Mēs jau kādu laiku sarakstījāmies internetā. Sarunas kļuva arvien atklātākas, un kādā brīdī apmainījāmies ar vasaras fotogrāfijām. Viņai bija īpaša fotogrāfiju kolekcija no jūras – tās kādreiz bija fotografējis viņas bijušais vīrs. Sievietes kailais ķermenis jūras krastā, saule, smiltis, vējš… un īpaši skaists dibentiņš.
No fotogrāfijām varēja just, ka tas vīrietis viņu reiz patiešām mīlējis. Tas bija redzams viņa skatienā caur objektīvu – kā viņš uz viņu skatījās, kā viņu vēlējās. Un, skatoties šos attēlus, arī es sapratu: šo sievieti es ļoti gribu.
Sarakste kļuva intensīvāka. Centos būt galants, uzmanīgs, nepārkāpt robežas, bet tajā pašā laikā bija skaidrs – starp mums ir dzirkstele. Beidzot pienāca brīdis spert nākamo soli un uzaicināt viņu uz randiņu.
Tā bija silta diena. Vasaras gaiss, viegls vējiņš. Sarunājām satikties neitrālā vietā – autobusa pieturā.
Piebrauca autobuss. No tā izkāpa neliela auguma sieviete – simpātiska, ar interesantu kleitu, sakoptu frizūru un ļoti patīkamu smaržu. Mēs iesēdāmies manā mašīnā, un es viņu aizvedu uz kafejnīcu pie dabas.
Brauciena laikā kleitas šķēlums reizēm noslīdēja no viņas ceļiem. Tas bija tik vilinoši, ka bija grūti nedomāt par to, kā būtu pieskarties.
Krodziņš bija skaists – ārā galdiņi, apkārt daba. Mēs apsēdāmies. Viņa malkoja šampanieti, es dzēru aukstu kafijas dzērienu.
Viņa daudz stāstīja – par savu pašreizējo nelaimīgo mīlestību, par bijušo vīru. Es klausījos, bet vienlaikus viņu vēroju. Kā vējš spēlējas ar kleitu. Kā šķēlums reizēm atsedz vairāk, nekā vajadzētu.
Beidzot es atļāvos uzlikt roku uz viņas ceļgala. Tas bija silts, maigs un ļoti patīkams pieskāriens.
Es zināju – es šo sievieti gribu.
Un viņa ļāvās šai spēlei. Pat vairāk – viņa pati reizēm piespēlēja.
Kad gājām atpakaļ uz mašīnu, es viegli uzliku roku uz viņas dibena. Tajā brīdī sapratu – tas ir kaut kas īpašs.
Es aizvedu viņu atpakaļ uz pieturu. Atvadoties mēs noskūpstījāmies.
Pēc šīs tikšanās mūsu sarakste kļuva vēl intensīvāka. Atklātāka. Tiešāka. Beidzot mēs abi pateicām to, kas jau bija skaidrs – mums ir vajadzīgs sekss.
Atkal tikāmies tajā pašā pieturā.
Braucot uz viesnīcu, es viegli pieskāros viņas kājai. Viņa tikai pasmaidīja un pavilka kleitu nedaudz augstāk. Tas bija kā kluss uzaicinājums. Tur paveras skaistums, viņa bija bez biksītēm.
Apkart mašīnas , luksofori, satiksme… un blakus viņas kailie ceļi. Es uzliku roku uz viņas kājas un lēnām slīdēju zemāk. Viņa neiebilda.
Iebraucot viesnīcas pagalmā, man vajadzēja brīdi pagaidīt ( 😉😅), pirms varēju izkāpt no mašīnas.
Numuriņā mēs ilgi nekavējāmies. Laiks mums bija atvēlēts tikai dažām stundām.
Mēs izģērbāmies, noskalojāmies dušā. Es ielēju viņai līdzi paņemto dzērienu – tādu, kādu viņa pati bija izvēlējusies. Pats dzēru kolu.
Un tad viņa stāvēja man priekšā – kaila. Tā pati sieviete no fotogrāfijām. Tas pats skaistais dibentiņš, kas varētu sacensties ar fitnesa modelēm.
Tālāk viss notika kā viesulī. Mēs viens otru baudījām, reizēm izgājām uz balkona uzpīpēt, pasmējāmies, atgriezāmies atpakaļ… un viss sākās no jauna.
Bija arī neliela fotosesija – tāpat kā toreiz pie jūras.
Es jau esmu pusmūžā, bet tajā dienā likās, ka esmu nometis kādus piecpadsmit gadus. It kā būtu iekāpis laika mašīnā.
Tā bija neticama sieviete.
Un tās bija super atmiņas.
Komentāri