Dzīve ieveidojusies tā, ka manā ikdienā vienmēr bijušas Kundzes. Esmu "staigulis" – meklētājs, kura ceļā gadījušās dažādas dāmas: dažas piedod, dažas dusmojas, bet visas kā viena mani per un soda. Tomēr pienāca brīdis, kad jutu – esmu gatavs kam vairāk. Es beidzot saņēmos un devos uz īstu BDSM klubu.
Pie durvīm mani sagaidīja laipna sieviete tumšās drēbēs. Iepazīstināju ar sevi kā jauno kluba biedru un pasniedzu līdzpaņemto vīnu. Viņa palūdza mirkli uzgaidīt, līdz ieradīsies saimniece. Kad parādījās Kluba Saimniece, uzreiz kļuva skaidrs – viņa šeit ir noteicēja. Īsi paskaidroju, ka dziļāk telpās mani jau gaida mana Kundze. Novilku apavus un ar nelielu satraukumu devos iekšā.
Mēs atpazinām viens otru uzreiz. Bija pagājis krietns laiks kopš mūsu pēdējās tikšanās, un atkalredzēšanās šādā vidē bija īpaša. Tajā vakarā klubā valdīja atvērtā pasākuma gaisotne – ne gluži "cilvēks no ielas", bet kopiena, kurā pavīdēja arī gribu.lv portālā redzētas sejas.
Vakara nagla bija kādas CD publiska sodīšana un izmīlēšana uz speciāla sola. Es vēroju izrādi, iepazinos ar citiem biedriem un redzēju, kā kāds tiek sasiets pie X formas krusta, bet citu saimniece meistarīgi moka virvēs. Kad jau apsvēru domu doties prom, pie manis pienāca mana Kundze. "Saņemies," viņa teica, "ir laiks parādīties publikai."
Nekad iepriekš nebiju izģērbies svešu cilvēku priekšā, bet, jāsaka godīgi, tajā bija savs "kaifiņš". Kundze mani veda pie X krusta. Sirds sitās straujāk. Dzirdēju, kā cita dāma pusčukstus nosaka manējai: "Tev gan ir paveicies – personīgā kuce..."
Tiku piesiets. Acis aizsēja. Pasaule pazuda, palika tikai skaņas un sajūtas. Sākās mana iepazīšanās ar pletnēm. Mana Kundze ir profesionāle – viņa per ar izjūtu, liekot katram sitienam atbalsoties ķermenī. Stāvot tur, mēs sazinājāmies bez vārdiem: ja atšāvu pēcpusi atpakaļ, tas bija signāls, ka gribu vēl; ja pieplaku cieši pie krusta – pietiek.
Neredzēju, ar ko tieši tiku pērts, tikai jutu, kā sitieni kļūst arvien asāki un spēcīgāki. Reizēm fonā dzirdēju svešas balsis un soļus – tie bija vērotāji, kas ik pa laikam pienāca tuvāk, lai redzētu mūsu rituālu.
Šodien varu droši teikt – esmu laimīgs, ka pirms gadiem atklāju šo pasauli. Tā ir vieta, kurā es jūtos savā vietā.
Komentāri