Korsete bija stingra, satvēra mani. Zeķes iecirta augšstilbos. Kad man bija par maz es turpināju pasūtīt. Sekoja anālais dildo, melns, gluds un buttplugs ar pulti. Ar LED gaismām. Tāds, kas iemirdzas, kad aktivizēts. Kad es to pirmo reizi ievadīju sevī un iedarbināju... es vairs nejutu, kur beidzas mana sirds un kur sākas mana pazemība.Kļuva arvien grūtāk to slēpt. Katra jauna paciņa nāca ar spriedzi. Bet es nespēju apstāties. Es gribēju vēl. Es gribēju vairāk. Es gribēju, lai kāds man liek to visu nēsāt, pavēl to darīt.Līdz šim — tas bija mans slepenais rituāls. Bet iekšā brieda alkas pēc kontroles no ārpuses. Kāds, kurš redzētu mani tādu. Kāds, kurš man teiktu: "Uzvelc to. Atver muti. Sēdi, trīcot."Tā bija piektdienas nakts. Sieva bija izbraukusi pie draudzenes. Es biju viens. Un tas nozīmēja, ka es varēju būt īstais es. Ne slepeni. Ne uz brīdi. Bet pilnībā. Es pārslēdzu telefonu uz klusuma režīmu, aizvilku aizkarus un atvēru savu slepeno atvilktni. Tur bija viss: Melna korsete, legingi ar sarkanām puķēm, biksītes un mans rotaļlietu karalis – anālais plugs ar LED gaismu un pulti.Es vilku visu lēnām. Apzināti. Es nostājos pie spoguļa. Es paskatījos uz sevi un iečukstēju sev: "Tu neesi Pauls. Tu esi Jūlija."Es ieliku plugu. Sākumā lēni. Tad līdz galam. Kā sodu. Kā balvu. Kā zīmogu sevī. Kad ieslēdzu LED gaismu, mana mute pavērās bez skaņas.Tā sajūta – kādam piederēt, kaut arī neviena nav klāt – tā bija kā mīlestība caur pazemojumu. Un tieši tajā brīdī tas notika. Doma. Kā zibens. Kā nepabeigts darbs, ko vairs nevar nolikt malā. Es iedomājos... nevis saraksti, nevis flirtu, nevis spēli. Sludinājums. Tikai viens teikums. Nevis kā uzaicinājums. Bet kā piedāvājums sevi dzēst. Kā izmisuma kliedziens. Kā piedāvājums būt izmantotam.Un es iedomājos, ka kāds uzraksta. Nejautā neko. Tikai norāda vietu. Un laiku. Un es zinu, ka man būs jābūt tur. Nevis kā Paulam. Bet kā tukšai, uzbudinātai un trīcošai Jūlijai.Es sēdēju pie datora ar – plugu, korseti, sviedriem uz pieres. Ekrāns man pretī izstaroja bālu gaismu, bet mana dvēsele dega. Man vajadzēja sludinājumu. Bet vēl pirms tā – epastu. Ne savu īsto. Ne to, kas piesaistīts darbam, bankai, sievai. Man vajadzēja slepeno. To, kurā es neesmu Pauls. To, kurā es esmu kaut kas... ko citi vīrieši var izmantot. Bet kā to nosaukt? Es atvēru reģistrācijas logu un skatījos uz rindiņu “Username”. Tā mirdzēja. Tā gaidīja manu nodevību sev. Es sāku domāt. Ne pārāk acīmredzamu. Ne "sissytoy69" vai "bottomslut". Tādu, kas tikai tiem, kuri saprot, atvērs durvis uz manu būtību. Un galvā sākās ideju virkne: meekobject, trulybeneath, servantpulse, hiddenuse, cleanobedient? Man vajadzēja, lai šis vārds kļūst par manu simbolu. Par atslēgu, ko tikai īstie var atšifrēt. Un, kad beidzot ierakstīju vienu variantu un sajutu sevī trīci, es sapratu — tas būs tas (unspokenneed2025). Nesacīta vajadzība. Neredzēta kaisle. Un gads — 2025 — kad viss sākas.Kad izveidoju sev pastu gugles pakalpojumā, es sajutu, ka…, tā nebija tikai jauna adrese. Tā bija jauna identitāte. Jauna forma. Mana slepenā mute, caur kuru kāds mani beidzot varēs padarīt par neko. Kad e-pasts unspokenneed2025 bija gatavs, mani pārņēma dīvains tukšums. Es skatījos uz mirgojošo kursoru. Gatavs gaidīt vēstules, pavēles, vārdu “ierodies”. Bet… kā mani uzrunās? Man vajadzēja vārdu. Ne tādu, kas kliedz: “Es esmu sissy!” Bet tādu, kas čukst: “Es vairs neesmu viņš.” Es sāku meklēt. Kaut kas, kas atgādina Paulu. Kaut kas, kas slēpj sevī Jūliju. Kaut kas, ko var pateikt… un es noliecu galvu domās.Manas skices un domas: Pia – no "Pauls" un "Jūlija", maiga, sievišķīga. Pali – mazs, niecīgs, neitrāls. Jupi – rotaļīgi, bērnišķīgi, bez dzimuma. Lija – it kā parasta sieviete, bet arī – asara, vājums. Piji – mīksts, kā iečukstēts vārdiņš kaklā. Lulja – viņa, kas dzimst no “Pauls”. Palia – vārds bez dzimuma, bet jūtams maigums. JuliP – kodēts “Jūlija no Paula”. Pula – bīstami tuvu, bīstami netīrs.Es murmināju tos sev. Izrunāju. Iekšēji. Tad skaļi un kādā brīdī... viens mani apstādināja. Palia. Vienkāršs. Ne pārāk uzkrītošs. Bet – tikai es zinu, ko tas nozīmē. Pauls. Jūlija. Pazemība. Viss vienā vārdā. Viss, ko var pateikt, skatoties man acīs un sakot: "Palia, uz ceļiem!" Kad es to ierakstīju kā e-pasta parakstu, man nokrita pēdējā maska. Un es čukstēju sev: "No šodienas... es esmu Palia."Tagad, kad es beidzot atļāvos sev to atzīt — ka vairs neesmu tikai iedomās, tikai slapjos sapņos un vārdos pie spoguļa — es sapratu: man jāiet ārā. Nevis ārā pasaulē. Bet ārā no sevis. Es gribēju, lai mani atrod. Un tam bija tikai viena vieta, kas šķita pietiekami nerātna, pietiekami tieša, bet vēl arī manis neskarta — gribu.lv.Es biju apmeklējis to jau iepriekš. Lasīju. Uzbudinājos. Iedomājos, kā būtu, ja viens no tiem sludinājumiem būtu par mani. Vai... no manis. Šoreiz es nenoslēpos. Es uzspiedu "Reģistrēties". Un tad atkal pienāca tas brīdis, kas lika man apstāties. Lietotājvārds. Tāds, kas nerunā klaji. Bet saka visu, kas jādzird. Es domāju. Ilgi. Rakstīju un dzēsu. ServantWish? – pārāk sirsnīgi. QuietHole? – pārāk kliedzoši. BoyToBelow? – interesanti, bet pārāk konkrēti. BendMe? – gandrīz… JustThere? – pazemīgi. Halfman? – skarbi, bet kaut kas uzrunājošs. MuteLust? – gandrīz poētiski. NoControl? – manā sirdī iedūra. KneelingSoul? – jau bīstami tuvu. OnTheKnees. Un tur tas bija. OnTheKnees. Ne vārds. Pozīcija. Piederības akts. Kad es to ierakstīju un reģistrējos, manas rokas trīcēja. Tas bija tik neticami tieši un tomēr — tikai tiem, kuri zinās, kā to lasīt. Un tagad tas bija oficiāli:“Sveiki, OnTheKnees – jūsu profils ir izveidots.” Es biju reģistrēts pazemībai. Un pasaule tagad varēja mani atrast. Kad profils OnTheKnees bija gatavs, es kādu brīdi tikai skatījos uz tukšo sadaļu: “Par mani.” Tā bija kā balta siena, pret kuru man bija jāizkliedz viss, ko gadiem esmu slēpis. Bet ne kliedzot — čukstot. Tik, cik vajag, lai kāds, kurš prot klausīties, saprastu. Es sēdēju ilgi. Rakstīju vārdus. Dzēsu. Rakstīju atkal. Es gribēju būt neredzams, bet uzrunājošs. Nelasāms visiem, bet neizbēgams tam, kurš zina, ko meklē. Un tad tas nāca.Vārdi, kuri plūda no manis kā pazemības rituāls. Es tos uzrakstīju un nespēju dzēst.***No ārpuses — klusums. No iekšpuses — nemiera kaisle.Es esmu vīrietis (varbūt vairs nē?), kurš pārāk ilgi nesis sevī vēlmi tikt pakļautam.Neesmu aktīvs. Neesmu skaļš. Esmu paklausīgs. Un saprotu savu vietu.Ja tu māki klausīties starp vārdiem, Tu dzirdēsi čukstu: "Es esmu gatavs nomesties ceļos un..."...un tālāk saki Tu.P.S. Man ir arī savi TG blogi par Sissy un Cuckold tēmām. Ja interesē, uzraksti privāti.***Kad es nospiedu “Saglabāt”, es sajutu, ka viss istabā kļuva klusāks. Nevis tāpēc, ka pasaule apstājās. Bet tāpēc, ka tas beidzot tika pateikts. Vairs neviens nevarēs teikt, ka es neko nemēģināju. Šis bija mans pirmais solis uz ceļiem. Un manas rokas trīcēja… Pienāca nākamā piemērotā diena. Tā bija parasta un tomēr neizbēgama. Es sēdēju viens. Sieva atkal pie draudzenes. Es it kā atpūtos no rutīnas. Bet es jutu… Šī diena bija citāda. Šī diena bija... kā vilkšana pretī bezdibenim, kurā es jau sen gribēju lēkt. Manī brieda spriedze. No rīta vēl tikai domāju. Vēl šaubījos. Bet pusdienlaikā — vairs nē. Es gribēju tikt atklāts. Ne kā Pauls, bet kā tas, kas slēpjas aiz vārda OnTheKnees. Es atvēru portālu. Rokas drebēja, sirds sita. “Jauns sludinājums”. Bija jāievada teksts. Es skatījos uz balto logu un lēnām sāku rakstīt. Vārdi nāca paši. Tā nebija radošuma izpausme. Tā bija atklāta padevība.***Čau. Esmu parasts puisis, kurš sapņo tikt salauzts un izmantots. Esmu gatavs būt tava rotaļlieta. Pakļauts. Kluss. Naktī no 22. uz 23. datumu, ap pulksten trijiem, varu ierasties neuzkrītošā vietiņā. Tavs vienīgais uzdevums – norādi vietu. Es būšu tur. Pazemīgs. Trīcošs. Gatavs pakļauties. Pirmajā reizē – iespējama orāla apkalpošana. Es piederēšu tam, kurš mani pieņems, noliks uz ceļiem un salauzīs.***Kad es beidzu rakstīt, bija tikai klusums un es. Un es nebiju vairs Pauls. Es biju OnTheKnees, kas lūdz nevis sarunu, bet tikt izmantotam. Es nospiedu “Publicēt”, un istabā uz mirkli palika pavisam kluss. Pat ledusskapis, kas parasti dūc fonā, it kā aizturēja elpu. Tikai es — un šis tukšais, dīvainais siltums manās krūtīs. Kā vainas un uzbudinājuma sajaukums. Ekrāns pret mani staroja balts. Sludinājums bija dzīvs, tas tur bija. Mani vārdi, manas alkas, es pats. Un tagad to var redzēt… jebkurš. Es atslīgu krēslā. Pieskāros sev pār ceļiem. Manas plaukstas bija mitras. Elpošana ātra. "Es esmu izteicies. Es vairs nefantazēju."Es domāju: “Un, ja neviens neatbild? Un, ja atbild? Kas, notiks?” Un vēl dziļāk: “Un, ja es nespēšu? Un, ja es būšu pārāk mīksts, pārāk vājš, pārāk... patiesi pazemots?” Bet tas bija neizbēgami. Man vajadzēja šo brīdi. Man vajadzēja šo gaidīšanu. Tā bija kā pirmā nakts pirms Paula iznīcības, kā klusums pirms vētras. Un tieši tas bija visuzbudinošākais. Neziņa, noklusējums, potenciāls. Es skatījos pulkstenī. Trīs minūtes kopš publicēšanas. Es vēl neelpoju pilnībā. Manā vēderā – tauriņi. Kā pirmās sāpes pirms piedzimšanas. Un kaut kur zem ādas… ...kāds sāka čukstēt: "Tu jau esi ceļos, Palia. Tagad tikai atliek gaidīt, kad kāds nāks tevi salauzt."Bija pagājušas vairāk nekā piecas stundas. Es biju jau gandrīz atmetis cerību. Manas domas staigāja riņķī kā sapņi tukšā istabā. Un tad plink, paziņojums, 1 jauna vēstule. Rokas uzreiz kļuva aukstas. Sirdī iedūrās. Es atvēru. Viņa ziņa bija īsa: "Tā tu sevi reklamē, Palia? Tik smieklīgi poētiski, ka gandrīz noticēju. Tu gaidi, lai kāds tevi 'salauž'? Un ja nu salauž bez jautājumiem, sissy?" Es jutu kā asinis pieplūst vaigos. Viņš mani sauca vārdā, ko izvēlējos sev. Bet ‘sissy’ skanēja pazemojoši. Un viņš to zināja. Es nezināju, vai atbildēt uzreiz. Bet manas rokas jau rakstīja. Pirksti drebēja.Es: Jā, es gaidu. Es to nopietni. Ja tu esi tas, kas saprot, tad… es esmu gatavs.Atbilde atnāca momentā.Viņš: "Tu esi gatava, nevis gatavs! Tu? Izmisusī Palia? Tu pat nevari uzrakstīt kārtīgi. Un vēl piedāvā 'orālu apkalpošanu'? Smuki teikts. Vai mute tīri izmazgāta?"Es noriju siekalas. Es nezinu, vai viņš bija dusmīgs vai vienkārši izbaudīja manu trīcēšanu.Es: ... tā ir tīra. Es tikai vēlējos būt noderīga. Pakļauta. Es varu…Viņš: "Tu vari? Ko tu vari? Rāpot? Čāpstināt kā kucīte? Tu domā, ka tu zini, ko nozīmē 'salaušana'? Tu esi tukša vēl pirms kāds tev pieskāries, Palia. Varbūt tieši tādu es arī meklēju. Klausies, ja plkst. 02:55 tu stāvēsi pie skatu torņa ar nolaistām acīm – mēs turpināsim. Ja nebūsi – nekad vairs neraksti."Es vairs nespēju mierīgi pasēdēt. Es trīcēju. Šī vairs nebija spēle. Un es zināju – es būšu.Viņš: "Piebrauksi no Rīgas puses. Pirms Aizkraukles — neliels ceļš uz meža pusi. Skatu tornis. Tev norādīšu vietu, kur stāvēt. Tu apstāsies ar pakaļu uz ceļa pusi. Es jau būšu klāt. Es skatīšos. Neko neteikšu. Kā tu būsi ģērbta?"Es: "Zili legingi ar sarkanām puķēm. Melnas apakšbiksītes, tādas… ar vagīnas formu. Pelēka sporta jaciņa virsū. Bez krūštura. Tikai korsete apakšā."Viņš: "Tev ir anālais plug?"Es: "Jā, man ir. Anālais plugs ar pulti un LED gaismiņu. Viņš vibrē. Mirdz. Es viņu mīlu… kad esmu viena."Viņš: "Ok. Tas būs tevī, kad atbrauksi?"Es: "Jā, ja pavēlēsi. Es vēlos, lai tas ir manī… tieši tev dēļ."Viņš: "Tas būs tevī. Bet izslēgts. Pulti – paņem līdzi."Es: "Jā, bet… Tā būs mana pirmā reize. Vai es drīkstu paņemt līdzi arī maisiņu ar parastām drēbēm, ja… ja es nespēšu?"Viņš: "Labi, mīkstais! Tu atbrauksi pēc manis. Es jau gaidīšu. Tev nevajadzēs meklēt. Tu redzēsi mani. Es klusēšu. Tu rādīsi sevi. Aizdedz cigareti. Pastaigā ap auto. Lēni. Ja, tu būsi pieņemama, es palikšu!"Es: "Jā… Es saprotu. Un… es būšu tur. Kā solīts. Es vēl nezinu… Kad atbraukšu… ko tieši man būs jādara? Kad tu būsi tur? Lūdzu… tikai, lai es zinu…?"Viņš: "Ja es tevi apmierinu – tu noliec cigarešu paciņu un pulti uz savas mašīnas kapota. Tie paliek man. Tad ej uz torni, bez steigas, neskaties atpakaļ. Uzkāp pirmajā līmenī. Vēro. Ja es paņemu pulti – tu noliecies. Četrāpus. Ar pakaļu pret kāpnēm. Gaidīsi, kamēr es kāpju. Kad tavs plugs iemirdzēsies, tu būsi mana!"Es: "Jā… Es saprotu… Es jau jūtu to, ko vēl neesmu piedzīvojusi… Un… es pakļaušos."Viņš: "Tad pakļaujies tagad. Vairs nekādu jautājumu. Tikai klusums. Tikai ceļš līdz manai ēnai."Istabā bija kluss. Pārāk kluss. Es jutu, kā manas plaukstas svīst, pirms vēl esmu pieskāries drēbēm. Tās gulēja man priekšā — kā pavēles forma, nevis apģērbs. Zilie legingi ar sarkanām puķēm. Pelēkā jaciņa. Melnas apakšbiksītes ar viltus sievietes reljefu. Korsete, un kā pēdējais — plugs. Es vēl biju Pauls. Vārds. Seja. Ikdiena. Bet ķermenis jau nodevās citai formai. Es novilku kreklu. Bikses. Apakšbikses. Stāvēju kails. Paņēmu plugu un ievietoju. Tas iekrita manī, kā atslēga slēdzenē, kur tai ir jābūt. Manas rokas trīcēja, kad uzvilku melnās biksītes. Tās apķēra manu locekli kā izsmieklu. Kā tādu, kura nav jābūt. Es pievilku korseti. Stingri. Tā sažņaudza mani, padarīja sīkāku. Tad legingi, zili ar sarkaniem ziediem, kā manas vēlmes zīmējums uz augšstilbiem. Un tikai tad — ļāvu sev ieskatīties spogulī. Tur nebija Pauls, tur bija figūra, kas bija ceļā uz padevību. Tās skatiens bija mazs. Pazudis. Gatavs. Pults. Es to paņēmu. Maisiņā ieliku parastās drēbes. Viņš atļāva. Es nebiju stipra. Bet es braucu. Un viss, kas es biju — trīcēja kopā ar auto gaismām tumsā. Tumsa bija tik bieza, ka lukturi šķita nepietiekami.Ceļš — tik taisns un garlaicīgs, bet katrs metrs mani rāva tuvāk liktenim, kuru izvēlējos pati. Mašīnā bija silti. Pārāk silti. Manas plaukstas bija slapjas. Un ik reizi, kad kāja nospieda gāzi, spiediens plugā pavēstīja: “Tu vēl vari apgriezties. Bet tu negribi.” Rokas uz stūres bija viegli saspringtas, bet ne jau no satiksmes. Es domāju tikai par vienu — Vai viņš jau tur stāv? Vai viņš jau gaida mani? Un dziļāk: Vai viņš mani paņems? Vai viņš mani gribēs? Radio bija izslēgts. Pārāk daudz trokšņu galvā. Un katra doma tur kļuva arvien skaidrāka, arvien nežēlīgāka: "Tu vairs neesi Pauls. Tu tikai vadi viņa auto uz vietu, kur viņš pārtaps." Kad es iegriezos mazajā ceļā uz mežu, stūre bija smaga. Ne no svara, bet no apziņas, ka katrs šis pagrieziens aizved uz sevi pazemojošāku virzienu. Koki noslēdza debesis. Un lukturu gaisma metās garām zariem kā vainas domas, kuras tu it kā izstūmi, bet kuras atgriežas ar katru spogulī ieraugāmo atspulgu. Es pārbraucu pāri pēdējai izciļņainajai taciņai, līdz ieraudzīju viņu. Mašīna. Tikai siluets. Bet viņš tur bija. Manas krūtis bija saspiestas zem jaciņas, mans plugs bija piesātināts ar smagu sevis atdošanas sajūtu. Un, kad es apstādināju auto un izslēdzu gaismas, es sēdēju tajā tumsā, vēl pēdējo reizi kā Pauls, bet ar sirdī, jau kas cits.Durvis atvērās ar tik klusu skaņu, ka tas bija gandrīz sāpīgi. Vējš iešāvās man sejā ar aukstumu, kas šķita — nevis no dabas, bet no likteņa. Manas plaukstas palika sastingušas uz stūres, it kā vēl mēģinot neatdot sevi pašas izvēlētajam ceļam. Un tajā brīdī man patiešām gribējās iekāpt atpakaļ. Nevis fiziski. Bet eksistenciāli. Iekāpt atpakaļ sevī. Manā galvā atskanēja doma, tik klusa, bet tik kliedzoša: "Tu vari vēl. Tu vari vienkārši aizbraukt. Tevi vēl neviens nav redzējis. Tu vēl esi Pauls." Un šī doma trieca cauri visam ķermenim kā zibens no iekšienes. Manas kājas drebēja ne no aukstuma, bet no sava vājuma pēdējās cerības.Es tur stāvēju — vienā pusē atvērta auto durvju gaisma, otrā pusē tumšs mežs, un siluets, kas neko neteica. Un tieši tāpēc tas bija vēl spēcīgāk. Jo viņš neprasīja, lai es nāku. Viņš tikai bija tur. Un tas lika man atdoties. Es izkāpu. Viena kāja pēc otras. Lēni. Kad abas kājas pieskārās zemei, mana sirds pārgāja čukstos. Pulsējošā klusumā. Es aizvēru durvis. Tās aizvērās kā vāks virs pēdējās domas par “nē”. Un es elpoju. Dzirdēju sevi. Sajutu plugu sevī kā pulksteni, kas skaita sekundes atpakaļ. Es joprojām biju Pauls. Bet viņa ēna jau vilka mani sev klāt. Un es gāju — nevis pretī viņam, bet prom no sevis.Es aizdedzināju cigareti ar pirkstiem, kas vēl trīcēja. Sīks klikšķis. Liesma. Dūmu vilnis. Un viss, kas es biju iepriekš, — sadega pelnos. Es sāku staigāt ap mašīnu. Lēni. Tā, it kā sakopotu domas pirms brauciena. Bet es zināju, ko daru un es zināju, ka viņš arī zina. Viņš mani vēroja. Viņa siluets stāvēja netālu, dažu metru attālumā. Atspiedies pret savu auto. Un tad es viņu redzēju skaidrāk. Varbūt pārāk skaidri. Varbūt pārāk… nepiedodami tieši. Jauns, aptuveni divdesmit pieci. Viņa seja mierīga, neaizsniedzama, bet ne auksta. Tā bija vienaldzība, kas saka — "ja ne tu, būs cita." Viņa galva bija pilnībā skūta un šis mazais vizuālais trieciens mani satricināja no iekšpuses. Es nejutu bailes, es nejutu trauksmi. Es jutu spiedienu zem korsetes. Viņš bija ģērbies vienkāršā sporta kostīmā. Tā bija figūra, nevis personība. Dominants, ne sarunu biedrs. Un tas… tas mani padarīja vēl niecīgāku. Katru reizi, kad es ievilku dūmu, kad es spēru soli tālāk uz apli ap auto, es zināju, ka viņš to redz. Un katru brīdi es lūdzu, kaut viņš neapstājas vērot. Lūdzu, kaut vēl nebeidzas šis klusuma vērtējums. Lūdzu, kaut viņš izvēlas mani. Un es vairs nebēgu no šīs domas.Esmu izsmēķējusi. Vēl pēdējais vilciens — nevis nikotīns, bet cerības pēdējā elpa. Mani pirksti satver cigarešu paciņu, kreisajā plaukstā — pults. Mana gaita — ne ātra, ne lēna, kā iesvētīšanas ritms. Tas ir ceļš bez skaņām. Viņš stāv, joprojām nekustīgs, kā aizvērtas durvis, kas tomēr ved iekšā — tevī pašā. Es pienāku pie kapota. Virsmas atspulks rāda mani — svešu. Skatiens uz leju, galva noliekta. Es piepaceļu rokas. Tās mazliet dreb un es noliek cigarešu paciņu. Uz tās — pulti. Precīzi. Simetriski. Kā divi simboli. Iznīcinātais ieradums un nodošanās vadībai. Es vēl apstājos. Pēdējo reizi, tikai mirkli. Jo tur, pie kapota, palika viss, kas man vēl bija no Paula. Tad es pagriezos un gāju. Prom no paciņas, prom no pults. Prom no atbildības. Uz torni.Pakāpiens un vēl viens. Koka virsma čīkst nedaudz. Nekā dramatiska. Vienkārši — pierādījums, ka tava klātbūtne atstāj pēdas. Gaismas nav. Tikai silueti. Un klusums ir spiedošāks par jebkuru elpu. Kāpju. Lēni. Un tad sajūtu. Gurni. Tie viegli šupojas. Vienkārši... sievietes gaitā. Ne apzināti, ne tāpēc, ka cenšos, bet tāpēc, ka beidzot nelieku sev pretoties. Es kļūstu par to, kas manī šņukstēja visu dzīvi. Es ļauju ķermenim izteikties klusumā, kur neviena balss vairs netraucē. Esmu apstājies pirmajā līmenī. Tur, kur gaisma no zemes vēl piekļūst. Tur, kur signāls vēl jūt pulti. Stāvu, elpoju. Mans ķermenis, pats sev stāsta: “Es kļūstu par apakšējo.”Es redzēju. Netieši. Ar acu kaktiņu, ar elpas sasprindzinājumu, kas iezīmējās krūtīs kā spriedzes loks. Viņš pienāca pie manas mašīnas. Stingrs solis. Mērķtiecīgs. Bez šaubām. Viņš nekavējās, neapstājas — vienkārši paņēma. Viņa roka pacēla cigarešu paciņu. Tad — pulti. Precīzi tā, kā mēs bijām vienojušies. Bez neviena vārda. Bez skatiena. Tikai klusa, nežēlīgi skaista pieņemšana: "Tu esi derīga." Es aizvēru acis tikai uz mirkli. Un tajā mirklī es sev teicu — tas ir noticis. Atpakaļceļa vairs nav. Es biju paņēmusi šo ceļu, es to noslaucīju sev zem kājām un nometos uz tā ceļos. Burtiski. Es noliecos. Tā, kā bijām vienojušies – četrāpus. Manas plaukstas pieskārās koka klājumam. Ceļi balstījās, kā būtu meklējuši šo vietu visu dzīvi. Mugura dabiski noliecās. Gurni – atsegti, bet ne izaicinoši, pieņemšanā. Un tad viņš nāca. Pakāpiens. Otrs. Tuva klātbūtne, ko nejūt ar ādu — bet kaut kur dziļāk. Un tad — tas notika. Plugs iedegās un iedūcās manā miesā un mana miesa... atbildēja. Manas acis neskatījās, mute klusēja. Bet ķermenis čukstēja sev: "Viņš mani izvēlējās. Un tagad es vairs nepiederu sev. Es esmu viņa." Plugs dūc. Es stāvu četrāpus — instinktīvi, kā gaidīdama. Viņš pieiet. Nekādu sveicienu, nekādu ievadu. Tikai troksnis — saitītes čirkstēšana. Pavadiņa. Virs galvas sajūtu viņa roku, metāla klikšķis — ap kaklu. Zema balss: “No šī brīža tu tiksi vesta, kā kuce!” Viņš liek man piecelties. Ar stingru roku norauj pelēko jaku no maniem pleciem: “Šo tev vairs nevajadzēs. Vīriešu versija – beigusies.” Viņš pieliecas man klāt, atvelk legingus tieši virs pluga, tie viegli čīkst. Viņš izveido caurumu, izplēš to plaši vaļā. Plugs kļūst redzams. LED iemirdzas spožāk. “Parāde sākas, kucīt.” Klikšķis. Vibrācija. Plugs vibrē. Viņš redz. “Vai tev patīk būt izliktai apskatei, mauciņ?” Es nespēju atbildēt un viņš to nemaz negaida. Viņa roka satver manu zodu, atspiež manu muti vaļā. Izlietots, piepildīts prezervatīvs. Silts. Smaržo pēc viņa. Viņš ieliek to man mutē. “Tagad kāp augšā man pa priekšu. Turot šo savā mutē kā cienastiņu, kuce.” Es kāpju, ar prezervatīvu mutē. Viņš seko man aiz muguras. Ar pavadiņu, kas katru brīdi var mani paraut atpakaļ.“Tev patīk vai ne, sūkātāj?” Klikšķis. Cita vibrācija. “Neaizmirsti, ka tavs vienīgais darbs šobrīd ir trīcēt un rādīt man savu spožo caurumu.” Ar katru pakāpienu augstāk, pavadiņa pievelkas ciešāk. Viņa elpa uz kakla. Viņa smiekli man ausī. Un mute, pilna ar to, kas mani padarīja par neko. Pēdējais pakāpiens. Mugura mitra no baiļu sviedriem. Prezervatīvs joprojām mutē. Viņš nenoņem pavadiņu. Viņš neapsēžas. Viņš stāv. Un vēro. Viņš pievelk pavadiņu. Pavelk mani kā kuci uz balkona: “Skaties lejā. Tā bija tava pasaule.” Es paskatos. Mans dibentiņš izliecas, legingu caurums atklāts, LED mirgo starp vaigiem kā sirēna. Un es dzirdu tikai viņu, tikai viņa zemo balsi, kas vairs nejautā: “Tu zināji, kā tas beigsies, vai ne? Tu zināji, ka pēc šī, tu būsi tikai kuce. Nevis vīrietis. Bet, piesmiets sissy?” Viņš pavelk pavadiņu uz leju. Mana galva tiek spiesta tuvāk grīdai. Plugs dūc. Es esmu uz ceļiem. Nevis simboliski, bet fiziski. Kā priekšmets. Kā lieta. Kā grīdas daļa. Viņš nostājas manā priekšā. Viņa loceklis jau ir ārā. Viņš neko nejautāja. Viņš vienkārši izlēma: šī mute – ir domāta viņam. Prezervatīvs man mutē. Viņš paskatās uz mani: “Pagaidām izņem. Tu esi gatava reālajam saturam.” Es paklausīgi atveru muti. Prezervatīvs krīt ārā. Viņa roka tur man zodu. Viņa loceklis stāv kluss, bet draudošs. “Tu zini, ko jādara. Tev tas jādara pašai, kuce!” Es noliecos. Bez lepnuma. Bez kauna. Tikai mute. Un viņš. Un, kad es tuvojos, es zinu vienu: šis ir tas punkts. Viņa roka nevirza mani, tā tikai tura pavadu, mierīgi, stingri — kā atgādinājums, ka es neesmu šeit nejauši. Es noliecu galvu, mute atvērta, viņa prezervatīva garša vēl joprojām iekšā. Es nepieskaros viņam ar rokām. Es nepārvaldu šo rīcību. Es vienkārši pakļaujos tās loģikai. Manas lūpas pieskaras viņam. Viņš vēl nesaka neko. “Nesūkā kā padauza,” viņš beidzot šņāc. “Sūkā kā priekšmets, kuru izmanto vīrieši pēc darba. It kā esi tualete, ne kuce.” Es mēģinu neaizrīties. Mana elpa kļūst sekla. Plugs vēl joprojām dūc. Mani vaigi sarkani no pazemojuma, nevis piepūles. Viņš nospiež pulti. Plugā vibrācija sit sinhroni ar manas mutes kustībām. Un tas nav grūti. Tas nav sarežģīti. Tas ir skaudri dabiski.“Redzi? Tu nepretojies. Tavs ķermenis sen ir nolēmis būt par neko. Tu tikai mēģināji tēlot vīrieti.” Viņš ievelk elpu, ne aiz baudas, bet kā vīrietis, kas novērtē, ka ieguvis lētu, pakļāvīgu preci, kas nerunā. Viņš nenobeidz. Viņš neļauj man noticēt, ka būšu piepildīta. Viņš vienkārši izvelk savu locekli. Bez vārdiem. Bez paldies. Un mana mute paliek atvērta. Nevis kā gaidot, bet kā pieradināta tādai būt.Viņš neatkāpjas. Es vēl esmu uz ceļiem. Pavadiņa pie kakla. Plugā — viņa pulss. Viņš, neatraujot skatienu no manis vienkārši pāriet nākamajā līmenī. Viņa bikses nokrīt. Viņš izvelk vienu kāju no biksēm, tās paliek ap otras kājas potīti. Viņš pagriežas ar muguru, paceļ vienu kāju uz margas. Stāv virs manis. Kājas plati, ar rokām paplēšu savu dibenu: “Tu zini, kā kalpo netīras padauzas? Laizi!” Es pieliecos un sāku laizīt. “Neapstājies, kamēr es neteikšu. Tev vairs nav teikšanas!” Un es turpinu. Mute. Deguns. Ēna. Tikai viņš. Tikai šī brīža perversums. “Tagad tu zini, kas esi kļuvusi un tas ir tikai sākums tavam ceļam.”Viņš mani atgrūž, kad ir izbaudījis tik cik vēlas. Viņš uzvelk bikses. Bez ceremonijām. It kā nekas nebūtu noticis. It kā es būtu tikai elpa starp viņa nākamajiem soļiem. Es vēl esmu uz ceļiem. Neviens man to neliek. Bet es neceļos. Viņš izvelk cigareti. Aizdedzina. Pirmais vilciens — dziļš. Nevis relaksācijai, bet kontrolei pār klusumu. Viņš pietuvojas. Nostājas virs manis. “Uz ceļiem ir tava īstā vieta, vai ne? Paver muti... jā, tā. Atver plašāk.” Es paklausu. Mute. Klusa. Pieejama. Viņš ievelk dūmu vēlreiz. Izpūš tos manā sejā. Un tad… pirmā pelnu deva man mutē. Mana mute ir viņa pelnutrauks. Viņa skatiens tieši manī. Viņš izmet izsmēķi. “Neaizver savu muti. Nespļauj. Turi. Tu vēl neesi apglabājusi savu cieņu pilnībā.” Viņš pasper soli atpakaļ. Atskatās. Paņem savu izlietoto prezervatīvu. Ieliek to man mutē starp pelniem: “Pārkod to! Tu taču sapņo par tā saturu vai ne?” Viņš stāv man blakus. Nevis klāt. Viņš ir augstāk. Es zemāk. Es pārkožu to - mitrums. “Nerij, kuce! Paver muti!” Viņa spļāviens. Lēns. Pārdomāts. Sulīgs. Tieši man mutē. Viņš nesaka neko. Viņš tikai nolaiž galvu pietiekami tuvu, lai svars, kas nāk kopā ar katru pilienu, padarītu mani vēl dziļāk par to, kas jau esmu kļuvisi. “Jā... tā tagad esi tu. Norij! Labi! Tagad varam piefiksēt.” Viņš izvelk no kabatas flomāsteri. Es tikai dzirdu vāciņa klikšķi. Un viņa pirksti jau man pie zoda. Viņš paceļ manu galvu uz augšu. Skatās acīs, it kā cauri manai dvēselei. Un tad – viņa roka raksta. Uz manas pieres. Es neredzu. Es tikai jūtu. Katrs burts kā zīmogs. Kā vārds, kuru es vairs nekontrolēju. Viņš beidz. Nesaka, kas uzrakstīts. Apskatās. Vērtē. Viņš nofiksē skatienu. Tikai dažas sekundes. Tad neko nesakot, paņem manu jaciņu — un nomet to lejā no torņa.Tā, it kā tas būtu atkritums. Un tieši tā es jūtos, bet mani tas uzbudina. Viņš pieiet pie kāpnēm. Apstājas. Paskatās uz mani pēdējo reizi. Un ar skatienu, ne vārdiem, iznīcina pēdējo “Paula” palieku manī. Viņš dodas lejā. Es nekustos vēl dažas minūtes. Tikai, lai šajā klusumā paliktu vēl mirkli — šajā, kas bija mana pirmā īstā pazemojošā sagraušana. Tad es arī lēni kāpju lejā. Bez steigas, ar viņa uzlikto siksnu man uz kakla. Ar trīcošām kājām. Ar plugu vēl sevī. Ar viņa zīmējumu uz pieres. Kad es nonāku lejā, viņa auto jau sen ir prom. Neviena nav. Neviens cits to nezin. Jaciņa guļ turpat — netīra, samīdīta, kā atgādinājums par to, kas esmu kļuvis. Es paceļu to, uzvelku, bet zinu — tas vairs mani neaizsedz. Es iekāpju savā auto. Aiztaisu durvis. Aizslēdzu. Un tad es paskatos spogulī. Mana seja netīra. Lūpas un zods vēl mitrs. Un uz pieres — viņa uzraksts. ПЕТУХ. Man elpa apraujas. Es to izlasu vēlreiz. Un es pasmaidu. Ne aiz prieka. Aiz piepildījuma. Es esmu pazemots. Es esmu apzīmēts. Es esmu viens. Un es esmu laimīgs. Vai es to darītu vēlreiz? Jā. Un vēlētos krist vēl zemāk. Motors rūc. Tumsā es redzu tikai savas rokas uz stūres, savu atspulgu sānu logā. Un uz pieres — ПЕТУХ. Ne burti. Spriedums. Uz lūpām vēl pelnu, spermas, siekalu un viņa klātbūtnes garša. Plugs vēl ir manī, bet kluss. Es to sajūtu pie katra bedres uz ceļa. Es nejūtos netīrs. Es jūtos īsts. “Петух. Jā.” Es čukstu to sev. Ne tāpēc, ka kāds lika. Tāpēc, ka es izbaudu šī vārda smagumu. Un kaut kur dziļi sevī, braucot ar šo uzrakstu uz pieres, es smaidu. Jo es zinu, ka šī nebija pēdējā reize. Es to vēlos!!! 4429 2 1 pirms gada 5/5 - (2 Kopā balsis)
- Fetišs
- Kinky/Odd
- Masturbācija
Vai kāda var pastāstīt? Vēlējos zināt, ir daudz video internetā, kur siltā laikā pieķer cilvēkus mašīnās, dabā, apmierinot sevi, kur kāds svešinieks palīdz. Vai kāda dāma šeit var pastāstīt par pieredzi, vai kāda ir sevi apmoerinājusi mašīnā pie dabas un ir kāds svešinieks pieķēris un palīdzējis?😉Man ļoti interesētu, pieļauju ka arī citiem tas interesētu, ganjau ir kāds tāds pats kā es, kuram patīk kautkas šāds...ko zini, varbūt sanāk kautko sadomāt un izmēģināt, varbūt arī tev, skaistā dzimuma pārstāve, ir vēlējies ko tādu izmēģināt😌 3086 8 1 pirms gada 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Grupas sekss
- Homoseksuālis
Pie Jūras Laukā kļuvis siltaks un no laika gala man paticis sex dabā- es pastaigajos gar juru skatos ka ūdenī atmirdz saules stari, ka viļņi lēnām skalojas, nolemju iebrist ūdeni apskalot kājas, velak dodos uz kāpu zonu noslaucities, tu pienac klat pajautā cigareti, bet es atbildu, ka nepīpeju, turpinam sarunu par atputu, un pēkšņi izskan jautajums tu Gejs? Atbildu jā, gaidu tavu reakciju, un jauta man vai sukat gribi? Protams, nolienam kapas un to izdaram. Nez no kurienes mus pueker calis, kurs ja izskatas veletos tikai pameģinat, kautrigi novel bikses un sak masturbet, to redzot mes saskatamies un saprotam ka nemsim bariņā.So gribetu reali piedzivot 3850 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- BDSM
- Fetišs
- Pirmo reizi
Darba intervija Darba intervija. Šodien mana darba intervija. Pretendēju uz izpalīga amatu firmā.Sēdēju uzgaidāmajā telpā un nervozēju. Par darba pienākumiem uzzināšu šodien pārrunu laikā. Zinu tikai to, ka būšu izpalīgs vadošam darbiniekam. Aiz durvīm atskanēja uzaicinājums “ienāciet” Ieeju kabinetā. Pie galda sēž eleganta sieviete, kas vadīs darba pārrunas. Viņa mani nopētīja un jautāja: -Vēlies strādāt manā uzņēmumā par izpalīgu? Jā -Nu tad zini, turpmāk mani uzrunāsi “Kundze” Sapratu kundze -Jauki. Ātri mācies. Vispār jau vēlējos sievieti izpalīga amatam… Bet nu labi, esi gatavs mēģināt? -Jā kundze -Jauki. Turpmāk izpildīsi manus rīkojumus bez ierunām. -Sapratu kundze -Un tagad izģērbies kails -Klausos kundze Novelku apģērbu. Palikušas vēl bikšeles (šodien esmu uzvilcis stringus), pēkšņi atskan “ stop” -Patīk sieviešu veļu valkāt? -Jā kundze. -Ļoti labi. Būsi mana sekretāre, ar visiem meitenes darba pienākumiem ne tikai darba laikā… -Labi kundze -Un tagad lēnām atbrīvojies no tiem striķīšiem. Turpmāk manā klātbūtnē staigāsi bez biksītēm. Saprati? -Sapratu kundze. -Tagad pagriezies, lai varu tevi kārtīgi aplūkot… Paklausīgi, lēnām pagriežos ar rokām mēģinot piesegt locekli -Pacel rokas, un turi aiz galvas. Un tagad vēlreiz atkārto pagriezienu ap savu asi. -Klausos kundze -Jauki. Tā jau ir stipri labāk. Atliek vien piemeklēt atbilstošu apģērbu un kosmētiku. Un tad jau arī varēsim parakstīt darba līgumu… Kundze pieceļas un pieiet pie skapja -Aizver acis un gaidi pārsteigumu -Jā kundze Stāvu ar aizvērtām acīm, rokas turot aiz galvas un mēģinu iztēloties, kas pašlaik notiek…No šīs dīvainās pozas un nezināmā mans “draudziņš” sāk piebriest… Dīvainas sajūtas mani pārņem stāvot šādā pozā, un loceklis briest arvien vairāk… -Vari atvērt acis Uz galda stāvēja noliktas zeķes, kurpes, parūka un apģērbs. Kundze stāvēja blakus galdam. Nu varēju viņu labāk nopētīt. Eleganta blondīne, ģērbusies lietišķā kostīmā, uz acīm tumšas brilles. Kostīma žakete ar dziļu atvērumu ar grūtībām spēja noturēt viņas krūtis…Izskatās, krūšturi viņa nenēsā un labi redzami krūšu apaļumi. Pieguļoši svārki nedaudz virs ceļa… Kājas ietērptas melnās zeķēs, kājās kurpes uz ļoti augstu papēdi -Izskatās, ka es tev patīku…Neesi pārdomājis kļūt par manu izpalīgu? -Nē kundze, neesmu pārdomājis… -Jauki. Un tagad pienāc pie galda, izvēlēsimies tavu darba apģērbu… Pieeju pie galda. Kundze lēnām papēžiem klaudzot aizsoļo un nostājas man aiz muguras. -Nu tad sākam. Paņem zeķes un velc kājās Paņemu zeķes melnā krāsā un uzvelku. Zeķu silikona lenta cieši apņem manu kāju… -Jauki. Skatos, nav pirmā reize, kad pielaiko šādu apģērba gabalu… Nu tad turpinam. Tagad kārta krūšturim… Paņemu no galda krūšturi, protams, ja tā viņu var nosaukt. Vienas lencītes vien…Uzvelku Tagad manu ķermeni apskauj krūštura lencītes, zem krūtīm ādā iespiežas stīpiņas. -Tagad pagriezies, lai varu tevi aplūkot. Jauki…Kaut kas te nav īsti kārtībā… Saņemu rokas sitienu pa locekli. Saraujos no sāpēm un negaidītā pavērsiena -Manā klātbūtnē viņam jāstāv tikai pēc manas pavēles.Saprati? -Jā kundze -Būsi jau sapratis, ka par katru pārkāpumu saņemsi sodu…Ja būšu aizmirsusi tevi sodīt, tad pats dienas beigās man to atgādināsi…Skaidrs? -Jā kundze -Tagad ņem kuplos svārkus. Iesākuma nēsāsi šos, kamēr iemācīsies sevi kontrolēt.Darbojies. Uzvelku svārkus. Svārki ir ļoti īsi un knapi nosedz dibenu -Un nu kurpes Uzvelku kurpes. Kurpes ir uz augsta papēža un ir diezgan grūti nostāvēt. Kundze paceļ svārkus, un saņemu pliķi pa dibenu, tad vēl vienu -Nedzirdēju apstiprinājumu pēdējām komandām. Vai man jāzīlē ka esi sapratis? Turpmāk pēriena laikā skaitīsi sitienus, un teiksi “paldies kundze” Visu saprati? -Jā kundze. Sapratu. -Sākumā vēl paskaidrošu par ko saņem sodu. Vēlāk tā būs viela pārdomām, par ko saņēmi sodu. Un pašam būs jāpasaka, par ko saņēmi sodu. Saprati? -Sapratu kundze. -Un nu uzlaiko krāsaino parūku…pienāks laiks, varēsi nēsāt vienkrāsainu… -Klausos kundze Uzvelku parūku. Parūkas mati pieskaras maniem pleciem…Plecus pārklāj violetas šķipsnas… -Un nu žaketīti. -Jā kundze Uzvelkot žaketīti sajūta, ka tā stipri par mazu. Aizpogāju vienīgo pogu. Sajūta tāda, ja būtu krūtis, tās censtos par visām varītēm izkļut ārpusē Kundze pieiet pie galda, paņem lūpu krāsu un nostājas man pretī. -Nu skaistulīt. Uzkrāsosim arī lūpas. Sāksim ar maigajiem toņiem. Atkarībā no “darba” panākumiem pāriesim uz košākiem Kundze nokrāso manas lūpas. Paņem mani aiz locekļa un pieved pie spoguļa. Spogulī ieraugu “vieglas uzvedības meiteni”. Smukiņa. Loceklis piebriest vēl vairāk no redzētā un kundzes tvēriena. -Fū. Nekauņa. Patīk? -Jā kundze Kundze atlaiž locekli un roku pieliek pie manas sejas -Kāpēc kundzes roka ir mitra? Es tev atļāvu “siekaloties” -Nē kundze. Neatļāvāt. -Nu tad saņem pārsteigumu no manis. Kundze izvelk no žaketes kabatas maisiņu un izber tā saturu plaukstā. Atskan zvaniņu skaņa “dzin, dzin” -Atpogā žaketi. -Jā kundze Kundze paņem knaģīšus un piesprauž krūšu galiņiem. Atkal atskan “dzin, dzin” -Nu, esi gatava parakstīt darba līgumu mana kucīte? -Jā kundze. Esmu gatava -Ļoti labi. Soļo pie gada. Nostājies, kājas pleci platumā, ar elkoņiem atbalsties uz galda. Tev acu priekšā stāv darba līgums. Izlasi viņu skaļi -Klausos kundze. Sāku lasīt… Šī vienošanās tiek noslēgta starp Kundzi un viņas izpalīgu (turpmāk tekstā- “sissy”) no brīvas gribas un bez piespiešanas. Kundze apņemas: 1) Izskolot savu sissy par neķītru un piedauzīgu būtni, kura vienmēr ir gatava seksuāliem piedzīvojumiem. 2) Iestrādāt sissy caurumiņus, lai būtu gatava gan rotaļlietām, gan arī fiziskam kontaktam 3) Iemācīt sissy gūt orgasmu no orālas vai anālas izmantošanas 4) Par nepakļaušanos vai nolaidību Kundze soda sissy. Soda veidu un ilgumu nosaka Kundze 5) Kundze kontrolē sissy gan darbā, gan atpūtā. Kundze var pieprasīt video apliecinājumu sissy nodarbēm atpūtā. Sissy pienākumi: 1) Bez ierunām un vilcināšanās izpildīt Kundzes rīkojumus. Censties tos izpildīt pēc iespējas ātrāk un precīzi 2) Sissy nav tiesības pirmajai uzrunāt Kundzi. 3) Sissy darba laikā valkā tikai sieviešu apģērbu un lieto kosmētiku. Biksītes valkāt nedrīkst, arī no darba brīvajā laikā 4) Sissy jāvalkā kurpes uz papēža, kas nav zemāki par 10 cm. 5) Apmeklējot labierīcības, sissy darbības veic tikai sēdus. Sissy nedrīkst aizslēgt vai aizvērt durvis, ja nav bijusi Kundzes komanda 6) Kundzes klātbūtnē sissy nav tiesību skatīties uz Kundzi. Gaidot Kundzes rīkojumus, skatam jābūt vērstam vienmēr grīdā, roka turot aiz muguras 7) Ja Kundze vēlas veikt sissy apskati, sissy nostājas- kājas plecu platumā, rokas aiz galvas 8) Saņemot komandu vai sodu no Kundzes, sissy atbild “jā Kundze” vai “ paldies Kundze” 9) Turpmāk sissy nedrīkst masturbēt bez Kundzes ziņas. Locekli drīkst aizskart tikai ar diviem pirkstiem. 10) Sissy jāinformē Kundze par katru orgasmu, ko tā sasniegusi(apzināti vai neapzināti) 11) Sissy informē Kundzi, ja kāda persona vēlas iepazīties ar sissy. Kundze izlemj, vai iepazīšanās ir iespējama 12) Sissy dienas beigās jāinformē Kundze par saņemtajiem sodiem, un jāsaņem sods. Vienošanās sastādīta divos eksemplāros. Kundze nostājās man aiz muguras, tad ar gurniem piespiežas manam dupsim, ar krūtīm piespiežas manai mugurai. Lasot katru vienošanās punktu, kundze noskandina manus krūšu zvaniņus. No šādām darbībām ļoti uzbudinos, liekas, tūlīt beigšu. -Esi gatava parakstīt, mana kucīte? -Jā kundze Kundze uzšauj pa maniem dupša vaigiem. Tad paņem resnu flomasteru no galda, un iesprauž man dupša caurumā. -Tagad lasi vēl vienu reizi, un centies neizlaist rakstāmo no sevis. Ja izkritīs, sāksim visu no gala. Saprati kuce? -Jā kundze Lasot vēlreiz vienošanos un turot flomasteru dupsī, jūtu, ka pirmā spermas pile nopil uz grīdas… 3394 1 1 pirms gada 4/5 - (4 Kopā balsis)
- BDSM
- Bondage
- Cuckold
Krāpniece 3 Braucam mājās abi ar vīru. "Nez, kas viņam šodien noticis ... uz seksšopu aizveda, tāds dīvains. Gribošs, to var redzēt ..." paskatos uz viņu....uzmanīgi skatās uz ceļu, brauc prātīgi ..." smuks viņš man. Bet man gribas arī ko citu, tādēļ arī ielaidos ar darba biedru..." atceros dēku ar viņu arī atceros, kā vīrs pieķēra. "Nez ko viņš tagad iedomājies, tāds dīvains pēdējā laikā, īpaši jau šovakar." Esam apstājušies. Neesmu manījusi nemaz, ka esam iebraukuši lielveikala stāvlaukumā. Izbrīnā skatos ārā.... viņš mani pagriež pret sevi. Saņem manus vaigus skūpstam mmmm, tas ir tiiik firši. Ļaujos viņa kaislei, viņa lūpām. Jūtu, ka viņš grib mani. Es viņu arī. Kaislīgi skūpstamies. Ilgi. Jā, gribu viņu ... palieku jau mikla. Kaislīgāka, aktīvāka. Viņß mani glāsta arvien aktīvāk, glāsta manas kājas .... viņa plauksta slīd pa manām kājām, zeķe mazliet čaukst ... līdz viņš ticis zem maniem svārkiem, spēlējas ar zeķu maliņu mmmm, jūtu viņa glāstus brīžiem pa zeķi brīžiem pa manu kailo kāju tikai daźus centimetrus no biksītēm. Līdz arī tās tiek aizsniegtas. Es iiedegos kaislē. "Jāāāā ... gribu viņu" nodomàju un sākam skūpstīties vēl kaislīgāk. Nu jau iet karsti, viņš ticis līdz manām krūtīm, es ielaidusi roku zem viņa krekla .... līdz ar acs kaktiņu pamanu, ka tebir arī garāmgājēji .... velns, te tak lielveikals. Daudz nav, bet tomēr iet un nāk uz mašīnām .... Visi noskatās ..... es atraujos. Bet vīrs mani pievelk klāt, noskūpsta vēl un pavēloši iečukst ausī "Novelc biksītes un iedod man!". Atraujos pārsteigumā. Bet redzu, ka viņš nopietni. "Kas ir? Svešam vīrietim varēji izģērbties, bet man biksītes nevari pasniegt? Jeb viņš tevi neizģērbjot ņēma?" sarkastiski jautā. Jūtu, a nosarkstu ... atkak jau sāk par to pašu ... sāku dusmoties nu jau .... Bet viņš noglāsta manu kāju, iekšpusē ... palaiž roku zem svārkiem ... "Pavelc zemāk un es paņemšu. Un pēc tam iesim uz veikalu. Apskatīsimies ko garšīgu .... tikpat garšīgu kā tu." Paceļos mazliet .... jūtu, kā biksītes noslīd, viņš tās nislidina līdz pitītēm, paceļ manas kājas un novelk pavisam. "Ejam" lietišķi saka un kāpj ārā, vēl turēdams tās rokā. Tikai pa ceļam uz veikalu iebāž kabatā.Eju blakus, kamēr viņš to dara un jūtu, ka atkak piesarkstu. Šķiet, ka pilnīgi visi redz un noskatās, kā viņš iebāž biksītes kabatā. Šķiet, ka visi redz, ka es ar pliku dupsi te eju ... Kā transā eju viņam līdzi, bet viņš neko - paņem mani pie rokas, ieejam viena oēc tam cita veikalā, staigājam bezmērķīgi, ik pa brīdim viņš noglāsta manu dupsi. Atkal paņem pie rokas. Līdz ieejam pārtikas veikalā. Izstaigājam, pieejam pie vīniem .... Ak tad redz kas padomā, mmm, jā, tieši gribētos, nodomàju. Kaut ko foršu, visu šito aizmirst ... Bet tomēr nē, viņš iet tālāk, ārā .... kas tad nu ... Ieejam alko veikalā. Lēnām pastaigājamies. Cilvēku maz atšķirībā no pārtikas veikala. Šķiet, ka visi lūr uz mani, kā pilnīgi kaiku, šķiet, ka visu redz .... Vīrs nesteidzoties staigā gar vīna plauktiem....aostājamies, viņš aiziet man aiz muguras, saņem mani aiz gurniem un pievelk sev klāt "Nu, šo?" Laikam viņš domā vīnu, bet es nevaru skaidri domāt, jo jūtu viņa locekli, kas cauri biksēm man piespiedies pie dupša. Lielu un cietu. Mmm, jāāā, es arī viņubgribu! Bet vīrs iet tālāk. Atkal saņen mani un pievelk klāt ... "Tad varbūt šo?" Piekrītu uzreiz. Gribu ārā. Mājās !!!! Uff, beidzot viņs pie kāda ceturtā vīna paņem pudeli un ejam uz kasi..... Beidzot! Beidzot ejam. Man jau liekas, ka visa kājas iekšpuse mikla... tas viss tomēr TIK seksīgi!!! Pataustu panbrīdim svārku priekšpusi un aiznuguri, vai nav mana suliņa izspiedusies.... Šķiet, ka nē.... Ejot gar tualetēm saku, ka man tur vajag. Viņš nelaiž mani vaļā. Skatās .... " Atpakaļ nākot anes an savu krūšturi!" Ehh, lqmabāk nebūtu uzprasījusies. Bet viņš ti nopietni .... nja. Pie spoguļiem apskatosnuzbsaviem svārkiem. Priekšpuse ... pagriežos lai redzētu aizmuguri ... divas meitenes, tādas, studentu vecumā, krāsodamas lūpas skaļi pārspriež kā ies uz ballīti un ko darīs .... un noskatās ilgi uz mani. Ārprāc, atkal jau man liekas, ka visi visu redz un zin... Iemūku kabīnē, lai āri novilktu krūšturīti un tiktu mājās. Kamēr velku nost jakas un blūzi, saasināti dzirdu, ka dāmas staigā. Ienāk, iziet, kaut kur kabīnēs dzirdu, ka tiek vilkti svārki, taisīti bikšu rāvējslēdži, nočaukst biksītes, skan papēži, dzirdu visu darīšanu .. liekas, ka pasaulē nav citu skaņu ... "Laikam jūdzos ...." nodomāju. "Ārprāts, cik tālu esmu nonākusi, bet viss sākās ar pieķeršanu ...." saku jau nožēlot, ka biju neuzticīga. Pakojos atpakal. Krūšu galiņi piebrieduši kā ellē, vēl papildus sajūtu, kā berzējas gar blūzi un piebriest vēl vairāk. Iebāžu krūsturīti somiņā, velku jakas un ceru, ka neredzēs manus galiņu. Neviens. Pie spoguļa vēl apskatu sevi. Nja, neredzēs ... cauri divam jakām. Smieklīgi, kā es tā varēju iedomāties! Bet vispār skaidri padomāt nevaru!!! Trīcošu sirdi eju ārā. Viņš smaidot stāv turpat. Ne vārda nesakot izstiepj roku. Es pieeju, paveru somiņu, piesarksru jau atkal. Viņš diezgam demonstratīvi izvelk krūšturīti un iebāz kabatā. "Ejam! Braucam mājās!" BEIDZOT!!! Atviegloti nodomāju! Beidzot ejam uz mašīnu, lai brauktu mājās.!!!Vēl atceros, kā mulsi sēdēju mašīnā, viņš glāstīja manu kāju. Jutos kā pirmajā randiņā, nevis kā pēc 11 gadiem laulībā. Un tad gan sajutu, ka mani svārki kļūst mikli. Kā viņš tā māk mani novest līdz gribulim???!!! Bet vismaz dzīvoklī viss galanti. Palaida pa priekšu, koridorā puķe mani gaidīja, kaislīgi skūpsti, izģērba viņš mani turpat. Un es viņu. Gribēju kā raka un viņš mani arī. Turpat jau nevarēju noturēties, tikko atbrīvoju viņa priekšu, tā pieplaku viņa Lielajam Cietajam. Bet viņš saņēma manu galvu, piecēla kājās un nostādīja spoguļa priekšā. "Gaidi!" un iegāja istabā. Atgriezās un sāka man ap kaklu likt samta kaklasiksniņu. Ar riņķīti. "Šī būs tava padevīguma kaklasiksniņa. Kad tā aplikta, tu būsi tikai mana padevīgā meitenīte. Pakļausies pilnīgi visā. Un vispār turpmāk kļūsi paklausīga man, lai neakraidītu pie citiem viriešiem". Glāstot manas piebriedušās krūtis, viņš turpināja kaut ko par pakļaušanos, par paklausīšanu visam viņa vēlmēm, par pavēļu pildīšanu gan ārpus mājas, gan arī gultā un vēl kaut ko. Es tikai baudīju glāstus un visam piekritu. Līdz viņš mani veda istabā.Tā nu es tagad istabā uz gultas pakoju ārā šovakar seksšopā iepirktos labumus un nevaru acis atraut no tā, ko vņš salicis uz gultas - virves, pletne, rīkste, rokudzelži .... sāku saprast ko viņš ar pakļaušanos domāja ... bet nu jau vienalga.gribulis aizmiglo prātu :)Apsēžos uz gultas malas un koķeti skatos uz viņu. Gribu savu jauno vibratoru iemēģināt. Bet viņš mani pieceļ, neskatoties uz jau pavèrtajàm kājām. Noliek vibratoru gultā un liek salikt rokas aiz muguras. Tieku sasieta. "Tev visoirms pienākas kārtīgs sods un tikai pēc tam izklaides!" Tieku nolikta uz lielā, vecā rakstāmgalda. Sajūtu, kā krūtis pieskaras vēsajai virsmai. Mmm, ir labi. Nekas cits neatliek ka tikai ļauties kaut kam. Jūtu, kā viņa loceklis ieslīd manī no aizmugures. Skaļi ievaidos, saku, ka gribu viņu. Mm, ir ļoooti labi beidzot. Nolieku galvu uz rakstāmgalda, pievru acis un baudu VIŅU!!! Tā sapņoju par viņu, baudu viņa locekki, atceros veikalu un sekšopu. Līdz sajūtu, ka kaut kas iedzeļ dupsī. Iekliedzos. Viņš ir ķēries pie rīkstes! Tikai tagad saprotu, ka jau kādu brīdi viņš vairs nav manī bet gan ar rìksti glàstìja mani. Pirms sāka pērt. Bet es tik sapņoju. Un tikai tagad sāku just, ka rīkste tiek pa īstam darbināt un notiek skaitīšana. Ticis jau līdz trīs. Ar katru cirtienu sajūtu, ka uz dupša sāk svilt vēl viena strīpa, kas atgriež mani realitātē. Uz katra cirtiena ievaidos vai iekliedzos. Vairs jau neslēpju sevi un vienalga vai kāds dzird. Gribu lai viss ātrāk beidzas.Un vienlaicīgi, lai turoinās mužīgi. Jo esmu atklājusi, ka tomēr ir patīkami, ka varu uzvilkt savu vīrieti, ka viņam vairākas stundas *kopš seksšopa) stāv, ka viņš mani uzvelk līdz miklms sāk tecēt, ka man ir patīkami pakļauties un ka seksa gaidas tomēr ir baigi foršas.Viņš ir ticis līdz 10 un ieslidina atkal savu locekli manī. Gandrīz kliedzu no labsajūtas. Jūtu, ka esmu skaļa. Dupsis svilst, loceklis manī to kompensē.... skaļi ievaidos uz katra grūdiena. Līdz viņš mani paņem aiz sasietajām rokām un burtiski iemet gultā. Uzklūp virsū kā zvērs un atkal sajūtu viņa spēcīgos grūdienus. Šķiet, ka loceklis ir vienkārši milzīgs, aizpilda visu un atduras kaut kur dziļumā. No malas laikam izskatās kā porno filmā, vēl padomāju, pirms viņš beidz. Jūtu, kā viņš pulsē un beidz manī, piepilda mani ar savu silto.... iespiež mani gultā un nevar vien beigt drāzt, līdz pats nomierinās un loceklis atslābst. Es vārtos pa gultu un lūdzos, jo arī gribas beigt... grozu gurnus un dusi viņa priekšā, bet viņš tikai glāsta manu izdrāzto kājstarpi, kaitinot vēl vairāk... es tikai ceru, ka viņš atsies mani un ļaus izmantot jauno rotaļlietu .... gribās ..... 4102 1 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- BDSM
- Biseksuāls
- Bondage
Pārsteidzi Kārtējā bezmiega nakts. Rītausma vēl tālu, bet zilais ekrāns jau kādu laiku spīd. Ziņu lapas, īsie video…neder… Gandrīz vai neapzināti nokļūsti porno lapās, kur valda sviedri, elsas un izlaidība. Nemiers ķermenī kļūst arvien jaušamāks. Sludinājumu slejā rakstīts, ka gaida ciemiņu…varbūt mani? Varbūt nākamās dienas vakaru jāpavada citādi? Rakstu. Un pie sevis domāju, par neskaitāmajiem scenārijiem. Adresātu neesmu redzējis un vienīgais par ko var spiest ir ķermeņa bilde uz ko piedauzīgi lūkojos un domās sajūtu. Visa nākamā diena paiet ar domu par vakaru. Rīta agrumā saņemta īsa atbilde, gaidu. Koncertēšanās darbam sagādā arvien lielākas grūtības tuvojoties brīdim, kad jādodas.Ceļā pārņem raksturīgas trīsas par nezināmo, par neprognozējamo. Durvis.. kāpņutelpa un…pavērtas durvis. Gaida. Ienākot tumšajā gaitenī neviens negaida. Tikai balss, kas pavēlošā tonī liek noģērbties. Stāvot kailam, tiek saņemtas nākamās norādes un ceļš uz istabu jau tiek turpināts rāpus. Jā, vakars būs krāsains, partneris liela auguma, gaida, kad pierāpo. Sajūtas kā ielas meitai, kas atnākusi uz bezierunu kalpošanu. Par to liecina arī kakla siksna, kas tiek uzlikta. Ekstāze par nezināmo un nekontrolējamo ir īpaši salda. Starp plaukstu sitiena skaņām pa dibenu, vaidiem un neķītriem vārdiem tiek norādīts virziens…’Rāpo mauka’. Doma-kādēļ uz turieni? Bet jāpilda. Vannā iekāpjot, kļūst skaidrs, jo pēc notupšanās, viņa loceklis parādās no biksēm un pa ķermeni sāk tecēt urīns. Negaidīti, bet visā tēmā iederīgi un baudāmi. Loceklis tiek iestumts mutē, un līdz nav ieņēmis savu uzbudinājuma izmēru, galva ir stingri iespiesta partnera kājstarpē. Loceklis ir liels un bez rīstīšanās un siekalošanās ar to darboties neizdodas, bet partneris ir neiecietīgs stumjot to dziļāk rīklē. Abi ir aizgrābti ar procesu un jau kā afekta stāvolī ceļš uz gultu ar turpinājumu ir kā neatņemama vakara daļa. 3263 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Oficiants (pilnā versija) (Pilnā versija) Kādu laiku atpakaļ savā profilā biju ielicis informāciju, ka interesējos par dažādām pāru grupiņām vai kompānijām, kuras ik pa laikam tiekas kādos kopīgos pasākumos. Tā kā savu profilu jau tik bieži neaplūkoju, tad par šādu ierakstu jau biju aizmirsis, kad pēkšņi vienā dienā man atraksta sieviete, kura interesējās vai mana vēlme piedalīties šādā pasākumā vēl esot spēkā. Tā kā līdz tam brīdim, neviens nekādu interesi nebija par manu ierakstu izrādījis, tad vēlējos no sievietes uzzināt kaut ko nedaudz sīkāk. Sieviete pastāstīja, ka viņi esot jau sen savā starpā pazīstama kompānija (apmēram 6-7 cilvēki, apmēram 35-50 gadus jauni, 2-3 pāri un sieviete, kura organizē pasākumu), kuri ik pa laikam organizējot tādus nelielus kopīgus seksuālus pasākumus brīvā gaisotnē. Reizēm tie esot tematiski vakari, reizēm vienkārši draugu kopā sanākšana un jauka laika pavadīšana. Pēc tā kā cik tas viss tika izsmeļoši un skaidri uzrakstīts, sapratu, ka šī grupa laikam tiešām ir reāla. Tā kā viņa uzrunāja mani, tad loģisks bija mans jautājums, kāpēc tieši mani aicina un kāda tad īsti ir mana loma šajā pasākumā. Arī šeit man uzreiz tika izsmeļoši pastāstīts, ka ideja ir, ka es esmu šajā pasākumā vīrietis, kurš pasniedz, pienes dzērienus vai ēdienus pārējiem dalībniekiem un nepieciešamības gadījumā arī seksuāli jāiepriecina tos. Vienīgā prasība bija ka dalībnieki jāapkalpo esot ģērbtam apakšbiksēs un uzvilktam tauriņam. Pozitīvi bija arī tas, ka pēc sarakstes arī sazvanījāmies ar organizatori un tad jau kļuva skaidrs, ka piedalīšos šajā pasākumā. Norādītajā dienā un laikā ierados viesu namā, kur mani laipni sagaidīja organizatore – sieviete ap 40, pievilcīga, slaida auguma. Tiku iepazīstināts ar pārējiem dalībniekiem – 3 pāri, dažāda vecuma un miesasbūves, bet pārsvarā visi bija simpātiski, slaida auguma cilvēki. Pēc pirmām sarunām sapratu, ka visi viņi ir pazīstami jau samērā ilgi. Zālē, kurā atradāmies, bija uzklāts tāds kā zviedru galds, pārējā telpā bija izvietoti daži dīvāni un mīkstie klubkrēsli. Man tika izrādītas arī citas telpas, pārsvarā tādas kā istabiņas ar gultām, kā jau gandrīz katrā viesu namā. Tiku aizvests arī uz virtuvi, kur man parādīja, kur stāv dzeramie un ēdiens, ko vajadzības gadījumā vajadzēs papildināt uz galda un piegādāt dalībniekiem. Man arī ierādīja istabiņu, kurā varēšu palikt pa nakti, un pārģērbties. Vakars gāja savu gaitu, skanēja mūzika, citi dejoja, citi sēdēja krēslos un dīvānos un savā starpā čaloja, cits skūpstījās vai paglāstīja viens otru. Es ik pa laikam kādam aiznesu kādu vīna vai šampanieša glāzi, vai ko citu dzeramu vai ēdamu. Kāds jau bija pamanījies arī nedaudz atbrīvoties no kāda apģērba gabala, viena no sievietēm jau bija palikusi tikai bikšelēs, bet jutās ļoti brīvi un nepiespiesti kopā ar citiem, kuri, protams, pa brīdim veltīja uzmanību arī viņas augumam, to paglāstot vai pieskaroties. Saimniece ik pa laikam ar visiem parunājās, apprasījās arī man kā jūtos, pa brīdim ļāvās arī kādam glāstam no kāda no viesiem vai viešņām. Pēc kāda laika saimniece palūdz mani paņemt divas glāzes un auglīšus un aiznest uz vienu no istabām. Nekavējoties devos turp ar savu nesamo, istabā sastapu vienu no pāriem, kuri bija atlaidušies gultā, maigojās un bija atbrīvojušies jau no visa apģērba. Man ienākot, abi pievērsās man, un sniedzās pēc savām pasūtītajām dzēriena glāzēm. Iemalkojuši dzērienu, pāris turpināja nodoties mīlas priekiem, lūdzot man uzturēties telpā kā vērotājam. Sieviete gulēja uz muguras, platām kājiņām, un vīrietis viņu ieguva, kad kādā mirklī viņš pameta man ar pirkstu. Es piegāju tuvāk viņam un viņš man klusiņām teica: “Iedod viņai pasūkāt!” Es novilku savas apakšbikses, un devos gultas otrā galā, sieviete satvēra manu locekli ar rociņu, un uzreiz ieslidināja to savā mutītē. Uzbudinājums mani pārņēma momentāni, loceklis uzbrieda un aizvien straujāk virzījās viņas mutītē. Vīrietis turpināja viņu iegūt, bet es izbaudīju šo skatu un baudīju orālos glāstus. Pēkšņi, istabā ienāca saimniece – “Ā, redzu, ka esiet iejutušies” – viņa īsi noteica un pasmaidīja. Tad atkal devās laukā. Pēc kāda laika, vīrietis beidza sievietē, viņa atrāvās no mana locekļa, un lūdzoši paskatījās uz mani – “Izlaizi tagad mani!” Es rāpus noliecos pie viņas kājstarpītes, viņa ar pirkstiņiem papleta savas kaunuma lūpiņas, un es redzēju kā vīrieša spermiņa nedaudz iztek no viņas. Mana mēlīte uzsāka savu darbiņu, sajūtot saldo, vīrieša spermas garšu. Centos cik varēju, un kad likās, ka esmu pabeidzis sev uzticēto darbiņu, sieviete piepacēla manu galvu ar rokām – “Un tagad notīri viņa locekli” – viņa saka, un manas sejas priekšā iznira vīrieša loceklis, kurš vēl joprojām bija ar spermiņu. Sāku aplaizīt locekli līdz tas bija tīrs. Šajā brīdī tikai pamanīju, ka istabā ir ienācis cits pāris un vēro mūs. “Skatāmies, jauka izklaide jums!” – viņi noteica. Uzvilku savas bikšeles un atgriezos lielajā zālē, atlikušais pāris kopā ar saimnieci sēdēja uz dīvāna. “Patika?” – uzjautāja man saimniece. Es piekrītoši pamāju ar galvu. “Tad varbūt esi gatavs arī mūs visus trīs iepriecināt?” – jautā viņa. “Jā, es centīšos” – es atbildēju. “Labi, jūs sāciet bez manis. Es tūlīt nākšu.” – saimniece noteica un devās uz citu istabu. “Mums te citi pačukstēja, ka tu forši laizot un ņemot mutītē” – pēkšņi saka pāra sieviete. Tajā brīdī viņas rokas atsprādzēja sava vīra jostu, atvilka rāvējslēdzi un novilka bikses līdz ceļiem. Tikpat ātri tās novilka arī apakšbikses, satvēra vīra locekli un saka: “Nu nāc, pasūkā to”. Es notupos pie dīvāna, un viņas roka pati ievirzīja vīra locekli manis pavērtajā mutītē. Viņas roka palīdzēja virzīt locekli manā mutītē, un ar katru brīdi, tas piebrieda aizvien vairāk un vairāk. Sievieti šis skats sajūsmināja par ko liecināja viņas viegla ņurdēšana - “Mmm, turpini” un pamanīju, ka viņa pati paralēli glāsta savas krūtis, kas gan vēl bija nosegtas ar kleitu. Pēc brīža, sieviete izņēma no manas mutes sava vīra locekli, un noteica: “Un tagad man!” Tajā pašā brīdī viņa apgūlās blakus vīram gultā, vīrs satvēra viņas biksītes un noslidināja no kājām. Manam skatam pavērās gludi skūta kājstarpīte ar mazām kaunuma lūpiņām, sieviete pavēra kājiņas – “Nāc” - aicinoši viņa izteica savu vēlmi. Es kaislīgi ar lūpām un mēli piesūcos viņas skaistajai vietiņai, bet vīrs ātri iekārtojās sievai pie sejas un ievadīja savu locekli viņas mutītē. Tajā pašā laikā, nebiju pamanījis, ka zālē atgriezusies arī saimniece, pamanīju to tikai tad, kad viņa nostājās dīvāna galā blakus vīrietim. Neticēju savām acīm, jo saimniece bija kaila, ap viņas gurniem bija piesprādzēts miesas krāsas strapons, bet rokā tā turēja vēl vienu ļoti līdzīgu strapon ar jostiņām. “Tagad, mēs, meitenes nedaudz pastrādāsim! – viņa izteica savu piedāvājumu. Jau pēc pāris minūtēm, mēs abi vīrieši bijām katrs savā dīvāna galā, ar sejām viens pret otru un dupšiem augstu gaisā uz dīvāna roku balstiem. Un nebija ilgi jāgaida, kad manā dupsī ieslīdēja pavēss, ar lubrikantu ieziests strapon, kuru pārvaldīja saimniece. Pēc pretī esošā vīrieša sejas izteiksmes, sapratu, ka arī viņa sieva nupat ir iegājusi viņā. Varēja redzēt, ka abām sievietēm šis process ļoti patīk, gan spriežot pēc viņu elsām, gan viņu kustībām abos mūsu dupšos. Grūdieni bija dziļi, bet ļoti saudzējoši, ik pa laikam mainoties ritmam. “Maināmies” – pēkšņi izskan no saimnieces un strapon izslīd no mana dupša, taču jau tūlīt to tur aizstāj cits, kad manī ieslīd otras sievietes strapon. Tā mēs abi tiekam iegūti kādu laiciņu, bet redzams, ka sievietes ir pamatīgi uzvilkušās no uzbudinājuma. Tajā brīdī pamanu, ka zāles otrā pusē dīvānā iekārtojušies abi atlikušie pāri un četratā nododas mīlas priekiem. Viena sieviete atgūlusies dīvānā, bet vinas kājsarpīti laiza otra sieviete, kas atrodas rāpus. Un šo sievieti vienlaicīgi iegūst abi vīrieši – viens vagīnā, otrs dupšukā. Skats ir pārsteidzošs, kas vēl vairāk mani uzbudina jau tā izjūtot neizsakāmu baudu, kad mani iegūst sieviete. Saimniece, iegūstot otru vīrieti, vēro mani un smaida, redzu ka viņas lūpas klusu saka: “Izbaudi to!”. Lai gan viņas vārdi šeit jau bija lieki, es jau tā biju pārņemts ar kolosālām izjūtām. “Kad esi gatavs, saki!” – pēkšņi izskan no sievietes, kas mani iegūst. Pirmajā brīdī nesapratu, kam bija adresēts šis sauciens, bet kad viņas vīrs pamāja ar galvu, tad sapratu, ka tas ir viņam. Kam gatavs, to es uzzināju tikai nedaudz vēlāk. Redzu, ka saimniece atvirzās no otra vīrieša, un uz otra dīvāna arī laikam viss ir tuvu noslēgumam. Man pretī esošais vīrietis pieceļas un nāk pie savas sievas, kura vēl veic ritmiskas kustības manī. “Viņš ir tavs!” – viņa vēršas pie vīra un izslīd no manis. Un jau pēc mirkļa es sajūtu savā dupsī siltu, piebriedušu locekli. Esmu tuvu kulminācijai, taču vēl turos. Otrs vīrietis laikam ir tik uzbudināts, ka burtiskā veidā “mani drāž” un jau drīz sajūtu kā manī izšļācas karsts škidrums. Un arī es vairs nevaru noturēties un kulminēju, lai gan īsti to neviens neredz, jo mana “suliņa” paliek dīvānā. Visa šī uzbudinājuma laikā tā arī nepamanu, ka pie mums ir atnākuši arī pārējie pāri un vērojuši šo nobeigumu. Saimniece pienāk pie manis, noglāsta man muguru un manus dupša apaļumus, nedaudz papleš tos, jūtu kā nedaudz iztek vīrieša sperma no manis. “Atpūties vēl šādi” – saimniece saka. Tā arī esmu pārliecies pār dīvāna sāniem un pēkšņi jūtu ka uz mana dupša izplūst vēl viena vīrieša siltā spermiņa, un pēc mirkļa vēl viena silta šalts. Saimniece glāsta manu dupsi, izslidinot spermu pa dupsi un muguru. Vēl kādu brīdi baudīju glāstus pār manu dupsi. “Vari ieiet dušā” – noteica saimniece – “un atpūties.” Paņēmu no zemes savas apakšbikses un devos vannas istabas virzienā. Mēreni siltais ūdens man tagad bija tieši laikā. Atguvis enerģiju, noslaucījos un devos atpakaļ zālē. Man pretī tieši nāca viens no pāriem, kuri arī devās dušā. Zālē skanēja forša mūzika, un atlikušie divi pāri tāpat kaili dejoja. Pamanījusi mani, saimniece pamāja man - “Atnes, lūdzu, vēl kādus dzeramos no virtuves”. Pamāju, un veikli devos uz virtuvi, paņēmu vairākas sulas un arī alkohola pudeles, un virzījos atpakaļ zālē. Saimniece palūdza viņai ieliet sulu, es pats arī biju izslāpis un veldzēju slāpes ar sulu. ”Varbūt padejosim” – ieminējās saimniece – “Bet tev jābūt līdzvērtīgam ar visiem, novelc apakšbikses”. Noslidināju savas bikšeles, atstādams tās netālu no dīvāna. Devāmies pie pārējiem un uzsākām deju, skanēja lēna, viegla mūzika un apkārt viens otram piespiedušies, dejoja kaili cilvēki. Saimniece pieglaudusies cieši man klāt, uzsāka sarunu, čukstot man ausī: “Nu kā tev pasākums? – bet nesagaidījusi manu atbildi, turpināja – “Mums jau labu laiku bija ideja paaicināt mūsu grupiņā kādas “jaunas asinis”, lai būtu kaut kas savādāks un jauns, jo ļoti jau visi te esam pieraduši viens pie otra un sāk jau gandrīz “rutīna” iestāties”. “Jā, forša atmosfēra, visi brīvi jūtās, nekādu domstarpību vai aizliegumu, tas man šeit patīk” – es atbildēju. “Tas jauki, ka tev patīk šeit, vai būsi gatavs arī turpināt izklaidi? – pārjautāja viņa. “Domāju, ka jā” – īpaši nedomājot atbildēju. “Mums ir šeit tāda tradīcija, ka tad kad kāds jaunais vai jaunie pievienojas, tad spēlējam vēlmju spēli” – iesāka saimniece un turpināja – “Visi saraksta uz lapiņām savas seksuālās vēlmes attiecībā uz jaunpienācēju, un tad izlasot, ko katrs sarakstījis, vienojās par to, ko realizē, ko nē, protams, uzklausot arī “jauniņā” iespējas un saņemot viņa piekrišanu. Vai būsi ar mieru?” “Ja jau varu izteikt savu viedokli, tad noteikti jā” – atbildēju. Saimniece nogrieza mūziku, pārējie pārstāja dejot, un pievērsās viņai: “Laiks mūsu tradīciju spēlei. Vēlmes rakstam pa pāriem vai katrs atsevišķi?” – iesāka viņa. “Laikam jau pa pāriem, bet ja kāds grib, lai raksta papildus atsevišķi” – piedāvāja viens no pāriem. “Visi piekrīt? – pārjautāja saimniece. Visi piekrita vienbalsīgi. Saimniece no plaukta paņēma blociņu un rakstāmos, un nolika tos uz galda. “Domāju, daudz laika jums nevajadzēs, jo daži no jums “jauniņā” spējas ir redzējuši vai izbaudījuši” – piebilda saimniece. Visi ķērās pie rakstāmiem un lapiņām no blociņa. Es klusiņām malkoju savu sulu, un vēroju pārējos – kādam pārim bija divas lapiņas, kādam viena. Pēc neilga laika lapiņas sāka krāties uz galda. Beidzot visi bija nodevuši lapiņas un saimniece tās visas pēc kārtas ņēma un pie sevis lasīja. Pa brīdim viņas sejā parādījās smaids un viņa pārlaida skatienu pār pārējiem dalībniekiem. Izlasījusi visas lapiņas, viņa vērsās pie manis: “Izskatās, ka tu mums šodien esi uz izķeršanu, kāds būs tavs viedoklis?” – nododama lapiņas man rokās. Ātri mēģināju tās visas izlasīt, lai sniegtu savu viedokli. Lapiņas kopā bija piecas. Lapiņās informācijas nebija daudz, bet tā bija ļoti atklāta un tieša – atsūkāt, izdrāzt, vēlreiz izdrāzt, beigt mutē, izlaizīt pēc vīra, palaizīt, atdoties viņam kopā ar vēl kādu. Mana pauze laikam bija pamatīgi ilga to visu aptverot, tāpēc saimniece pārtrauca manas pārdomas – “Kāds ir tavs lēmums?” “Pamatā es piekrītu, bet vai secībai ir nozīme?” – nedaudz apjucis pajautāju. “Nē, secību tu vari izvēlēties pats” – atbildēja saimniece – “izvēlies pirmo lapiņu un varam sākt”. Vēlreiz ātri pāršķirstīju lapiņas un izvilku pirmo – “atdoties viņam kopā ar vēl kādu” un pasniedzu to saimniecei. “Kurš autors? – vaicāja viņa, rādīdama to pārējiem. “Mēs” – atsaucās pāris, kurš pirmais bija paaicinājis mani uz istabiņu. Es sēdēju vienā no krēsliem, pārējie kur nu kurš. Pāra sieviete droši pienāca pie manis, notupās man priekšā celīšos, un veikli satvērusi manu locekli ar roku, ieslidināja to savā mutītē. Viņas kaislīgā sūkāšana bija vareni intensīva, kas ļoti ātri padarīja manu locekli darba kārtībā. Sajutusi, ka esmu gatavs, viņa veikli piecēlās kājās, pagriezās pret mani ar muguru un lēnām sēdās virsū loceklim. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tas ir dupša caurumiņš, kurā viņa vēlējās lai ieeju. Ar nelielu pretestību, tas ieslīdēja viņas dibentiņā, viņa atgūlās uz muguras uz manis, un pamāja savam vīram. Vīrs ar sievu laikam viens otru saprata no pusvārda, un jau pēc brīža sajutu, ka manam loceklim blakus vagīnā ieslīd viņas vīra loceklis. Es ar rokām aptvēru viņas krūtis un spaidīju tās, izbaudot šo dubulto ienākšanu viņā. Abi ar viņas vīru centāmies vienotā ritmā iegūt viņu, bet brīžiem tas, protams, ne visai labi padevās, bet izjūtas vienalga bija foršas. Arī pati sieviete, spriežot pēc viņas elsām un viegliem kunkstieniem, izbaudīja šo mirkli. Pārējie arī velti laiku netērēja un izklaidējās katrs kā vēlējās. Otra pāra sieviete sūkāja vīram, bet saimnieci samīļoja trešais pāris – viņas burvīgo kājstarpīti laizīja sieviete, bet vīrs sūkāja saimnieces krūšu galiņus. Vīrs atvirzījās no savas sievas, viņa piecēlās, nostājās uz ceļiem krēslā, un vērsās pie manis – “Dupsī, lūdzu”. Vīrs ātri ierīkojās viņai pie sejas un jau saņēma orālos glāstus no viņas. Iegāju viņā vēlreiz, sākumā centos uzņemt ritmu, bet tas nemaz nebija nepieciešams, jo sieviete pati šo ritmu regulēja, virzīdama savus gurnus pretī manam loceklim. Otrs pāris arī bija samainījušies vietām, un tagad vīrs orāli apmierināja sieviņu. Tikmēr saimnieci no mugurpuses ieguva trešā pāra vīrietis, bet viņa sieva gulēja uz muguras un izbaudīja saimnieces mēlīti, kas šaudījās pa viņas kaunuma lūpiņām un klitoriņu. Mana pāriniece laikam jau bija nedaudz nogurusi savās kustībās un atslāba, noslīdēdama no mana locekļa. Taču ar to laikam mierā nebija viņas vīrs, kurš redzēdams, ka vietiņa atbrīvojusies, apguldīja sievu krēslā, atplešot viņas kājas pār krēsla roku balstiem, un strauji iegāja viņā, kas izraisīja sievas vieglu kliedzienu. Saimniece redzot, ka esmu palicis viens, pamāja pārim, kur vīrs saspringti turpināja samīļot sieviņu ar mēlīti. Sieviete uzreiz ātri noreaģēja, atvirzīja vīru no savas intīmās vietiņas, un skatoties manā virzienā, teica: “Nāc pasūkā viņam!”, atbrīvojot vietu uz krēsla. Apsēdos krēslā, un tūlīt pat man klāt pienāca vīrietis, un pievirzīja locekli manai mutei. Satvēru viņa locekli ar roku, un ievirzīju sev mutē, sāku intensīvi sūkāt. Šis bija tas pāris, kas vakarā gaitā kopā ar saimnieci mani ieguva. Kamēr sūkāju locekli, vīrieša sieva bija kaut kur pazudusi. Tikmēr saimniece viegli kunkstēja no baudas, jo viņas kājstarpīti dubultā ar mēlītēm laizīja trešais pāris. Atgriezusies bija vīrieša sieva, un tagad es sapratu, kurš pāris bija tas, kurš lapiņās bija rakstījis, ka vēlās vēlreiz mani izdrāzt. Viņa bija pienākusi mums blakus un viņas kājstarpē atkal bija piesprādzēts strapon. Viņa bez ceremonijām atvirzīja savu vīru no manas mutes un uzreiz savu strapon iebāza man mutē. Tagad pārmaiņus ņēmu mutē strapon un locekli. Pēkšņi sieviete mani iegrūda dziļāk krēslā, satvēra manas kājas aiz potītēm, uzrāva gaisā un atpleta tās, turpinot turēt tās aiz potītēm un vērsās pie vīra: “Izdrāz viņu!”. Tādu pavērsienu, protams, nebiju gaidījis, bet jutos diezgan bezpalīdzīgs šādā situācijā. Vīrietis arī neko negaidīja, atradis manu dupša caurumiņu, viņš samērā strauji ievirzīja savu locekli manī. Kamēr vīrietis mani ieguva, pamanīju, ka pārējie ērti iekārtojušies netālu no mums vienkārši vēroja notiekošo. Vīrietis sparīgi turpināja savas kustības manī, jutu, ka temps aizvien vairāk pieaug. “Jā, dārgais, turpini, un piepildi viņu!” – ierunājās viņa sieva. Izdzirdot šos vārdus vīrietis, nedaudz samazināja tempu, bet tagad centās locekli izvilkt un tad atkal to iebāzt līdz galam. Labi, ka loceklis viņam nebija īpaši liels, jo tad diez vai spētu to izturēt. Vairākas reizes atkārtodams šīs darbības, loceklis bija dziļi manī un apstājās. Tajā brīdī sajutu vairākas siltas spermas strūklas manā dupsī. “Super” – viņa sieva izsaucās – “Nāc manā vietā”. Nepaspēju pat atjēgties, kad manā spermas piepildītajā dupsī, ietriecās sievietes vadīts strapon. Vīrs turēja manas kājas, bet sieva ar baudu trieca strapon manī. Ar katru brīdi viņa uzvilkās aizvien vairāk, un padomāju, kur tik daudz enerģijas šādai smalkai sievietei. Viņas gurni sitās pret maniem dupša apaļumie, kad viņa kārtējo reizi iebāza strapon līdz galam. Pārējie turpināja skatīties, kā šie divi mani burtiski izdrāž. Abi vīrieši sēdēja blakus savām sievām, viens no viņiem pats sevi ar roku uzbudināja, bet otram to palīdzēja darīt sieva. Saimniece bija pienākusi blakus vīrietim, kas turēja manas kājas. Strapon manī kustējās bez apstājas, tā virzītāja sāka izdot skaņas, kas līdzīgas kā pornofilmās, un pēc brīža ietriekusi kārtējo reizi strapon līdz galam, trīcēdama apstājās. Lēni, viņa izvilka strapon no manis, un sajutu ka manas kājas satver sievietes rokas. Tā bija saimniece. “Vai vēl kāds grib viņu? – viņa pajautāja, neatlaizdama manas kājas. Nebiju vēl īsti atguvies no strapon, kad manā priekšā parādījās vēl viens no vīriešiem, turpinot masēt savu locekli. Vēl viens loceklis iegāja manī, kuru tur ievirzīja vīrieša sievas roka. Prieks bija par to, ka šoreiz viņa kustības manī bija ļoti saudzīgas un rāmas, kas man ļāva atslābināties un izbaudīt. Vīrieša sieva tajā laikā satvēra manu locekli un uzbudināja, to saudzīgi braucīdama ar rociņu. Vīrietis laikam bija jau pamatīgi uzbudinājies, jo ilgi nebija jāgaida, kad kārtējais spermas krājums nonāca manā dupsī. Vīrieša sieva, tikpat saudzīgi kā ievadīja locekli manī, izvilka to no manis. Beidzot manas kājas tika atlaistas un es varēju ieņemt normālu sēdus pozu krēslā. Taču daudz laika atpūtai man netika dota, jo trešā pāra vīrietis, kurš iepriekš sēdēja un sevi apmierināja, kamēr mani citi ieguva, piecēlās, turpinādams onanēt, un pienāca man klāt. “Atver muti, lai varu beigt” – viņš teica. Atvēru muti un pacietīgi gaidīju, kad vīrietis beigs tajā. Ļoti intensīvām kustībām viņš onanēja manas atvērtās mutes priekšā, līdz sāka nedaudz konvulsīvi raustīties, un iesprauda locekļa galviņu manā pavērtajā mutē. Nekavējoties tajā nokļuva spermas strūkla, tad vēl viena, un vēl viena. Mute bija pilna ar spermu, bet norīt to negribējās, bet pārējiem laikam tas pat patika, jo sperma tecēja laukā man gar mute kaktiņiem, bet saimniece pat vēl ar pirkstiņu to savāca no manas sejas, cenzdamās to ievirzīt atkal mutē. Es biju pilns šī vārda tiešajā nozīmē – pār vaigiem tecēja sperma, un jutu, kā no dupša tā ir nedaudz iztecēja. Jutos iztukšots, bet baudpilni apmierināts, jo izjūtas bija tiešām patīkamas, lai gan tiku izdrāzts kā palaistuve. Arī pārējie izskatījās ļoti gandarīti un apmierināti, bet es lēnām ar notirpušām kājām mēģināju nokļūt līdz dušai. Nezinu vai pārējie vēl pēc tam vēl ko sadarīja, bet es pēc dušas devos uz savu istabiņu, un gandrīz uzreiz aizmigu no noguruma, baudas un prieka, ka vakars izdevies. 2965 0 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Grupas sekss
- Trijatā
- Neticīgs
Тройничок Встречался с одной замужней женщиной. Очень она любила оральный, сосала как богиня. Я спросил, почему ты так мужу не сосёшь, она говорит с мужем не то. А с двумя мужчинами хочешь попробовать, спросил я. Она сказала да. В следующий раз мы уже встретились в Еребуни в домике (давно это было) втроём. Позвал с сайта женатого парня. Разделись, она жадно давай сосать по очереди нам, я кончил и полез ей доставлять удовольствие, она была уже мокрая и буквально истекала, я ласкал её клитор, друг трахал в рот, она сосала и стонала. Друг спустил ей в рот, и я уступил ему место. Мы с ней целовались, у меня встал и мы её поставили раком, я зашёл сзади, друг потрахивал в рот, у него встал, мы поменялись. Потом мы ещё по разному потрахались и разошлись. Света и не только, если ты это читаешь и хотела бы повторить, можем придумать, напиши мне. И контакт друга потерялся. Поэтому буду рад знакомству с женатым мужчиной, желательно би. Всем добра и спасибо что дочитали. 2773 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Klasisks sekss
- Milf
4.daļa - Sandas negaidītais pārsteigums Nebijām ar Sandu tikušies kādu nedēļu, kad pēkšņi saņēmu ziņu: “Vai esi gatavs nelielam pārsteigumam? Rīt pēcpusdienā.”. Atbildēju apstiprinoši. “Gaidi instrukcijas!”, pēc mirkļa ieraudzīju sava telefona ekrānā. Nākamajā dienā ap pusdienlaiku saņēmu pakomāta kodu, un, neko nenojaušot, devos uz turieni. Liels bija mans izbrīns, kad pakomātā ieraudzīju aploksni, kurā atradās netālās viesnīcas numura ieejas karte, kā arī zīmīte ar sirsniņu: “Pārsteigums gaida šeit, nekavējies!”. Biju manāmi satraukts, atverot viesnīcas numura durvis, tomēr droši devos iekšā. Numurs bija interesants, manu uzmanību piesaistīja tas, ka tajā bija daudz spoguļu. Iekšā neviena nebija, tikai uz galda stāvēja pusizdzerta sidra pudele un gaisā virmoja kāds nepazīstams aromāts. Apsēdos, un tad sadzirdēju, ka kāds ir vannas istabā. Novilku savas virsdrēbes, nolēmu ļauties notikumu gaitai un vienkārši pagaidīt. “Pārsteigums” ieradās jau diezgan drīz, vannas istabas durvis atvērās, un no tā iznāca kāda neliela auguma sieviete, kas pat šķita mazliet pazīstama. Viņa bija ģērbusies mini svārciņos, bet pāri tiem bija uzvilkts garš T-krekls ar uzrakstu “Sandas Pārsteigums!” un dzeltenu smaidiņu. Sākumā biju manāmi apmulsis: “Kas Tu esi?”. “Esmu Linda, Sandas labākā draudzene, tūlīt visu paskaidrošu!”, viņa atbildēja. Mans skatiens tikmēr kavējās pie šīs sievietes, pamazām sāku atcerēties – viņa taču bija no manas skolas, kaut kad sen atpakaļ, kad mums bija izlaidums, tajā slepus ieradās vairākas jaunāko klašu meitenes. Es taču esmu ar viņu pat dejojis toreiz! Vai viņa to vispār atceras? No otras puses, neviļus novērtēju arī Lindas ārējo izskatu – viņai bija tas pats koķetais smaids, kas toreiz, zibošās, tumšas acis. To visu tagad papildināja neparasti liels dupsis (ko T-krekls nevarēja nomaskēt) un nelielas krūtis. Lindas stāsts bija interesants – viņas ar Sandu studiju laikos kļuva par labākajām draudzenēm. Reiz, kad Sandai nebija drauga, Linda ar viņu nolēma “padalīties” uz vienu reizi ar savu neparasti aktīvo “boyfriendu”. Šī tikšanās bija tik iespaidīga, ka Sanda apsolīja savai draudzenei kādreiz atlīdzināt ar to pašu. “Šis brīdis ir pienācis, ja Tev nav iebildumu, protams!”, Linda rezumēja, atkal parādot savu viltīgo smaidu. “Sanda man par Tevi jau šo to pastāstīja, mums nav noslēpumu!”, viņa neveikli iesmējās. Varēja just, ka iedzertais sidrs ir padarījis viņu mazliet rotaļīgu. Apjautājos Lindai, vai viņa atceras, ka esam sen atpakaļ dejojuši. Pēc mirkļa viņa pat sāka atcerēties tā vakara detaļas; šķiet, ka ledus starp mums bija pilnībā salauzts! Saruna pamazām kļuva intīmāka, sākumā apsēdāmies uz gultas malas, sāku glāstīt Lindas krūtis, skūpstījāmies. Šķiet, ka mums nebija iebildumu šodien pamēģināt kaut ko no tā, ko sen atpakaļ palaidām garām. Linda atlaidās gultā, novilka garo T-kreklu, kamēr es pamazām vilku nost viņas minisvārkus. Zem minisvārkiem atklājās, ka Lindai ir interesantas biksītes ar pērlīšu virteni stringa vietā. Šis atklājums mani ļoti uzbudināja. Nogūlos blakus Lindai uz kreisā sāna un sāku ar labo roku virpināt krellītes gar viņas jūtīgajām vietām. Linda reaģēja jau drīz, varēja redzēt, kas šis viņai ļoti patīk. Tā kā biju krietni garāks par Lindu, varēju vienlaicīgi čukstēt viņai ausī trakas idejas par vakara turpmāko gaitu. Pamazām kļuvu nekaunīgāks, un sāku ar roku masēt Lindas piebriedušo klitoru un kaunuma lūpiņas. Drīz mani sagaidīja vēl viens pārsteigums – dupsī bija ievietots spraudnis. “Šis gan ir vēl viens liels pārsteigums!”, spēju tikai konstatēt. “Varbūt nonāksim arī līdz tam!”, Lindas jaukais smaids bija redzams vairākos istabas spoguļos. Pērlīšu biksītes drīz atradās gultas stūrī, bijām jau krietni iekarsuši. Lindas roka sniedzās zem spilvena un kaut ko izvilka no turienes. “Pamēģināsim šo!”, viņa čukstēja. Tas bija rievots prezervatīvs, izskatījās interesanti. Uzvilku to, un pēc mirkļa jau tāpat, guļot uz kreisā sāna, iegāju Lindā, kas vēl arvien gulēja uz muguras. Viņa jau bija pilnībā gatava šim pavērsienam un baudīja grumbuļainā prezervatīva radīto berzi. Šajā pozā man bija samērā viegli sevi kontrolēt, reizēm iznācu ārā no Lindas un berzēju savu locekli gar viņas piebriedušo klitoru. Linda brīžiem skaļi elsoja, mana kreisā roka “palīda” zem viņas lielā dupša un mazliet sāka kustināt spraudni, kas vēl arvien bija viņas dupsī. Labā roka sasniedza klitoru un sāka to kairīnāt. Pēc brīža Lindai atpakaļceļa vairs nebija – orgasma vilnis pārņēma viņas ķermeni. Linda vēl mirki elsoja, bet tad atguvās. “Vai tiešām esi gatavs tam, ko tikko man čukstēji ausī – anālajam? Mēs šodien varam, esmu uz to sagatavojusies! Sanda teica, ka Tu esi maigs un šo to saproti no tā!”, viņa lietišķi turpināja. Spraudnis jau pēc mirkļa bija izņemts, Linda izaicinoši ieņēma sunīša pozu uz gultas malas un sniedza man vēl kaut ko, kas bija paslēpts zem spilvena - lubrikantu: “Varbūt šādi, vai Tev būs ērti?”. Nostājos blakus gultai. Skats bija iespaidīgs – Lindas iespaidīgais dupsis tagad šķita vēl lielāks nekā iepriekš, bez tam varēju redzēt Lindas seju arī spogulī, kas atradās gultas galā. Tas bija tik uzbudinoši, ka ar grūtībām varēju savaldīties. Ar lubrikanta palīdzību jau drīz devos turpināt neparasto pārsteigumu. Lindas dupsis tiešām bija labi sagatavots, bet tas vienalga radīja man neparasti lielu kairinājumu. Centos pamazām tajā iekļūt, izbaudot katru mirkli. Kad biju jau diezgan dziļi, ievēroju, ka Lindas roku pirksti cieši sagrābj palagu, pēc mirkļa sajutu kā viņa ļoti cieši “sagrābj” arī manu locekli, tik cieši, ka varēju tikai ievaidēties. “Patīk šis?”, ieraudzīju Lindas koķeto smaidu gultas gala spogulī. Tikai pamāju, un centos turpināt. Ilgi tas nevilkās, Linda kādā brīdī sāka ritmiski savilkt savus muskuļus, piemērojoties manām kustībām. “Paliec iekšā dziļi, kad beidz!”, viņa čukstēja. Centos sekot Lindas instrukcijai – kad sākās mans orgasms, viņa ritmiski sāka sakļaut savus dupša muskuļus, pielāgojoties manai pulsēšanai, it kā cenšoties “izslaukt” no manis visu un vēl vairāk. Orgasms bija neaprakstāms. Pašās beigās, kad mani izšļācieni bija beigušies, Linda vēl ļoti cieši “sagrāba” mani savā dupsī uz vairākām sekundēm. Tas jau bija uz sāpju robežas, jo mans loceklis bija pārkairināts. “Tu mani tikko aizvedi uz citu galaktiku!!!!”, spēju tikai nočukstēt , pamazām atgriežoties uz šīs planētas. “Iemāci šo Sandai, nenožēlosiet!”, Lindas koķetais smaids spogulī nepazuda pat šajā pikantajā situācijā. 3439 1 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Anal
- Trans
о sissy проститутках о sissy проституткахПри виде члена у девочек сразу встает. Только она замечает партнера, зашедшего в спальню, начинает набухать, а спустя 1-2 минуты уже твердая эрекция — это у 99% девушек в доме. Тая — любит сосатьКрупный мальчик с грудью 3-го размера и большой круглой попой. Его часто берут ценители минета. Вылизывать вонючие яйца и мошонку — обычное дело для Таи. Сегодня к ней зашел клиент. Он опытный мужчина и берет ее на 2-3 часа, чтобы кончить примерно такое же количество раз. Сосать приходится по 20-30 минут, пытаясь вытянуть сперму, при этом трогая яички, чтобы они больше набухали и раздувались — наполнялись семенем. Большие губы и рот Таи прекрасно подходят для этих целей. Ими создается вакуум с обилием слюны. Периодически заставляет засовывать свой член в попку, а после вновь обсасывать. Девочка от подобного лишь сильнее заводится. У нее торчит хуй, но кончать не позволяет. Устоявшиеся взгляды — основная задача женщины заключается в послушании. Чтобы делать ему хорошо. Она здесь для этого. С Таей занимаются традиционным сексом — ее трахают в уже растянутую жопу, сосут ей сиськи, лезут в рот языком. Маша Худенькая и даже миниатюрная. Ей сделали большую грудь. Словно говоря: «Вот посмотрите, как с ней обращаются». Машу берут на вечеринки. Как правило — это пьянки трех-пяти, обычно солидных, мужчин. Состоятельные, при деньгах, осознающие себя хозяевами. Им нравится слабый и напуганный мужчина, пугающийся противоречить.Сегодня одна из таких тусовок. Машеньку обязали нарядить в розовое платьице. А всё мероприятие по сценарию обставлено, как посиделки уважаемого человека, пригласившего друзей аналогичного статуса. Здесь, официант ухаживает за гостями, а мужчина говорит, чтобы не отказывала и демонстрировала себя с хорошей стороны: — Они любит красивых девочек, налей ему выпить, подойдя, как модель, — произносит он, а парень боязливо выполняет. «Посиди на коленках, послушай, что скажет Н.» С этими словами Маша идёт к толстому мужчине, тут же сующему пальцы под трусики. Он не обращает внимания, доверяя знакомому. Тот же лапает яички. Сжимает их. Ей стыдно, она боится показать стеснение — терпит так 15-20 минут. Радуется, когда отпустили. «Милая, покажи, А. А., где у нас ванная» Когда она и знакомый уходят в другую комнату, гость начинает говорить, что она плохая. И если не хочет проблем дома, её следует наказать. С этими словами из-под юбки достается пенис и отбивается легкими движениями линейки или ладошки. Иногда Маша должна пососать и проглотить всё до капли, как следует избаловавшейся. «Поучись с К.» С этими словами ее уводят в её же комнату. Перед столом располагается стул, на котором заботливо установлена анальная пробка. Достаточно размера, чтобы протянуть отверстие сильнее обычного. Если она не хочет, она усаживается силой. Это называют: «Привыкнуть сидеть спокойно». Клиенты любят смотреть, как Машенька тужится — она знает, рано или поздно попа увеличится. И войдет внутрь. После сможет отправиться в кровать, чтобы полежать с дядей. Здесь ей следует отвечать правильно на вопросы: — Никому нельзя рассказывать, понятно? — говорит: «Да». — Что надо произносить, если спросят, чем здесь занимались, — отвечает: «Были дела». Она отправляется на воспитание. Мужчины ведет в туалет, где в попку вставляется половой орган, из которого писает внутрь. Мужчина садится на унитаз с целью выкакать. Тут же ему объясняется — это для исправления. Еще у Маши есть комната, где ковыряют пальчиком и разными предметами в попке. Качели для игры в похищение. Да и в любимых игрушках обязательно лубрикант — девочка может выбирать, из какой её станут смазывать. Кира — под осеменениеОдна из самых дорогих женщин. В нее разрешается кончать без презерватива, сколько угодно. Кира помешана на сексе и старается быстрее раздеться, оставаясь с мужчиной наедине. Любимое развлечение клиента — затыкание попки после оргазма в неё. Наши посетители знают, как семя влияет на тело и особенно психику мужчины — уже спустя пару лет жизни даже с одним парнем, такие теряют контроль, думая лишь о желании трахаться и возможности подставить смазанное отверстие под… От большего числа мужчин выходит она — главное следить, чтобы не растянула свою дырку свыше необходимого.Вчера Кира три часа лежала с заткнутым членом ртом и точно также наполненной попкой. Пока мужики, взявшие её, менялись друг с другом. Перерывов не было, лишь неостанавливаемая закачка спермы, ее проглатывание и заталкивание глубже в задний проход.THE END 2900 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Grupas sekss
Orģijas pie Reiņa Kādu dienu iezvanījās mans tālrunis. Skatos nepazīstams numurs. Parasti nelabprāt atbildu uz šādiem zvaniem, bet tā kā gaidīju vienu sūtījumu, tad padomāju, ka varbūt zvana kurjers. Atbildu uz zvanu. “Sveiks, vai Reini vēl atceries?” – ierunājās vīrietis. Šeit nedaudz jāiepauzē ar sarunas turpinājumu. Reinis ir mans kādreizējais kaimiņš un darba biedrs, dzīvojām netālu viens no otra. Viņš dzīvoja kopā ar vecākiem privātmājā, es netālu uz tās pašas ielas dzīvoklī. Agrāk daudz laika pavadījām kopā, gan darbā, gan arī atpūšoties – tusiņi, pikniki, izbraucieni, arī daži seksuāla rakstura pasākumi. Varētu teikt, ka bijām draugi. Pirms gadiem 6 viņš pārvācās dzīvot uz citu pilsētu, jo bija atradis labāku darbu. Vēl sākumā ik pa laikam sazvanījāmies, bet ar katru brīdi zvani palika retāki mūsu starpā, kā jau tas bieži notiek šādos gadījumos. Liekas, ka nebijām sazvanījušies vismaz kādus 3 gadus. “Protams, atceros, kā tad tev gājis pa šo laiku” – es priecīgs apjautājos. “Visādi, bet kopumā jau tīri nekas” – Reinis atbild. “Man tev ir piedāvājums” – turpina viņš – “Es drīz braucu strādāt uz ārzemēm, un pirms aizbraukšanas gribēju sarīkot tādu kā atvadu ballīti, bet nu tādu uhhh, kā saka. Plānoju pasākumu uz nākošo piektdienas vakaru, manā vecāku mājā. Tu taču māju vēl atceries?” Jā, atceros gan, bet vai tad tu esi atpakaļ šeit? – pārjautāju es. “Nē, māja pēc vecāku nāves pārgāja man mantojumā, vispār taisos to pārdot” – precizēja Reinis. “Oi, man ļoti žēl par taviem vecākiem” – es centos būt līdzjūtīgs. “Viss kārtībā, paldies. Tad kā tev ir ar nākošo piektdienu? – vēlreiz pārjautāja viņš. Viņš zināja, ka esmu precēts cilvēks un ne vienmēr tā varu atlicināt laiku šādiem pasākumiem. “Es vēl nezinu, bet varētu zināt pirmdien (zvans notika piektdienā)” – es atbildēju un paturpināju – “Bet ko tad tu īsti tur esi iecerējis?” “Gribu vienkārši pirms aizbraukšanas uztaisīt vienu riktīgi izvirtīgu pasākumu, esmu pat sākumam uzaicinājis vienu striptīzdejotāju, lai iesildītos” – Reinis mēģināja paskaidrot. “Gribu kaut ko līdzīgu gangbang pasākumam uzorganizēt. Atcerējos par tevi, tu taču neesi pielicis punktu seksuālai izklaidei?” – centās noskaidrot Reinis. “Reti, bet pa laikam jau vēl šo to pasāku” – es atbildēju. “Vai bisex lietiņas arī vēl praktizē” – viņš turpināja izjautāt mani. “Jā” – atbildēju es. “Ideāli, mums tieši kopējā bariņā pietrūkst viena bipas vīrieša, tu gribētu šādu izklaidi?” – precizēja Reinis. “Un, kas būs pārējie, es viņus pazīstu? – tagad jautāju es. “Nē, diez vai, kopā tad ar tevi mēs būtu 10 cilvēki. Ir divi hetero pāri, viens bi pāris, es, viens biuni vīrietis, viena bipas sieviete, un tad vēl tu.” – skaidroja Reinis. “Kur tu tādus izrāvi?” – painteresējos es. “Tie hetero ir mani labi paziņas, bet pārējie savukārt, viņu paziņas, bet tos es neesmu saticis” – atkal skaidro viņš. “Bet pasākums drošs, ja jau tu viņus pat nezini? – uztraucos es. “Mani paziņas viņus ļoti labi zinot, tā kā domāju viss būs ok” – Reinis piebilst. “Labi, es līdz pirmdienai vēl padomāšu un noskaidrošu vai man ir brīvs tas vakars.” – šaubīgi atbildu. “Labi, bet tad zvani uz šo pašu numuru”. “Ok, tad līdz pirmdienai”. Tā mūsu saruna beidzas, un es iegrimu pārdomās. No vienas puses gribās satikt draugu ar ko kopā pavadīti jauki brīži, no otras puses nedaudz uztrauc šis pasākums, kur tik daudz man nepazīstami cilvēki. Turpmākās dienas laikā mēģināju vairs par to nedomāt, jo tomēr laiks līdz pirmdienai vēl bija pietiekošs. Pa brīvdienām sapratu, ka teorētiski piektdienas vakaru es varu izbrīvēt, bet vēl joprojām šaubījos par piedalīšanos. Kaut kas mani uzrunāja, un kaut kas tomēr lika vēl domāt. Pienāca pirmdiena, zvanīt Reinim vilcinājos. Taču pēcpusdienā Reinis piezvanīja pats: “Čau, nu kā tev ir, būsi? – jautāja viņš un turpināja – “Visi pārējie ir devuši akceptu, ka būs. Es tiešām priecātos, ja tu atbrauktu”. “Labi, būšu, bet ja man kaut kas nepatiks, tad paturu tiesības jebkurā brīdī pamest pasākumu” – biju savā ziņā prasīgs šajā brīdī. “Lai tā būtu” – noteica Reinis – “bet gan jau būs labi. Es tad citiem dodu ziņu, ka būsi. Piektdien, tad uz ap septiņiem vakarā esi pie manis.” “Labi” – atbildēju un saruna beidzās. Un atkal pārņēma šaubas vai pareizi izdarīju, ka piekritu. Visu nedēļu vēl ik pa laikam mani šī doma tirdīja. Pienāca piektdiena, noskaņojums bija labs, un nolēmu, ka braukšu ciemos, lai kā tur arī būtu. Norādītajā laikā ierados pie Reiņa vecāku mājas, nekas šeit īpaši nebija mainījies kopš biju šeit pēdējo reizi. Pagalmā stāvēja trīs mašīnas, atradu vietu arī savai. Piezvanīju pie durvīm, prieks bija ieraudzīt Reini, atverot durvis. Viņš gandrīz nebija vizuāli mainījies pa šiem gadiem. “Sveiks, super atkal satikties” – Reinis padeva man roku. Sarokojāmies, un viņš aicināja mani iekšā. Arī iekštelpās nekas nebija šeit mainījies, tāds pats telpas iekārtojums, tās pašas mēbeles. “Vai tu esi precējies” – dodoties uz istabu, es pajautāju. “Nē, tā arī nav sanācis, un tāpēc arī dodos uz ārzemēm, mani te nekas netur.” – atteica Reinis. Istabā atradās trīs vīrieši un divas sievietes. Viņiem rokās bija glāzes ar dzērieniem. Sasveicinājos ar viņiem. “Tas ir mans kādreizējais darba kolēģis par, kuru jums rakstīju iepriekš” – Reinis iepazīstināja par mani. “Atpūšaties, iemalkojat, mums nedaudz jāparunājas.” - noteica Reinis un aicināja mani uz virtuvi. “Vēl nav atbraucis viens hetero pāris un tā bi sieviete” – pa ceļam uz virtuvi skaidroja Reinis. Virtuvē viņš arī man pasniedza dzērienu, un sākām atcerēties vecos, labos laikus. Runājām samēra ilgi, līdz pie durvīm atkal zvanīja – bija atbraucis tas pāris. Pēc laika ieradās arī beidzamā mūsu pasākuma dalībniece. Ja pārējos vēl īsti nepaspēju novērtēt, tad šo sievieti nopētīju kārtīgi. Sieviete (Ksenija) 35-38 gadus jauna, ģērbusies vieglā ādas jaciņā un paīsos svārkos, kājās gari melni zābaciņi. Pamanīju, ka viņas vienā deguna nāsī bija neliels pīrsings un uz rokas, kuru nenosedza jaciņas piedurkne bija redzams neliels tetovējums. Sasveicinājusies ar visiem, viņa devās pie viena no pāriem, un apskavās ar tiem. Sapratu, ka viņi ir pazīstami, un ka laikam tieši viņi ir tas bipāris. Staigājot kopā ar Reini pa istabu, runājoties un malkojot dzērienu, centos apmēram novērtēt visus šī pasākuma dalībniekus. Bi pāris (Alise un Mārtiņš) bija abi apmēram vienāda auguma, vidējas miesasbūves un apmēram ap 45 gadus jauni. Sievietei bija uzvilktas melnas bikses un viegla blūzīte, bet vīrietis bija solīdi saģērbies pat uzvalkā. Abi hetero pāri ( Marika un Varis, Lelde un Gatis) bija savā ziņā līdzīgi viens otram, tikai vienā pārī sieviete bija nedaudz garāka par savu vīru, arī viņi bija vecumā ap 40, slaidi. Blakus vienam no pāriem stāvēja vīrietis (Roberts), gara auguma, masīvas miesasbūves. Reinis piesita pie glāzes, tā pievērsdams citu uzmanību. “Sveiki, vēlreiz visiem! Sapulcināju jūs visus šeit, lai kopīgi aizvadītu šo vakaru nepiespiestā atmosfērā. Pasākuma laikā cenšamies visi justies brīvi un atraisīti, iepazīt vienam otru. Jūs variet izteikt cits citam dažādus nepiedienīgus piedāvājumus, bet viens noteikums gan ir būtisks – ja kāds vai kāda saka nē, tad tas tā arī ir jāpieņem bez iebildumiem un aizvainojumiem. Lai nedaudz viens otru labāk iepazītu, tad piedāvāju katram nedaudz pastāstīt par sevi seksuālā jomā un pieredzi, lai pārējiem radītu nelielu priekšstatu par sevi. Pāri var stāstīt arī kopā vai pa vienam. Pirms uzsākam, gribēju vēl jūs informēt, ka drīz ieradīsies striptīzdejotāja un parādīs mums mazu priekšnesumu, kā saka omas uzlabošanai. Dzērieni ir virtuvē, mājas citas telpas ir jūsu rīcībā.” – savu runu pabeidzis Reinis pacēla glāzi – “Priekā!” Reinis kā jau mājas saimnieks uzņēmās iniciatīvu un par sevi pastāstīja pirmais. Īsi un kodolīgi. Pārējie centās no viņa neatpalikt, un arī neizplūda garās runās. Kopējā aina bija apmēram šāda: abi hetero pāri bija pazīstami ar Reini, bet pieredze šāda veida pasākumos nebija, bet esot ar mieru kaut ko jaunu iemācīties no citiem un ņemt dalību, ja liksies pieņemami. Kā jau pareizi biju sapratis tad Alise ar Mārtiņu bija pazīstami ar Kseniju, savā starpā pa laikam arī tiekoties kopīgām seksuālām rotaļām. Bijusi arī pieredze būt apmēram šāda apmēra pasākumā. Roberts atzinās, ka esot pazīstams ar Reini, satikušies vienā sporta klubā, pieredzes lielās grupās neesot, bet esot ticies ar vienu pāri, patīkot arī bi spēlītes, bet tikai kā aktīvai personai. Grūti pateikt cik no visiem stāstītājiem stāstīja taisnību par savu pieredzi un cik nē, tāpēc arī es par sevi pastāstīju ne sevišķi daudz, lai pārāk nepievērstu sev uzmanību, bet, protams, pieminēju, ka esmu vairāk bi pasīvā tipa. Pienāca norādītais laiks, un tiešām gandrīz precīzi pēc pulksteņa, Reinis ieveda istabā apmēram 25 gadus jaunu sievieti, ģērbusies sarkanā mežģīņu kleitiņā, sarkanās zeķēs un augstpapēžu kurpēs. “Iekārtojieties, kur atrodiet vietu, un izbaudiet priekšnesumu” – Reinis vērsās pie mums visiem. Katrs centās atrast sev vietu istabā, man sanāca apsēsties blakus Ksenijai, viņai otrā pusē sēdēja Mārtiņš un Alise. Ieskanējās lēna, viegla mūzika, un uzaicinātā sieviete uzsāka jauku, erotisku deju. Mēs visi ar interesi vērojām viņas līganās kustības, kas pārgāja sava ķermeņa glāstīšanā. Dejas turpinājumā, sieviete ar vijīgām kustībām atbrīvojās no savas kleitiņas, noslidinot to uz grīdas. Augums bija vienreizējs, stingras vidēja izmēra krūtis, kuras ieskāva sarkans krūšturis, vēl vairāk tās izceļot. Garās kājas ļoti izcēla sarkanās zeķes ar zeķturi, bet dupša apaļumus varēja aplūkot pilnā mērā, jo tās praktiski nekas neapsedza, jo viņai bija uzvilkti sarkani maziņi stringi. Sieviete turpināja dejot, izrādot savu krāšņo augumu. Pirmais noreaģēja viens no pāriem, un vīrietis piecēlās, piegāja pie sievietes un aiz viņas zeķtura aizlika naudas zīmi. Viņa piemēram sekoja arī pārējie, cenzdamies pārspēt cits citu. Sieviete parādā nepalika, un jau pēc mirkļa viņas deja turpinājās ar krūštura noņemšanu. Burvīgas krūtis, kustējās dejas ritmā, sieviete ik pa brīdim tās noglāstīja. Viņa kā visus kaitinādama, lēnām dejoja gar visiem, ļaujot kādam noglāstīt savas kājiņas, citam ļaujot pieskarties viņas dupsim. Es centos vairāk vērot citu dalībnieku reakcijas. Vīrieši, protams, visi bija sajūsmā, hetero pāru sievietes gan ne īpaši reaģēja, lai gan viena no viņām tomēr ik pa brīdim ļoti seksuāli aplaizīja savas lūpas. Alise un Mārtiņš daudz uzmanības dejotājai nepievērsa, bet skūpstījās. “Es viņai ar prieku tagad izlaizītu” – pēkšņi man blakus ierunājās Ksenija. Pasmaidīju un piekrītoši pamāju ar galvu. Dejotāja, turpinot sevi paglāstīt, centās visādi izlocīties dejas solī, lai apkārtējie varētu viņu labāk izpētīt. Pēc neilga laika mūzika apklusa, sieviete salasīja savas drēbītes un devās uz blakus istabu. Mēs visi cītīgi viņai aplaudējām, pavadot ar skatieniem. Jauks iesākums, padomāju. Aizgāju uz virtuvi sev vēl ieliet dzērienu, jo likās, ka es tomēr kaut intereses pēc palikšu pasākumā, lai kaut paskatītos kas būs turpinājumā. Atgriezies lielajā istabā nekādas īpašas pārmaiņas nepamanīju, vienīgi Reinis ar vienu no pāriem bija pazudis, bet zinot Reini, tā viņam bija parasta parādība, ka pasākumu laikā nozūd un tad atkal pēkšņi parādās. Nedaudz aprunājos ar Leldi un Gati par dzīvi un sīkumiem, un turpināju malkot savu dzērienu. Istabas galā Alise un Mārtiņš bija sev pa vidu apsēdinājis Kseniju, savā starpā čaloja, bet pamanīju, ka abi glāstīja kājiņas Ksenijai. No virtuves iznāca Roberts ar savu dzērienu, un tāpat kā es ar acīm pārlaida skatu istabai un apsēdās mīkstajā krēslā netālu no trijotnes. Es stāvēju nostāk, atbalstījies pret palodzi. Pēc brīža, Alise piecēlās un devās uz vannas istabu. Nepamanīju to brīdi, kad Roberts bija piebiedrojies palikušajiem uz dīvāna. Ksenija sēdēja starp abiem vīriešiem, un viņas rokas atradās uz abu vīriešu bikšu priekšām, un glāstīja tās. Nu jau paliek interesanti, pie sevis nodomāju. Tāpat laikam padomāja arī Lelde ar Gati, kas bija pienākuši tuvāk šai trijotnei. Visi kopā vērojām, kas notiks tālāk. Ilgi nebija jāgaida, kad Ksenija bija jau abiem noslidinājusi bikses līdz ceļiem un satvērusi abus locekļus rokās. Viņas glāsti bija samērā intensīvi un abu vīriešu locekļi strauji pieņēma apmērus. Pārsteidza Roberts, kura locekļa izmērs noteikti bija iespaidīga izmēra, kādus laikam biju redzējis tikai kaut kādās pornofilmās. Ksenija turpināja masēt Roberta locekli, bet paralēli jau bija paņēmusi mutē Mārtiņa locekli. Lelde apķērusi Gati no mugurpuses, bija viņam pieglaudusies kā mazs kaķītis un ar interesi vēroja trijotnes darbības. Uzmanīgi vēroju Kseniju, jo vēlējos redzēt kā viņa orāli tiks galā ar Roberta lielo locekli. Bet viņas izpildījumā tas izskatījās elementāri, jo lūpas tik ātri aptvēra šo milzeni un ieslidināja sev mutē, lai gan likās, ka tas nebūs iespējams. Redzēju, ka arī Lelde no šī skata uzvilkās, jo viņas roka noslīdēja savam vīram līdz bikšu priekšai, atvēra rāvējslēdzi un izņēma no biksēm locekli. Tas bija jau piebriedis, un Leldes roka to tagad aptvēra un uzsāka glāstīt. Viņa vēl joprojām stāvēja viņam aiz muguras, kustināja roku pa Gata locekli un vēroja, kā Ksenija pārmaiņus orāli samīļoja abus vīriešus. Pamanīju, ka istabā ir ienākusi Alise, viņa lēnām nāca mums visiem tuvāk, un es neviļus pamanīju, ka kaut kā nedabiski viņas bikšu priekša ir piebriedusi. Viņa pamanīja manu skatienu, uzsmaidīja un ar roku pārbrauca pār savu bikšu priekšu. Pienākusi pie Ksenijas, kura vē joprojām rāpus pie dīvāna apmierināja abus vīriešus, viņa satvēra Ksenijas svārciņus un parāva tos uz augšu, atsedzot pārējiem Ksenijas dupša apaļumus. Tajā pat laikā viņa atpogāja savu bikšu priekšu, un no tās izņēma strapon, kuru satvēra ar roku. Apkārtējie ar interesi vēroja šo mākslīgo locekli Alises bikšu starpā. “Ksenija jau ir iejutusies kā redzu” – ierunājās Alise. “Lelde, ja tev nav iebildumu, tad varbūt abi pasīvie varētu uz maiņām mums te visiem atsūkāt” – iniciatīvu turpināja uzņemties Alise. Īsti nesagaidot atbildi no Leldes, Alise pamāja man: “Sāc sūkāt man, tad varbūt Gatis pievienosies. Pametu acis uz Leldi un Gati, pēc viņu sejas izteiksmēm sapratu, ka tas viņiem ir bijis pārsteigums, taču laikam jau patīkams, jo Gatis, Leldes pavadīts, nostājās blakus Alisei. Lelde turpināja glāstīt sava vīra locekli. Notupos uz ceļiem un aptvēru ar lūpām strapon galviņu, pakāpeniski virzot to mutītē. Alise man neļāva ilgi domāt, bet uzreiz iesāka kustības manā mutē, pieturot strapon ar roku. Atrāvos no strapon, lai ievilktu elpu, kad man pie sejas parādījās Gata loceklis, Leldes roka turpināja kustināt vīra locekli. Nedaudz pavirzījos uz locekļa pusi, atvēru mutīti un Lelde pati lēnām ievirzīja vīra locekli man mutē. Taču viņas rokas darbības neapstājās, un pat pieauga, virzot locekli manā mutītē. Pa to laiku Ksenija bija paspējusi novilkt savu ādas jaciņu, novilkusi krekliņu un krūšturi. Viņa vēl joprojām sūkāja abiem vīriešiem rāpus, un viņas krūtis skaisti šūpojās ritmā. “Jūs turpiniet” – noteica Alise un devās blakus pie Ksenijas. “Tev patīk? – jautāja Lelde savam vīram, kura loceklis viņas vadīts turpināja slīdēt mana mutē. “O, jā” – klusi atbildēja Gatis. Alise bija piegājusi Ksenijai no mugurpuses, burtiski norāva viņas bikšeles un bez nekāda brīdinājuma iegāja ar strapon vagīnā. Viņa drāza viņu pamatīgi, brīžiem likās, ka Ksenija aizrīsies ar kādu no vīriešu locekļiem, kad kārtējo reizi strapon dziļi nonāca viņā. Lelde bija noslidinājusi savas kleitiņas lencītes un nebiju pamanījis, ka krūštura viņai nemaz nebija, bet varbūt tas bija tāpēc, ka krūtis bija ļoti maziņas, bet izskatījās tās jauki. “Vai vari atlaisties tur? – vaicāja Lelde norādīdama uz dīvāna malu. Apsēdos uz grīdas un atbalstīju muguru pret dīvānu. Sajutu, ka Leldes rokas ir satvērušas manu bikšu jostu un cenšas to attaisīt. Novilkusi manas bikses, viņa tikpat ātri tika galā arī ar manām apakšbiksēm. Viņas roka satvēra manu puspiebriedušo locekli un tūlīt novirzīja sev mutē. Gatis nostājās virs viņas un ievirzīja savu locekli manā mutē, mana galva atbalstījās pret dīvāna malu. Šo es no viņu puses nebiju gaidījis, bet laikam jau iepriekšējie procesi bija viņus abus uzbudinājuši, un viņi to izbaudīja. Blakus esošā kompānija arī jau bija mainījuši savas pozīcijas – Ksenija rāpus sūkāja Mārtiņa locekli, bet no mugurpuses abos caurumiņos viņu drāza Ksenija un Roberts. Alise bija iegājusi anāli Ksenijā, bet Roberts spraudziņā. Abi centās uzņemt vienādu ritmu, lai maksimāli sagādātu baudu Ksenijai. “Jums laba poza” – nokomentēja Alise skatīdamies, kā Lelde ar Gati darbojas ap mani. “Mēs arī tūlīt mainīsimies” – viņa vēl piebilda un turpināja iegūt Kseniju dupsī. Pakāpeniski arī pārējie bija spējuši atbrīvoties no apģērba un mani uzbudināja šī kailo ķermeņu klātbūtne un darbības. Pamanīju, ka blakus kompānija nedaudz pārtraukuši Ksenijas iegūšanu un pievērsuši skatienus mums. Kādu brīdi vērojuši mūsu izklaidi, Alise uzrunāja Leldi un Gati: “Vai varam aizņemties jūsu partneri?” Mēs atrāvāmies no savas nodarbes un gaidījām viņas turpinājumu. “Paliec, kur esi” – viņa norādīja man. Viņa apsēdās man blakus dīvānā un pavērsusi skatienu uz manu pusi piedāvāja: “Negribi pajāt uz manis, nāc sēdies virsū”. Piecēlos no grīdas, un lēnām tuvināju savu dupsi izslietajam strapon. Ļoti lēnām ieslidināju to sevī, juzdams kā tas dziļi ienāk manī, tūlīt pat manas sejas priekšā parādījās Mārtiņa un Roberta locekļi. Es bez vicināšanās izvēlējos Mārtiņa locekli, jo par Roberta gigantu nebiju pārliecināts vai spēšu to paņemt mutītē. Pamanīju, ka arī Ksenija, Lelde un Gatis bija atraduši sev nodarbi – Lelde atlaidusies dīvānā ar platām kājām, ar baudu saņēma orālos glāstus no Ksenijas, bet Gatis jau pilnā sparā ieguva Kseniju no mugurpuses. Pakāpeniski nedaudz ātrāk sāku sēsties uz strapon, bet Roberts laikam juzdams, ka ir nedaudz apdalīts, bija jau paspējis iekārtoties pie Alises mutes, un iedevis viņai sūkāt. Blakus esošie bija samainījušies vietām, Lelde tāpat ar paplestām kājām atlaidusies atdevās savam vīram, bet Ksenija bija iekārtojusies virs Leldes sejas uz dīvāna atzveltnes, un papletusi kaunuma lūpiņas, lāvās Leldes mēlītei. “Paņem viņu” – atskanēja Alises balss man aiz muguras. Nevarēju saprast kam tas adresēts, bet pēc tā, ka abi vīrieši no mums atgāja nost, nopratu, ka tas bija tēmēts Robertam un Mārtiņam. Un tagad blakus mums dīvānā rāpus nostājās Mārtiņš, bet Roberts ar savu milzeni pārliecinoši iegāja viņa dupsī. Mans izbrīns bija liels, jo mans dupsis noteikti nebūtu gatavs, kam tik lielam. Laikam manu izbrīnu nolasīja arī Alise un tikai noteica: “Viņš man trenēts. Pagriez tu arī dupsi”. Nometos četrrāpus blakus Mārtiņam un Alises strapon iegāja manī. Pēc visu blakus esošo baudas izsaucieniem, biju arī pats ļoti uzvilcies. Pirmais beidza Roberts, kurš elsdams ļoti skaļi izšļāca spermu pār Mārtiņa dibena apaļumiem. Tad kulminēja Gatis, kurš beidza savā sievā, kura, savukārt, ar baudas kliedzieniem izbaudīja šo jauko mirkli. Mans uzbudinājums nedaudz bija apslāpis, un beigt it kā vēl nevēlējos, bet Alise gan bija uzvilkusies un centās ar spēcīgiem grūdieniem virzīt manī strapon. Pēc mirkļa viņa smagi elpodama iznāca no manis. Katrs mēģināja atkal atrast vietu, kur nedaudz atlaisties un atslābināties, kāds sameklēja savu glāzi ar dzērienu, cits vienkārši atlaidies dīvānā, atpūtās. Es arī atradu savu glāzi un malkoju dzērienu. “Ir kādi priekšlikumi par turpinājumu” – pirmā ierunājās Alise. Viņas aicinājumam atsaucās Ksenija: “Tā ka visiem nebija vēl iespējas sasniegt baudas virsotnes, tad varbūt varam viņiem palīdzēt to izdarīt” – viņa piedāvāja. Tādi laikam sanācām mēs trīs: Es, Mārtiņš un pati Ksenija. “Laba ideja” – domu uzķēra Alise – “Tad varbūt, lai vīrieši mums parāda kā viņi apmierina sevi līdz nobeigumam, bet pārējie vīrieši, lai palaiza Ksenijai. Balsojam?” “Es par, bet lai viņi abi beigās beidz uz manis” – savu versiju izteica Ksenija. Pārējie arī pacēla rokas apstiprinādami savu “par”, izņemot Leldi, kura ilgi vilcinājās ar atbildi. Visi pievērsās viņai. Viņa saminstinājās un tad teica: “Es arī par, bet ar noteikumu, ka kāds no viņiem vēl paņems mutītē Gatim. Es šausmīgi uzbudinājos, kad sākumā to viņam darīja”. “Pārējie piekrīt?” – pārjautāja Alise. Visi apstiprinoši pamāja. “Varbūt tad, lai viņi onanē tupus uz ceļiem, un Gatis pats izvēlas, kam dot mutītē” – piedāvāja Ksenija. Visi piekrita tādam scenārijam. Ksenija ērti iekārtojās dīvānā, atplezdama savas kājiņas vīriešu mēlītēm. Viņas virzienā devās Roberts, jo sanāca, ka viņš palicis vienīgais brīvais vīrietis. Mēs abi ar Mārtiņu nometāmies ceļos pretī dīvānam, kura tagad iekārtojās Alise un Lelde, un uzsākām apmierināt sevi. Alise un Lelde skatījās uz mums, kad Alise pajautāja: “Vai drīkstu?” Tajā pašā brīdī viņas lūpas noliecās pie Leldes krūts galiņa, apskāva to ar mēlīti, bet roka noslīdēja pie Leldes kājstarpes. “Jā” – izdvesa Lelde. Vērodami kā Alise apmierina Leldi, bet Roberts Kseniju, abi ar Mārtiņu ātri atkal uzbudinājāmies. Pie manis pienāca Gatis un pievirzīja locekli manai mutei. Sapratu, ka izvēle kritusi uz mani, un neiebilstot atsāku sūkāt viņam. Laikam jau Alises glāsti un skats, ka atkal ņemu mutē viņas vīram, pamatīgi satricināja Leldi, kura izteiksmīgi locījās un viegli trīcēja, vērodama savu vīru. Redzējām, ka tuvu kulminācijai ir arī Ksenija, kuru apmierināja orāli Roberts, tāpēc abi ar Mārtiņu paātrinājām savas darbības. Jutu, ka nevaru vairs nociesties, atvirzīju Gati no sevis, un strauji piecēlos un devos pie Ksenijas. Ar vairākiem šļācieniem mana sperma izplūda pār viņas krūtīm, tajā brīdī arī pati Ksenija konvulsīvi noraustījās, un noglāstīja savas krūtis. Pēc mirkļa uz viņas beidza arī Mārtiņš, daļa spermas nonāca Ksenijai uz sejas. Viņa ar roku noslaucīja seju un noglāstīja atkal savas krūtis. Visi pilni baudījuma, atslābinājāmies un nedaudz pārspriedām notikušo, malkojot savus dzērienus. Pēkšņi no otrā stāva istabā parādījās Reinis ar pazudušo pāri. Uz mūsu izbrīna jautājumu: “Kur tad bijāt pazuduši” – saņēmām diezgan īsu atbildi: “Bišķi patusējām trijatā.” Tā beidzās atvadas no Reiņa. Pēdējo gadu laikā neesam vairs sazvanījušies, zinu tikai, ka viņš tagad dzīvo un strādā kādā no Skandināvijas valstīm. 5274 0 1 pirms gada 5/5 - (3 Kopā balsis)
- Grupas sekss
- Trijatā
Iesauļotais augums Tas bija pasen. Bija sarunāta tikšanās pie kāda pāra viņu mājās. Pirms tam bijām sarakstijušies tikai i-netā. Viņi bija atgriezušies no atpūtas Antālijā. Parasti esmu punktuāls, taču šoreiz ierados nedaudz par agru. Vīrietis mani sagaidija, varbūt nedaudz apmulsis, bet teica, ka sieviete nupat iegājusi vannā. Es teicu, o.k., to mēs varam pārvērst, kā prelūdiju. Pajautāju vai pie rokas nav fotoaparāts. Protams tāds atradās. Sarunājam, ka viņš piebiedrosies vēlāk, lai neradītu lieku spriedzi. Tad nu es devos uz vannasistabu, pieklauvēju un izdzirdot atbildi paskaidroju, ka vīrietis nolīdzis "fotogrāfu" jaukai sesijai. Viņas balsī jūtu samulsumu, taču tiku aicināts iekšā. Jā, tas bija to vērts - seksīgs, nosauļots sievišķīgs ķermenis vannojās ūdenī, kuram laikam bija pievienota vannas sāls, kas radīja interesantu ūdens nokrāsu. Tas savienojumā ar iedegumu bija vienkārši fantastiski. Uzņēmu daudzas foto, sieviete iesākuma mulsa aizsedzot intīmākās vietas, taču blakus noliktais šampanietis darīja savu un bildes kļuva pavisam atklātas. Pēc laiciņa viņa izkāpa no ūdens viegli noslaucījās dvielī un paņemot aiz rokas ar šķelmīgu skatienu vedināja līdz uz guļamistabu. Kaut arī viss notika agra pēcpusdienā, logi bija nedaudz aptumšoti. Apkārt platajai gultai dega mazas sarkanas svecītes, gultasveļa arī bija saskaņoti tumši sarkana. Viņa apgūlās, uztaisīju vēl pāris kolosālu bilžu viņu albumam. Tai mirklī, kad viņabija apgūlusies uz vēdera, pienācu pie gultas un sāku maigi masēt plecus, pirms tam ieziežot rokas ar masāžas eļļu, kura bija blakus uz skapīša. Tupinot masāžu, lēnām devos uz ķermeņa lejaspusi - kājās, gūžas jaukais dibentiņš, tad viņa apgriezās uz muguras, sekoja kakla, sejas, ausu ļipiņu , krūšu masāža. Sieviete jau pati iepleta kājas, savilka tās ceļos paverot ceļu uz baudas pasauli sev un man. Sāku klitora masāžu ar mēli, vēl pēc brīža, viņa piecēlās sēdus un atpogāja man bikses, ar neaprakstāmu baudu paņemot locekli mutē. Tālāk sekoja "69" poza, tad iegāju viņa no mugurpuses. Šai brīdi pievienojās vīrietis, kura loceklis uzreiz nokļuva viņas mutē. Vēl pēc brīža vīrietis apgūlās un viņa jāteniski uzsēdās viņa loceklim, tad nedaudz paliecoties uz priekšu atskatījās un aicināja mani ienākt šaurākajā vietiņā. To arī izdarīju. Tā mēs brīdi pārmaiņus divatā kustējāmies viņā, mainoties vietām. Jūtot, ka sekos kulminācija izvilkām savus locekļus, sieviete nogūlās uz muguras un tad vienlaicīgi masējot abus ar rokam saņēma spermas šaltis pār visu ķermeni. Protams aizmirsu tikai piebilst, ka viņas orgasmi, kuri bija vairāki dažādos brīžos pieauga ar katru reizi, kontrakcijas bija ar vien stiprākas un ilgstošākas............................... 2997 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Klasisks sekss
- Milf
3.daļa :) Vēl brīdi paliku viesnīcas gultā, pamazām atslābstot no pieredzētā. Pateicoties Sandai, šis tiešām bija kļuvis par kaut ko vairāk nekā vienkāršu ātru seksiņu. Atslābums pamazām pārņēma manu ķermeni, bet centos noturēties. No otras puses – mani nelika mierā tikko pieredzētais – vai tas kādreiz varētu notikt vēlreiz? Bija jāizdara vēl dažas lietas vakarpusē, tāpēc devos prom no viesnīcas. Vakars pagāja bez citiem ievērības cienīgiem notikumiem, bet, jau guļot savā gultā neviļus “pārlapoju” dienas notikumus. No rīta nolēmu aiziet līdz viesnīcai paēst brokastis un izreģistrēties no numuriņa. Ienākot viesnīcā ievēroju kādu izteikti rudu sievieti, kas sēdēja netālu no ieejas, bet devos lifta virzienā. Liels bija mans pārsteigums, kad šī sieviete pēdējā brīdī ienāca liftā. Ak, vai – tā taču bija Sanda ar rudu parūku! Tikai tagad ievēroju, ka arī citi aksesuāri ir neparasti – tīkliņzeķes un tumšas brilles. “Neliels pārsteigums, vai ne! Zināju, ka Tu no rīta atgriezīsies!”, viņa man čukstēja liftā. “Prieks Tevi redzēt, Tu izskaties jauki, bet neparasti!”, centos diplomātiski atbildēt, bet domas jau sāka raisīties citā virzienā. “Jā, es izskatos mazliet citādāk, vai tas Tev patīk?”, ja godigi, Sanda jau šķita diezgan iekarsusi. “Man pēc vakardienas ir radies kāds plāns, kas Tev varētu šķist interesants, varbūt varam to īstenot kopā?”. “Kāds plans, pastāsti, lūdzu!”, spēju tikai atbildēt, kad jau tuvojāmies mūsu numuram. Durvis pēc mirkļa pavērās, un bijām atkal tur – tajā pašā numurā, kas mums abiem vēl bija atmiņā kopš vakardienas. “Man pat mazliet neērti par to runāt, bet – es nekad neesmu to darījusi dupsī”, Sanda čukstēja. “Man šķiet, ka es to gribētu pamēģināt… Ar Tevi!”, viņa turpināja. Manai galvai vienā mirklī cauri izskrēja visa mana pieredze šajā jomā – pāris reizes ar sievu ar mainīgām sekmēm, nu, un tad, protams, tā viena pilnīgi trakā reize komandējumā ar manu Polijas kolēģi Magdu pēc vakariņām un vīna (viņa bija reāla eksperte, no kuras pat vienā reizē tik daudz iemācījos; diemžēl tās prasmes tik bieži man neiznāca vēlāk pielietot…). “Vai es droša, ka tiešām to vēlies?’, paspēju noteikt, bet manā priekšā jau stāvēja Sanda, kurai bija nevis tīklīņzeķes, bet gan vesels tīkliņkombinezons. Viņa izaicinoši saplēsa to ap savām krūtīm un teica: “Sāksim šeit!”. Mana rīta erekcija strauji pieņēmās spēkā, kad sāku glāstīt viņas krūtis. Tīkliņkostīms labi padevās mūsu vēlmēm, un pēc mirkļa jau bez šķeršļiem varēju glāstīt viņas maigo kājstrapi. Vibratora šodien mums nebija, bet vakardienas iedvesma to pilnībā aizvietoja. Sandas nodoms bija skaidrs, tomēr mana pieredze teica, ka tā pirmā reize nav tik vienkārša. “Vai Tu esi pārliecināta, ka vēlies to, vispirms pamēģināsim, vai varam Tevi sagatavot? Tas nav nemaz nav tik vienkāršī”, čukstēju viņas ausī. Noguldiju Sandu gultā, paliekot zem dupša nelielu spilvenu. Sanda bija parūpējusies pat par nelielu lubrikanta pudeliti. Mana roka pamazām sāka riņķot ar viņas dupsi, cenšoties izprast situāciju. “Tu esi diezgan saspringta!”, pēc mirkļa konstatēju. “Mazliet baidos…”, skanēja Sandas atbilde. Mans pirksts pamazām atrada ceļu Sandas dupsī, izraisot elsas no viņas puses. “Tā kā tas vibrators vakar, atceries?”, es čukstēju. Sanda pamāja, tomēr jutu, ka viņa vēl arvien ir ļoti saspringta. Ar lubrikanta palīdzību arī otrs pirksts atrada ceļu Sandas dupsī, tomēr īsti atslābusi viņa nebija. Mēģināju papildīnāt kairinājumu ar savas mēles pieskārieniem viņas piebriedušajam klitoram. Nav šaubu, ka viņai patika, bet īsti gatava viņa nebija. Pēc brīža jau 2 pirksti centās iekarot Sandas dupsi, kamēr īkšķis glāstīja ieeju vagīnā, bet mēle maigi rūpējās par viņas klitoru. Vienā brīdī Sanda sāka burtiski “vārīties”, laikam doma par “aizliegto” viņu neprasti uzbudināja, un viņa strauji šķērsoja orgasma finiša līniju. Centos atbalstīt viņas kaisli ar savu pirkstu un mēles kustībām, kas laikam tīri labi izdevās. “Ārprāts, tas bija tik neparasti!”, viņa skaļi čukstēja, ar rokām aizsedzot savu seju. Vairs nevarēju izturēt šo, un vienkārši metos virsū Sandai, kas tagad atradās uz gultas malas. Manas gurnu kustības pēc ieiešanas Sandas mitrajā makstī bija ļoti straujas, tomēr orgasms pēc vakardienas “varoņdarbiem” nenāca tik ātri. Numuriņu pamazām pārpidīja gan manas, gan Sandas elsas. “Ak, vai, mēs taču to darām bez prezervatīva!”, uz mirkli man iešāvās prātā. Arī Sandai laikam bija par to aizdomājusies: “Beidz man virsū, izšauj visu, kas Tev ir!”, viņa stenēja. To es vairs nevarēju izturēt, pirmās spermas šaltis sasniedza Sandas krūtis un seju, liels vilnis izskrēja cauri manam satracinātajam ķermenim, bet pēc mirkļa jau viss bija beidzies. “Forši , bet man šķita, ka neesi vēl gatava tam dupsim šodien!”, čukstēju, apskaujot Sandu no aizmugures. “Vienmēr ir nākamā reize!”, tā bija viņas atbilde. 2630 1 1 pirms gada 5/5 - (1 Kopā balsis)
- Grupas sekss
- Dažādi
- Klasisks sekss
Ar draugiem Tas bija sen, jaunībā, sīkās detaļās neieslīgšu un uz gada prozas darbu nepretendēju ;) Tātad:Man ar labāko čomu bija sanācis tā, ka sapazinām meitenes, kuras arī savā starpā bija draudzenes. Tā nu mums izveidojās 2 pārīši - es ar Kristīni, čoms ar Daci. Mēs tad bijām 20 gadīgi čaļi, meitenes par gadu jaunākas. Tātad jaunības tvirtums, lokanība, utt. - viss savās vietās. Meitenes pietiekoši nerātnas arī un nebija nekādi baļķi gultās. Tā nu vasaras vidū devāmies uz vienu pasākumu, kur bija jāpaliek pa nakti, mums bija ierādīta atsevišķa istabiņa, kur 2 divguļamās gultas. Istabā izkārtotas tā, ka 90 grādos ar kājgaliem bez maz vai saiet kopā. Pasākums bija foršs, alkohols, cigaretes, smiekli, dejas, utt. viss kā jaunības tusiņos pieklājas. Tā arī devāmies gulēt. Kaut kad naktī pamodos ar baigo stieni apenēs. Sāku glāstīt Kristīni, roka noslīdēja līdz dupsītim, ko piesedza tikai šaurs stiķītis no stingiem, pavilku mazliet saņus, samitrināju pirkstus ar siekalām un sāku masēt viņas pežiņu. PĒc kāda brīža jau sajutu, ka viņasakustas, viņa pamostas un prasa - ko tu dari? Es saku, ka baigi gribas. Un viņa tik pasmaidīja, pielika roku pie mana daikta, satvēra un secināja, ka tas ir pilnīgi ciets un nekādi lieki jautājumi nebija. Tā arī es viņu iesildīju un karotītes pozā iegāju no mugurpuses. Darbojos mierīgli, klusām, lai blakus gultā esošos nepamodinātu. Bet tā visam turpinoties, protams, ka uzsilstot, gribas ātrāk, dziļāk, utt..sākās elsošana gan no manis, gan Kristīnes mutes, sākām kaislīgi skūpstīties. Nomainījām pozu, viņa uzsēdās man virsū, pieliecās pie manis, mēs kaislīgi skūpsījāmies, satvēru viņu aiz dupša un sāku no apakšas kārtīgi kniedēt. Laikam bijām palikuši pa skaļu, vienā brīdī pagriezu galvu sāņus un skatos, ka Dace skatās. Es uz brīdi saminstinājos, skatījos viņai pretī, bet viņa pasmaidīja pretī un atsedza segu. Skatam pavērās viņas krūtis ar jau cietiem krūšu galiņiem un viņai starp kājām atradās čoma roka. Kristīne to arī pamanīja. Un tad kāds no mums, īsti neatceros, kurš teica - nu ko, varētu blakus paseksot? Visi piekrītoši teica, ka labprāt. Noņēmu no Kristīnes segu un norāvu topiņu, ar ko viņa gulēja, tagad blakus gultā esošajiem pavērās labs skats un varēja nopētīt, kā Kristīne lēkā pa manu locekli. Ilgi nebija jāgaida, čoms norāva Dacei biksītes un manam skatam pavērās smuka, skūta pežiņa, kurā tika ieslidināti uzreiz 2 pirkstiņi. Acīmredzot Dace bija jau pamatīgi uzvilkusies un slapja. Aigars (čoms) nolika Daci suniskajā ar skatu pret mums un no mugurpuses iegāja unsāka lēnām ņemt Daci. Esi izdomāju, ka gribu to pašu. Teicu, lai Kristinē arī nometas suniskajā pret Daci. Tā nu draudzenes bija ar sejām viena pret otru, vien pāris metri starpā un es ar Aigaru smaidīdami no aizmugures ņēmām katrs savu daiļavu. Sajūtas bija ļoti uzbudinošas, kā nekā kaut kas jauns un nebijis un tik seksīgi vērot kādu citu pāri nododamies mīlas priekiem. Mainam pozas, varbūt gribat nākt pie mums gultā blakus, pajautāju? Bija tāds neliels mulsums atkal, klusuma brīdis, bet pēc pāris sekundēm Dace jau cēlās augšā un kāpa pie mums gultā. Teicu, tā meitenes, noguļaties abas blakus, tikai katra savā gultas sānā pretēji tā, ka Dace skatoties gaisā varēja skatīties man acīs un Kristīne Aigara acīs. Meitenes guļ gultā kājas mums uz pleciem un mēs kniedējam. Meitenes pagriežot galvu blakus varēja vērot, kā čaļu loceklis ieslīd draudzenei starp lūpiņām. Diezgan uzbudinoši šādi ir, kad ņem savu meiteni priekšā, skaties lejā un skaties acīs citai meitenei. Tik uzbudinoši, ka širmi rauj nost. Un vinā brīdī es nenoturējos un uzliku roku uz Daces pupiem, es pajautāju vai drīkst. Viņa paskatījās, samulsa, tad paskatījās uz Aigaru un viņš teica, ka neiebilst, ja Kristīne arī ļaus. Tad sekoja mans skatiens atkal uz Kristīni. Visi sasmaidījāmies un sapratām, ka turpinam. Tā nu es pačamdīju, pamasēju Daces pupiņus, kas bija 2. izmēra, bet stingri un cietiem krūšu galiīem, tikmēr Aigars masēja Kristīnes pupiņus, kas bija nedaudz mazāki. Protams, ka jutu, ka šādi ilgi neizturēšu, bet negribēju lai viss tik ātri beidzas, tāpēc izvilku locekli no Kristīnes, notupos un piesūcos viņas slapjajai, pludojošajai pežiņai ar savām lūpām un mēlīti. Spēlējos gar viņas klitoriņu un caurumiņā ievadīju 2 pirkstus un ātri viņu drāzu. Kristīne kunkstēja un locījās. Tikmēr Aigars bija rīkojies līdzīgi un atradās ar savu seju starp Daces kājām. n tad notika kas negaidīts, Dece prasīja - Kristīn, negribi samainīties ar čaļiem? Visi bijām uz pauzes. Bet tā kā bijām savstarpēji tik labi draugi un ilgi pazīstami, Kristīne atbildēja, vai vajag? Kāpēc ne, es piebalsoju, ko saki Aigar? Un viņš ar spīddīgu sejo no Daces pežiņas sulām smaidīgs saka, ka vienreiz jau vajadzētu to pamēģināt un kāpēc lai šī nebūtu tā reize? Nu ok, aiziet! Bet lai būtu interesantāk, daram to 69 pozās, tad visi būsim iesaistīti. Sākumā es uzkāpu virsū Dacei, noliecos starp viņas kājām un jau jutu, kā viņa satver manu locekli un kāri to aplaiza. Es neatpaliku un pārlaidu ar mēli pār viņas piebriedušo klitoriņu. Tikmēr Aigars nometās pāri Kristīnei un arī jau izbaudīja viņas lūpiņas, tikmēr Kristīne paņēma mutē Aigara locekli. Brītiņu šādi padarbojāmies, tad piecēlosun ierosināju pamainīties. Šīs pozu maiņas un starpposmi protams ļoti palīdzēja, lai nebeigtu. Tagad teicu, lai meitenes ieņem pozu 69. Viņas samulsa mazliet, bet es teicu, nu nav jau jums jālaiza viena otra obligāti, vienkārši varēsiet skatīties, kā loceklis drāž pežiņu. Dace palika uz muguras guļot un Kristīne iekārtojās viņai virspusē. Es pieliku locekli pie Daces lūpām, viņa pavēra tās vaļā un kāri aplaizīja locekļa galviņu ar mēli, to kārtīgi saslapinot. Tad piecēlos augstāk un ieslidināju locekli Kristīnei starp pežiņas lūpām un iegāju līdz galam. Tikmēr Aigars rīkojās līdzīgi un sākumā Kristīne viņam bija pasūkājusi un tad viņš iegāja Dacē. Skats neaprakstāms. Es ar Aigaru sasītām plaukstas un teicām - superīgākais tusiņš ever! Meitenes kaut ko ķiķināja un kunkstēja zem mums. Nu ko mainamies, Aigar? Saskatījos ar viņu. Apgājām katrs uz otru gultas pusi un atkārtojām pirms tam veiktās darbības. Šoreiz iedevu Kristīnei pasūkāt, pajautāju, kā garšo Dace? Viņa smejoties teica, ka diezgan salda. Dace teica, ka Kristīne arī esot garšīga. Un tad es pieliku locekļa galviņu pie daces lūpiņām, Kristīne teica, pagaidi, es palīdzēšu. Viņa pieskārās Daces pežiņai un pavēra ar pirkstiem lūpiņas plašāk, ka var redzēt jau iestrādāto caurumiņu. To protams jumta arī Dace un rīkojās līdzīgi, guļot uz muguras, viņa papleta Kristīnes lūpiņas plašāk, lai Aigars var viegli ieslīdēt iekšā. Pirmais grūdiens lēns un mierīgs, bet tik maigs un slīdīgs jau iekšā. Esmu beidzot paņēmis tavu draudzeni, saku Aigaram. Viņš smejoties saka, es tavējo arī. Kristīne saka, nē mēs iedevām jums čaļi, nevis jūs paņēmāt, uz ko visi sasmējāmies. Tā nu mēs paātrinājām tempu un kunkstieni palika arvien intensīvāki un skaļāki, ik pa brīdim izvilku locekli un iedevu Kristīnei pasūkāt, tad atkal drāzu Daci, Aigars rīkojās tāpat. Saskatījāmies ar Aigaru, bija skaidrs, ka mēs vairs ilgi neturēsim, jau tuvojas beigu signāls. Saku meitenēm - tad pabeidzam šo visu kā porņukos, tupjaties uz zemes blakus. Meitenes notupās, saprata kas notiks, atvēra mutes un izkāra mēles. Ea ar aigaru nostājāmies blakus, es Dacei pretī un viņš Kristīnei. Tad teicu, lai viņas masē, tad Dace paņēmu manu locekli un sāka to spēcīgi un ātri masēt, tāpat arī Kristīne darīja, paņēma Aigara lielo metamo un masēja. Es jutu, ka beidzu, pārņēmu vadību un šļācu savu spermu gan uz Daces, gan Kristīnes sejām un krūtīm, tikmēr arī Aigars jau iestenējās un darīja līdzīgi. No lielā uzbudinājuma mums abiem bija kārtīgi spermas sļācieni, ka meitenes bija nolietas ar mūsu spermu. Abas smējās ar aizvērtām acīm, aplaizīja lūpas un teica, ka tagad nevar saprast, kuram sperma garšīgāka, jo abas ir sajaukušās. N u ko, nākošnedēļ uz pirtiņu varbūt laižam? Visi sasmējāmies un saskatījāmies. Nebūtu slikti :) Tā nu mūu vasaras spilgtākie piedzīvojumi bija aizsākušies! 5122 2 1 pirms gada 4.9/5 - (7 Kopā balsis)
- Anal
- Pirmo reizi
Varning! Я всегда считал себя обычным человеком, но в глубине души у меня был секрет, о котором никто не знал. С самого детства меня привлекали ноги — их форма, грация и движения. Я помню, как в школе, наблюдая за одноклассницами, не мог отвести взгляд от их ног, когда они шли по коридору. Это было нечто большее, чем просто восхищение; это было чувство, которое я не мог объяснить. С годами моя любовь к ногам только усиливалась. Я начал замечать, как они могут рассказать историю о человеке — о его характере, стиле и даже настроении. Я любил, когда девушки носили обувь на каблуках, как это подчеркивало их силу и уверенность. Но даже в простых кроссовках или босоножках я находил красоту. Однажды, на вечеринке у друзей, я встретил девушку по имени Лена. Она была яркой и жизнерадостной, и, как только я увидел её ноги в легких сандалиях, сердце забилось быстрее. Мы разговорились, и я почувствовал, что между нами возникло что-то особенное. Я не решался открыться ей о своей страсти, но в то же время не мог игнорировать это притяжение. С каждым нашим свиданием я все больше влюблялся в Лену. Она была не только красивой, но и умной, с ней было легко и интересно. В какой-то момент я понял, что не могу больше скрывать свои чувства. Я собрался с духом и рассказал ей о своей любви к ногам. Я ожидал, что она может не понять, но к моему удивлению, Лена отнеслась к этому с пониманием и даже интересом. Она начала носить обувь, которая подчеркивала её ноги, и это стало нашей маленькой игрой. Мы вместе исследовали магазины, выбирая обувь, и я чувствовал, как наша связь крепнет. Лена не только приняла мою страсть, но и сделала её частью нашей жизни. Сейчас, оглядываясь назад, я понимаю, что моя любовь к ногам стала не просто фетишем, а частью того, что связывает нас с Леной. Это помогло мне открыться и найти человека, который понимает и принимает меня таким, какой я есть. В конечном итоге, любовь — это не только о том, что нас привлекает, но и о том, как мы можем делиться своими увлечениями с теми, кто нам дорог. 1720 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- BDSM
- Dažādi
Šis tas Jau rakstiju ka patik ka ir biku bdsm man abam lejas ppusem kaa ari sekla dupsi atstata! Un var filmet bez sejas kaa daras ar manu lejas dalu ! Var ari siet rokas kajad dzados veidos un ar leju daudzko darit!!!!¡!!!!!!!!!!!!!!!!!¡! Kautkaaa daudz nerakstas pat vairs nezinu ko rakstit! Var kompanija ar manu leju darit daudzko patik fistings lejaa nez ko vel konkretaak rakstit jo loti patik sekla dupsi un darbibas ar lejas dalu ! Rakstu uz trubas tapec varbut ari kludas katra gad ceru kadam vai kadiem intereses 2122 0 1 pirms gada 1/5 - (1 Kopā balsis)
- Anal
- Biseksuāls
- Dažādi
Gay sexdraugs Jūrmalā! Tas notika pirms vairākiem gadiem! Ik pa laikam ieliku kādu sludinājumu, bet vairums atbilžu bija bezcerīgas, pārsvarā vienpusēji jautājumi vai viena vārda teksti.... bet tad man uzrakstīja kāds kungs no Jūrmalas, viņš darbojoties specializētu preču tirdzniecības jomā, ir savs biznesiņš, sava tikšanās vieta un meklē uzticamu sex partneri. Noriskēju un sarunājām tikšanos. Ierados Jūrmalā un netālu no akvaparka lēnām meklēju īsto adresi. Tur bija daudz vecu koka māju, vairums lielas, atjaunotas un skaidrs, ka ar vairākiem dzīvokļiem, un tad ieraudzīju īsto- mazu pelēkos toņos krāsotu vienstāvu koka namiņu. Noliku auto nostāk no mājas, un devos ciemos. Tiklīdz piezvanīju pie vārtiņiem, tā atskanēja dūciens un pavērās mājas durvis, kurās stāvēja smaidīgs vīrietis halātā un māja man, ap gadiem 50, iesirmiem matiem, mazliet īsāks par mani, bet diezgan masīva auguma. Sagaidīja mani laipni. Kaut namiņš no ielas puses likās mazs, ieejot viesistabā ieraudzīju stiklotu sienu uz pagalmu, ļoti gaumīgi iekārtotu un koptu, kā arī viesistabā bija iekurts kamīns, kurš uzreiz nomierināja un radīja māju sajūtu. Man piedāvāja kaut ko iedzert: kafiju, tēju vai ko stiprāku? Es atteicos un palūdzu iespēju vispirms aiziet uz WC. Tur pārliecinājos par sava dupsīša gatavību un vēlreiz noskaloju draudziņu. Pamanīju, ka plauktos stāv labas smaržas: CK, Boss... viss tīrs, kopts. Atgriežoties viesistabā, vīrietis sēdēja pie kamīna un dzēra piparmētru tēju, ieraugot mani, uzreiz aicināja uz guļamistabu. Tā bija aptumšota, ar lielu gultu un TV pie sienas, kurā bija nopauzēta pornofilma. Ieejot istabā, viņš piedāvāja paskatīties porno un lūdza man parādīt savu dupsi. Novilku bikses. Viņš palūdza nostāties priekšā televizoram, un es sāku masēt sev locekli, skatoties porno, kamēr viņš apsēdās uz gultas malas aiz manis un sāka masēt man dibenu... tad sajutu, ka tieku iesmērēts ar lubrikantu... vīrietis piecēlās un atvēris halātu, sāka berzēt savu locekli man starp dibenvaigiem un vienlaicīgi ar roku no priekšpuses sāka meklēt manu caurumiņu, līdz to atradis, negaidīti ieķērās dibena cauruma, šķiet ar 2,3 varbūt visiem 4 pirkstiem caurumiņā un uzspieda uz prostatu. Es teicu, ka gribu viņu dupsī, bet viņš atbildēja- vēl ne, sēdies. pats piecēlās un lika man sūkāt viņa locekli- tas bija ideāls- tīrs, smaržīgs, vidēja izmēra. brīžiem ar roku pieturēju, lai neieiet pa dziļu un varu paelpot. un tad viņš nogrūda mani uz muguras un bez liekām cermonijām, uzvilcis prezervatīvu, lēnām ievadīja savu locekli manā dupsī. Sajūta bija neaprakstāma. pēc brīža man pateica vienu vārdu: tagad četrāpus, un viņš turpināja mani ņemt no mugurpuses. Es turpināju masēt savu locekli un atdoties, un likās, ka šī ir mana labākā diena mūžā, un es tā varētu stundām ilgi atdoties. Līdz vienā brīdī sajutu, ka viņš izņem locekli no mana dibena un sāk kunkstēt baudā un nošļāc man dupsi un muguru ar spermu :) Tad piedāvāja man beigt, iedava salvetes un beigās noteica- izņem prezervatīvu- tas palika tev dupsī! Bija forši. Noskalojos un devos prom. Pie ieejas uz kumodes bija nolikti 100Eur man, kurus bez liekas runāšanas ieliku bikšu kabatā, atvadījos un devos prom. Vakarā saņēmu uzaicinājumu nākamnedēļ tikties atkal. Tikāmies vairākas reizes, bet to citā stāstā. Diemžēl, viņš bija 100% gejs, un meklēja nopietnas attiecības un dzīvesbiedru, un kad to atrada, mūsu ceļi pašķīrās. Tagad meklēju kādu līdzīgu sexdraugu! 3148 0 1 pirms gada 4/5 - (1 Kopā balsis)
- Ageplay
- Anal
- Biseksuāls
Baseina “meitene” Mana tante Linda ir visa mana ģimene, kas man vēl ir, un, tā kā viņai nekad nav bijis bērnu, visa viņas uzmanība vienmēr tika man. Pārdzīvojusi savu daudz vecāko vīru, tante Linda ar viņa atstāto naudu dzīvoja pēc saviem noteikumiem. Tante Linda nekad nav bijusi kūtra, tāpēc vasarā nolēma doties divu mēnešu ceļojumā uz Eiropu. Viņai bija skaista māja Saulkrastos ar brīnišķīgu baseinu, kas bija absolūts viņas lepnums un prieks, un atstāt to bez uzraudzības tik ilgi bija pilnīgi nepieņemami. Tante Linda ļāva man kļūt par viņas mājkalpotāju un aptuveni nedēļu pirms aizbraukšanas atveda mani uz turieni, lai parādītu man, kā rīkoties. Viņa man rūpīgi parādīja, kā hlorēt, tīrīt un kopt baseinu, un paskaidroja visu, kas man būs jāzina 8 nedēļu laikā, ko pavadīšu tur. Lai gan es viņu mīlu, es biju ļoti priecīgs, ka viņas aizbraukšanas dienā varēju tanti Lindu nogādāt lidostā un atgriezties villā un sākt savu nerātno vasaru. Nākamajā rītā pamodos un ķēros pie darba, izvelkot un iztīrot filtru, atbrīvojos no gružiem, un vienkārši pārbaudīju, vai viss ir tieši tā, kā viņai patīk. Saulkrastos jūlijā, rīts ātri kļuva karsts, un es sāku svīst. Saprotot, ka šorti un t-krekls, kas man bija uzvilkti, ir pilnīgi nepiemēroti šim karstumam. Sapratu arī, ka tuvumā nav nevienas mājas, no kuras varētu redzēt, un tantes Lindas 2,5 metrus augstais dzīvžogs ir necaurredzams, kas nozīmēja, ka šis bija mans personīgais, bet, kas vēl svarīgāk, privātais rotaļu laukums. Tajā vakarā es gatavojos nākamās dienas darbam. Vannā es noskuvu katru sava ķermeņa daļu, līdz tā bija gluda, veicu savu vakara ādas kopšanas procedūru un, pats galvenais, sakombinēju peldkostīmu nākamajam rītam. No čemodāna izņēmu koši zilu bikini apakšiņu un pieskaņotu braletes stila topu ar aizdari aizmugurē. Ielīdis gultā kails un izbaudot svaigi skūta ķermeņa maigumu es ātri aizmigu. Mani pamodināja saule, kas iespīdēja caur žalūzijām, un es apsēdos pie spoguļa, lai ieveidotu un sakārtotu parūku, kuras griezums ir līdzīgs kā karē. Uzklāju vieglu grimmu, acu ēnas, pieskaņotas manam bikini, un gaiši rozā lūpu krāsu. Uzvelku bikini un dodos darīt āra darbus. Iegrimusi savā pasaulē, mazgājot flīzes šķita, ka sirds apstāsies, kad dzirdēju aiz sevis balsi: “Sveiki! Es esmu Deivids, Linda man deva atslēgu, lai es varētu izmantot baseinu!”. Es biju sastindzis, man nebija ne jausmas, ko darīt, kad balss atkal atskanēja, sakot: “Man gan Linda teica, ka viņas brāļadēls pieskatīs šo vietu, bet es droši vien esmu pārklausījusies”. Ar savu labāko sievišķīgo balsi es klusītēm izdvesu: “Jā, droši vien būsi pārklausījies,” un, turot seju nolaistu uz leju, turpināju mazgāt flīzes. Balss atkal atskanēja ar dzirdamu ķiķināšanu: "ok, tad nav jāuztraucas, brāļameita ir tas pats, kas brāļadēls, vai ne? Es nopeldēšu dažus apļus, ja tev nekas pretī." Es nevarēju neskatīties uz viņu bez krekla, pirms viņš iekāpa baseinā. Deivids izskatījās 55 vai 60 gadus vecs, taču viņš izskatījās labi un savam vecumam atbilstošā formā. Viņš bija viscaur tumši sirms, ar ķermeņa apmatojumu. Darot visu iespējamo, lai izskatītos aizņemts, mana galva raiba, es nevarēju iet iekšā, jo tas izskatītos dīvaini, es nevarēju peldēt, ja viņš mani pārāk labi apskatītu, mana vienīgā izvēle bija turēties patālāk no baseina un atrast lietas, ko tīrīt. Šķita, ka pagāja vesela mūžība, kad izdzirdēju, kā nošļakst ūdens un Deivids izsaucās, vaicādams, vai es eju iekšā. Nokratīju galvu ar “nē”, balss pietuvojās, smejoties: “Ak, pagaidi, es nekožu”, un roka pieskārās manam plecam un pielietoja nelielu spēku, norādot, ka vēlas, lai es pagriežos. Es tā arī izdarīju, lēnām pagriežoties pretī cilvēkam, kurš grasījās sagriezt manu dienu kājām gaisā. Saskaroties ar viņu, manas acis joprojām raudzījās zemē, kad dzirdēju, kā Deivids izlaida “ohohhh”, kam sekoja “vai Linda tiešām ir tava tante?”. Cenšoties turēt smieklus, Deivids uzlika roku zem mana zoda un pacēla manas acis pret sevi. Smejoties viņš teica: “Neuztraucies, mazā, vienkārši izbaudi, kamēr esi šeit, bet vismaz pasaki man savu vārdu”. Bailīgi atbildēju: “Sauc mani vienkārši par Annu,” uz ko viņš man ātri atbildēja: “Jauki iepazīties, Anna, uz tikšanos rīt.” Mana sirds dauzījās nenormāli, bet man izdevās savākties un labi pavadīt dienu. Nākamais rīts aizritēja gandrīz tāpat kā iepriekšējā dienā, izņemot to, ka, kad ienāca Deivids, es pamāju ar roku, un viņš pamāja atpakaļ. Dažus apļus nopeldējis, Deivids aizgāja ar parastajiem pieklājības vārdiem un solījumu tikties ar mani rīt. Tas kļuva par ikdienu turpmākajās dienās, taču vienreiz Deivids izdarīja ko citu. Iznākot no baseina, viņš piegāja pie atlokāmā baseina krēsla un apsēdās. Tas mani mazliet satrieca, bet, godīgi sakot, šajā brīdī es pie viņa jutos diezgan komfortabli. Viņš jau zināja manu noslēpumu un, šķiet, nesteidzās to kādam stāstīt. Es tajā dienā darīju visu iespējamo viltus tīrīšanu, bet viņš joprojām tur bija šortos un saulesbrillēs, atguvies krēslā. Ejot pretī mājai, es teicu: “Nu, es šodienas darbu esmu pabeidzis, domāju, ka iešu iekšā.” Un tad es aizgāju. Ejot garām tam, ko šajā brīdī uzskatīju par guļošo Deividu, viņa roka pacēlās, lai satvertu manējo, un viņš teica: “Tev vajadzētu uz brīdi palikt”. Ar nelielu vilcināšanos pagriezos pret viņu, kad viņš apsēdās uz krēsla sēdus. Paskatoties uz viņu, pamanīju, ka viņa galva ir vienā līnijā ar manām bikini biksītēm, un šķita, ka viņa acis skatās tieši uz priekšu. Lēnām viņa rokas sāka pacelties un stingri satvēra manus gurnus, kad Deivids noliecās un noskūpstīja manu vēderu. Es jutu, kā viņa zods praktiski balstās uz mana locekļa, ko knapi nosedz bikini un sajutu kņudienu, kad tas sāka kustēties. Deivids pacēla acis un teica: “Tava āda ir tik maiga, vai tev tā patīk?” Piekrītoši pamājot ar galvu, es dziļi ievilku elpu, kad Deivida īkšķi tika iebīdīti zem mana bikini apakšbiksīšu maliņām, un viņš novilka tās uz leju. Pēkšņi sajutu mitrumu, kad Deivids noliecās un paņēma mutē manu locekli. Ar rokām uz maniem gurniem viņš vadīja mani uz priekšu un atpakaļ, līdz bija paņēmis mutē visu manu locekli, kamēr esmu ieķērusies viņam matos. Tas turpinājās dažas minūtes, līdz es sajutu, ka tulīt beigšu un brīdināju Deividu apstāties, pirms es beidzu viņam mutē. Lai gan šī nebija pirmā reize, kad es kādu drāzu mutē, tā bija pirmā reize, kad to ar mani darīja vīrietis, un vēl svarīgāk - es biju tērpusies kā koledžas meitene bikini. Deivids atļāva man piepildīt viņa muti ar karstu spermu. Kādu brīdi paturēju savu nokausēto locekli viņa piespermotajā mutē un tad noliecos un sāku viņu skūpstīt. Kad biju izgaršojusi savu spermu no Deivida mutes, es pārgāju uz viņa krūtīm, tad uz vēdera, tad, atdarinot viņa iepriekšējo manevru, es novilku viņa šortus. Pēc atbrīvošanas atdzīvojās 18cm, pulsējošs un dzīslots loceklis. Pasmaidīju, kad pamanīju, ka koptais kaunuma apmatojums arī ir sirms. Pieliecos tuvāk un noskūpstīju galviņu, tālāk ar mēli nobraucu līdz tā pamatnei un pabraukāju ar mēli starp to un oliņām pirms padevos Deivida spiedienam un ļāvos viņam piepildīt manu muti ar savu akmens cieto locekli. Šūpojoties uz priekšu un atpakaļ es jutu kā viņš ieķeras manā galvā un sāk brutāli drāzt mani mutē blakus manas tantes baseinam. Kad Deivida loceklis sāka izteikti sulot, es to visu noklāju ar savām siekalām un viņa “pre-cum”. Es apsēdos viņam klēpī un jutu kā galviņa maigi saslapina manu caurumiņu. Uzturot acu kontaktu, viņš satvēra mani aiz gurniem un es aizsniedzos starp kājām, lai palīdzētu viņa mantībai tikt manā dupšukā. Es piespiedu viņa locekli pret sevi, līdz sajutu, ka tas sāk mani šķelt, un sajutu tik pazīstamo piepildījumu, kas rodas tikai tad, kad mani iegūst vīrietis. Lēnām nolaižoties vēl vēl zemāk, man izdevās pilnībā apsēsties Deivida klēpī un apstāties, lai ļautu sev pielāgoties. Noliecoties lejup, mēs skūpstījāmies, un kamēr mūsu mēles dejoja viena ar otru, viņa rokas novērtēja manu dupsi un krūtis caur bikini krūšturi. Es aptliecos atpakaļ, novietojot rokas viņam uz krūtīm, un sāku lēnām lēkāt pa viņa locekli. Krēsla čīkstēšanu gandrīz pilnībā apslāpēja viņa stenēšana. Jājot un darbinot gurnus, es sāku just, kā tuvojos orgasmam. Es paskatījos uz leju un kliedzu, ka beigšu, tikai dažas sekundes pirms izšļācu spermu viņam uz vēdera un krūtīm. Acīmredzot tas viņu pārsteidza, jo drīz vien viņš mani cieši apkampa, neļaujot man pacelties augstāk vai nomukt nost, sākot mani skūpstīt, un tad es sajutu, kā viņa loceklis manī dreb, pulsē un piepilda mani ar karstu tētuka spermu. Apstājoties mēs abi elsojām, un mums vajadzēja vairākas minūtes, lai atgūtu elpu. Pamazām es jutu, kā viņa loceklis manī mīkstinās. Pārtraucot mūsu apskāvienu, es atliecos atpakaļ un pamanīju, ka mana orgasma rezultāts, ko atstāju uz viņa krūtīm, bija pārgājis uz mani un mans topiņš ir slapjš. Paskatoties uz leju, es redzēju, kā viņš man pasmaidīja. Tad es piecēlos, un viņa loceklis beidzot izslīdēja no mana labi izmantotā dupša, kopā ar spermas straumi, ko Deivids manī atstāja. Paceļot biksītes, es atskatījos, kā Deivids uzvilka savus šortus, un pasmaidīju. Man prātā vēl nebija ienākuši vārdi ko teikt, taču viņš vienkārši teica: “Uz tikšanos rīt” un pagriezās vārtu virzienā. Dažas nākamās nedēļas turpinājās līdzīgi. Dažās dienās viņš vienkārši nosūkāja man, dažās dienās es atsūkāju viņam, dažās dienās viņš mani ņēma priekšā. Šķita, ka dienas paātrinās un tā, pavisam nemanot, tante Linda bija atgriezusies, un es jau sēdēju autobusā uz mājām. 5278 3 1 pirms gada 4.6/5 - (13 Kopā balsis)
- Pirmo reizi
- Grupas sekss
- Cuckold
Pirmie piedzīvojumi videozālē Tas bija krietnu laiciņu atpakaļ. Kā pārītis bijām pievakarē Rīgā, Galerijā centrs iepirkties. Tā kā tika aktīvi izmantotas pielaikošanas kabīnes, jo plāni kleitiņas iegādei bija pārliecinoši, vienā brīdī sāka vilkt uz intīmākām lietām. Norunājām, pabeigsim kleitas jautājumu, iesim apskatīt kas tas Kupidons tāds. Lai notiek, auto atstājām pie Bērnu pasaules un devāmies sarkano durvju virzienā. Iegājām iekšā, apskatījām veikala plauktu piedāvājumi, par piemērotu iegādei izvēlējāmies melnu rotaļlietu, kā arī lubrikantu turpat pie kases. Tad iesākām sarunu ar pārdevēju ( tāda vecāka, šarpa kundzīte bija), apstāstija kas un kā. Izvēlējāmies dzērienus no turpat esošā bāriņa piedāvājuma - Malibu un vīram alu. Iesākām turpat lejā tos malkot un runājām ar pārdevēju, tā izstāstīja par ieejas kartēm videozālē un atlaižu kārtību. Tad nu mēs iegādājāmies ieejas karti un iemaksājām depozītu. Pārdevēja atnāca līdzi līdz ieejas automātam un ielaida mūs iekšā. Tad nu sekoja lielais nezināmais - videozāles iepazīšana. Vispirms gājām lejā, nedaudz pa kreisi - tur bija nelielas telpas ar ekrāniem un visur rādīja atšķirīgu video. Devāmies tālāk, priekšā bija lielāka telpa, un gaitenim pagrieziens pa kreisi, tur tāda tumšāka vieta un aiz stūra vēl viena zāle. Taču tumsā nedaudz piezagās bailes, tad devāmies vienā no tām trim nelielajām telpām, apsēdāmies uz dīvāniņa.Tur rādīja video, kur redzama meiča uz jahtas ar diviem vīriešiem... Tā dīvainā neziņa un filma darīja savu... radās viegls uzbudinājums. Sākām skūpstīties, līdz dzirdējām ieejas vārtus noskanam. Vīra glāsti bija darījuši savu... uzbudinājums arkārtīgs. dzirdējām soļus aizejam pa kāpnēm augšup. Tad radās interese, neesam jau augšas telpas apskatījuši, sacukstējāmies - domāts, darīts, dodamies augšā. Augšā ejot pret kāpnēm, kreisajā pusē stāvēja vīrietis, vecumā ap 25, varbūt nedaudz jaunāks, tāds gara auguma, pagriezies pret kabīnīti, skatījās filmu. Uzgājām augšā un kreisajā pusē redzējām telpu ar krēsliem un palielu ekrānu. Pagriežoties pie paša dziļākā stūra, sēdēja divi vīrieši, tie pēc skata ap 50. Šie vīrieši pa gabaliņu pamāja ar galvām, sasveicinoties, piecēlās un izgāja no telpas. Ar vīru nospriedām - visdrīzāk bi un patraucējām viņiem, pirms vēl ko sākuši. Tad nu nospriedām paliksim tepat, jo telpa tukša. Apsēdāmies, turpinot malkot dzērienu, skatījāmies ekrānā. Vīram alus glāze bija tukša, viņš paņēma no manas somiņas melno mantiņu, ko lejā bijām iegādājušies, aplūkojot to nočukstēja, ka vēlas ievietot manī. Tad nu izdzertais Malibu, filma un vieglais satraukums no svešās vietas darīja savu, sākām skūpstīties... Es atrados telpas kreisajā pusē, vīrs pa labi no manis. Ar glāstiem manas sārtās biksītes vīrs jau bija noslidinājis zem ceļiem... 4322 2 1 pirms gada 4.6/5 - (11 Kopā balsis)
- Anal
- Trans
манифест сиси манифест сиси 2050 год. . . Сможешь ли ты поверить или хотя бы представить, что мир, который мы знали, больше не существует, а ты, проспавший летаргическим сном 25 лет внезапно проснулся. . . и все, что ты помнишь о прошлом — это то, что тема трансгендерности стала просачиваться в общество и стала как нечто модное, но все же не совсем нормальное и традиционное направление. И вот ты просыпаешься в 2050 году в стране, где совершенно другие нравы и порядки. Культ новых людей. . . а именно Sissy, White boy, Femboy, Transgender. Итак, начнем описания дивного нового sissy мира.Идеология сисси стала во главу угла. . . Стоило пронести ее сквозь несколько поколений и теперь в обществе привилегии имели те, кто был фембоями или имел какую либо связь с ними. Причем связь нужно было иметь сексуальную. Секс с фембоями стал основополагающим в новой реальности. Но все по порядку. Когда к власти пришли любители данной тематики, они стали пропагандировать феминизацию мужчин, причем это были не феминистки, а именно мужчины, любители данной темы. Общество незаметно стало принимать тот факт, что существуют действительно много парней, которым лучше быть девочками. Это обуславливалось их женским телосложением, маленькими органами и миловидными личиками. Конечно, мода на них пошла со сферы культуры, моды. Все больше моделей были андрогины, но со временем их стали вытеснять трапы, которые принимали женские гормоны, от чего тело было женственнее и появлялась грудь. Набирали популярность и группы, где солисты были те же феминизированные парни. Пробивались быстрее всего в шоубизнес именно те, кто решался пойти на кардинальные изменения в своей жизни. По центральному телевидению приглашали на разные передачи милых феминизированных парней, которые рассказывали, как стать лучшими любовницами для мужчин. Все социальные сети пестрили фотографиями, рилсами и клипами фембоев, трапов и трансгендеров. В течении 25 лет культивировалось какими могут быть парни и что, выбрав путь феминизации можно достичь намного большего для личного благополучия. Да, казалось бы, невозможно заставить быть тем, кем тебе не хочется в сексе, но правительство давало огромные возможности тем, кто становился и заявлял о себе как о девочке. Выделялись квоты на получение бесплатного образования, предлагали различные должности, снижали налоги, выплачивали огромную сумму по безработице только «девочкам». Таким образом многие гетеросексуальные парни с юного возраста стремились трансформироваться, потому что выживать становилось все труднее и труднее. И вот сквозь десятилетия случилось то, что случилось. Права «девочек» стали на столько перевешивать права истинных девочек, что общество стало разделяться на классы. Но как же мужчины. . . ведь не так много таких, кого бы привлекали странные девочки. . . Но возможность и степень феминизации давало о себе знать. Все больше обычных мужчин хотели секса с сисси и фембоями. Ведь транслировали такие преимущества, что с «девочками» можно было без последствий заниматься сексом. А так за секс с «девочками» поощряли, то многие мужчины специально «голодали», чтобы спустя несколько месяцев их возбуждали почти идеальные женские тела фембоеми не смущало то, что у них между ног. Правительство со своими извращенными подходами шли на самые немыслимые поступки. Избранный верховный строил новый мир. Конечно, социум должен был как-то существовать. . . для этого он сохранил базовый доход для обычных людей с традиционным выбором отношений. Но как правило это был обслуживающий персонал. И общество конкретно разделилось на касты. Были те, кто был «девочками» с теми, кто их любил и те, кто не принимали новую реальность. И вот сейчас в 2025 году картина была следующая. . . Новый мир был полностью компьютеризованным и цифровым. Велся строгий учет всех и всего.Обычные семьи, которые занимались продолжительностью рода при рождении дочерей не имели никаких возможностей дать им хорошее образование и карьеру. Единственный способ выйти из бедности — это сделать из сына ту самую «девочку». И когда в семьях рождались мальчики, то ждали, когда им исполнится ХVI лет, чтобы сделать выбор. Но так как за 20 лет пропаганда привела к тому, что каждый десятый хотел стать «девочкой», но не у в всех были предрасположенности к этому, то новое министерство феминизации принимало решения само, основываясь на том, какой рост, вес, ширина плеч и бедер, узость талии, миловидность лица, и длина полового члена, конечно же с перспективой потенциальной феминизации с помощью гормонов. И те, кто проходил отбор — получали рейтинг «начинающей девочки», а те, кто не прошел, оставались жить в семьях или строить отношения с «девочками». На законодательном уровне истинным девушкам разрешалось носить только черные длинные платья, никакой косметики, никакого ухода, не возможно даже было купить ничего для ухода за собой, а «девочкам» наоборот запрещалось носить длинные платья. Только мини юбки, только мини шорты, где видны ягодицы, полупрозрачные и прозрачные наряды, косметика, уход за телом. . . в общем все то, что привлекало бы мужчин и помогало хотеть их. В клубы ночные и светские тусовки могли ходить только «девочки». Возвращаясь к «начинающим девочкам». Им нужно было принимать новые усовершенственные гормоны, обучения женским манерам, хотя большинство и так уже знали, как себя вести, изучив в медиа опыт предшествующих поколений. Самым важным было начинать носить пояс верности и не у каждого получалось это делать долго. Вообще в новом мире были рейтинги, которые поднимали тебя по статусу. За каждую неделю, проведенную в поясе верности начислялись бонусы. Самый высокий рейтинг и привилегированным считался тот, кто носил, не снимая пояс целый год. И это все автоматичеки подсчитывалось, так как пояса были электронные.Так вот, старшие классы были сформированы только из «девочек» и парней. И когда на выпускные была приезжала родня «девочек» и им разрешалось приводить с собой их сестер, то самое больное для них было видеть невероятные бальные платья. . . в которых были их. . . по сути братья. . . но только куда более женственные, ухоженные и сексуальные. . . А отцам, которые не принимали новую реальность было больно смотреть на то, что их сын. . . да, сын, для них онбыл сын, хоть уже и слабо узнаваем, их сын в женском и имея уже женскую грудь обнимался с парнями на балу, а то и видел как в коридоре целуется. . . Преподавателями вместо женщин были так же взрослые трансгендеры, у которых уже были семьи. К 18 годам «начинающие девочки» получали новы рейтинг «клитор (член) общества». Кстати были такие семьи, где мальчиков готовили с малых лет к тому, что они будут «девочками», только им рассказывали, что они особенные, и что самое главное в их теле — это анус, которое является лоном для будущих мужчин в первую очередь, и для туалета по большому во-вторых. А то, что спереди у них, это орган для туалета по маленькому и орган для здоровья, в будущем который придется закрывать.Новый рейтинг открывал новые горизонты. Новоиспеченный «клитор общества» мог переезжать в город, где были совершенно иные правила и приходилось привыкать к новой жизни. В городе секс был самой важной составляющей жизни. И секс разрешался абсолютно везде. Городским законом у «девочек» в возрасте от 18 до 40 лет минимум раз в неделю должен был быть секс с новым мужчиной, таже самая задача стояла и у мужчин. Это обеспечивало прожиточный минимум. И поэтому многие обычные мужчины даже при семейных отношениях с женщиной соглашались на секс с «девочкой» чтоб заработать на жизнь, если с работой туго. Но а для «девочек» и их любителей это был минимум. Чем больше было секса, тем выше рос рейтинг и финансовое состояние. Правительство ради разнообразия разработало некую игру-челлендж, смысл которой был в том, что на телефон мужчин-альфа приходило сообщение, что если он, где бы о нибыл не займется сексом с «девочкой», то его состояние сократится в двое, а «девочкам» будет штраф, если они откажутся! Именно поэтому можно было наблюдать дикую картину, еще лет 20 назад, что в момент прихода сообщения, а оно могло прийти кому угодно, даже водителю автобуса или преподавателю в вузе, как внезапно для окружающий вдруг мужчина подходил к «девочке», а их можно было выделить из толпы, так как они были самые красивые и ухоженные, снимал с нее юбку или задирал платье, снимал трусики, откуда всем на обозрение было видно «клиторок» в поясе верности и надев презерватив и смахав смазкой вставлял свой член в уже разработанную дырочку, а точнее лоно для мужчины. И это могло происходить где угодно. . . в автобусе, стоя, пока едет автобус или самому водителю пришла смс, и он остановив на аварийке автобус выходил в салон и трахал «девочку» ту, которая ему понравилась. . . и окружающие не могли никак возмущаться, потому что у «девочек» были привилегии данные законом. Вы только представьте, секс мог быть на остановке, в ресторане, и даже если фембой девочка была на свидании со своим парнем, то мужчина, который получил смс имел полное право заняться сексом на глазах не только у посетителей, но и на глазах усвоего парня или мужа. . . секс мог быть в бассейне, мужчине только нужно было сказать вайтику о том, что смс, и они выходили не бортик и трахались. . . иногда не оказывалось презервативов и приходилось пользоваться без них и с помощью слюней. . . и по правилам заканчивать нужно было либо внутрь «девочки» либо в презерватив, который потом должна был опустошить сисси девочка. На лекции в институте могли заниматься сексом всем кому пришло сообщение, и урок нельзя было прерывать. Лавочки в метро как на перроне так и в вагоне были периодически заняты занимающимися сексом парами. . . при просмотре балета так же. . . женские роли играли только фемки. . . и мужчинам танцорам, если приходила смс, то нужно было на сцене сношаться. . . спектакль шел как положено. Так же в зале происходило то же самое. . . в двухтысячном зале одновременно могли получить смс от 20-40 мужчин и поверьте на всех на них находились фембои. Звуки музыки перекликались со стонами милых неженок сисси. . . секс был повсюду. . . сперма была повсюду. . . которая успела вытечь из киски милых «девочек». Так же важно было делать отчет в соц сети фото или видео самого секса прямо с места. Без этого не засчитывался половой акт и бонусы не приходили. Так же существовали ночные клубы, которые в народе стали называть «банками» потому, что за вечер/ночь «девочки» могли хорошо заработать, приняв в свое лоно десятки мужских членов. Так же правительство раз в месяц проводило «день солидарности сисси» — это когда «девочкам» в принудительном порядке разрешали весь день ходить на каблуках полностью голыми по проспектам, в общественном транспорте, кафе и т. п. только в поясе верности, чтоб показывать всем окружающим свои совершенные тела, невероятные груди, попы, ноги и бедра. . . и их разрешалось трогать за любые места и конечно же трахать. За 2 дня до этого «девочки» почти ничего не ели. Этот день был так же предназначен для совращения новых мужчин, которые не относили себя к любителям таких «девочек». И в конце первой части я вам скажу, что за 25 лет пропаганды и новых законов, в городе каждый десятый парень были вайтиками, сиссибоями, трапами, фембоями. И на радость правительству тех, кого отбирали в XVI лет из 100 человек теперь подходили по параметрам стать «девочками» аж 70. . . это означало, что скоро «девочек» в городе будет еще больше. . . соответственно им придется больше соблазнять гетеро мужчин. 1620 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- BDSM
- Bondage
One more Sissy story <3 pt2 Having left a bag with things in the hotel room, he ordered to wait, saying only that he would return in an hour and would not spare his slut.This excites and mobilizes me instantly... enema, shower, lightly put on makeup, do my hair. Now get dressed... In the bag there was a hard, waist-cinching corset, making my breasts and hips accessible, leather wristbands with carabiners so that they could be fastened together, ankle cuffs with carabiners, a collar with a leash and shoes with very high heels.When he opened the door, I had already been kneeling for almost twenty minutes and waiting for him at the door.He entered, smelled of smoke, only glanced at me and gave me a rather strong, but somehow gentle slap instead of a greeting. He jerked his coat off and threw it on the floor. With a tremor in my body, I thought that I could expect anything from him now. Afraid to look into his eyes, I obediently waited for instructions and excitement was already rising in me like a wave.He was clearly irritated and dissatisfied with something, he clasped the carabiners on his wristbands behind my back, and lifted my face by the chin:— Well, slut? Are you ready?— Yes, sir!— No! Not ready! Yet... He took a mouth expander out of his bag and fastened it on my head. He had never done this to me before, but I really liked it. He roughly patted my nipples, which had immediately become hard:— And... Some decoration...“What? Right away?” I shouted mentally, and he was already attaching clamps to my nipples and adjusting the pressure, he attached the chains from the clamps to the collar. The pain from the clamps instantly pierced my entire body and gave off a pleasant warmth in my lower abdomen. My legs were fixed with carabiners on the leg cuffs.— Excellent! Now let's continue! — with these words, he grabbed me by the hair and dragged me into the bathroom so that I could not even help myself with my legs, pushing off the floor. He jerked me to my knees in the shower:— Open your mouth and look me in the eyes, whore!With these words he took off his pants and pulled his slightly raised cock out of his underwear. A second later I felt a hot stream first hit my eyes and then straight into my mouth. He ordered me to swallow, but there was too much of it and some of it just flowed down my face onto my chest. I was weak and helpless in the hands of my Master and this thought excited me, despite such discomfort. Having finished, he grabbed me by the hair, bent down to my face and with the words. what an obedient slut I am, I received a few more spits and slaps. Then he straightened up and right in front of my face was his already tense cock. My helplessness and obedience excited him and he began to fuck my open and fixed mouth. With one hand he held my hair, and with the other he periodically slapped me when he took his cock out of my throat. His movements became more and more furious, the cock moved into my throat as far as possible. Periodically he lingered in my throat, blocking my breathing, it gave him extreme pleasure, and it seemed to me that I would faint from lack of air... Finally, he put his cock on my tongue and shot sperm into my mouth. Then he freed me from the mouth retainer and ordered me to lick his penis. I carried out the order with special diligence. Pleased with such diligence, he freed my arms and legs, removed the clamps from my nipples and ordered me to tidy myself up. When I got ready for the next stage of submission and moved on my knees, came to him with a submissive look, he was sitting on the bed in the room, examining the devices in the bag.- Get ready for a spanking, slut!I lay down on my stomach on the bed, he secured the leash from my collar on the other side of the bed, and my hands were tied there too. My legs were spread shoulder-width apart and fixed with a special stick-spacer. Quite satisfied with such immobility, he ran his fingers into my ass:- Yes, you are all wet!And he let me lick these fingers, which were in my lubricant.First, he used a multi-tailed whip. He began to spank from the legs, rising higher and higher with each blow. During the spanking, I only moaned dully, trying to restrain myself, because the pain was still quite bearable. This infuriated him, he doubled the force of the blow and the blow to the buttocks was so strong that I squealed and jerked my ass. Then he took the belt and the spanking continued only on the buttocks and lower back not covered by the corset. When the belt lay on its edge, cutting the skin, I screamed. Tears ran down my face."Well, now for dessert!" he said, putting the belt aside, and waved an anal masturbator with five balls on a hard handle in front of my face. At this point I already regretted that I was so exposed to him and could not even move my legs to protect my ass. Having let me lick it first, he generously lubricated it and inserted the toy into my ass:— "Count how many balls are in your hole!" he ordered and began to insert and remove the instrument of sweet torture in my ass.— One, two, three — aaa — two, one! Ouch! two, three, four! aaa!! three! four, five! AAA!! four, three! mmm! four, five! OoohhHe was amused by this game and my efforts. Having driven all five balls into me, he stopped. I was breathing heavily, the lubricant, my own juice, was already flowing down my legs and I was begging: More!!! Please MORE, Master!!! He freed his cock from his pants, jerked it off with his hand, although it was already quite hard. I waited, holding my breath. He jerked the toy out of my ass, but gently enough so as not to damage the mucous membrane, admired the hole that did not close right away, and inserted his cock. He inserted it slowly, to enjoy the sensation and give me a break.I just shook my head and moaned. With each push, the cock went deeper and tighter. The last push, he went in all the way. He slowly pulled his cock out almost entirely and plunged it in again. Each time, the movements became faster and faster, he squeezed my nipples with his hands. I moaned, screamed, and these sounds excited him even more. A spasm of orgasm brought my hips together and I, screaming long and hard, froze.Almost immediately after me, he also had an orgasm... He pulled out of my ass and came heavily on my ass. Having ordered me to collect all his sperm in my mouth and lick the floor, he sat down on the chair and after I did everything as he said, he gestured for me to sit down near his feet - this means that the session is over. He pulled me towards him by the leash, slapped me on my tear-stained face and looked into my happy eyes with a satisfied look:— Good slut. Next time it will be harder! 2114 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)
- Anal
- Kinky/Odd
- Trans
One more Sissy story <3 pt1 In addition to external preparations, beautiful clothes, hair, underwear, internal preparations are also mandatory, I must be ready to fulfill any desires at the first request, and the first of them is to give myself with my ass, and since I am very clean, my ass must be perfectly ready. But I will not lubricate my ass yet, I'll better take the lubricant with me, especially since I know you will take me more than once or twice. I pack my tiny penis in chastity, this makes it look more like a clit, and also the lock will not allow it to get up while I give myself. And for me this is important, because I am a sissy.I leave the house and head to the meeting. We plan to walk a little, and then go to the hotel room. I imagine how at the reception he will ask for a room for several hours, why do they take such rooms? The administrator knows this very well, I will catch his appraising glance at me, a glance at a sissy who will soon be properly fucked. I will answer him with a happy and lustful glance, and in a few hours I will add great satisfaction to this same glance, my mouth will still keep the taste of my man's sperm. But for now I am confidently moving through the crowd to meet...He was standing near the parking lot, smoking. What is he like? There is no point in describing. What attracts a sissy to a male? That he is ready to take her at any moment. His gaze began to undress me already on the approach. I am only a source of pleasure. My position is the one in which it is more pleasant and convenient for him to take me, wherever we are. It may be difficult and hard for me in it, but as long as he moves inside me and gets pleasure from it - I will endure and wave to him, praying that it does not stop. Faster, faster. These are the thoughts that flash through my head, I want to go to a hotel, my imagination draws poses, pain, moans, pleasure... But he said he wanted to walk a little, as it turned out later, he had prepared a gift, a small advance for what would happen later.We go into a wc room in a shopping center. He sits me down on the toilet seat, and he stands next to me and I feel absolutely defenseless. I have to do everything myself, I know what to do. I want this, I thirst for it, and he watches me with a slight grin. I unzip, lower the elastic of his panties and take out his very beautiful cock. I hold it in my hand, slightly kneading and making light movements with a ring of my fingers, then I bring my lips to it, kiss the head, run my tongue over it, open my lips and take it all into my mouth. I begin to suck vigorously. My mouth belongs to him.Sometimes he stopped me, asked me to open my mouth, spat and then stuck his cock in me again. I am all his. My movements are for him. The intuition of an excited sissy itself tells them. Very quickly his cock hardens and becomes quite large. I am a little scared. What if they see us? But this fear excites me even more, to such a height that I can no longer stand it...- Fuck me, please, fuck me. I take a jar of lube out of my bag. Continuing to work on his cock, I take some lube on my index and middle fingers. I slip my hand under my pants and, moving a thin strip of panties, lubricate my hole. A slight chill runs through it, making me shrink a little in fear. Having lightly lubricated and relaxed my ass, I plunge my fingers inside and lubricate the walls from the inside. He takes my head and begins to fuck me hard in the mouth, at the same time I continue to work on my hole, I need to prepare it very well.I am grateful that he gives me this opportunity, and does not take it right away, although if he had simply turned me around, pulled down my panties and entered sharply, I would have been grateful and happy, but it would have hurt. Already three fingers are working inside, preparing me for him, it gives the feeling that I am being fucked in both my holes at once, in my mouth and ass. This turns me on even more...We switch places, he sits down, and I stand with my back to him. Taking off my pants and lowering my panties to the floor, I lean forward, spreading my buttocks as much as possible with my hands to give him the opportunity to enjoy the view of my ass. How nice it is to feel this gaze, to feel that I am naked in front of a man, that he can do with me whatever he wants. Almost immediately, he penetrates with his finger, as if checking how ready I am. Then a second finger joins in, then a third. He confidently examines me inside, further enlarging my hole for his cock. Then he lightly slaps my ass. My move... With my legs wide apart, I begin to slowly sit down. I am lucky, this is the most comfortable position for me in this situation. If we were in the bedroom, I would lie on my back, spreading my legs as much as possible and tucking them in to make it easier for him to access my hole and for me to take him inside as easily as possible. By the way, this position, on my back, with my knees pressed to me, which are spread as much as possible, I consider the most depraved. Then I am all his, all open. I just lie and wait for him to take me, closing my eyes and holding my breath. I am his girl, his whore.But here, in this position, standing above him, I can at least regulate the pace of his penetration into me, starting from the very first, the most difficult, when I will need to completely immerse myself on his penis, to feel that I have accepted him completely. And so I go lower and lower, I feel how his head touched my hole.I try to push a little, relaxing the muscles of my hole as much as possible. I breathe heavily both from the tension and from the excitement of what is to come. Now the head begins to slowly penetrate inside. Even its presence inside me already causes pleasure. But the anticipation of its large size inside, that in a couple of minutes it will take me, fill me with itself, and I will frantically jump on it, not remembering myself, going crazy, drowning in pain, humiliation and the greatest pleasure in my life, it turns me on so much, madly. I move further, trying to relax more and more. Sometimes my muscles tense up and grip him. Then I see a wave of pleasure roll over him. He wants more and faster, as fast as possible. And here it is, a wonderful moment, I feel my hips touch him, my hand lies on his balls, plays with them a little, he is all inside me. He gives me time to get used to the sensation, and most importantly - to relax in them as much as possible. I am wildly turned on, but I am patient, I need to give my hole a second to get used to his size.Lubricant oozes from my clitty, the chastity does not allow him to get out, and this turns me on even more. I am just a sissy who gives herself up with her holes, he is my man, and I am his sissy girl, my clit it is not supposed to stand. Moreover, I, like any girl, should get pleasure from my hole and learn to cum from my mans cock, and not from my hands.I start moving. Continuing to relax my ass, I slowly rise up, feel that only the head remains inside me and then slide down again, immersing him completely inside me. Gradually, I begin to increase the rhythm, but he suddenly seizes the initiative. He grabs me by the hips and, without leaving me, presses me against the toilet wall and begins to hammer his penis, each time trying to penetrate as deeply as possible, he rapes, I am just a hole for his satisfaction. The movements become sharper and now his sperm begins to splash into the very depths, into the very depths of my body. A few more movements and he calms down. It seems that I overexcited him, and our game turned out a little crumpled. But nothing. Tightly grasping me, he sits down on the toilet again, dragging me along with him. And here I am, sitting on him, feeling how his cock gradually decreases in size inside. I let it shrink a little, so that it would be easier for my hole to release it. I rise up, and he slips out of me. My hole doesn't even try to shrink, it feels excited.I squat down in front of him and take his cock in my mouth, I know how it turns him on when after fucking my ass, I take it in my mouth. I lick the head, then immerse it entirely in my mouth, carefully lick the shaft and kiss his hole, as if inviting - if you want to pee, I'm yours, I'll take it.But now he doesn't want to. Here I feel how his sperm begins to flow out of me in a quiet stream. Then I take a buttplug out of my purse, insert it into my ass and put on panties. It's good that I took it, as I felt that he wouldn't last until the hotel, and although it's rather inconvenient to walk with it, at least I'm not afraid that I'll stain my panties and pants.Of course, walking with a plug is also very pleasant. The sperm oozes a little on the inside of my thighs, the air is filled with the smell of sperm, the smell of sex, my fucked hole exudes the aroma of lubricant and sperm, which excites me so much that we'll most likely have to make another stop before the hotel room.We pack our things and go to the hotel... 1714 0 1 pirms gada 0/5 - (0 Kopā balsis)

1 2 3 4 5 6

Jūs varētu interesēt arī šīs kategorijas